Court dismissed claim for contract termination and damages due to non-compliance with Electronic Communications Law. The court ruled that the contract was validly terminated and no damages apply. The court found the contract was validly terminated and no damages apply. The court dismissed the claim because the contract was validly terminated and no damages apply. The court dismissed the claim because the contract was validly terminated and no damages apply.

Lietas Nr. C29708814

Lietas arhīva Nr. C-0109-16/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ventspils tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis I.Ķiploks

ar tiesas sēdes sekretāri A.Sēli,

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/ un atbildētājas pārstāvim /pers. B/,

2016.gada 10.februārī, izskatot atklātā tiesas sēdē SIA „Datagrupa.lv” prasību pret SIA „FOREVERS” par līguma atzīšanu par nepamatoti

uzteiktu un līgumsoda piedziņu,

k o ns t a t ē ja

[1] 2014.gada 8.oktobrī prasītāja SIA „Datagrupa.lv” (turpmāk arī izpildītājs) cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret

atbildētāju SIA „FOREVERS” Turpmāk arī pasūtītājs, abonents) par līguma atzīšanu par nepamatoti uzteiktu un līgumsoda piedziņu. 2015.gada

23.februārī lieta saņemta izskatīšanai Ventspils tiesā.

[2] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 28.februārī starp pusēm noslēgts Līgums par elektronisko sakaru pakalpojumiem Nr.2611-1/2012

(turpmāk Līgums), saskaņā ar kuru prasītāja apņēmās nodrošināt atbildētājai vienotā biznesa tīkla (turpmāk VBT) pakalpojumus adresēs /adrese A/ un

/adrese/ ar vidējo pieejamību ne mazāk kā 98,6% jeb aptuveni 709 h mēnesī. Savukārt adresē /adrese B/ prasītāja apņēmās nodrošināt pastāvīgu

publiskā interneta piekļuves pakalpojumu ne mazāk kā 99,6% jeb aptuveni 712 h mēnesī. Papildus minētajā adresē prasītāja apņēmās nodrošināt otru

interneta pieslēgumu – simetrisko radio linku ar garantētu ātrumu līdz LIX 5Mbit/s interneta telefonlīnijas vajadzībām.

Saņemot no atbildētājas paziņojumus par pakalpojumu traucējumiem, prasītāja nekavējoties rīkojusies – veikusi datu plūsmas datu pārraides tīklā

intensitātes pārbaudi un konstatējusi, ka traucējumi tīklā nav notikuši prasītājas vainas dēļ.

Lai situāciju risinātu, prasītāja vairākkārt informējusi atbildētāju, ka nepieciešamas uzstādīt attiecīgus filtrus. Atbildētāja uz šo piedāvājumu nav

atsaukusies, līdz ar to minētā problēma netika risināta.

2014.gada 2.jūnijā prasītāja saņēmusi atbildētājas vēstuli, kurā paziņots par Līguma uzteikšanu ar 2014.gada 16.jūniju, jo prasītāja neesot

nodrošinājusi minimālo lejupielādes ātrumu, kā arī vairākkārt traucēti VBT pakalpojumi.

Prasītāja uzskata, ka no viņu puses Līguma nosacījumi tika izpildīti un tika nodrošināta atbilstoši Līgumā noteikto pakalpojumu kvalitāte. Šādos

apstākļos atbildētājai nav bijis pamata uzteikt Līgumu, pamatojoties uz Līguma 8.2.2.punkta noteikumiem.

Saskaņā ar Līguma pielikuma Nr.2 un pielikuma Nr.5 6.punktu, ja Abonents atsakās no pakalpojuma pirms pielikumā noteiktā izmantošanas

termiņa beigām, un tas nav saistīts ar Datagrupas pakalpojumu kvalitāti, cenu un izmantošanas kārtību, kas tieši atrunāts Līgumā, tad Abonents maksā

Datagrupai līgumsodu kopējās ikmēneša maksas apmērā no atteikšanās brīža līdz minimālā izmantošanas termiņa beigām.

Lūdz tiesu atzīt, ka 2013.gada 28.februārī starp pusēm noslēgtais Līgums no atbildētājas puses uzteikts nepamatoti, piedzīt no atbildētājas par labu

prasītājai līgumsodu 3849,64 euro par laika periodu no Līguma uzteikšanas dienas līdz pakalpojuma minimālā izmantošanas termiņa beigām un visus

tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota uz Civillikuma 3., 1431., 1548., 1579., 1587., 1588.-1591., 1716., 1717., 1720., 1721., 1722., 1724., 2212., 2225.pantu.

[3] 2014.gada 27.novembrī tiesā saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi (lietas 79.lapa), kuros norādīts, ka prasību neatzīst. Paskaidrots,

ka, pirmkārt, prasītāja nenodrošināja elektronisko sakaru pakalpojumus atbilstoši Līguma 2.2.punktam, kas noteic, ka pakalpojumam jābūt

nepārtrauktam un kvalitatīvam, bet bojājumiem jābūt novērstiem. Līguma darbības laikā prasītāja vairākkārt pārkāpusi šo nosacījumu, kā rezultātā

atbildētāja nevarēja savienoties ar savām struktūrvienībām, kas izvietotas visā Latvijā. Otrkārt, atbildētājai tika piedāvāts internets ar zemo ātrumu.

Atbildētāja vairākās pārbaudēs noteica interneta zemo ātrumu, par ko ziņoja prasītājai. Treškārt, neesot saprotams prasības summas aprēķins: no kā

izriet līgumsoda summa, līgumsods aprēķināts par dienām vai par mēnesi. Ņemot vērā to, ka Līgums uzteikts pamatoti, pamatojoties uz Līguma

8.2.2.punktu, lūdz prasību noraidīt.

[4] Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja, lūdza prasību apmierināt. Paskaidroja, ka elektronisko sakaru līmenis tika nodrošināts

atbilstoši līgumam un samaksai. Lai novērstu traucējumus, prasītāja piedāvāja par papildus samaksu uzstādīt filtrus, bet atbildētāja nevēlējās maksāt. Tā

vietā atrada citu dārgāku operatoru un nepamatoti uzteica līgumu.

Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina, paskaidroja, ka atbildētājai ir pieci tūkstoši klientu visā valstī, kuriem nepārtraukti tiek

nodrošināta produkcijas piegāde no vairumtirdzniecības bāzēm. Elektroniskie sakari ir ļoti nepieciešami, jo būtiski paātrina un atvieglo darbu. Jebkurš

elektronisko sakaru traucējums rada problēmas ar pieprasījumu apstrādi un preču pavaddokumentu noformēšanu, kas uzņēmumam sagādā ne tikai

neērtības, bet arī zaudējumus. Pēc elektronisko sakaru nodrošinātāja nomaiņas, nekādu problēmu vairs neesot.

[5] Pārbaudot lietas materiālus, uzklausot pušu paskaidrojumus un liecinieku liecības, tiesa uzskata, ka prasība noraidāma.

[6] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma.

Saskaņā ar Civillikuma 1588.panta noteikumiem viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras piekrišanas pat arī tad, ja pēdējā to neizpilda, un

tādēļ, ka viņa to neizpilda.

Civillikuma 1589.pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

[7] No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 28.februārī starp pusēm noslēgts Līgums par elektronisko sakaru pakalpojumiem Nr.2611-

1/2012 (lietas 15.-16.lapa) ar Pielikumiem Nr.1-5 (lietas 17.-21.lapa).

Tiesa pievienojas prasības pieteikumā norādītajam, ka šīs lietas izskatīšanai primāri ir noteikt vai atbildētāja bija tiesīga uzteikt Līgumu saskaņā ar

8.2.2.punktu.

Starp pusēm 2013.gada 1.martā, 2013.gada 11.martā, 2013.gada 13.martā, 2013.gada 11.aprīlī un 2013.gada 2.maijā sastādīti septiņi akti par

interneta pieslēguma darbu pabeigšanu dažādās līgumā paredzētajās adresēs. Parakstot aktus, abonents apliecinājis, ka interneta pieslēgums ir ierīkots

atbilstoši līguma noteikumiem (lietas 22.-28.lapa). Pēc minētajiem datumiem atbildētāja uzsākusi izmantot elektronisko sakaru pakalpojumus. Par

minētajiem apstākļiem starp pusēm strīda nav. Strīds ir par sniegtā pakalpojuma kvalitāti.

Pirmo ziņojumu par problēmām interneta darbībā atbildētāja nosūtījusi prasītājai 2013.gada 2.jūlijā, norādot, ka pakešu marķēšanas iekšējie

serveri strādājuši nekorekti vai nav strādājuši pilnībā Saldū un Jēkabpilī (lietas 29.lapa). 2013.gada 4.jūlijā atkārtojusies tā pati situācija, bijuši

pārtraukumi kanāliem Saldū un Jēkabpilī (lietas 38.lapa).

Prasītāja nekavējoties rīkojusies un veikusi datu plūsmas datu pārraides tīklā intensitātes pārbaudi un konstatējusi, ka problēmas radušās sakarā ar

tehnoloģiju drošības incidentu pasūtītāja tīklā. Kā pierādījumu tam, ka traucējumi nav notikuši izpildītāja vainas dēļ, prasītāja nosūtījusi atbildētājai

savāktos statistikas datus (lietas 29.lapa). Lai turpmāk šāda situācija neatkārtotos, piedāvāts uzstādīt attiecīgus filtrus uz pasūtītāja iekārtas par papildus

samaksu. Kā norādīts prasības pieteikumā, uz izpildītāja piedāvājumu problēmas risinājumam, pasūtītājs neatsaucās un nekādu atbildi nesniedza. Līdz ar

to minētā problēma netika atrisināta. Tiesa nevar piekrist šim prasītājas viedoklim.

Saskaņā ar Līguma 2.2.1.punktu, prasītājas pienākums bija „nodrošināt nepārtrauktus un kvalitatīvus sakarus”. Tiesa uzskata par pierādītu, ka

pakalpojuma kvalitāte noslēgtā Līguma ietvaros netika nodrošināta. Ja kvalitātes nodrošināšanai (filtru uzstādīšanai vai citām darbībām) tiek pieprasīta

papildus samaksa, tas uzskatāms par līguma noteikumu grozījumu.

Tiesa kritiski vērtē prasītājas pārstāves paskaidrojumu tiesas sēdē, ka tikai divas reizes atbildētāja elektroniski ziņojusi par traucējumiem sakaru

tīklā un uz to sniegts augstāk minētais risinājuma piedāvājums, līdz ar to Līguma uzteikums ir pārsteidzīgs un nepamatots.

Tāpat kritiski vērtējama prasītājas norādītais, ka interneta ātruma mērījumi no pasūtītāja puses netika veikti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijā (turpmāk SPRK) noteiktajai metodikai.

Tiesa uzskata, ka atbildētāja nepārprotami pierādījusi, ka elektronisko sakaru problēmu dēļ tā 12 reizes vērsusies SPRK lūdzot veikt prasītājas

interneta pakalpojuma kvalitātes pārbaudi, izmantojot SPRK datni, kā arī saņēmusi konkrētus mērījumu rezultātus (lietas 128.-140.lapa).

Uz tiesas uzdotajiem jautājumiem ekspertīzes veikšanai, SPRK skaidro, ka norādītajiem mērījumiem ir uzziņas raksturs, tajos ietvertajam saturam

nav juridiska spēka (lietas 145.lapa). Norāda, ka atbildētājai bija jāvēršas SPRK ar iesniegumu par nepieciešamību veikt ārkārtas interneta pakalpojuma

kvalitātes mērījumus un tad SPRK būtu sniegusi rakstisku atbildi.

Tiesas vērtējumā, rakstveida formas neievērošana konkrētajā gadījumā nav būtiska. Tiesa visus pierādījumus vērtē to kopsakarā. Konkrētajā

situācijā tiesa atrod par pierādītu, ka atbildētājai ir bijušas problēmas ar interneta lietošanu un palīdzība tiešām meklēta SPRK.

[8] Ar liecinieka /pers. C/, bijušā SPRK darbinieka, liecību pierādīts, ka viņš, strādājot SPRK, vairākkārt, izpildot atbildētājas lūgumus, veicis

elektronisko sakaru kvalitātes mērījumus, izmantojot SPRK kontroles sistēmu.

Ar liecinieces /pers. D/, Jēkabpils SIA „Forevers” /amats/, liecību pierādīts, ka prasītājas uzstādītais interneta pieslēgums darbojies nekvalitatīvi.

Vairākkārt bijuši elektronisko sakaru pārrāvumi, kuri paralizējuši bāzes darbību. Simtiem pasūtījumu nācies apstrādāt, ar roku noformējot preču

pavadzīmes, būtiski kavējusies produkcijas piegāde klientiem. Kopš operatora nomaiņas, ne reizi neesot bijušas problēmas.

Ar liecinieka /pers. F/, SIA „Forevers” /amats/, liecību pierādīts, ka atbildētājas elektronisko sakaru nodrošinājums bijis nekvalitatīvs. Tieši viņam

uzņēmuma darbinieki ziņojuši par problēmām interneta lietošanā, par kurām viņš pēc tam informējis prasītāju. Elektroniskā veidā par problēmām ziņojis

dažas reizes, bet kopumā telefoniski un citos veidos vairāk kā piecdesmit reizes. Rezultātā uzņēmuma vadība nolēmusi uzteikt Līgumu. Kopš elektronisko

sakaru pakalpojumus nodrošina Lattelecom, pārrāvumi nav bijuši nevienu reizi.

[9] Izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa atzīst par pamatotu Līguma uzteikumu Nr. 11-152/14, kas datēts ar 2014.gada 27.maiju (lietas

43.lapa) un nesaskata pamatu tā atcelšanai vai atzīšanai par nepamatotu.

[10] Atzīstot, ka Līgums uzteikts pamatoti, zūd pamats vērtēt līgumsoda piedziņas pamatotību.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi

vai neizpildīšanu īstā laikā.

No šī panta izriet, ka likumdevējs neparedz līgumsodu par līguma uzteikšanu. Uz to pamatoti norāda atbildētāja prasītājai adresētajā vēstulē par

līguma uzteikšanu (lietas 74.lapa). Tiesa uzskata par nepieciešamu norādīt, ka Elektronisko sakaru likuma 23.panta 3.1 daļa noteic, ka elektronisko

sakaru komersants neparedz līgumsodu par elektronisko sakaru pakalpojuma līguma izbeigšanu, ja tās iemesls ir sniegtā elektronisko sakaru interneta

pakalpojuma neatbilstība līgumā noteiktajām elektronisko sakaru interneta pakalpojuma kvalitātes parametru vērtībām. SPRK pirms līguma izbeigšanas

un pēc galalietotāja pieprasījuma konstatē konkrētajam galalietotājam sniegtā elektronisko sakaru interneta pakalpojuma kvalitātes neatbilstību līgumā

noteiktajām elektronisko sakaru interneta pakalpojuma kvalitātes parametru vērtībām. Analizējot šo likuma normu, tiesa kā primāru uzskata tieši

jautājumu par pakalpojuma kvalitāti, bet sakaru pārbaudes veidu, kā sekundāru. Ja SPRK būtu veicis ārkārtas interneta pakalpojuma kvalitātes

mērījumus un sniedzis rakstisku atbildi, tad arī konflikta situācijas izvērtējums starp pusēm būtu vienkāršāks (lietas 145.lapa).

Tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā rakstiskās formas neievērošanai nav izšķirošas nozīmes, kā jau tas norādīts iepriekš. Tiesas secinājums ir

viennozīmīgs, ka līgumsoda piedziņai nav nekāda likumiska pamata.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētāja samaksājusi kancelejas nodevu par lieciniekiem 12,81 euro un šie izdevumi piedzenami no prasītājas

par labu atbildētājai.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.pantu dodams termiņš labprātīgai sprieduma izpildei.

[13] Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1588., 1589., 1716.pantu, Civilprocesa likuma 8., 10., 41., 97., 187., 199., 204.1 pantu, tiesa

no s pri e da

noraidīt SIA „Datagrupa.lv” (reģ.Nr.40003475316) prasību pret SIA „FOREVERS” (reģ.Nr.40003307535) par līguma atzīšanu par nepamatoti

uzteiktu un līgumsoda 3849,64 euro piedziņu.

Piedzīt no SIA „Datagrupa.lv” (reģ.Nr.40003475316) par labu SIA „FOREVERS” (reģ.Nr.40003307535) 12,81 euro (divpadsmit euro un 81

centi) tiesas izdevumus.

Noteikt termiņu 10 (desmit) dienas sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Ventspils tiesā.

Spriedums pasludināts 2016.gada 24.februārī.

Tiesnesis I.Ķiploks