Court dismissed VAT appeal as taxpayer failed to prove transactions with the company were genuine.

Lietas Nr. A420420214

Lietas arhīva Nr. AA43-1464-16/9

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016.gada 16.decembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente S.Liniņa,

tiesneses S.Gintere un K.Krastiņa

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Bauskas rajona Svitenes pagasta

zemnieku saimniecības „SMILDZIŅAS” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2014.gada 16.oktobra

lēmuma Nr.22.13/L-29199 atcelšanu, sakarā ar Bauskas rajona Svitenes pagasta zemnieku saimniecības „SMILDZIŅAS”

apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 8.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - Dienests) Nodokļu kontroles pārvaldes Lielo nodokļu maksātāju trešās

audita daļas galvenās nodokļu inspektora 2014.gada 20.jūnija lēmumu Nr.23.15/L-669 (turpmāk – sākotnējais lēmums)

pieteicējai Bauskas rajona Svitenes pagasta zemnieku saimniecībai „SMILDZIŅAS” papildu nomaksai budžetā aprēķināts

pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) 2904,52 euro, soda nauda 1589,58 euro un nokavējuma nauda 401,99 euro,

kā arī samazināts nepamatoti palielinātais no budžeta atmaksājamais PVN par 602,98 euro, un saistībā ar to aprēķināta soda

nauda 180,89 euro.

[2] Ar Dienesta ģenerāldirektora 2014.gada 16.oktobra lēmumu Nr.22.13/L-29199 sākotnējais lēmums atstāts

negrozīts.

Lēmumā cita starpā konstatēts, ka pieteicēja 2013.gada jūnija PVN deklarācijā kā priekšnodokli nepamatoti atskaitīja

1772,24 latus par deklarētajiem darījumiem ar SIA /Nosaukums B/ par kviešu piegādi. Lēmums minētajā daļā pamatots ar

turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] Izvērtējot darījumus ar SIA /Nosaukums B/ apliecināšanai iesniegtās preču pavadzīmes, tajās norādīto preču

daudzumu, pārvadātāju, ceļazīmes, Dienesta rīcībā esošo VAS „Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – CSDD)

informāciju, Dienests atzina, ka preču pavadzīmēs ir norādīta nepatiesa informācija par preču transportēšanu. Strīdus

pavadzīmēs sniegtā informācija neļauj identificēt noformēto darījumu norisi.

[2.2] Vērtējot minēto kopsakarā ar strīdus darījumos iesaistīto personu – pieteicējas amatpersonas /pers. B/,

darbinieka /pers. C/ un SIA /Nosaukums B/ pilnvarotā pārstāvja /pers. D/ sniegto informāciju, Dienests atzina, ka pieteicējas

darījumi ar SIA /Nosaukums B/ faktiski nav notikuši.

[2.3] Par to, ka SIA /Nosaukums B/ nav faktiski veikusi saimniecisko darbību liecina arī amatpersonas /pers. E/

paskaidrojums, ka nezin, ar ko nodarbojas SIA /Nosaukums B/, jo par amatpersonu kļuvis pēc trešo personu lūguma, kā

arī darbaspēka un materiāltehnisko resursu neesība, gada pārskata neiesniegšana, izslēgšana no Dienesta ar PVN apliekamo

personu reģistra.

[2.4] Pārbaudē konstatēto apstākļu kopums ļauj secināt, ka pieteicējas un SIA /Nosaukums B/ starpā pastāv likuma

„Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 18.punkta „g” apakšpunktā noteiktā vienošanās par saskaņotu darbību ar nolūku gūt

fiskālu labumumu atskaitāmā priekšnodokļa veidā, kas vienlaikus liecina par to, ka pieteicēja zināja, ka piedalās dokumentu

noformēšanā par faktiski neesošiem darījumiem.

[2.5] Tādējādi pieteicēja, iegrāmatojot darījumus ar SIA /Nosaukums B/, nav ievērojusi likuma „Par grāmatvedību” 2.

un 7.pantu, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu. Līdz ar to Dienesta Nodokļu kontroles

pārvalde pamatoti ierobežoja pieteicējas tiesības atskaitīt kā priekšnodokli 1772,24 latus par deklarētajiem darījumiem ar ar

SIA /Nosaukums B/.

[3] Pieteicēja iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par Dienesta ģenerāldirektora 2014.gada 16.oktobra

lēmuma Nr.22.13/L-29199 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto.

[3.1] Pieteicēja nepiekrīt, ka lietā nav iespējams gūt skaidru un patiesu priekšstatu par darījumu faktisko norisi un

esību.

Pieteicēja un SIA /Nosaukums E/ noslēdza līgumu, ar kuru pieteicēja apņēmās piegādāt SIA /Nosaukums E/ 500

tonnas kviešu graudus par cenu 160 Ls/t. SIA /Nosaukums B/ piedāvāja pieteicējai iegādāties kviešu graudus no viņiem par

cenu 140 Ls/t. SIA /Nosaukums B/ šos graudus iepirka no Lietuvas uzņēmuma U AB /Nosaukums F/. Pieteicēja pēc

graudiem brauca ar savu transportu, ko apliecina gan šofera /pers. C/ paskaidrojums, gan lietā esošās pavadzīmes.

Pavadzīmēs kā preču saņemšanas/izkraušanas vieta norādīta Bauskas novada, Ceraukstes pagasta /Nosaukums E/, kas

arī bija reālā preču izkraušanas vieta, jo kviešu graudi tika piegādāti saskaņā ar līgumu uz SIA /Nosaukums E/, ko apliecina

arī preču pieņemšanas/izsniegšanas akti. Minētie darījumi ir deklarēti Dienestā gan no SIA /Nosaukums E/ puses, gan

apliecināti no SIA /Nosaukums B/ puses, gan deklarēti no UAB /Nosaukums F/ puses. Graudi ir apmaksāti, ko pierāda arī

finanšu dokumenti (konta pārskati).

[3.2] Vienojoties par graudu iepirkšanu, SIA /Nosaukums B/ pilnvarotā persona /pers. D/ iesniedza pieteicējai pilnvaras

oriģinālu un SIA /Nosaukums B/ reģistrācijas apliecības kopiju. Pieteicēja pārliecinājās, ka SIA /Nosaukums B/ ir reāli

pastāvošs uzņēmums, tas ir iekļauts PVN maksātāju reģistrā, un /pers. D/ pilnvaru parakstījusi un apzīmogojusi

SIA /Nosaukums B/ amatpersona - valdes priekšsēdētāja /pers. F/.

Nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, ka gadījumā, ja kādu no līgumslēdzēja pusēm pārstāv pilnvarotā persona, otras

puses pienākums ir uzmeklēt pilnvaras devēju un pārliecināties, vai šī persona tiešām ir izdevusi šādu pilnvaru. Turklāt

/pers. D/ bija oficiāli ar darba līgumu nodarbināts SIA /Nosaukums B/ tirdzniecības pārstāvja amatā.

Apstāklis, ka Dienests neatzīst pilnvarotās personas pilnvarojumu, pats par sevi nevar raksturot personas rīcības

tiesiskumu un nevar būt par pamatu atzīt reāli notikušu darījumu par fiktīvu un nenotikušu.

[3.3] Pastāv visi priekšnoteikumi, lai pieteicējai būtu tiesības izmantot priekšnodokļa atskaitīšanu, proti, gan pieteicēja,

gan SIA /Nosaukums B/ darījuma veikšanas brīdī bija reģistrētas Dienestā kā PVN apliekamās personas; pieteicēja saņēma

preces (kviešu graudus) un likumā noteiktajā kartībā noformētu PVN rēķinu; PVN rēķins tika saņemts no citas apliekamas

personas, kas atbilstošā kārtībā reģistrēta Dienestā; saņemtā prece (kviešu graudi) tika izmantoti savu ar PVN apliekamo

darījumu nodrošināšanai, tas ir, tika radīta jauna ar PVN apliekamā prece (kviešu graudi tika pārdoti SIA /Nosaukums E/).

Konkrētajā gadījuma visi darījumā iesaistītie darījumu partneri ir identificējami. Visas darījumā iesaistītās puses ir

deklarējušas šos darījumus Dienestā, tādēļ pieteicējai nav saprotams Dienesta apgalvojums, ka noformētajos darījumos nav

identificējami darījumu partneri.

[3.4] Dienests nav novērtējis un analizējis visus lietas materiālus un pierādījumus kopumā, bet formāli, atrodot iemeslu

reāli notikušu darījumu atcelšanai, ir izdevis pieteicējai nelabvēlīgu administratīvo aktu, atzīstot par nenotikušiem reāli

notikušus darījumus.

Pieteicēja ir godprātīga nodokļu maksātāja un nekad nav iesaistījusies darījumos ar fiktīvu uzņēmumu.

[3.5] Pieteicēja piekrīt, ka tās īpašumā atrodas automašīnas piekabe - pašizgāzējs ar valsts reģistrācijas Nr./TL

numurs/, un minētajai piekabei kopš 2011.gada nav izieta valsts tehniskā apskate, bet apstākļu spiesta pieteicēja izmantoja

šo automašīnas piekabi, lai piegādātu strīdus kravu. Soda sankciju noteikšana par piekabes piedalīšanos ceļu satiksmē ir

Ceļu policijas kompetencē un nedod pamatu Dienesta inspektoriem atzīt notikušu darījumu par fiktīvu, balstoties tikai uz

faktu, ka automašīnas piekabei nav izieta tehniskā apskate.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 8.decembra spriedumu pieteikums par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu

noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minēto.

[4.1] Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu, ja preces iegādātas un

pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai,

kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem

saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem.

No Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) atziņām (sk., piemēram, Augstākās

tiesas 2008.gada 15.maija spriedumu lietā Nr.SKA-121/2008, 2008.gada 8.maija spriedumu lietā Nr.SKA-144/2008 )

izriet, ka tiesības izmantot priekšnodokļa atskaitīšanu preču iegādes un pakalpojumu saņemšanas gadījumos rodas,

pastāvot šādiem priekšnoteikumiem:

1. persona reģistrēta Dienestā kā ar PVN apliekamā persona,

2. tā saņēmusi preces vai pakalpojumus un likumā noteiktajā kārtībā noformētu PVN rēķinu;

3. PVN rēķins saņemts no citas ar PVN apliekamas personas, kas atbilstošā kārtībā reģistrēta Dienestā;

4. saņemtās preces vai pakalpojumi tiek izmantoti savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, tas ir, tiek

radīta jauna ar PVN apliekamā prece vai pakalpojums.

Lai iegūtu tiesības atskaitīt priekšnodokli, nav pietiekami, ka darījumi noformēti atbilstoši likuma prasībām, jo

darījumiem jābūt arī faktiski notikušiem gan pēc to ekonomiskā, gan juridiskā rakstura (būtības), bet nodokļu rēķinam

jāatbilst faktiski notikušam darījumam (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 26.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKA-

154/2007, 2008.gada 29.aprīļa lēmumu lietā Nr.SKA-269/2008).

Turklāt saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125.panta trešo daļu nodokļa maksātājam ir pienākums

nodrošināt nodokļa rēķina izcelsmes autentiskumu (nodokļa rēķina izsniedzēja identitātes apliecinājumu), nemainīgu

saturu un salasāmību no nodokļa rēķina izrakstīšanas brīža līdz glabāšanas termiņa beigām. Saskaņā ar minētā panta

ceturto daļu veidu, kādā tiek nodrošināts nodokļa rēķina izcelsmes autentiskums (nodokļa rēķina izsniedzēja identitātes

apliecinājums), nemainīgs saturs un salasāmība, nosaka pats nodokļa maksātājs, garantējot darījumu izsekojamību,

saistot savā starpā nodokļa rēķinu un veikto darījumu.

[4.2] No likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmās daļas un 7.panta pirmās daļas izriet, ka grāmatvedībā

atspoguļojami tikai tie saimnieciskie darījumi, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentu, un šādiem darījumiem jābūt

patiesiem, proti, tiem patiesi jāatspoguļo komersanta saimnieciskā darbība. Savukārt, ja tiek konstatēts, ka

attaisnojuma dokuments satur būtisku nepatiesu informāciju par darījumu, tostarp, ja ar pierādījumiem apstiprinās, ka

darījums vispār nav noticis, tad atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.pantam šo dokumentu nav pamata

uzskatīt par attaisnojuma dokumentu un šāds dokuments nevar kalpot par attaisnojumu ierakstiem grāmatvedības

reģistros (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 4.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKA-93/2007 14.punktu).

Tomēr iestāde nevar liegt tiesības atskaitīt priekšnodokli, aprobežojoties vienīgi ar darījuma neesības

konstatējumu. Ja iestāde konstatē, ka darījums faktiski nav noticis, tai ir arī jāpierāda, ka nodokļu rēķina saņēmējs

zināja vai viņam bija jāzina, ka minētais darījums ir iesaistīts krāpšanā pievienotās vērtības nodokļa jomā (sk.

Augstākās tiesas 2013.gada 10.maija sprieduma lietā Nr.SKA-2/2013 7. un 10.punktu; sk. arī Eiropas Savienības

Tiesas 2013.gada 28.februāra rīkojuma lietā Nr.C-563/11 35.punktu).

Lietā pastāv strīds, vai Dienests pamatoti liedzis pieteicējai veikt priekšnodokļa atskaitījumus no budžetā

maksājamās nodokļa summas par darījumiem ar SIA /Nosaukums B/.

[4.3] Pieteicēja 2013.gada jūnija PVN deklarācijā aprēķināja PVN un atskaitīja kā priekšnodokli 1772,24 latus,

pamatojoties uz SIA /Nosaukums B/ vārdā noformētām pavadzīmēm: 2013.gada 4.jūnija pavadzīmi Nr.COM 12-1237

(darījumu vērtība 4233,60 lati un PVN 889,06 lati) (lietas 1.sējuma 118.lapa) un 2013.gada 5.jūnija pavadzīmi

Nr.COM 12-1238 (darījumu vērtība 4205,60 lati un PVN 883,18 lati) (lietas 1.sējuma 119.lapa) par attiecīgi 30,24 un

30,04 t kviešu piegādi.

Nav strīda par to, ka pieteicēja un SIA /Nosaukums B/ atbilst Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta

pirmās daļas 1.punktā noteiktajam, lai izmantotu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. Tāpat no lietas materiāliem izriet,

ka Dienests neapšauba, ka pieteicēja ir piegādājusi kviešus SIA /Nosaukums E/ graudu pirkuma līguma Nr.62/15/06-

13K ietvaros, bet uzskata, ka kvieši nav saņemti no pavadzīmēs norādītās personas.

[4.4] Strīdus darījumu brīdī SIA /Nosaukums B/ valdes priekšsēdētāja bija Krievijas pilsone /pers. F/ (ar pilnvaru

termiņu no 2012.gada 21.novembra līdz 2014.gada 9.aprīlim) un valdes loceklis /pers. E/ (ar pilnvaru termiņu no

2013.gada 17.aprīļa līdz 1.oktobrim).

SIA /Nosaukums B/ valdes priekšsēdētāja /pers. F/ saskaņā ar Valsts robežsardzes robežkontroles informācijas

meklēšanas sistēmas „eMustangs” datu bāzes informāciju deklarēto darījumu laikā neatradās Latvijā (Latvijas

robežšķērsošanas fakti no 2011.gada 1.decembra līdz 2013.gada novembrim nav fiksēti) un atbilstoši Pilsonības un

migrācijas lietu pārvaldes informācijai /pers. F/ nav izsniegtas uzturēšanās un darba atļaujas Latvijā. Attiecīgi kritiski

vērtējams SIA /Nosaukums B/ pilnvarojums /pers. D/, jo no pilnvaras (lietas 1.sējuma 93.lapa) izriet, ka tā parakstīta

2013.gada 22.janvārī, Rīgā. Tātad parakstīta laika periodā, kad /pers. F/ neatradās Latvijā.

Uz minētā pilnvarojuma neesamību papildus norāda arī pretrunas /pers. D/ un SIA /Nosaukums B/ valdes locekļa

/pers. E/ sniegtajos paskaidrojumos. Proti, no /pers. E/ sniegtā paskaidrojuma Dienestam (lietas 1.sējuma 234.lapa)

izriet, ka viņš nezina, ar ko nodarbojas SIA /Nosaukums B/, un nav veicis nekādas darbības minētajā uzņēmumā, jo

kļuva par valdes locekli pēc trešās personas lūguma. Savukārt /pers. D/ paskaidrojumā Dienestam (lietas 1.sējuma

106.lapa) norāda, ka viņu darbā pieņēmis /pers. E/.

Kā izriet no CSDD rīcībā esošās informācijas, SIA /Nosaukums B/ īpašumā vai turējumā nav reģistrēti

transportlīdzekļi, ko nenoliedz arī /pers. D/. Tiesa uzskata, ka līdz ar to kritiski vērtējama uzņēmuma saimnieciskās

darbības, kas balstīta uz graudu pirkšanu un pārdošanu, ilgstoša, stabila esamība.

No lietas materiāliem izriet, ka SIA /Nosaukums B/ nav iesniegusi 2013.gada pārskatu.

Tiesa piekrīt Dienesta viedoklim, ka minētais netieši liecina par saimnieciskās darbības neesību šajā taksācijas

periodā.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka Dienesta pārbaudē iegūtā informācija neapstiprina SIA /Nosaukums B/

saimnieciskās darbības veikšanu ilgstošā periodā. Līdz ar to kritiski vērtējama arī strīdus preču piegādes iespējamība

pieteicējai 2013.gada jūnijā.

[4.5] Preču pavadzīmēs kā atbildīgā persona par preču izsniegšanu atbilstoši paraksta atšifrējumam norādīts

/pers. D/, par saņemšanu – /pers. B/ (2013.gada 4.jūnija pavadzīmē) un /pers. I/ (2013.gada 5.jūnija pavadzīmē), kā

preču izsniegšanas vieta norādīta Radviliškis raj., Radvilišķis un saņemšanas vieta norādīta Bauskas novads,

Ceraukstes pagasts, /Nosaukums E/, un pārvadātājs - pieteicēja, automašīnas valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/,

šoferis /pers. C/.

Saskaņā ar CSDD datubāzes informāciju automašīna ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ ir kravas transporta

pašizgāzējs VOLVO FL7 (turpmāk arī - kravas automašīna), kas reģistrēts pieteicējas īpašumā no 2008.gada

30.decembra. Minētā kravas transporta pilna masa ir 23 500 kg un pašmasa – 10 825 kg. Tādējādi minētā kravas

transporta pašizgāzēja maksimālā atļautā kravas masa drīkst būt 12 675 kg jeb 12,675 t (pilna masa 23 500 kg -

pašmasa 10 825 kg = kravas masa 12 675 kg).

Kā izriet no lietas materiāliem, 2013.gada 4.jūnija pavadzīmē Nr.COM 12-1237 norādīts kviešu daudzums 30,24 t

u n 2013.gada 5.jūnija pavadzīmē Nr.COM 12-1238 - 30,04 tonnas. Secināms, ka ar pavadzīmēs norādīto

transportlīdzekli nevarēja veikt preču (kviešu) transportēšanu vienā pārvadājumā, jo minētās kravas automašīnas

atļautā kravas masa ir 12,675 t.

[4.6] Pieteicējas pārstāve, kā arī liecinieki /pers. C/ un /pers. D/ tiesas sēdē paskaidroja, ka graudi tika vesti

kravas mašīnā ar piekabi.

No lietas materiāliem izriet, ka minētā piekabe ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ ir piekabe-pašizgāzējs

LUECK HDK18 (turpmāk arī - piekabe), kas reģistrēta pieteicējas īpašumā no 2008.gada 30.decembra un kurai kopš

2011.gada 31.janvāra nav izieta tehniskā apskate.

Pieteicējas pārstāve paskaidroja, ka apstākļu spiesta pieteicēja izmantoja šo automašīnas piekabi, lai piegādātu

minēto kravu. Graudu pārvadāšanai izmantotais transports tika „pārkrauts”, proti, graudu iebērts par kādām 5 tonnām

vairāk, nekā atļāva to kravnesība. Pieteicēja uzskata, ka minētais nevar būt par pamatu Dienesta secinājumam, ka

nenotika pārvadājumi.

Tiesa piekrīt pieteicējai, ka piekabes bez tehniskās apskates esamība pati par sevi nav par pamatu secinājumam,

ka ar to nevarēja tikt veikti strīdus pārvadājumi. Tomēr tiesa norāda, ka no lietas materiāliem izriet apstākļu kopums,

kāpēc kritiski vērtējama iespējamība, ka graudu transportēšanai tika izmantoti minētā kravas automašīna ar piekabi.

Proti, minētās kravas automašīnas ar piekabi maksimālā kravnesība ir nepietiekama pavadzīmē norādītas kravas

apmēra transportēšanai; piekabei ilgstoši nav izieta tehniskā apskate (gandrīz pusotrs gads), kas netieši norāda, ka tā

netiek izmantota ceļu satiksmē; pieteicēja nevar uzrādīt kravas automašīnas tahogrammas par strīdus pārvadājumiem.

[4.7] Saskaņā ar 2013.gada 4.jūnija ceļazīmē Nr.75 norādīto informāciju SIA /Nosaukums B/ vārdā noformētajās

pavadzīmēs norādītais šoferis /pers. C/ 2013.gada 4.jūnijā ar automašīnu ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ brauca

maršrutā /adrese/ - Graudu, Kabiles pagasts, Kuldīgas novads - Jāņuzāles, Ceraukstes pagasts, Bauskas novads -

Graudu, Kabiles pagasts, Kuldīgas novads - Jāņuzāles, Ceraukstes pagasts, Bauskas novads. Saskaņā ar 2013.gada

5.jūnijā ceļazīmi Nr.82 - maršrutā /adrese/ - Radviliški, Radviliškis raj. - /adrese/.

Līdz ar to nav izskaidrojams, kā viena un tā pati kravas automašīna ar piekabi varēja paspēt atrasties vairākkārtīgi

vienas dienas ietvaros dažādās ģeogrāfiskās vietās, kas atrodas viena no otras vairāk kā 150 km attālumā. Minēto

pretrunu vēl vairāk pastiprina liecinieka /pers. D/ tiesas sēdē liecinātais, ka 2013.gada 4.jūnijā kravas automašīna

paspēja veikt tikai vienu braucienu, jo tai pārplīsa riepa (sk. tiesas sēdes protokolu, lietas 2.sējuma 91.lapa).

Pamatojoties uz visu minēto apstākļu kopumu, tiesa kritiski vērtē SIA /Nosaukums B/ vārdā noformētajās

pavadzīmēs norādīto informāciju par graudu transportēšanu, kā arī secināms, ka par minēto bija jāzina pieteicējas

īpašniekam /pers. B/. Uz minēto informētību norāda arī pieteicējas īpašnieka /pers. B/ lietā esošais paskaidrojums

(lietas 1.sējuma 100.lapa) par darījumiem ar SIA /Nosaukums B/, no kura izriet, ka /pers. B/ /pers. D/ pazīst jau

kopš /pers. D/ dzimšanas.

[4.8] Tā kā strīdus pavadzīmēs sniegtā informācija neļauj identificēt noformēto patieso darījumu norisi, preču

iekraušanu vai pārkraušanu transportēšanai uz galamērķi, kravu pārvadātāju, līdz ar to tiesa vērtēs strīdus darījumos

iesaistīto personu paskaidrojumos un liecībās sniegto informāciju.

Lietā ir pieteicējas īpašnieka /pers. B/ paskaidrojums, no kura izriet, ka /pers. D/ piedāvāja pārdot graudus un

pieteicēja piekrita sadarbībai, jo saimniecībai ar SIA /Nosaukums E/ bija noslēgts līgums par graudu piegādi. Tā kā

/pers. D/ nebija automašīnas graudu transportēšanai, pieteicēja iedeva savu automašīnu, lai /pers. D/ atved graudus un

S IA /Nosaukums E/ nodod tos pieteicējas vārdā. Pieteicēja norēķinus ar SIA /Nosaukums B/ veica ar bankas

pārskaitījumu, jo /pers. D/ nekavējoties nauda bija jāpārskaita tālāk uz Lietuvu, jo, kamēr Lietuvas darījumu partneris

nesaņēma naudu, neatlaida uzkrauto automašīnu. Rakstisks līgums ar SIA /Nosaukums B/ nebija noslēgts, bet bija

mutiska vienošanās, kā arī transporta izdevumi ņemti vērā pie graudu cenas.

Izvērtējot pieteicējas amatpersonas /pers. B/ sniegto paskaidrojumu, secināms, ka tas neidentificē noformēto

darījumu apstākļus, proti, tas ir vispārīgs, un, kā jau tiesa konstatēja iepriekš, pretrunīgs. No paskaidrojuma nav arī

saprotams, kā veikta preces (kviešu) kvalitātes pārbaude, kāda bija to kvalitāte un vai atbilda noteiktiem kritērijiem,

ņemot vērā, ka pieteicēja 2013.gada 15.maijā noslēdza graudu pirkuma līgumu Nr.62/15/06-13K ar SIA /Nosaukums

E/, saskaņā ar kuru pieteicēja apņēmās piegādāt un pārdot 2012.gada ražas kviešu graudus ar noteiktiem bāzes

kvalitātes rādītājiem (līgumā norādīti konkrēti rādītāji), un kviešu kvalitātei jāatbilst Latvijas Republikas spēkā esošo

normatīvo aktu prasībām, kas attiecināmi uz lopbarības graudiem.

Pieteicējas paskaidrojumi par naudas nekavējošu pārskaitīšanu ir pretrunā citiem lietas materiāliem, no kuriem

izriet, ka naudas pārskaitījumi SIA /Nosaukums B/ tika veikti 10 dienas pēc darījuma, proti, 2013.gada 14.jūnijā (sk.

pieteicējas iesniegtos maksājumu uzdevumus Nr.225 un Nr.228, AS „Swedbank” konta izrakstus). Minētais ir

pretrunā arī ar /pers. D/ rakstveida paskaidrojumā (lietas 1.sējuma 115.lapa) sniegto informāciju, ka pieteicēja par

pirmo kravu samaksāja divās daļās - divas dienas pēc darījuma samaksāja 2000 latus, bet dažas dienas vēlāk pārējo

summu.

[4.9] /pers. D/ Dienestam 2014.gada 11.aprīlī sniedza paskaidrojumu (lietas 1.sējuma 106.-107.lapa), kurā

norādīja, ka SIA /Nosaukums B/ nodarbojās ar graudaugu vairumtirdzniecību un starpniecības pakalpojumiem. /pers.

D/ amata pienākumos ietilpa sameklēt pārdevēju, pircēju, noorganizēt preču piegādi no pārdevēja pircējam. /pers. D/

bija pilnvarots parakstīt pavadzīmes. Vienlaikus /pers. D/ norādīja, ka uzņēmuma amatpersonas /pers. F/ un /pers. E/

nekad nav sastapis, bet /pers. F/ vārdu ir dzirdējis, norādot, ka, iespējams, tas figurē darba līgumā vai pilnvarā un ka

kontaktējies tikai ar grāmatvedi /pers. M/. Sadarbību ar pieteicēju uzsāka ar sen pazīstamā /pers. N/ starpniecību

(lietas 1.sējuma 106.lapa).

Izvērtējot /pers. D/ 2014.gada 11.aprīļa paskaidrojumu, tiesa piekrīt Dienesta secinājumam, ka tajā sniegtā

informācija par sabiedrības saimniecisko darbību ir vispārīga un tā neliecina par reālu SIA /Nosaukums B/

saimnieciskās darbības veikšanu, proti, /pers. D/ nav ticies ar sabiedrības amatpersonām vai citiem sabiedrības

darbiniekiem (izņemot norādīto grāmatvedi), /pers. D/ nebija konkrētas darba vietas, darbu veica, izmantojot internetu

un telefonu, ar /pers. N/ (saskaņā ar Dienesta rīcībā esošo informāciju /pers. N/ ir pieteicējas pilnvarotās personas

/pers. I/ (pieteicējas īpašnieka /pers. B/ sievas) dēls, pieteicējas darba ņēmējs no 2009.gada 1.aprīļa) konsultējās par

graudu kvalitāti (nesniedzot informāciju, kā tika pārbaudīti graudu kvalitātes rādītāji, pērkot graudus, kopsakarā ar

apstākli, ka no tiem atkarīga graudu cena un uzcenojums).

[4.10] Tiesa piekrīt Dienesta secinājumam, ka pastāv pieteicējas, tās darījumu partnera SIA /Nosaukums B/ un

strīdus darījumos iesaistīto personu (/pers. D/, /pers. C/) savstarpējā saistība, kā arī pārbaudē konstatēto apstākļu

kopums ļauj secināt, ka pieteicējas un SIA /Nosaukums B/ starpā pastāv likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta

18.punkta ,,g” apakšpunktā noteiktā vienošanās par saskaņotu darbību ar nolūku gūt fiskālu labumu atskaitāmā

priekšnodokļa veidā, kas vienlaikus liecina par to, ka pieteicēja zināja, ka piedalās dokumentu noformēšanā par faktiski

neesošiem darījumiem, uz ko papildus norāda arī tiesvedības procesā tiesas iegūtie pierādījumi.

Tiesai, izvērtējot pieteicējas deklarētos darījumus ar SIA /Nosaukums B/ kopsakarā ar lietā esošajiem

pierādījumiem, nerodas šaubas, ka tie noformēti ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā.

Konkrētajā lietā ir iegūti objektīvi pierādījumi par pieteicējas grāmatvedības reģistros iegrāmatoto un PVN deklarācijās

deklarēto darījumu ar minētajiem darījumu partneriem faktisko neesību.

Tādējādi tiesa uzskata, ka Dienests pamatoti ierobežoja pieteicējas tiesības saskaņā ar Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu 2013.gada jūnijā kā priekšnodokli atskaitīt 1772,24 latus par

deklarētajiem darījumiem ar SIA /Nosaukums B/.

[4.11] Pieteicējai ar pārsūdzēto lēmumu papildu nomaksai budžetā aprēķināts PVN 2904,52 euro, soda nauda

1589,58 euro un nokavējuma nauda 401,99 euro, kā arī samazināts nepamatoti palielinātais no budžeta atmaksājamais

PVN par 602,98 euro un saistībā ar to aprēķināta soda nauda 180,89 euro.

No lietas materiāliem, tajā skaitā pieteicējas sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka lietā nepastāv strīds par minēto

aprēķinu matemātisko aprēķinu pareizību vai aprēķinātās soda naudas tiesisko pamatotību.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, nekonstatē pieteicējai aprēķinātās soda naudas nepamatotību vai matemātisko

nepareizību. Līdz ar to secināms, ka pārsūdzētais lēmums arī daļā par papildu nomaksai valsts budžetā noteikto soda

naudu ir tiesisks un pamatots.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 8.decembra spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību,

papildus pieteikumā paustajiem argumentiem, norādot turpmāk minēto.

[5.1] Pieteicējai nav saprotams, kāpēc tiesa ir devusi priekšroku /pers. E/ sniegtajiem paskaidrojumiem pieteicējas

audita laikā, nevis /pers. E/ iepriekš sniegtajiem paskaidrojumiem SIA /Nosaukums B/ audita laikā. Pieteicējas

pienākumos neietilpst pārbaudīt, kas un kādos apstākļos pieņēmis darbā SIA /Nosaukums B/ darbinieku /pers. D/.

[5.2] Apstāklis, ka kāds no sadarbības partneriem nav iesniedzis gada pārskatu, nevar būt par pamatu atzīt

darījumus ar šo partneri par nenotikušiem un fiktīviem. Pieteicēja nevar ietekmēt sadarbības partneru godprātību gadu

pārskatu iesniegšanā.

[5.3] Fakts, ka piekabei nav izieta tehniskā apskate, nevar kalpot par pamatu atzīt darījumus par nenotikušiem, jo,

izmantojot piekabi ar neizietu tehnisko apskati, pieteicēja apzinājās, ka par to draud administratīvā atbildība un

uzņēmās šo risku, bet tas nenozīmē, ka piekabe nav izmantota graudu pārvadāšanai. Tas pats attiecas arī uz situāciju

ar kravas automašīnu pārkraušanu.

[5.4] Neatbilst patiesībai tiesas apgalvojums, ka liecinieks /pers. C/ norādījis, ka 2013.gada 4.jūnijā paspējis veikt

tikai vienu braucienu, jo pārplīsa riepa. Liecinieks tiesai paskaidroja, ka atceras šo braucienu uz Radviliškiem un

apstiprina to, kā arī norādīja, ka tajā dienā esot plīsusi riepa, bet neapgalvoja, ka šajā dienā veicis tikai vienu

braucienu.

[5.5] Pieteicējai netika uzdots jautājums, kā tika veikta graudu kvalitātes pārbaude. Šādu pārbaudi veic SIA

/Nosaukums E/ pie graudu saņemšanas.

[5.6] Apstāklis, ka darījumā iesaistītās personas ir savstarpēji pazīstamas, nekādā gadījumā nenorāda uz to, ka

tiek slēgtas vienošanās un saskaņota darbība fiskālu labumu gūšanai.

[5.7] Ne Dienests, ne tiesa nav ieguvusi pierādījumus strīdus darījumu faktiskai neesībai. Tiesas spriedums ir

balstīts tikai uz subjektīviem pieņēmumiem, nevis uz pierādījumiem un loģiskiem secinājumiem.

[6] Dienests paskaidrojumos par apelācijas sūdzību uzskata to par nepamatotu un pievienojas pirmās instances

tiesas secinātajam.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir

nepamatota un pieteikums ir noraidāms.

[8] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās

instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var

norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā

daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 8.decembra sprieduma motivāciju,

atzīst, ka pirmās instances tiesa pareizi un vispusīgi izvērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un pamatoti

atzinusi, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks.

Tā kā pirmās instances tiesas sprieduma pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, apgabaltiesa pievienojas tā

motivācijai un to neatkārto.

Atbildot uz apelācijas sūdzības argumentiem, apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[9] Priekšnodokli par saņemtajām precēm var atskaitīt, ja preces ir saņemtas no nodokļu rēķinā norādītās ar PVN

apliekamās personas.

Konkrētajā gadījumā Dienests neapstrīd preces faktisko esību, bet gan apstrīd faktu, ka pieteicēja šo preci

saņēmusi tieši no SIA /Nosaukums B/.

Pieteicējas un SIA /Nosaukums B/ darījumu apliecinošie dokumenti (pavadzīmes, maksājumu uzdevumi),

pieteicējas amatpersonas /pers. B/ paskaidrojumi, pieteicējas darbinieka /pers. C/, SIA /Nosaukums B/ darbinieka

/pers. D/ liecības vispārīgi apstiprina, ka kviešu graudus pieteicēja saņēmusi tieši no SIA /Nosaukums B/. Savukārt

sakaņā ar faktūrrēķiniem SIA /Nosaukums B/ tos iegādājusies no Lietuvas uzņēmuma UAB /Nosaukums F/ (lietas

1.sējuma 235., 236.lapa, tulkojums lietas 1.sējuma 241., 242.lapā).

[10] Vienlaikus Dienests ir savācis pierādījumus, kas liecina, ka SIA /Nosaukums B/ reālu saimniecisko darbību

nav veikusi. Proti, par tās īpašnieci un valdes priekšsēdētāju komercreģistrā ir reģistrēta Krievijas pilsone /pers. F/,

kuras uzturēšanās Latvijas Republikā nav konstatēta, tādējādi apšaubāms ir /pers. D/ izsniegtās pilnvaras patiesums.

Savukārt valdes loceklis /pers. E/ Dienestam 2014.gada 5.augustā ir sniedzis paskaidrojumu, ka par šīs un vēl trīs citu

komercsabiedrību valdes locekli kļuvis pēc trešo personu lūguma, nekādus grāmatvedības dokumentus šo sabiedrību

vārdā nav parakstījis.

Pieteicēja norāda uz /pers. E/ paskaidrojumu, kas saņemts Dienestā sakarā ar tematiskās pārbaudes veikšanu

SIA /Nosaukums B/ no 2013.gada 27.augusta līdz 11.septembrim (sk. SIA /Nosaukums B/ audita pārskatu lietas

2.sējuma 21.-22.lapā), kurā /pers. E/ apstiprina saimnieciskās darbības veikšanu, darījumus ar pieteicēju un norāda,

ka viņš nodrošina juridisko atbalstu un kontrolē uzņēmuma saimniecisko darbību.

Izvērtējot minēto /pers. E/ paskaidrojumu kopsakarā ar /pers. E/ 2014.gada 5.augusta paskaidrojumu, /pers. D/

paskaidrojumiem un liecību pirmās instances tiesai, apagabaltiesa nepiešķir ticamību tematiskās pārbaudes laikā

sniegtajam /pers. E/ paskaidrojumam un dod priekšroku /pers. E/ 2014.gada 5.augustā sniegtajam paskaidrojumam

Dienestā turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

/pers. E/ paskaidrojumu tematiskās pārbaudes laikā Dienests nav ieguvis tieši no /pers. E/, bet gan tas ticis

iesniegts rakstveidā, kas liek apšaubīt, ka šo paskaidrojumu sagatavojis pats /pers. E/. Turklāt šajā paskaidrojumā

sniegtās ziņas ir pretrunā /pers. E/ norādītajam Dienestam klātienē, ka neko nezina par SIA /Nosaukums B/. Arī

juridiskā atbalsta nodrošināšana no /pers. E/ puses nav ticama, jo, kā apgalvo /pers. E/, viņš strādājis Rīgas Piena

kombinātā par tehniķi. To, ka /pers. E/ nav faktiski piedalījies SIA /Nosaukums B/ vadīšanā un saimnieciskās

darbības veikšanā, netieši apliecina arī /pers. D/, kurš Dienestam paskaidrojis, ka /pers. E/ nav sastapis.

[11] Saskaņā ar Komerclikuma 221.panta pirmo daļu valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv

sabiedrību.

Tādējādi gadījumā, kad komersants veic saimniecisko darbību, tā tiek veikta ar valdes starpniecību vai tās

pārziņā, līdz ar to gadījumā, ja uzņēmums ir veicis saimniecisko darbību, uzņēmuma amatpersonām ir jābūt par to

informētām. Tādējādi, ja viena uzņēmuma amatpersona apgalvo, ka ar saimniecisko darbību nav nodarbojusies, otra

amatpersona Latvijā vispār neuzturas, apgabaltiesas ieskatā, ir objektīvs pamats apšaubīt, ka konkrētā juridiskā

persona savas saimnieciskās darbības ietvaros ir veikusi kādus darījumus, tostarp izdevusi pilnvaru /pers. D/.

Lai gan /pers. D/ apgalvo, ka darbojies kā SIA /Nosaukums B/ pilnvarotais pārstāvis, tiesas iepriekš izdarītie

secinājumi norāda, ka /pers. D/ darbojies patstāvīgi, nevis SIA /Nosaukums B/ valdes uzdevumā. Tas netieši izriet arī

no /pers. D/ paskaidrojuma Dienestam, kurā /pers. D/ nenosauc personu, kura uzņēmumā veic vadības funkciju.

Administratīvā apgabaltiesa ņem vērā arī Dienesta konstatēto SIA /Nosaukums B/ PVN auditā (auditējamais

periods: no 2012.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 30.novembrim). Proti, Dienests secinājis, ka SIA /Nosaukums B/

PVN deklarācijās deklarējusi fiktīvus darījumus, tostarp ar Lietuvas uzņēmumu UAB /Nosaukums F/, no kura iegādāti

graudi un tālāk pārdoti pieteicējai.

Viss minētais kopumā liecina par SIA /Nosaukums B/ kā fiktīvu uzņēmumu, kura rekvizīti izmantoti krāpnieciskās

darbībās, nodrošinot dokumentu noformēšanu un naudas plūsmu, lai simulētu reālu SIA /Nosaukums B/

komercdarbību.

[12] Var piekrist pieteicējas apelācijas sūdzībā norādītajam, ka Dienesta savāktie pierādījumi, vērtējot tos katru

atsevišķi, nevar novest pie secinājuma, ka darījumi ar SIA /Nosaukums B/ faktiski nav notikuši, taču, novērtējot šos

pierādījumus kopumā, saskatāma standarta shēma PVN izkrāpšanai - nepirkt graudus pa tiešo no Eiropas Savienības

dalībvalsts Lietuvas uzņēmuma, kurš piemēro 0 procentu likmi šādam darījumam, bet no fiktīva starpniekuzņēmuma

Latvijā, kas ļauj samazināt valsts budžetā maksājamo PVN.

Pieteicējas darījumiem ar SIA /Nosaukums B/ trūkst ekonomiskā pamatojuma, jo pati pieteicēja nodarbojas ar

graudu vairumtirdzniecību, tostarp iepērkot preci no Lietuvas. Šādos apstākļos, pieteicējai iesaistot graudu pirkšanas

darījumā fiktīvu starpnieku, ir acīmredzama pieteicējas ieinteresētība fiskālu labumu iegūšanā. To, ka pieteicēja zināja

par iesaistīšanos krāpnieciskās darbībās, apliecina arī darījumos iesaistīto personu ciešā saistība un kopdarbība

pieteicējas ikdienas komercdarbībā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā

apgabaltiesa

nosprieda:

noraidīt Bauskas rajona Svitenes pagasta zemnieku saimniecības „SMILDZIŅAS” pieteikumu par Valsts

ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2014.gada 16.oktobra lēmuma Nr.22.13/L-29199 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente S.Liniņa

S.Gintere

Tiesneses

K.Krastiņa