Court orders landlord to collect arrears and interest from tenant who continued occupying rented property after eviction.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the tenant's failure to pay rent and utilities, ordering the landlord to collect €663.32 in arrears plus court costs. The tenant had occupied the property irregularly after a prior eviction judgment and admitted the debt amounts without contest. Consequently, the court ruled in favor of the landlord, awarding interest at the statutory six percent rate until payment.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41. panta 1. daļa; Civillikuma 1756. pants: A court must order the collection of rent and utility arrears from a tenant who continues to occupy premises after eviction, including statutory interest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRTJ:2017:1204.C33552917.2.S
Lietas Nr.C33552917
Lietas arhīva Nr.C-5529-17/29
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2017.gada 4.decembrī
Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nams
tiesnese O.Žuka
izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Jūrmalas namsaimnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] SIA “Jūrmalas namsaimnieks” (turpmāk prasītāja) 2017.gada 28.augustā cēlusi tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk atbildētāja) par parāda
piedziņu, kurā prasītāja lūdz tiesu: 1) piedzīt no atbildētājas īres un komunālo maksājumu parādu par laika posmu no 2015.gada 2.septembra līdz
2017.gada 13.janvārim 663,32 euro; 2) atzīt prasītājai tiesības saņemt sešus procentus no parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles
dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniegs pamatparāda summu. Prasības pieteikums pamatots ar šādiem apstākļiem.
[1.1] Saskaņā ar 2014.gada 2.decembra dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.1.2-16.2.1/1537, atbildētājas lietošanā nodota dzīvojamā telpa
/adrese A/(turpmāk dzīvojamā telpa).
Ar Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 20.septembra spriedumu no atbildētājas piedzīts īres un komunālo maksājumu parāds
2759,19 euro par laika posmu no 2006.gada 1.jūnija līdz 2015.gada 1.septembrim, un atbildētāja izlikta no dzīvojamās telpas, bez citas dzīvojamās
telpas ierādīšanas (spriedums stājies likumīgā spēkā 2016.gada 11.oktobrī).
Minēto spriedumu atbildētāja labprātīgi nav izpildījusi, bet piespriedu izpildes procesā 2017.gada 13.janvārī zvērināts tiesu izpildītājs sastādīja aktu
par izlikšanu no telpām.
Laika posmā no 2015.gada 2.septembra līdz 2017.gada 13.janvārim atbildētāja turpināja lietot dzīvojamo telpu un izmantot komunālos
pakalpojumus, maksājumus veica neregulāri, izveidojies parāds 663,32 euro. Atbildētāja nav apstrīdējusi prasītājas rēķinus, tādējādi apliecinot savu
piekrišanu maksājumu lielumam un kārtībai.
Prasītāja 2017.gada 16.jūnijā brīdināja atbildētāju par parāda esamību, bet atbildētāja parādu nav samaksājusi.
[1.2] Prasība pamatota ar Civillikuma 1587.-1590.pantu, 2141.pantu, 2146.pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu, 11.pantu, 12.pantu,
28.pantu, 28.2pantu.
[1.3] Prasītāja lūgusi lietu izskatīt rakstveida procesā.
[2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.2 1 panta prasībām 2017.gada 30.augustā tiesa nosūtījusi atbildētājai uz deklarētās dzīvesvietas adresi
prasības pieteikuma norakstu ar lūgumu 30 dienu laikā iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses.
Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē.
Tiesas norādītajā termiņā atbildētāja paskaidrojumus tiesā nav iesniegusi, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu nav šķērslis
sprieduma taisīšanai lietā, pamatojoties uz lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem.
[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
Pusēm 2017.gada 10.oktobrī nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, vienlaikus norādot sprieduma noraksta pieejamības
datumu.
Motīvu daļa
[4] Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un
apmierināma šādu apsvērumu dēļ.
[4.1] Lietā konstatēts, ka atbildētāja kā īrniece lietojusi dzīvojamo telpu /adrese A/, pamatojoties uz 2014.gada 2.decembra dzīvojamās telpas īres
līgumu Nr.1.2-16.2.1/1537 (turpmāk īres līgums).
A r Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 20.septembra spriedumu lietā Nr.C33585215 no atbildētājas piedzīts īres,
apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāds 2759,19 euro par laika posmu no 2006.gada 1.jūnija līdz 2015.gada 1.septembrim, atbildētāja
izlikta no dzīvojamās telpas /adrese A/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas (spriedums stājies likumīgā spēkā 2016.gada 11.oktobrī).
No zvērināta tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša 2017.gada 13.janvāra akta Nr.30/053/2017-AKT par izlikšanu no telpām izriet, ka minētais spriedums
daļā par izlikšanu izpildīts piespiedu kārtā 2017.gada 13.janvārī.
Atbilstoši īres līguma 2.4.punktam īrnieks saņemto rēķinu samaksā līdz mēneša, kurā izrakstīts rēķins pēdējam datumam, rēķinā norādīto summu
ieskaitot pārvaldnieka norādītajā norēķinu kontā.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.1 pantu pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome vai
tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus. Savukārt atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu
īri” 12.panta pirmajai un otrajai daļai dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un
kārtībā.
Prasītāja norādījusi, ka arī pēc laika posma, par kuru piedzīts parāds saskaņā ar minēto spriedumu, atbildētāja maksājumus veikusi neregulāri,
tādējādi saskaņā ar prasītājas sagatavoto norēķinu pārskatu, par laiku no 2015.gada 2.septembra līdz 2017.gada 13.janvārim izveidojies īres un
komunālo maksājumu parāds 663,32 euro, ko veido starpība starp kopējo parāda summu 2017.gada februārī 3422,51 euro un ar tiesas spriedumu
piedzītajiem 2759,19 euro.
Tiesa secina, ka arī pēc minētā sprieduma stāšanās likumīgā spēkā atbildētāja turpinājusi lietot dzīvojamo telpu, bet prasītāja veikusi nekustamā
īpašuma apsaimniekošanu un dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu, līdz ar to pamatoti izrakstījusi rēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem, kurus
atbildētāja nav arī apstrīdējusi.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētāja nav apstrīdējusi faktu, ka labprātīgi spriedumu daļā par izlikšanu nav izpildījusi, maksājumus par īri un saņemtajiem pakalpojumiem nav
veikusi, prasītājas sniegtos pakalpojumus ir saņēmusi.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet atbildētājas pienākums arī pēc parāda piedziņas par laika
posmu līdz 2015.gada 1.septembrim veikt īres, apsaimniekošanas un komunālo maksājumu samaksu. Līdz ar to par labu prasītājai no atbildētājas
piedzenams īres un komunālo maksājumu parāds 663,32 euro par laika posmu no 2015.gada 2.septembra līdz 2017.gada 13.janvārim.
[4.2] Prasītāja lūdz tiesu atzīt tiesības saņemt likumiskos procentus sešu procentu apmērā no pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildes (izsoles
dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, atbilstoši kurai, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir,
seši procenti no simta gadā, tiesa atzīst prasītājai tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no parāda summas 663,32 euro līdz sprieduma
izpildes dienai, ņemot vērā, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatparāda lielumu.
[4.3] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas valsts nodevu 99,50 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa, noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Līdz ar to no atbildētājas piedzenami tiesas izdevumi: valsts nodeva 99,50 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 euro.
[4.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.
Tiesa atzīst, ka atbildētājai sprieduma labprātīgai izpildei nosakāms 10 dienu termiņš no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
[5] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 97.pantu, 190.pantu, 195.pantu, 204.1 pantu, 250.25 pantu,
440.2 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003426429, parādu 663,32 euro
par laika posmu no 2015.gada 2.septembra līdz 2017.gada 13.janvārim, valsts nodevu 99,50 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro,
kopā – 766,12 euro (septiņi simti sešdesmit seši euro un divpadsmit centi). Samaksa veicama norēķinu kontā Nr.LV55HABA0551008923379, AS
“Swedbank”.
Atzīt SIA „Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003426429, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos sešus
procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas 663,32 euro līdz sprieduma izpildes dienai, ņemot vērā, ka procentu pieaugums apstājas,
sasniedzot pamatparāda lielumu.
Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas
sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības
ierosināšanas pamatiem.
Spriedums lietā sastādīts 2017.gada 4.decembrī.
Tiesnese O.Žuka