Court dismissed appeal against municipal order to demolish illegal fence on public land.

NORAKSTS Lieta Nr.A420356612 A00997-13/22

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2013.gada 8.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Lauma Paegļkalna,

piedaloties atbildētājas Carnikavas novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Carnikavas novada domes pārstāvei R.S.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc M.Ā. pieteikuma par Carnikavas novada domes 2011.gada 21.decembra lēmuma (protokols Nr.22, 8.§) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Carnikavas novada pašvaldībai uz īpašuma tiesību pamata pieder /ielas nosaukums/, /ciems/, Carnikavas novadā, 2,303 ha platībā, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/. Īpašuma tiesības nostiprinātas Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Carnikavas novada zemesgrāmatu nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/. 2011.gada 11.jūlijā Carnikavas pašvaldības būvvaldes būvinspektors sastādījis atzinumu Nr.65 par būves pārbaudi (turpmāk – Atzinums), konstatējot, ka /ielas nosaukums/ 25, /ciems/, Carnikavas novadā, gar īpašumu nelikumīgi, bez būvprojekta un būvatļaujas izbūvēts žogs, aizņemot pašvaldībai piekrītošo teritoriju. Turklāt žogs traucē veikt /ielas nosaukums/ rekonstrukciju. Ar Atzinumu M.Ā. (turpmāk – pieteicēja) uzlikts par pienākumu līdz 2011.gada 1.novembrim izvietot sētu pieteicējas zemes gabala robežās.

1.lappuse no 7 [2] Ar Carnikavas novada domes (turpmāk – Dome) ar 2011.gada 21.decembra lēmumu (protokols Nr.22, 8.§) (turpmāk – Lēmums) personām, kuras ir veikušas patvaļīgu būvniecību, uzlikts par pienākumu līdz 2012.gada 30.aprīlim nojaukt būves, kas atrodas uz pašvaldībai piederošās /ielas nosaukums/, /ciems/, Carnikavas novadā, apzīmējums kadastrā /kadastra apzīmējums/. Lēmums pamatots ar šādiem apsvērumiem. [2.1] Lēmumā konstatēts, ka uz būvēm nav attiecināms likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanas laiku un kārtību” 14.pants, jo nav pamata atzīt būves par patstāvīgiem īpašuma objektiem. [2.2] Pašvaldības rīcībā nav dokumentu, kas apliecina žoga būvniecības likumību, proti, ar pieteicēju nav noslēgts zemes nomas līgums. Tādēļ, pamatojoties uz Atzinumu, pieteicējai žogs bija jāpārnes sev piederošā zemes gabala robežās. Tā kā pieteicēja to nav izdarījusi līdz noteiktajam termiņam, lai nodrošinātu būvniecības normu ievērošanu Carnikavas novada administratīvajā teritorijā, jārisina jautājums par nelikumīgo būvju nojaukšanu, pamatojoties uz Civillikuma 927.pantu, Būvniecības likuma 1.panta 6.punktu un 11.panta pirmo daļu, kas noteic, ka zemes gabala īpašniekam ir tiesības nojaukt nelikumīgas būves, kuras atrodas uz tam piederošā zemes gabala.

[3] Pieteicēja tiesā iesniegtajā pieteikumā lūdz atcelt Lēmumu, norādot šādus apsvērumus. [3.1] Lēmumā nepamatoti norādīts, ka žogs ir uzstādīts nelikumīgi, konstatējot patvaļīgu būvniecību. Pieteicējai uz 2002.gada 12.marta dāvinājuma līguma pamata pieder zemes gabals /ielas nosaukums/ 25, /ciems/, Carnikavas novadā. Pēc dāvinājuma līguma noslēgšanas un īpašuma tiesību iegūšanas nekādas izmaiņas attiecībā uz žogu nav veiktas. Ar kooperatīva „/Nosaukums/” valdes 1968.gada 7.maija aktu Nr.86 nostiprinātas tiesības zemes gabala beztermiņa lietošanā un atbilstoši Vasarnīcas celtniecības kooperatīva „/Nosaukums/” apbūves gabala Nr./numurs/ /ielas nosaukums/ Nr.25 (tagadējā /ielas nosaukums/ 25) plānam zeme tika nodota izmantošanā. Ar Valsts pieņemšanas komisijas 1979.gada 4.maija aktu /ielas nosaukums/ 25, /ciems/, Carnikavas novadā, veiktie būvdarbi apliecināti kā arhitektūras, inženiertehniskās, sanitārās un ugunsdrošības prasībām ir atbilstoši. No 1979.gada nav veikta žoga rekonstrukcija, un tādēļ tas ir saglabāts atbilstoši sākotnējam plānojumam. Līdz ar to žoga būvniecība uzskatāma par likumīgu. [3.2] Pieteicēja nav saņēmusi Atzinumu par būves pārbaudi. Lēmuma forma neatbilst Administratīvā procesa likuma prasībām, jo Lēmumā nav norādīts lēmuma adresāts, līdz ar to no Lēmuma nav skaidri saprotams kam ir uzdots nojaukt nelikumīgas būves.

[4] Atbildētāju pārstāvošā iestāde rakstveidā un tiesas sēdē sniegtajos paskaidrojumos lūdz noraidīt pieteikumu, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem. Papildus paskaidrojumā norādīti šādi argumenti.

2.lappuse no 7 [4.1] Carnikavas pašvaldības būvvaldes 2011.gada 11.jūlija atzinumu 2011.gada 18.jūlijā saņēma pieteicējas pilnvarotais pārstāvis I.Ā. [4.2] Vasarnīcas projekts /ielas nosaukums/ 25, /ciems/, Carnikavas novadā, akceptēts 1969.gada 17.jūnijā. Saskaņā ar projekta paskaidrojuma rakstu gar gruntsgabala robežām paredzēts dzīvžogs un dekoratīvo krūmu dēstījumi. Žoga būvniecība nav paredzēta. Vasarnīca nodota ekspluatācijā 1979.gada 4.maijā. 2004.gada 21.jūnijā akceptēts vasarnīcas rekonstrukcijas projekts. Minētajā projektā žoga būvniecība nav iekļauta. Nekādi pierādījumi, kas apstiprinātu, ka žogs uzstādīts 1968.gadā, Domē nav iesniegti. [4.3] Saskaņā ar ierakstu Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Carnikavas novada zemesgrāmatu nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/ zemes gabala platība /ielas nosaukums/ 25, /ciems/, Carnikavas novadā, ir 685 kv.m. Zemes kadastrālā uzmērīšana ir veikta 1996.gada 28.augustā, un to veicis zvērināts mērnieks I.Ā. Veicot /ielas nosaukums/ kadastrālo uzmērīšanu, konstatēts, ka žogs ar nekustamo īpašumu /ielas nosaukums/ 25, /ciems/, Carnikavas novadā, uzbūvēts uz pašvaldības ielas. Zeme žoga uzturēšanai nav iznomāta. [4.4] Pieteicēja noteiktajā termiņā nav izpildījusi Carnikavas novada būvvaldes būvinspektora norādījumus un nav atbrīvojusi pašvaldībai piederošo ielu no nelikumīgās būves

– žoga. Lēmumā ir uzdots pieteicējai nojaukt žogu. Minētais risinājums konkrētajā gadījumā ir labākais un efektīvākais, jo žoga atrašanās /ielas nosaukums/ apdraud satiksmes drošību.

Motīvu daļa

[5] Strīdus Lēmums ir vispārīgais administratīvais akts, kas attiecas uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos. Proti, Lēmuma adresāti ir /ielas nosaukums/ piegulošo zemes gabalu īpašnieki, kuru izbūvētie žogi, pašvaldības ieskatā, atrodas ārpus tiem piederošajiem zemes gabaliem. Tādējādi lietā ir izšķirams strīds par to, vai uzbūvējot /ielas nosaukums/ 25, /ciems/, Carnikavas novadā, būvi – žogu, tika veikta patvaļīga būvniecība un aizskartas pašvaldības kā /ielas nosaukums/ piekrītošā zemes gabala īpašnieces tiesības un tiesiskās intereses.

[6] Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 12.punktu būvniecība ir visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi. Būvdarbi atbilstoši panta 6.punktam ir būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, arī nojaukšana. Savukārt tiesības veikt būvdarbus apliecina būvatļauja, kas ir Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) paredzētajā kārtībā izsniegts dokuments. Arī Būvniecības likuma 13.panta pirmā daļa un Vispārīgo būvnoteikumu 112.punkts paredz pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas pienākumu saņemt būvatļauju Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā, jo patvaļīga būvniecība nav pieļaujama. Tātad vispārīgais princips noteic, ka jebkādu būvdarbu uzsākšanai ir nepieciešama būvatļauja, kas ir būvniecības procesu atļaujošs administratīvais akts. Atsevišķi izņēmumi no šī pamatprincipa ir noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos. 3.lappuse no 7 Lai persona saņemtu būvatļauju būvdarbu veikšanai, ir jāveic virkne procesuālu darbību: jāsaņem trešo personu piekrišana (Būvniecības likuma 3.panta pirmā daļa), jāiesniedz būvvaldē būvniecības iesniegums-uzskaites karte, jāsaņem plānošanas un arhitektūras uzdevums (Vispārīgo būvnoteikumu 32.-35.punkts) un jāveic būvprojektēšana (Vispārīgo būvnoteikumu 3.3.-3.6.apakšnodaļa un 4.nodaļa). Tātad būvniecības process sastāv no vairākiem posmiem, kura ietvaros tiek pieņemta virkne starplēmumu, bet vienīgais administratīvais akts, kas piešķir tiesības būvēt, ir būvatļauja. Secīgi, ja tiek akceptēts personas izstrādātais būvprojekts, tas ir pamats iestādei izsniegt būvatļauju.

[7] Atbilstoši Būvniecības likuma 3.panta pirmajai daļai un 11.panta pirmajai daļai zemes gabalu drīkst apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku, ja tā apbūve tiek veikta saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem. Arī Vispārīgo būvnoteikumu 31.punkts paredz, ka būvniecību var ierosināt nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs, nomnieks, lietotājs vai to pilnvarota persona (projekta vadītājs) (..). Tātad būvniecību var ierosināt un realizēt ne tikai zemes gabala īpašnieks, bet arī cita persona, kurai ir tiesisks pamats apbūvēt zemes gabalu, tostarp tā valdītājs, nomnieks vai lietotājs. Vienlaikus būtisks priekšnoteikums būvniecības veikšanai ir zemes gabala īpašnieka piekrišana. Likumdevējs nav noteicis formu, kādā šāda piekrišana ir iegūstama un nostiprināma. Taču zemes gabala īpašnieka piekrišanas trūkums ir būtisks šķērslis būvniecības ieceres realizēšanai (būvatļaujas saņemšanai).

[8] No lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicējai pieder zemes gabals 685 kv.m platībā, kas atrodas /ielas nosaukums/ 25, /ciems/, Carnikavas novadā. Uz zemes gabala atrodas vasarnīca, kas pieņemta ekspluatācijā 1979.gada 4.maijā, kā arī žogs ar metāla vārtiem, kuru no ielas puses aptver apstādījumi. Par minēto faktu kopumu lietā nav strīda. Vienlaikus tiesa no 1979.gada 17.jūnijā saskaņotā vasarnīcas projekta paskaidrojuma raksta konstatē, ka vasarnīcas izbūves ietvaros, veicot teritorijas labiekārtošanu, gar gruntsgabala robežām paredzēts izvietot dzīvžogu un dekoratīvu krūmu dēstījumus.

Taču vasarnīcas būvniecības ietvaros žoga (kā būvniecības rezultātā izveidota veidojuma) būvniecība nav paredzēta. Arī 2004.gada 21.jūnijā akceptētais vasarnīcas rekonstrukcijas projekts paredz izbūvēt ēkai bēniņu stāvu un izbūvēt jaunas iekšējās kāpnes, taču žoga būvniecība projekta risinājumos nav plānota. Tādējādi secināms, ka zemes gabalā, izvietojot dekoratīvo krūmu apstādījumus, paralēli ir izvietots arī žogs, kura izbūve nav tikusi saskaņota paredzētajā kārtībā. Turklāt no lietas materiāliem konstatējams, ka žogs (tostarp apstādījumi) izvietots ārpus pieteicējai piederošā zemes gabala robežām.

Minēto apstiprina Domes teritorijas plānotāja sagatavots izkopējums no kadastra informācijas sistēmas ar esošā žoga izvietojuma norādi. Tiesai nav pamata apšaubīt minētās ziņas. Arī pieteicēja nav iesniegusi tiesai šo faktu atspēkojošus pierādījumus, kas pierādītu pretējo. 4.lappuse no 7 Tiesa vērš uzmanību, ka pieteicējai īpašumtiesības uz zemes gabalu pieder tādā apmērā, kādas tās ierakstītas zemesgrāmatā. Īpašuma sastāvu un zemes gabala lielumu apliecina zemesgrāmatu apliecības kopija. Līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteicējai kā zemes gabala īpašniecei bija jāapzinās, ka zemes gabalā izvietotais žogs atrodas ārpus viņas zemes gabala robežām.

Tiesas ieskatu par to, ka pieteicējai ir zināms, ka nožogojums atrodas ielas daļā, apliecina pieteicējas pārstāvja par Atzinumu sniegtie paskaidrojumi, ka ielas rekonstrukcijas gadījumā iespējama nožogojuma pārcelšana. Citiem vārdiem, no šiem paskaidrojumiem ir skaidra pieteicējas pārstāvja apņemšanās pārvietot nožogojumu brīdī, kad tiks uzsākta ielas rekonstrukcija, tādā veidā atzīstot, ka nožogojums ir izvietots ārpus zemes gabala robežām.

[9] Tiesa arī ņem vērā, ka 2010.gada 16.novembrī sastādīts zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas akts. Zemes robežu apsekošana veikta pašvaldībai piederošā /ielas nosaukums/ piekrītošā zemes gabala mērniecības darbu ietvaros, apsekojot un atjaunojot robežzīmes ar tiem zemes gabaliem, kas robežojas ar /ielas nosaukums/. /ielas nosaukums/ veidojošā zemes gabala robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāns tādā apmērā, kāds tas tika konstatēts zemes robežas un apvidus objektu uzmērīšanas laikā 2010.gada 16.novembrī, ir reģistrēts kadastra informācijas sistēmā. Tā kā pieteicējas zemes gabals /ielas nosaukums/ 25, /ciems/, Carnikavas novadā, robežojas ar /ielas nosaukums/, pieteicēja bija informēta par zemes gabala robežu apsekošanu un atjaunošanu. Taču pieteicēja uz robežu apsekošanu un atjaunošanu neieradās. Minētais tiesas ieskatā liecina par to, ka pieteicējai ir zināma viņai piederošā zemes gabala robeža un robežzīmju atrašanās vietas un starp pieteicēju un Carnikavas novada pašvaldību robežstrīds nepastāv. Tiesas minēto faktu kopumam izskatāmajā lietā ir otršķirīga nozīme. Tomēr tie ilustrē faktisko situāciju un papildus apstiprina, ka Domes konstatējums par to, ka žogs atrodas ārpus kadastra informācijas sistēmā redzamajām pieteicējas zemes gabala robežām, ir pareizs un pamatots.

[10] Kārtību, kādā noris būvniecības kontrole, tostarp nosakot kompetentās iestādes, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus prettiesiskas būvniecības seku novēršanai, noteic Būvniecības likuma 30. pants. Saskaņā ar šā panta pirmo daļu būvinspektoram ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būves, ieiet tajās, apsekot tās, pieprasīt paskaidrojumus un Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus, kā arī lūgt uz būvuzņēmēja vai būvētāja rēķina atbrīvot telpas, padarot tās pieejamas, un atsegt būvju daļas, lai varētu pārbaudīt uzbūvēto konstrukciju, ja konstatētas nedrošuma pazīmes. Atbilstoši otrajai daļai par katru pārbaudi būvinspektors dod atzinumu un, ja nepieciešams, arī norādījumus par to, kā novēršami pārkāpumi. Savukārt kārtību, kādā novēršami būvinspektora konstatētie pārkāpumi, noteic Būvniecības likuma 30.panta piektā un sestā daļa, tostarp paredzot pašvaldības kompetenci lemt par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).

5.lappuse no 7 No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka pašvaldība, pastāvot noteiktiem apstākļiem, ir tiesīga pieņemt Būvniecības likuma 30.panta piektajā un sestajā daļā minētos lēmumus, ja būvniecība veikta bez būvatļaujas, ar atkāpēm no akceptēta būvprojekta vai vispār bez būvprojekta. Normatīvajos aktos ir noteikti gadījumi, kad ir jāizstrādā būvniecības dokumentācija un jāsaņem attiecīgas atļaujas, bet, ja būvdarbi ir veikti neatbilstoši būvniecības dokumentācijai, vai vispār bez tās, tad būvdarbi ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība un pašvaldībai ir jāpieņem attiecīgs lēmums. Lai pašvaldība varētu konstatēt, ka būvdarbi ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība, pašvaldībai, jākonstatē, ka būvdarbu veikšanai ir nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju un jāsaņem attiecīgas atļaujas. Līdz ar to gadījumos, kad būvdarbi ir veikti bez būvniecības dokumentācijas un būvatļaujas un pašvaldībai nav iespēju izvērtēt būvniecības dokumentāciju, tad pašvaldība pieņem Būvniecības likuma 30.panta sestajā daļā noteikto lēmumu.

[11] Kā jau tiesa konstatēja, žoga būvniecība nebija saskaņota un akceptēta. Turklāt žoga būvniecībai uz pašvaldībai piederošās zemes nebija piekritusi pašvaldība kā zemes gabala īpašniece. Līdz ar to žoga būvniecība ir kvalificējama kā patvaļīga būvniecība. Tādējādi pašvaldība bija kompetenta lemt par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu, tostarp uzliekot par pienākumu nojaukt patvaļīgi izbūvēto žogu.

[12] Attiecībā par Lēmuma tiesisko dabu tiesa konstatē, ka Lēmums ir pamatots ar likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 27.punktu, kas noteic pašvaldības kompetenci pieņemt lēmumus citos likumā paredzētajos gadījumos. Tiesas ieskatā Dome, pieņemot Lēmumu, ir šaubījusies starp to, vai lēmums ir izdodams publisko tiesību jomā, vai privāto tiesību jomā. Lēmuma pamatojumā ir ietverta atsauce gan uz publisko tiesību normām (Būvniecības likumu), gan uz privāto tiesību normām (Civillikumu). Turklāt motīvu daļā Lēmumā ir secināts, ka Lēmumā citētās tiesību normas piešķir zemes gabala īpašniekam tiesības nojaukt nelikumīgās būves, kuras atrodas uz tam piederošā zemes gabala.

Attiecībā par minēto secinājumu tiesa vērš uzmanību, ka neatkarīgi no tā, ka īpašuma tiesības saskaņā ar Civillikumu un Satversmes 105.pantu paredz pilnīgas varas tiesības pār īpašumu, ir jāņem vērā publiski tiesiskais regulējums, ka būvju nojaukšana pat tad, ja tās uz citas personas zemes gabala uzbūvētas prettiesiski (tostarp bez saskaņojuma ar īpašnieku), ir tikai vienīgi pašvaldības kā publiskas varas nesēja no publiski tiesiskām normām (Būvniecības likuma 30.panta piektās un sestās daļas) izrietošs pienākums.

Līdz ar to atsaukšanās uz privāto tiesību normām šāda lēmuma pieņemšanā (pat tad, ja pašvaldība ir zemes gabala īpašniece) ir nepamatota. Taču neatkarīgi no tā, ka Dome Lēmumā ir citējusi abām tiesību sistēmām piederīgas tiesību normas kā pamatu pieteicējai nelabvēlīga lēmuma pieņemšanā, tiesas ieskatā tas pēc savas tiesiskās dabas un būtības ir vispārīgais administratīvais akts (tātad tas ir pieņemts publisko tiesību jomā). Tādējādi Lēmuma adresāti var nebūt konkrētas personas, bet gan noteiktas pēc konkrētām pazīmēm identificējamas personas, kā tas ir šajā gadījumā – ar /ielas 6.lappuse no 7 nosaukums/ robežojošo zemes gabalu īpašnieki, kuru žogi ir izbūvēti uz pašvaldībai piederošā zemes gabala (/ielas nosaukums/).

Tāpat tiesa nepiekrīt pieteicējas apgalvojumam, ka Lēmums pēc formas neatbilst Administratīvā procesa likuma 67.pantā izvirzītajām administratīvā akta formas prasībām. Lēmumā ir norādītas visas nepieciešamās sastāvdaļas, tostarp ir ietverts piemēroto tiesību normu uzskaitījums. Tiesa jau konstatēja, ka Dome Lēmumā ir kļūdaini atsaukusies uz privāto tiesību normām, tostarp nolemjošajā daļā nav norādījusi Būvniecības likuma 30.panta attiecīgo nojaukšanas pienākuma uzlikšanu pamatojošo daļu. Tiesa to atzīst par iestādes pieļautu kļūdu, tomēr šo kļūdu nevar atzīst par būtisku, proti, par tādu, kas novestu pie citāda rezultāta.

Citiem vārdiem, šā apstākļa dēļ tiesai nav pamata pārsūdzēto Lēmumu atzīt par prettiesisku, jo pieteicējai uzliktais pienākums izriet no tiesību normām un tādējādi ir pamatots.

[13] Tiesa obiter dictum vērš Domes uzmanību, ka Lēmumā ietvertais nosacījums – termiņš, kādā izpildāms ar Lēmumu noteiktais pienākums, – ir beidzies. Būvniecības likums neparedz izņēmumu no Administratīvā procesa likuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā vispārīgā principa, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā. Tādējādi Lēmuma darbība attiecībā uz pieteicēju tika apturēta ar pieticējas pieteikuma saņemšanu tiesā. Tādējādi, lai pieteicēju nenostādītu nelabvēlīgākā situācijā iepretim tiem Lēmuma adresātiem, kuri Lēmumu nepārsūdzēja, attiecībā uz pieteicēju pēc sprieduma spēkā stāšanās būtu nosakāms jauns Lēmumā noteiktā pienākuma izpildes termiņš.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, tiesa nosprieda:

noraidīt M.Ā. pieteikumu par Carnikavas novada domes 2011.gada 21.decembra lēmuma (protokols Nr.22, 8.§) atcelšanu. Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma pieņemšanas dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) L.Paegļkalna

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese L.Paegļkalna Rīgā 2013.gada 8.maijā

7.lappuse no 7