Court allows appeal to cancel planning task clause requiring mandatory construction notice board.

NORAKSTS Lieta Nr.A42 7356 08 AA43-0957-11/18

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 12.decembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja A.Šteinberga, tiesneši K.Berķis un M.Birzgalis,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Maltas Nami” pārstāvim Ģ.K. un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvei J.B.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Maltas Nami” pieteikumu par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2008.gada 26.septembra lēmuma Nr.1-DA-08-7485-nd atcelšanu daļā, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvvaldes 2008.gada 12.augusta jaunbūvējamā objekta plānošanas un arhitektūras uzdevuma Nr.2- DA-08-6201-nd 2.7.5.apakšpunkts, sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Maltas Nami” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 6.augusta spriedumu.

Aprakstošā daļa [1] 2008.gada 12.septembrī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – Departaments) Rīgas pilsētas Būvvalde (turpmāk – būvvalde), izskatot SIA „Maltas Nami” iesniegto būvniecības iesniegumu, izdeva jaunbūvējamā objekta plānošanas un arhitektūras uzdevumu Nr.2- DA-08-6201-nd daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Ūnijas ielā b/n, Rīgā, projektēšanai (turpmāk – PAU), kura 2.7.5.apakšpunktā SIA „Maltas Nami” noteikts pienākums divu nedēļu laikā pēc plānošanas un arhitektūras uzdevuma saņemšanas būvniecības vietā uzstādīt būvtāfeli, kurā tiek sniegta informācija par būvniecības ieceri; būvtāfeles vizuālo noformējumu saskaņot ar Būvvaldes pilsētvides dizaina nodaļu, novietni saskaņot ar Vidzemes priekšpilsētas galveno arhitektu.

[2] Ar Departamenta 2008.gada 26.septembra lēmumu Nr.1-DA-08- 7485-nd (turpmāk – Lēmums) citastarp atstāts negrozīts PAU 2.7.5.apakšpunkts. Lēmumā norādīts, ka atbilstoši Rīgas domes 2005.gada 8.marta saistošo noteikumu Nr.91 „Par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību Rīgā” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.91) 8.6.1apakšpunktam būvtāfele ir obligāti izvietojama uz apbūvei paredzētā zemesgabala vai tā tuvumā gadījumos, kad ir paredzēta būves publiskā apspriešana vai būvtāfeles izvietošanas nepieciešamība ir noteikta plānošanas un arhitektūras uzdevumā. Būvvalde konkrētajā gadījuma atbalstīja būvniecības ieceri, nevirzot to publiskajai apspriešanai, taču vienlaikus Būvvalde nolēma, ka būvniecības ierosinātājam līdz būvatļaujas saņemšanai paredzētās būvniecības vietā ir jāuzstāda būvtāfele, lai nodrošinātu apkārtējo māju iedzīvotājiem tiesības sniegt viedokli par būvniecības ieceri. Tā kā PAU ir noteikta būvtāfeles izvietošanas nepieciešamība, tad būvtāfele pieteicējai ir obligāti jāizvieto.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, SIA „Maltas Nami” (turpmāk – pieteicēja) vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu daļā, ar kuru atstāts negrozīts PAU 2.7.5.apakšpunkts. Pieteikums pamatots šādi. [3.1] Pieteicēja uzskata PAU 2.7.5.apakšpunktā ietverto nosacījumu par neatbilstošu Administratīvā procesa likuma 11.pantam. [3.2] Departaments atsaucies uz Saistošo noteikumu Nr.91 8.6.1 un 8.6.3apakšpunktu, bet pieteicēja apstrīd minēto normu dispozīciju, norādot, ka PAU ietvertā prasība ir nelikumīga. Pieteicējas ieskatā ir absurdi pamatot PAU ietverto nosacījumu par būvtāfeli ar apstākli, ka šāda prasība ir ietverta pašā PAU. Tā kā Departaments nav iekļāvis citu normatīvo pamatojumu par būvtāfeles nepieciešamību, tad Lēmums šajā daļā ir prettiesisks un atceļams.

[4] Tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos Departaments norāda, ka pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem. [5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 6.augusta spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīts. Spriedums motivēts šādi. [5.1] Izvērtējot sistēmiski Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktā, likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 7.punktā, Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 35. un 52.punktā ietvertās tiesību normas, tiesa nonāca pie secinājuma, ka pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, nosakot kārtību un veidu, kā sabiedrība tiek informēta par iecerēto būvniecību, izvietojot būvobjektā noteikta parauga informatīvo materiālu, kas satur informāciju par jaunbūvējamo objektu.

Tiesa atzina, ka izskatāmajā gadījumā nav konstatējams Administratīvā procesa likuma 11.panta pārkāpums. [5.2] Tiesa norādīja, ka, tā kā izskatāmajā gadījumā nebija piemērojami Būvniecības likuma 12.panta noteikumi par paredzētās būves publisku apspriešanu, būvvalde būvtāfeles izvietošanas nepieciešamību noteica PAU atbilstoši Saistošo noteikumu Nr.91 8.6.1apakšpunktam. Izvērtējot ietvertā nosacījuma lietderību par būvtāfeles izvietošanas nepieciešamību, tiesa atzina, kas tas ietverts pamatoti. Nosakot šo prasību, vērā ņemams tas, ka pieteicēja paredzējusi uzbūvēt piecu stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku.

Zemesgabals, uz kura iecerēts realizēt būvniecību, atrodas blakus īpašumiem ar daudzstāvu daudzdzīvokļu namu apbūvi. Neskatoties uz to, ka jaunbūvējamam objektam nebija nepieciešama publiskā apspriešana, ir lietderīgi uzstādīt būvtāfeli ar mērķi savlaicīgi pirms būvniecības uzsākšanas informēt blakus esošo namu iedzīvotājus par paredzēto būvniecību. Tiesas ieskatā sabiedrības savlaicīga informēšana ļauj izvairīties no turpmākiem iespējamiem pārpratumiem tālākās būvniecības ieceres realizācijas laikā. [5.3] Tiesa atzina, ka būvniecības ieceres vizualizācijas izvietošana uz būvtāfeles neprasa nesamērīgi lielus resursus.

No lietas materiāliem redzams, ka pieteicēja jau ir izstrādājusi ēkas arhitektoniski telpiskā risinājuma vizualizāciju esošajā pilsētbūvniecības vidē. Tādējādi jau izstrādātās būvniecības ieceres vizualizācijas izvietošana uz būvtāfeles ir tikai tehniskas dabas jautājums un neprasa nesamērīgus resursus. Līdz ar to nav saskatāms objektīvs pamatojums, kas liegtu izpildīt izvirzīto prasību.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 6.augusta spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību. Pieteicēja norāda, ka PAU 2.7.5.apakšpunktā ietvertais nosacījums ir pretrunā likuma atrunas principam, proti, pieteicējai ir izdots nelabvēlīgs administratīvais, kas nav pamatots ar ārējo normatīvo aktu. Pieteicēja uzskata, ka konkrētajā gadījumā Departaments nedrīkstēja šādu nosacījumu ietvert PAU, tādējādi arī Lēmums daļā, ar kuru PAU 2.7.5.apakšpunkts atstāts negrozīts, ir prettiesisks. [7] Departaments paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norāda, ka uztur iepriekš Lēmumā un paskaidrojumos izteikto viedokli un uzskata apelācijas sūdzību par nepamatotu. [8] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja. Iestādes pārstāve apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa [9] Pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota.

[10] Kā izriet no Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 9.aprīļa sprieduma lietā Nr.A42466006 (stājies spēkā 30.04.2008.), 2006.gada 15.martā Departamentā saņemts būvniecības iesniegums – uzskaites karte daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecībai Rīgā, Ūnijas ielā b/n (070.grupa 0052.grunts). Ar Departamenta 2006.gada 29.decembra lēmumu Nr.1-DA- 06-7467-nd atstāts negrozīts būvvaldes lēmums par atteikumu izsniegt plānošanas un arhitektūras uzdevumu objektam, norādot, ka zemesgabals atrodas teritorijā, kurai nepieciešama detālplānojuma izstrāde.

Tiesa atzina, ka iestāde nav motivējusi, kāpēc konkrētajam zemesgabalam būtu izstrādājams detālplānojums, atcēla pārsūdzēto lēmumu un uzlika par pienākumu iestādei atkārtoti izskatīt būvniecības iesniegumu – uzskaites karti. Departaments, izskatot būvvaldes 2008.gada 12.septembrī izdotā PAU apstrīdēšanas iesniegumu, atcēla PAU 2.2.punkta atzīmi, ka ir paredzēts projektēt sabiedriski nozīmīgu būvi, 2.12.1.apakšpunktu par būvprojekta ekspertīzes nepieciešamību un 2.6.4.apakšpunkta nosacījumu, ka projekts nedrīkst pasliktināt blakus dzīvojamo māju iedzīvotāju sadzīves apstākļus, ietekmi uz vidi, norādot, ka nav konstatējams neviens no Būvniecības likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktajiem apstākļiem, kad pašvaldībai ir nepieciešams nodrošināt publisko apspriešanu.

Savukārt Departaments saglabāja pieteicējai ar PAU 2.7.5.apakšpunktu noteikto pienākumu (kompozīcijas pamatnosacījumu) divu nedēļu laikā pēc PAU saņemšanas būvniecības vietā uzstādīt būvtāfeli, kurā tiek sniegta informācija par būvniecības ieceri; būvtāfeles vizuālo noformējumu saskaņot ar Būvvaldes pilsētvides dizaina nodaļu, novietni saskaņot ar Vidzemes priekšpilsētas galveno arhitektu. Šajā daļā administratīvais akts ir pārsūdzēts tiesā. [11] PAU 2.7.5.apakšpunktā norādītais pienākums pieteicējai noteikts, pamatojoties uz Saistošo noteikumu Nr.91 8.6.1apakšpunktu, kas noteic, ka būvtāfele obligāti izvietojama uz apbūvei paredzētā zemesgabala vai tā tuvumā gadījumos, kad ir paredzēta būves publiskā apspriešana vai būvtāfeles izvietošanas nepieciešamība ir noteikta plānošanas un arhitektūras uzdevumā.

Saistošo noteikumu Nr.91 8.6.2apakšpunkts noteic informācijas apjomu, kas šādā gadījumā ietverama būvtāfelē (būvniecības ieceres nosaukums, adrese, zemesgabala kadastra numurs; būvniecības ierosinātājs; projektētājs; būvniecības ieceres prezentācijas pasākuma norises vieta un laiks, kā arī datums, līdz kuram informatīvie materiāli par būvniecības ieceri būs apskatāmi; atsauksmju iesniegšanas termiņš, vieta; informatīvā tālruņa numurs uzziņām par pašvaldības domes (padomes) sēdes vietu un laiku, kad tiks pieņemts lēmums par būvniecības ieceres publiskās apspriešanas rezultātiem; būvniecības ieceres vizualizācija.

Savukārt atbilstoši Saistošo noteikumu 8.6.3apakšpunktam, ja būvtāfeles nepieciešamība noteikta plānošanas un arhitektūras uzdevumā, būvtāfelē (10.paraugs) jāietver šāda informācija: būvniecības ieceres nosaukums, adrese, zemesgabala kadastra numurs; būvniecības ierosinātājs; projektētājs; šāda satura teksts: „Rīgas pilsētas būvvaldes informācija: saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes (datums) lēmumu Nr. (lēmuma numurs) par būvniecības ieceri (projektējamā objekta nosaukums, adrese) un, ņemot vērā Vispārīgo būvnoteikumu 35.punktu, tika nolemts atbalstīt būvniecības ieceri, nevirzot to publiskai apspriešanai.

Rīgas pilsētas būvvalde nolēma, ka būvniecības ierosinātājam (ierosinātāja nosaukums) līdz būvatļaujas saņemšanai paredzētās būvniecības vietā jāuzstāda būvtāfele, kurā tiek sniegta informācija par ieceri, tādējādi nodrošinot apkārt esošo māju iedzīvotājiem tiesības sniegt viedokli par būvniecības ieceri un/vai iespējamo viņu tiesību aizskārumu. Atsauksmes par būvniecības ieceri var iesniegt Rīgas pilsētas būvvaldē Amatu ielā 4, Rīgā, LV–1050”; būvniecības ieceres vizualizācija. Atbilstoši Saistošajos noteikumos Nr.91 lietoto terminu skaidrojumam būvtāfele ir informatīva plāksne par projektējamo būvi, ne mazāka kā 1,2 m x 1,2 m, kas tiek izvietota zemesgabalā pirms būvatļaujas saņemšanas gadījumos, kad ir paredzēta būves publiskā apspriešana, vai būvtāfeles izvietošanas nepieciešamību plānošanas arhitektūras uzdevumā noteikusi Rīgas pilsētas būvvalde, nevirzot būvniecības ieceri publiskai apspriešanai.

[12] Atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 35.punktam būvvalde 30 dienu laikā (pašlaik spēkā esošajā normas redakcijā – 10 darbdienu laikā) pēc būvniecības iesnieguma - uzskaites kartes reģistrācijas dienas izskata attiecīgās būvniecības ieceres atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un detālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts), kā arī attiecīgajiem apbūves noteikumiem un izsniedz plānošanas un arhitektūras uzdevumu (2.pielikums) vai būves nojaukšanas uzdevumu (2.1pielikums) vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu, vai pieņem lēmumu par būvniecības publiskās apspriešanas rīkošanu (vai nerīkošanu) saskaņā ar Būvniecības likuma 12.pantu. Būvniecības likuma 12.panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldība, pirms tā pieņem lēmumu par būvniecību, nodrošina paredzētās būves publisku apspriešanu, ja būve būtiski:

1) pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus;

2) samazina nekustamā īpašuma vērtību;

3) ietekmē vidi, bet tai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Otrā daļa noteic, ka pašvaldība apbūves noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būves publiska apspriešana. Trešā daļa noteic, ka būves publisku apspriešanu nerīko, ja teritorijai, kurā tā paredzēta, ir spēkā esošs detālplānojums. Ceturtā daļa noteic, ka, izskatījusi būvniecības iesniegumu - uzskaites karti, būvvalde pieņem motivētu lēmumu, ar kuru nolemj rīkot vai nerīkot būves publisku apspriešanu.

Piektā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvērtējama nepieciešamība rīkot būves publisku apspriešanu, kā arī kārtību, kādā notiek būves publiska apspriešana. Minētās tiesību normas piešķirtā deleģējuma ietvaros pieņemti Ministru kabineta 2007.gada 22.maija noteikumi Nr.331 „Paredzētās būves publiskās apspriešanas kārtība” (turpmāk – Publiskās apspriešanas noteikumi), kuru 13.5.apakšpunkts, citastarp, paredz būvniecības ieceres ierosinātāja pienākumu būvniecības ieceres publiskai apspriešanai sagatavot būvtāfeli (ne mazāku kā 1,2 x 1,2 m), kurā atspoguļo iecerētās būves attēlu un ietver šādas ziņas: būvniecības ieceres nosaukums, adrese; ierosinātājs; projektētājs; būvniecības ieceres prezentācijas pasākuma (kas notiek otrajā nedēļā pēc publiskās apspriešanas sākuma) norises vieta un laiks, kā arī datums, līdz kuram informatīvie materiāli par būvniecības ieceri būs apskatāmi; atsauksmju iesniegšanas termiņš un vieta; informatīvā tālruņa numurs uzziņām par pašvaldības domes (padomes) sēdes vietu un laiku, kad tiks pieņemts lēmums par būvniecības ieceres publiskās apspriešanas rezultātiem.

Savukārt 14.4.apakšpunkts paredz būvniecības ieceres ierosinātāja pienākumu izvietot būvtāfeli apbūvējamā zemesgabalā, sākot no dienas, kad vietējā laikrakstā publicēts paziņojums par būvniecības ieceres nodošanu publiskai apspriešanai, līdz būvniecības ieceres publiskās apspriešanas beigām. Atbilstoši Publiskās apspriešanas noteikumu 2.punktam publiskās apspriešanas mērķis ir saskaņot sabiedrības un būvniecības ieceres ierosinātāja intereses, nodrošinot pašvaldības lēmumu atklātumu saistībā ar teritorijas attīstību, kā arī iespēju sabiedrībai piedalīties lēmumu pieņemšanā.

No minētajām tiesību normām izriet, ka būvtāfeles izvietošana ir viens no būvniecības ieceres ierosinātāja pienākumiem gadījumā, kad būvvalde konstatējusi normatīvajos aktos paredzētos priekšnoteikumus būves publiskas apspriešanas rīkošanai, un tā mērķis ir sabiedrības informēšana, sabiedrības un būvniecības ieceres ierosinātāja interešu saskaņošana. Proti, sākotnējās būvniecības ieceres publiskās apspriešanas stadijā sniegtajai informācijai par iecerētās būves ietekmi ir jābūt pietiekamai, lai sniegtu vispārīgu priekšstatu par iespējamo būvniecības ieceri.

[13] Konkrētajā gadījumā ir ticis atzīts, ka nav konstatējami priekšnoteikumi būves publiskās apspriešanas rīkošanai. Līdz ar to ir noskaidrojams, vai tiesību normas paredz būvniecības ieceres ierosinātāja pienākumu izvietot būvtāfeli arī gadījumos, ja būvvalde nav pieņēmusi lēmumu par būvniecības publiskās apspriešanas rīkošanu. [13.1] Atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 7.panta pirmajai daļai un 15.panta 14.punktam pašvaldība savas autonomās funkcijas, citastarp savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšanu, pilda kārtībā, kāda paredzēta attiecīgajos likumos un Ministru kabineta noteikumos.

Atbilstoši likuma 14.panta otrajai daļai savu funkciju izpildes nodrošināšanai likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības izdod saistošus noteikumus. Apgabaltiesa konstatē, ka būvniecības ieceres ierosinātāja pienākums izvietot būvtāfeli arī gadījumos, ja būvvalde nav pieņēmusi lēmumu par būvniecības publiskās apspriešanas rīkošanu, izriet vienīgi no Saistošo noteikumu Nr.91 8.6.1apakšpunkta, turklāt no 8.6.3 4.apakšpunkta izriet, ka būvtāfeles uzstādīšanas mērķis ir trešo personu informēšana, nodrošinot apkārt esošo māju iedzīvotājiem tiesības sniegt viedokli par būvniecības ieceri un/vai iespējamo viņu tiesību aizskārumu.

Apgabaltiesa konstatē, ka Saistošie noteikumi Nr.91 izdoti, pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 7.punktu un Reklāmas likuma 7.panta trešo daļu. Likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 7.punkts noteic, ka dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, jautājumā par reklāmas materiālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās. Savukārt Reklāmas likuma 7.panta trešā daļa noteic, ka pašvaldības, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus reklāmas jomā, var izdot saistošos noteikumus par reklāmas izplatīšanu publiskās vietās attiecīgajā administratīvajā teritorijā, arī nosakot vietas, kurās aizliegta atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas izplatīšana.

Atbilstoši tam Saistošo noteikumu Nr.91 1.1.apakšpunktā kā šo noteikumu mērķis deklarēts harmoniski attīstītas pilsētvides veidošana, regulējot reklāmu, reklāmas objektu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu un ekspluatācijas kārtību publiskās vietās, kā arī vietās, kas vērstas pret publisku vietu. Apgabaltiesas ieskatā piešķirtā deleģējuma ietvaros pašvaldība var, citastarp, noteikt prasības būvizkārtņu, būvtāfeļu un reklāmu izvietošanai būvobjektā (piemēram, ja būvvalde pieņēmusi lēmumu rīkot būves publisku apspriešanu), taču minētās tiesību normas nepiešķir pašvaldībai deleģējumu ar saistošajiem noteikumiem paredzēt pienākumu izvietot būvtāfeli, ja vien šāds pienākums neizriet no citiem normatīvajiem aktiem. [13.2] Apgabaltiesa šādu būvniecības ieceres ierosinātāja pienākumu nekonstatē.

Atbilstoši Publiskās apspriešanas noteikumu 8.punktam, ja ir saņemti materiāli, kas pierāda, ka būvniecības iecerei nav nepieciešama publiska apspriešana, būvvalde pieņem attiecīgu lēmumu, un būvniecības process turpināms Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā. No Vispārīgo būvnoteikumu 35.punkta izriet, ka gadījumā, ja būvvalde nav pieņēmusi lēmumu par būves publiskās apspriešanas rīkošanu, būvvaldei ir vai nu jāizsniedz plānošanas un arhitektūras uzdevums (nosakot prasības zemes gabala plānojumam un apbūvei), vai jāsniedz rakstisks atteikums.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve atsaucās uz Būvniecības likuma 12.panta pirmajā daļā ietverto pašvaldības pienākumu nodrošināt paredzētās būves publisku apspriešanu, pirms tā pieņem lēmumu par būvniecību, un norādīja, ka pašvaldībai ir pienākums pirms plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanas izvērtēt, vai būvniecības iecere atstās ietekmi uz apkārtējo vidi, iedzīvotāju sadzīves apstākļiem un nekustamā īpašuma vērtību

– konkrētajā gadījumā, konstatējot, ka zināma ietekme būs (iecerētā būve atradīsies tikai 15 m attālumā no divām citām ēkām, 13 no 19 zaļajā zonā esošajiem kokiem tiks izcirsti, būvniecība skars piebraucamo ceļu uz iekšpagalmu), tas var radīt iedzīvotāju negatīvu reakciju. Uzliekot attiecīgo pienākumu, būvvalde centusies novērst iedzīvotāju iespējamos iebildumus jau projektēšanas stadijā. Apgabaltiesa norāda, ka minētie iestādes apsvērumi bija ņemami vērā, izlemjot jautājumu par publiskās apspriešanas nepieciešamību atbilstoši Būvniecības likuma 12.pantam. Ja iestāde (un šajā gadījumā arī tiesa) ir atzinusi, ka publiskā apspriešana nav nepieciešama, tad būvniecības ieceres ierosinātājam nevar tikt uzlikts no normatīvajiem aktiem neizrietošs pienākums attiecīgajā veidā (ar būvtāfeles izvietošanu) informēt sabiedrību par iecerēto būvniecību, proti plānošanas un arhitektūras uzdevumā nevarēja tikt iekļauts nosacījums, kas ietver attiecīgos publiskās apspriešanas elementus.

[14] Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka būvvaldes 2008.gada 12.septembrī izsniegtā plānošanas un arhitektūras uzdevuma Nr.2-DA-08- 6201-nd 2.7.5.apakšpunktā ietvertais nosacījums ir atzīstams par prettiesisku un ir atceļams.

[15] Pieteicēja, iesniedzot pieteikumu, ir samaksājusi valsts nodevu 10 latus, kā arī valsts nodevu par apelācijas sūdzības iesniegšanu 10 latus, kas tai atlīdzināma atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmās daļas nosacījumiem.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 126.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda: apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Maltas Nami” pieteikumu. Atcelt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvvaldes 2008.gada 12.augustā izsniegtā jaunbūvējamā objekta plānošanas un arhitektūras uzdevuma Nr.2-DA-08-6201-nd 2.7.5.apakšpunktu. Uzlikt pienākumu atbildētājai atlīdzināt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Maltas Nami” valsts nodevu 20 latu apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) A.Šteinberga

Tiesneši (paraksts) K.Berķis

(paraksts) M.Birzgalis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese A.Šteinberga 2011.gada 12.decembrī