Appeal court dismisses appeal against traffic court verdict for driving under influence due to procedural timeliness.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court dismissed the appellant's appeal against a lower court's conviction for driving under the influence of drugs. The lower court found the appellant guilty based on toxicology results and administrative violation protocols, noting his absence and lack of valid medical excuse. The appellate court upheld the decision, emphasizing that the lower court correctly evaluated evidence and adhered to statutory time limits for handling drug-related traffic offenses.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 260.3; LAPK 270.4; The administrative court must decide within statutory time limits to ensure the preventive and educational goals of administrative sanctions are achieved; failure to do so constitutes a violation of the Administrative Procedure Law.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.P129124207 143/AA43-0102-09/16
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2009.gada 29.janvārī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs K.Berķis, tiesneši M.Birzgalis un A.Šteinberga,
piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai J.T. un pārstāvim zvērinātam advokātam A.O.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu par J.T., /dzēsts personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektās daļas sakarā ar J.T. apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2007.gada 7.augusta lēmumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2007.gada 19.jūnijā Rīgas Galvenās policijas pārvaldes jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 148631 par to, ka 2007.gada 19.jūnijā pulksten 12.15 Rīgā pa Lubānas ielu no Saikavas ielas puses Rēznas ielas virzienā J.T. vadīja automašīnu VW LT 28, valsts reģistrācijas numurs /dzēsta numura zīme/, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka atbildība par konstatēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.15panta piektajā daļā.
[2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2007.gada 7.augusta lēmumu J.T. atzīts par vainīgu LAPK 149.15panta piektajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar administratīvo arestu uz 10 diennaktīm, naudas sodu 500 latu apmērā un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 2 gadiem. Lēmumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [2.1] Uz tiesas sēdi J.T. neieradās, bet iesniedza tiesai iesniegumu, kurā lūdza lietas izskatīšanu atlikt. Tiesnese, izvērtējusi J.T. iesniegumu, atzina, ka saskaņā ar LAPK 260.panta trešo daļu lietu var izskatīt bez J.T., jo ne no J.T. iesniegumam pievienotās darbnespējas lapas kopijas Nr.840-P, ne arī no iepriekš lietā saņemtajām darbnespējas lapu kopijām nav redzams, ka J.T. slimotu ar tādu saslimšanu vai būtu guvis tādu traumu, kas liegtu viņam piedalīties lietas izskatīšanā vai pilnvarot pārstāvi. [2.2] Pārbaudot lietas materiālus un noklausoties liecinieka M.A. liecību, tiesnese atzīst, ka J.T. vaina viņam inkriminētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta pilnībā ar visiem administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā.
Proti: ar administratīvā pārkāpuma protokolā minēto, ka J.T. vadījis transportlīdzekli narkotisko vielu ietekmē, ar medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.3297 norādīto, ka J.T. ir konstatēta narkotisko vielu ietekme, ar ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem Nr.3610, kuros norādīts, ka J.T. urīna izmeklēšanā atrasta tetrahidrokanabinola skābe. [2.3] Tiesnese nepiešķir ticamību J.T. rakstveida paskaidrojumos norādītajam, ka viņš nav braucis ar automašīnu un ka ekspertīzes slēdzienā norādīto vielu viņš nelieto no 1999.gada.
Tetrahidrokanabinola skābe nav atsevišķa narkotiska viela, bet gan citas narkotiskas vielas sastāvdaļa, savukārt no medicīniskās pārbaudes protokola redzams, ka J.T. ir smēķējis „zālīti” apmēram divas nedēļas atpakaļ. Attiecībā uz J.T. iesniegto ekspertīzes slēdzienu, kas veikta 2007.gada 20.jūlijā, tiesnese uzskata, ka šo slēdzienu nevar uzskatīt par pierādījumu lietā, jo minētā ekspertīze veikta mēnesi pēc notikuma. Tādējādi tiesnese uzskata, ka ar šādiem paskaidrojumiem un papildus pierādījumiem J.T. vēlas maldināt tiesu, lai izvairītos no atbildības un soda. [2.4] Tiesnese uzskata, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi un ir pilnībā pierādīts arī administratīvā pārkāpuma sastāvs.
Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, J.T. personību, viņa vainas pakāpi, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Par J.T. personību noskaidrots, ka viņš nestrādā, apgādājamo nav, ir agrāk administratīvi sodīts divas reizes par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus tiesnese nekonstatēja.
[3] Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2007.gada 7.augusta lēmumu J.T. iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot minēto lēmumu atcelt. Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [3.1] J.T. uz lietas izskatīšanas laiku bija slims un par to laicīgi bija arī paziņojis tiesai, taču lieta tika izskatīta bez viņa. 2007.gada 6.augustā Rīgas 1.slimnīcā J.T. tika izsniegta darba nespējas lapa. Lietā nepastāvēja LAPK 260.panta trešajā daļā noteiktie apstākļi, lai lietu izskatītu bez J.T.. [3.2] J.T. aizturēšana un nogādāšana uz ekspertīzes centru notika, pārkāpjot Iekšlietu ministrijas 2003.gada 30.decembra instrukciju Nr.22 „Ceļu policijas darba organizēšanas instrukcija”, kā tas ir redzams no lietas materiāliem un M.A. liecības. [3.3] Patiesībai neatbilst fakts, ka J.T. tika konstatēta narkotisko vielu ietekme. J.T. nevar apstrīdēt, ka viņa urīnā tika konstatētas tetrahidrokanabinola skābes pēdas, taču asinīs un elpā alkohols, narkotiskās vai psihotropās vielas netika konstatētas. J.T. nevar izskaidrot, kā viņa urīnā varēja uzrādīties psihotropās vielas pēdas.
[3.4] Tiesnese ir nepamatoti J.T. piemērojusi sodu, kas paredzēts LAPK
149. panta ceturtajā daļā, jo J.T. organismā alkohols netika konstatēts un automašīna VW LT 28 nav autobuss.
[4] Tiesas sēdē J.T. pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem motīviem.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies procesa dalībnieka paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pie administratīvās atbildības sauktās personas apelācijas sūdzība ir nepamatota un ir noraidāma.
[6] J.T. ir pārsūdzējis Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2007.gada 7.augusta lēmumu, ar kuru viņš atzīts par vainīgu LAPK 149.15panta piektajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar administratīvo arestu uz 10 diennaktīm, naudas sodu 500 latu apmērā un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 2 gadiem. LAPK 149.15panta piektā daļa noteic, ka par transportlīdzekļa vadīšanu (..), atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, (..) transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.
[7] Administratīvā apgabaltiesa lietā konstatē šādus faktiskos apstākļus. [7.1] Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PA 148631 norādīts, ka J.T. 2007.gada 19.jūnijā pulksten 12.15 Rīgā pa Lubānas ielu no Saikavas ielas puses Rēznas ielas virzienā ir vadījis automašīnu VW LT 28, valsts reģistrācijas numurs /dzēsta numura zīme/, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu vielu iespaidā (lietas 5.lapa). [7.2] Transportlīdzekļa vadītāja nosūtījumā uz medicīnisko pārbaudi norādīts, ka iemesls J.T. nosūtīšanai medicīniskās pārbaudes veikšanai ir aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vielu ietekmē (lietas 6.lapa). [7.3] 2007.gada 19.jūnijā ir sastādīts medicīniskās pārbaudes protokols Nr.3297 narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai (turpmāk – Medicīniskās pārbaudes protokols Nr.3297) (lietas 7.lapa), no kura izriet, ka J.T. 2007.gada 19.jūnijā plkst.12.50 nogādāts Narkoloģijas valsts aģentūras Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļā Rīgā, Hospitāļu ielā 55, un J.T. ir noņemti bioloģiskās vides (asins, urīns) paraugi pārbaudei. Medicīniskās pārbaudes protokolā ir norādīti arī pārbaudē konstatētie klīniskie simptomi. Piemēram, 8.punktā, norādīts, ka J.T. acu zīlītes ir paplašinātas un ir vāja reakcija uz gaismu. Savukārt protokola 30.punktā „Ziņas par narkotisko, psihotropo, toksisko un citu vielu lietošanu” norādīts: „Smēķēju „zālīti” apmēram 2 nedēļas atpakaļ.”
Protokola 32.punktā norādīts, ka urīnā ir atrasta tetrahidrokanabinola skābe. Savukārt protokola 33.punktā ietverts atzinums, „ir konstatēts narkotisko vielu iespaids”. Protokolā norādīts, ka narkotisko vielu ietekmi noteica ārste R.R.. [7.4] Eksperte–ķīmiķe T.H. ķīmiski-toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātos Nr.3610 (lietas 8.lapa) ietvertajā slēdzienā atzinusi, ka, veicot J.T. urīna izmeklēšanu, atrasta tetrahidrokanabinola skābe. Laboratorisko izmeklējumu rezultātod, t.i., ķīmiski-toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātos Nr.3610, ietvertais slēdziens atspoguļots arī medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.3297 [7.3]. [7.5] Tiesas sēdē, nopratināts kā liecinieks, M.A. liecināja, ka ir veicis J.T. aizturēšanu 2007.gada 19.jūnijā. M.A. ar kolēģi policijas dienesta automašīnā, pildot dienesta pienākumus, ir braucis pa Saikavas ielu un ievērojis „busiņu”, kas, ieraugot policijas automašīnu, atpakaļgaitā izbraucis uz Lubānas ielu un braucis prom Rēznas ielas virzienā, kur automazgātuvē apstājies. M.A. piegājis pie „busiņa” vadītāja, palūdzis uzrādīt dokumentus un jautājis, vai vadītājs nav kaut ko lietojis. Vadītājs atbildējis, ka nē. Vadītāja acu zīlītes nav reaģējušas uz gaismu. un M.A. ir palūdzis vadītājam parādīt mēli. Uz mēles ir bijis neglīts aplikums, tādēļ M.A. nogādājis transportlīdzekļa vadītāju uz ekspertīzi, kur J.T. tikusi konstatēta narkotisko vielu ietekme (lietas 35.lapa).
[8] Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka ir aizliegts vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā. Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.5panta otrajai daļai, lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidu, Valsts policijas darbinieki nogādā transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas par narkotisko vai citu apreibinošu vielu lietošanu (vadītāja uzvedība, runas veids, kustību koordinācija).
[9] Kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītājam konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu, nosaka Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumi Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” (turpmāk – MK noteikumi Nr.15). MK noteikumu Nr.15 12.punkts noteic, ka medicīniskā pārbaude ir alkohola koncentrācijas noteikšana transportlīdzekļa vadītāja asinīs vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšana transportlīdzekļa vadītājam kādā no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm. Saskaņā ar noteikumu 13.punktu medicīniskā pārbaude ietver: 1) alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas faktu pārbaudi pēc pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdiem; 2) ārējā izskata (tai skaitā miesas bojājumu esības vai neesības), psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā stāvokļa un kustību koordinācijas pārbaudi; 3) alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas fakta laboratorisku noteikšanu un medicīniskās pārbaudes rezultātu fiksēšanu normatīvajos aktos par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību noteiktajā pārbaudes protokolā. Noteikumu 26.punkts noteic, ka pēc analīžu rezultātu saņemšanas ārsts, kurš veicis medicīnisko pārbaudi, sniedz galīgo atzinumu un sastāda medicīniskās pārbaudes protokolu. Minēto noteikumu 27.4., 27.5. un 27.7.apakšpunkts cita starp noteic šādus medicīniskās pārbaudes protokolā apstiprināmos pārbaudītās personas stāvokļus: 1) ir konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids; 2) nav konstatēts (..) narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids, bet ir novērojami funkcionālā stāvokļa traucējumi, līdz ar to nav ieteicama transportlīdzekļa vadīšana; 3) ir konstatēts konkrētas vielas lietošanas fakts, bet nav konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids. No minētajām tiesību normām izriet, ka narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids medicīniskās pārbaudes protokolā tiek konstatēts, laboratoriski nosakot konkrētas narkotiskās vai psihotropās vielas lietošanas faktu, kā arī novērtējot klīniskos simptomus (uzvedību, runu, veģetatīvi somatisko stāvokli u.c.).
[10] Izvērtējot Medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.3297 ietverto informāciju [7.3], secināms, ka tajā izdarītais atzinums atbilst MK noteikumu Nr.15 27.4.punktā norādītajam atzinumam, proti, ir konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids. Atzinumu ir izdarījusi Narkoloģijas valsts aģentūras ārste R.R.. Minētais atzinums par J.T. atrašanos narkotisko vielu iespaidā ir izdarīts, pamatojoties uz J.T. klīniskajiem simptomiem, kas konstatēti medicīniskās pārbaudes gaitā un atbilstoši atspoguļoti protokolā, kā arī pamatojoties uz laboratoriskiem J.T. bioloģiskās vides izmeklējumiem, kuru rezultātā J.T. urīnā ir atrasta tetrahidrokanabinola skābe, kas ir hašiša (marihuānas) metabolīts un urīnā varēja rasties pēc hašiša (marihuānas) lietošanas. Narkotiku lietošanas faktu medicīniskās pārbaudes gaitā ir apstiprinājis arī J.T., norādot, ka ir smēķējis zālīti apmēram divas nedēļas atpakaļ [7.3],[7.4]. Narkoloģijas valsts aģentūra ir ietverta MK noteikumu Nr.15 1.pielikumā norādīto ārstniecības iestāžu sarakstā, kurās veic medicīnisko pārbaudi narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida noteikšanai. J.T. medicīniskā pārbaude veikta atbilstoši MK noteikumos Nr.15 noteiktajai kārtībai. Ievērojot iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka medicīniskās pārbaudes protokols Nr.3297 ir uzskatāms par pieļaujamu un objektīvu pierādījumu, kas iegūts likumā noteiktā kārtībā un kas apliecina faktu, ka J.T. ir konstatēts narkotisko vielu iespaids.
[11] Lietas ietvaros policijas darbinieks M.A. liecināja, ka, veicot dienesta pienākumus, ir nogādājis transportlīdzekļa VW LT 28, valsts reģistrācijas numurs /dzēsta numura zīme/, vadītāju medicīniskās pārbaudes veikšanai uz aizdomu pamata par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai psihotropo vielu iespaidā, jo minētā transportlīdzekļa vadītājs, ieraugot policijas automašīnu, ir veicis manevru, proti, izbraucis atpakaļgaitā uz Lubānas ielu un braucis prom. Turklāt transportlīdzekļa vadītāja acu zīlītes nav reaģējušas uz gaismu [7.5].
Apgabaltiesas ieskatā minētais apstāklis kopumā ar ķīmiski-toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem liecina, ka policijas darbinieka aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanas faktu narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē bija pamatotas, līdz ar to J.T. nogādāšana medicīnas iestādē pārbaudes veikšanai bija tiesiska un pamatota. Administratīvā apgabaltiesa nekonstatē lietā pierādījumus, kas norādītu uz iespējamiem pārkāpumiem policijas darbinieku rīcībā, konstatējot administratīvo pārkāpumu vai nogādājot J.T. ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai. Līdz ar to apgabaltiesa atzīst par nepamatotu J.T. apelācijas sūdzībā norādīto apgalvojumu, ka policijas darbinieki nav ievērojuši Iekšlietu ministrijas 2003.gada 30.decembra instrukciju Nr.22 „Ceļu policijas darba organizēšanas instrukcija”. Turklāt minētā instrukcija kopš 2006.gada 1.janvāra ir zaudējusi spēku.
[12] Izvērtējot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2007.gada 7.augusta lēmumu par J.T. saukšanu pie administratīvās atbildības, secināms, ka tiesnese, uzskaitot piemērotās tiesību normas, ir kļūdaini norādījusi LAPK 149.15panta ceturto daļu. Tomēr no lēmuma satura un tajā analizētajiem pierādījumiem nepārprotami izriet, ka tiesnese ir lēmusi par J.T. darbību atbilstību LAPK 149.15panta piektās daļas sastāvam un attiecīgi ir vērtējusi arī lietā esošos pierādījumus. Apgabaltiesas ieskatā tiesneses pārrakstīšanās kļūda vērtējama kā nebūtiska, proti, kā tāda, kas nav ietekmējusi lietā pieņemtā lēmuma pareizību, kā arī nav traucējusi J.T. saprast, par ko viņš ir saukts pie administratīvās atbildības. Ne administratīvā pārkāpuma protokolā, ne tiesneses lēmumā nav norādīts, ka J.T. būtu vadījis autobusu. Administratīvā pārkāpuma protokolā un tiesneses lēmumā ir konstatēts, ka J.T. vadīja transportlīdzekli – automašīnu VW LT 28 ar valsts reģistrācijas numuru /dzēsta numura zīme/. Līdz ar to nav nozīmes J.T. apelācijas sūdzībā norādītajam, ka automašīna VW LT 28 nav autobuss [3.4].
[13] Saskaņā ar LAPK 260.panta otro daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, izmantot advokāta palīdzību, iesniegt papildinājumus un izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu. LAPK 260.panta trešā daļa paredz, ka lietu bez personas klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Ja minētais lūgums ir saņemts, institūcija, tiesnesis vai cita amatpersona, kas izskata lietu, var atzīt lūgumu par pamatotu un atlikt lietas izskatīšanu. (..). No lietā esošajiem J.T. iesniegumiem redzams, ka viņš vairākkārt ir iesniedzis Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā iesniegumus (lietas 18., 33.lapa), kuriem pievienotas darbnespējas lapu kopijas, lūdzot atlikt lietas izskatīšanu. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese J.T. lūgumu ir apmierinājusi, tomēr 2007.gada 7.augustā, neskatoties uz J.T. iesniegumu par lietas izskatīšanas atlikšanu, lietu ir izskatījusi bez J.T. klātbūtnes.
No lietas materiāliem ir redzams, ka iesniegumus tiesā par lietas izskatīšanas atlikšanu ir iesniegusi J.T. pilnvarotā persona A.L. (lietas 22.,29.lapa). Turklāt no lietas materiāliem redzamas, ka J.T. norādītie apstākļi, proti, slimība, kas ir liegusi ierasties uz tiesu, nav traucējusi J.T. Narkoloģijas valsts aģentūrā veikt bioloģiskās vides izmeklējumus (lietas 31.lapa). Ņemot vērā iepriekš minēto, Administratīvās apgabaltiesas ieskatā tiesnese pamatoti atzina, ka J.T. norādītie apstākļi nebija atzīstami par tādiem, kas izslēdza J.T. iespēju piedalīties tiesas sēdē. Turklāt J.T. nav norādījis uz apstākļiem, ka liedza tiesas sēdē piedalīties viņa pārstāvei.
[14] Saskaņā ar LAPK 237.pantu lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību. Savukārt atbilstoši LAPK 270.panta ceturtajai daļai lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, ja par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, izskata ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, izņemot gadījumus, kad izskata lietas par šā kodeksa 149. 15pantā paredzētajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, un ir nepieciešams saņemt ekspertīzes atzinumu. Šādas lietas izskata 15 dienu laikā pēc materiālu saņemšanas. No minētajām tiesību normām secināms, ka administratīvajam procesam administratīvo pārkāpumu lietās ir jāsasniedz likumā noteiktie mērķi, tai skaitā lietas izskatīšanas savlaicīgums. Tā kā administratīvajam sodam ir gan audzinošs, gan preventīvs mērķis, tā piemērošanai sakarā ar likumu jānotiek noteiktā laika posmā, pretējā gadījumā sods minētos mērķus nesasniegs. Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka tiesneša uzdevums, saņemot administratīvā pārkāpuma lietu, ir izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, kas nozīmē arī likumā noteiktajos termiņos. Ievērojot minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā tiesneses darbībās nav konstatējami LAPK 260.panta trešās daļas pārkāpumi.
[15] Ņemot vērā iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese lēmumā par J.T. saukšanu pie administratīvās atbildības ir izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus un pareizi kvalificējusi J.T. darbības atbilstoši LAPK 149.15panta piektās daļas sastāvam, kā arī piemērojusi administratīvo sodu saskaņā ar LAPK 32.pantā noteiktajiem sodu uzlikšanas vispārīgajiem kritērijiem. Līdz ar to Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2007.gada 7.augusta lēmums ir atstājams negrozīts, bet J.T. apelācijas sūdzība ir noraidāma.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.un 309.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11panta otrās daļas 1.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:
Atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2007.gada 7.augusta lēmumu par J.T., /dzēsts personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektās daļas, bet J.T. apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) K.Berķis
Tiesneši (paraksts) M.Birzgalis
(paraksts) A.Šteinberga
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis K.Berķis Rīgā, 2009.gada 29.janvārī