Legislator Case Law & Legislation
C73513122 / C-5131-22 ECLI:LV:ZRT:2022:1207.C73513122.4.S AI generated

Court partially allowed debt collection claim, rejecting warning hearing costs but awarding state court fees.

Case Number C73513122 / C-5131-22
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the defendant's request to transfer the case to a warning hearing and rejected their counterclaim. While the plaintiff's main debt claim was upheld, the court ruled that specific warning hearing costs were procedural expenses unrelated to the current trial and thus inadmissible. Conversely, the court ordered the defendant to pay the state's court fees for document delivery, which were directly incurred during this specific proceedings.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 40. un 42. panti; Ministru kabineta noteikumi Nr. 20; The court distinguishes between procedural costs arising from the current trial and those from separate warning hearings, awarding only those directly linked to the present case.

Keywords

AI generated
debt collection proceedings warning hearing costs state court fees procedural expenses partial dismissal civil procedure law counterclaim rejection

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 194. pants
Civilprocesa likuma 40. pants
Civilprocesa likuma 42. pants
Ministru kabineta noteikumi Nr. 20

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.C73513122

ECLI:LV:ZRT:2022:1207.C73513122.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2022. gada 7. decembrī

Zemgales rajona tiesa: tiesnese I. Dzerkale,

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Legal Balance” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2022. gada 12. augustā prasītāja SIA “Legal Balance” cēla tiesā prasību pret atbildētāju /pers. B/ par parāda piedziņu. Prasītājs lūdz piedzīt

no atbildētāja prasītāja labā parādu 5698,15 EUR, t.sk., pamatparādu 3000 EUR, prasītāja parāda piedziņas izdevumus 17 EUR, sākotnējā kreditora

parāda piedziņas izdevumus 83 EUR, procentus par kapitāla lietošanu 104,40 EUR par laika posmu no 02.12.2020. līdz 02.06.2021., nokavējuma

procentus līdz lietas cedēšanai 818,40 EUR par laika posmu no 31.01.2021. līdz 03.06.2021., nokavējuma procentus pēc lietas cedēšanas

1488,94 EUR par laika posmu no 08.06.2021. līdz 12.01.2022., likumiskos procentus 186,41 EUR par laika posmu no 04.06.2021. līdz 17.06.2021.,

lūdz piedzīt visus tiesas izdevumus, t.sk. ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus brīdinājuma kārtībā 7,61 EUR, un atzīt prasītājas tiesības saņemt no

atbildētāja likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda summas par laika posmu līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

Prasības pieteikumā prasītāja norāda, ka 02.12.2020. starp AS “4finance” un atbildētāju tika noslēgts aizdevuma līgums Nr. 681726051.

Atbildētājs parakstījis līgumu par piekrišanu līguma noteikumiem, veicot maksājumu 0,01 LVL apmērā.

Prasības pieteikumam pievienotie dokumenti apliecina, ka starp atbildētāju un sākotnējo kreditoru tika noslēgti vairāki speciālie līgumi, kas

paredzēja izsniegt atbildētājam papildus aizdevuma summas daļu.

Saskaņā ar līguma noteikumiem atbildētājam katru mēnesi bija pienākums veikt aizdevuma atmaksu līguma un rēķinu noteiktajā apmērā. Kavējot

vai pilnā apmērā neveicot rēķinā norādītās summas apmaksu norādītajā termiņā, atbildētājs saskaņā ar līguma noteikumiem apņēmās samaksāt

nokavējuma procentus 0,22% apmērā no parāda summas par katru kavējuma dienu.

03.06.2021. starp sākotnējo kreditoru un prasītāju tika noslēgts cesijas līgums Nr. FSL-2021-23, kā rezultātā atbildētāja parāda saistības ar visām

pie tiem piederīgām un cesijas brīdī pastāvošām un nākotnē iegūstamām tiesībām un blakus prasījumiem, kuras izriet no līguma, tika nodotas prasītājai.

10.06.2021.atbildētājam tika nosūtīts paziņojums par prasījuma tiesību nodošanu un atgādinājums par saistību izpildi. Prasītāja vairākkārtīgi ir

mēģinājusi sazināties ar atbildētāju gan telefoniski, gan rakstveidā. Atbildētājs līdz prasības celšanai nav izrādījis interesi par nenokārtotajām saistībām un

nav izpildījis iepriekšminētās saistības. Prasītāja norāda, ka administrējot nenokārtotās saistības pret atbildētāju prasītāja ir piemērojusi ar ārpustiesas

parādu atgūšanu saistītos izdevumus par kopējo summu 17 EUR.

Norāda, ka prasītāja nav izmantojusi meditāciju pirms prasības celšanas un nevēlas izmantot meditāciju strīda risināšanai.

Prasību pamato ar Civillikuma 1587., 1716., 1759., 1765., 2112., 2113., 2119., 2141., 2150., 2152.pantu.

[2] Ar Zemgales rajona tiesas tiesnese s 2022. gada 28. septembra lēmumu, ievērojot, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma

10.pantu, lieta nolikta izskatīšanai rakstveida procesā 2022. gada 7. decembrī, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu

iesniegšanai, ja tādi ir, par ko paziņots lietas dalībniekiem (lietas 87.-90.lapa).

[3] Atbildētājs iesniedza tiesā lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā (lietas 92.lapa). Lūgumu motivē ar to, ka viņam ir tiesības tikt

uzklausītam, tiesības klātienē piedalīties tiesas sēdē un tiesības uz mutvārdu procesu.

Kopā ar lūgumu par mutvārdu procesu tiesā iesniegts pretprasības pieteikums par aprēķina atzīšanu par prettiesiku un pienākuma uzlikšanu veikt

pārrēķinu (lietas 93.-100.lapa), kurā atsaucoties uz Civillikuma 1., 1415.,1592. 1635.pantiem, judikatūru un tiesību doktrīnā paustajām atziņām , norāda,

ka apstrīd visu parādu 3000 EUR apmērā ar visām pozīcijām, ka aprēķina atzīšana par prettiesisku un pienākuma uzlikšana veikt pārrēķinu, izslēdz

sākotnējās prasības apmierināšanu. Atsaucoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta astoto daļu atbildētājs uzskata, ka noslēgtajā līgumā

ietverti netaisnīgi noteikumi. Norāda, ka prasītājs patvaļīgi un prettiesiski veic pārrēķinus par pakalpojumiem, kas netiek nodrošināti.

Motīvu daļa

Tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma daļēji. Atbildētāja pretprasības pieteikumu tiesai ir pamats atteikt pieņemt, bet dokumentu pievienot lietai,

atzīstot un vērtējot tajā paustos argumentus un iebildumus par rakstveida paskaidrojumiem.

[4] Atbildētājs iesniedza tiesā pretprasības pieteikumu lietā par aprēķina atzīšanu par prettiesisku un pienākuma uzlikšanu veikt pārrēķinu.

[4.1] Civilprocesa likuma 1.pants paredz personai tiesības vērsties tiesā savu aizskarto vai apstrīdēto tiesību aizsardzībai.

Saskaņā ar tiesību doktrīnā paustajām atziņām, prasības priekšmets ir nevis pats atbildētājam izvirzītais prasījums, bet gan tas, uz ko šis

prasījums ir vērsts. [..] Tādējādi prasības priekšmets ir tās apstrīdētās tiesības, tiesiskās attiecības, kuras pastāv starp prasītāju un

atbildētāju, un kuru esamību vai neesamību prasītājs lūdz tiesu konstatēt un arī aizsargāt savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības vai ar

likumu aizsargātās intereses (sk. Civilprocesa likuma komentāri, Trešais papildinātais izdevumus,2006, sagatavojis autoru kolektīvs prof. K.Torgāns

vispārīgā zinātniskā redakcijā, 218.lp.).

Izvērtējot pretprasībā izvirzīto lūgumu, tiesa uzskata, ka parāda aprēķins nerada starp pusēm nekādas tiesiskas attiecības, kuru apstrīdēšanai

Civilprocesa likuma 1.pants piešķir personai tiesības vērsties tiesā un nesaskata nepieciešamību sniegt pretprasību.

Tiesas ieskatā parāda aprēķins ir prasītāja vienpusēji sastādīts dokuments, kā arī tas ir ietverts prasības pieteikumā , jo tas atbilstoši Civilprocesa

likuma 128.panta otrās daļas 4.punktam ir prasības pieteikuma obligāta sastāvdaļa.

Tādējādi parāda aprēķins nevar būt pretprasības priekšmets, jo iebildumi par parāda aprēķinu nav ne apstrīdētas tiesības, ne tiesiskās attiecības,

kas varētu pastāvēt starp prasītāju un atbildētāju.

[4.2] Tiesas ieskatā atbildētājam ir tiesības par parāda aprēķinu izteikt iebildumus, iesniedzot rakstveida paskaidrojumus. Tādejādi tiesa atzīst, ka

atbildētāja iesniegtais dokuments ar nosaukumu “pretprasības pieteikums lietā par aprēķina atzīšanu par prettiesisku un pienākuma uzlikšanu veikt

pārrēķinu”, uzskatāms par atbildētāja paskaidrojumiem, kas pieņemami un vērtējami, izskatot lietu pēc būtības.

Tādejādi atsakot pieņemt pretprasības pieteikumu, atbildētāja tiesības iebilst pret parāda aprēķinu netiek aizskartas.

[5] No 2020.gada 2.decembra aizdevuma līguma Nr. 681726051 ( lietas12.-31.lapa) secināms, ka aizdevēja AS “4finance” un atbildētājs

vienojušies par aizdevuma piešķiršanu, atmaksas kārtību. Samaksājot 0,01 LVL atbildētājs apstiprinājis reģistrāciju mājas lapā un piekritis līguma

noteikumiem (lietas 33.lapa).

Tiesa secina, ka līgums noslēgts attālināti, līdz ar ko tas atzīstams par distances līgumu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.pantt izpratnē.

Izvērtējot starp pusēm noslēgto līgumu, tiesa atzīst, ka līgums noslēgts atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 20. maijā noteikumu Nr.255 “Noteikumi

par distances līgumu” noteiktajai kārtībai”.

No iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka sākotnējais kredītlimits atbildētājam piešķirts 3000 EUR apmērā ar procentu likumi 0,12% dienā,

pielīgstot nokavējuma procentus 0,22% dienā.

Par to, ka 2020. gada 2. decembrī atbildētājam kontā aizdevēja ieskaitījusi 3000 EUR pierāda prasības pieteikumam pievienots maksājuma

apstiprinājums ar tulkojumu latviešu valodā (lietas 34.-35.lapa).

Tādejādi tiesai ir pamats atzīt, ka starp AS “4finance” un atbildētāju bija noslēgts aizdevuma līgums par 3000 EUR aizdevuma piešķiršanu

atbildētājam, ko atbildētājs ir saņēmis.

Šādos apstākļos kritiski vērtējami atbildētāja paskaidrojumi par to, ka no viņa tiek pieprasīta samaksa par nesaņemtu pakalpojumu.

[6] No Cesijas līguma Nr. FSL-2021-23 izraksta (lietas 40.-48.lapa), Pārejas akta Nr. 1-FSL par 2021. gada 4. jūnija Prasījuma portfeļa

izrakstu un tā pielikuma izrakstu (lietas 49.-51.lapa) redzams, ka puses vienojušās par to, ka AS “4finance” savas prasījuma tiesības ar blakus

prasījumiem cedē prasītājai. Līdzēji vienojušies, ka prasījuma tiesības uz Prasījuma portfeli un katru atsevišķo Prasījumu Cesionārs pāriet ar datu faila

nodošanas dienu, kas norādīta Pārejas akta pielikumā. No Pārejas akta Nr. 1_FSL_par 2021. gada 4. jūnija Prasījuma portfeļa 2.pielikuma pie cesijas

līguma izraksta izriet, ka nodotas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no Līguma Nr. 681726051 pamatsummas 3000 EUR, līgumisko

nokavējuma procentu 818,40 EUR, procentu par aizdevuma lietošanu 104,40 EUR un kreditoru izdevumu 83 EUR apmērā.

Atbilstoši Civillikuma 1801.pantam parādnieka piekrišana cesijai nav vajadzīga un cesija ir spēkā pat tad, ja parādnieks par to neko nezina. Tiesas

rīcībā nav ziņu, ka starp agrāko kreditoru AS “4finance” un prasītāju būtu strīds par prasījumu vai pilnvarojuma tiesībām.

Civillikuma 1805.pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Tādējādi tiesa secina, ka cesionāram SIA “Legal Balance” ir prasījuma tiesības par parāda piedziņu no atbildētāja.

[7] Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš aizņēmies.

[7.1] Lai gan atbildētājs paskaidrojumos norāda, ka prasītājs prettiesiski veicis aprēķinus par pakalpojumiem, kurus nenodrošina, ka apstrīd visu

parāda aprēķinu, tiesai parāda aprēķins ir saprotams, un tiesas pienākums ir vērtēt tā pareizību. Savu parāda aprēķinu atbildētājs nav iesniedzis, kā arī

nav minējis, ka būtu veicis kādus maksājumus aizdevuma atmaksai.

Prasītāja prasības pieteikumā norāda, ka prasības summa sastāv no pamatparāda 3000 EUR, prasītāja parāda piedziņas izdevumiem 17 EUR,

sākotnējā kreditora parāda piedziņas izdevumiem 83 EUR, procentiem par kapitāla lietošanu 104,40 EUR par laika posmu no 02.12.2020. līdz

02.06.2021., nokavējuma procentiem līdz lietas cedēšanai 818,40 EUR par laika posmu no 31.01.2021. līdz 03.06.2021., nokavējuma procentiem pēc

lietas cedēšanas 1488,94 EUR par laika posmu no 08.06.2021. līdz 12.01.2022., likumiskiem procentiem 186,41 EUR par laika posmu no

04.06.2021. līdz 17.06.2021.

Tiesa secina, ka prasības pieteikumā prasītājam radusies pārrakstīšanās kļūda, jo no parāda aprēķina izriet, ka likumiskie nokavējuma procenti

aprēķināti līdz 2022. gada 17. jūnijam.

Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētājs būtu veicis jebkādus līguma Nr.681726051 atmaksai, lai gan atbilstoši Civillikuma 1838.pantam

samaksa jāpierāda parādniekam. Sava mantiskā stāvokļa pierādīšanai atbildētājs iesniedzis konta izdruku, kurā nav ziņu par atbildētāja veiktajiem kredīta

maksājumiem prasītājai vai iepriekšējam kreditoram.

Kā jau minēts, lietā atrodas pierādījumi, ka sākotnējais kreditors atbildētājam kontā ieskaitīja 3000 EUR.

Samaksas pierādījumi atbilstoši Civillikuma 1838.pantam gulstas uz atbildētāju, ko viņš nav pierādījis.

Tādejādi tiesa atzīst neatmaksātā aizdevuma apmēru 3000 EUR par pierādītu.

[7.2.] Atbilstoši Civillikuma 1946.pantam , procenti dodami tad, ja tie pielīgti.

[7.2.1] No 2021. gada 1. februāra pirmstiesas brīdinājuma (lietas 37.lapa) redzams, ka sākotnējais kreditors pieprasīja atmaksāt kredīta

pamatsummu 3000 EUR, procentus par kapitāla lietošanu 104,40 EUR, nokavējuma procentus 6,60 EUR, maksu par informatīva paziņojuma izsūtni

10 EUR un maksu par līguma grozījumiem 66 EUR, kopā 3187 EUR.

Minētais norāda uz to, ka aizdevuma lietošanas procentu parāds 104,40 EUR apmērā jau bijis uz 01.02.2021.Tādejādi aizdevuma lietošanas

parāda periods aprēķinā un prasības pieteikumā ir norādīts nepareizi.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka par laika periodu no aizdevuma izsniegšanas līdz 01.02.2021. aizdevuma lietošanas procenti būtu aprēķināti

nepareizi, jo atbildētājs apņēmies maksāt aizdevuma lietošanas procentus 0.12% dienā, kas mēnesī par 30 dienām jau ir 104,40 EUR, no kuriem

prasītāja pieprasa 104,40 EUR.

Ievērojot Civillikuma 1946.pantā noteikto no atbildētāja prasītājas labā piedzenami procenti par kapitāla lietošanu 104,40 EUR apmērā par laika

periodu no 02.12.2020. līdz 01.02.2021., jo kā redzams no 2021. gada 1. februāra pirmstiesas brīdinājuma, procenti par kapitāla lietošanu

104,40 EUR apmērā izveidojušies jau uz 2021. gada 1. februāri, nevis kā norāda prasītāja - uz 02.06.2021.

[7.2.2] Daļā prasība par līgumisko nokavējuma procentu piedziņu līdz prasījuma tiesību cedēšanai un pēc cedēšanas noraidāma kā nepamatota.

Tiesa secina, ka no 2021.gada 1.februāra sākotnējā kreditora pieprasījuma atmaksāt visu parāda summu, nenorādot 2021. gada 1. februāra

brīdinājumā atbildētājam iespēju veikt minimālo maksājumu, kā tas norādīts 2020. gada 2. decembra rēķinā Nr. 681726051 (lietas 36.lapa), norāda uz

to, ka aizdevējs ir izbeidzis līgumu, kurš saskaņā ar līguma 11.1.punktu bija noslēgts uz nenoteiktu laiku.

Lai gan pieprasījumā nav atsauces uz līguma 11.3.punktu, kas paredz aizdevējam tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, pieprasījumā noteiktais

pienākums atmaksāt visu aizdevumu nepārprotami par to liecina.

Tiesa pievienojas judikatūrā paustajām atziņām, ka līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir

atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt ( sk.30.01.2013. Augstākās Tiesas Senāta spriedumu lietā Nr. SKC-644/2013).

Tādejādi līgumisko nokavējuma procentu piedziņai par laika periodu no 01.02.2021.nav pamata.

[7.3] Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu

(nokavējuma procenti). Civillikuma 1765.pants nosaka, ka likumiskie procenti ir seši no simta gadā.

Tā kā atbildētājs ir pielaidis nokavējumu, saskaņā ar Civillikuma 1763., 1765.pantu, tad prasītāja ir tiesīga aprēķināt likumiskos nokavējuma

procentus par laika periodu no 02.02.2021. līdz 04.06.2021. 60,16 EUR apmērā (3000 EUR x 6% / 365 x 122 kavētas dienas).

Par laika periodu no 04.06.2021. līdz 17.06.2022., t.i. par 378 dienu, prasītāja tiesiski aprēķinājusi likumiskos procentus 186,41 EUR apmērā.

Tādejādi kopējais likumisko procentu apmērs ir 246,57 EUR.

[7.4] Saskaņā ar Kredītlīnijas līguma vispārējo noteikumu 8.1.2. punktu [..] kavēto maksājumu piedziņas gadījumā piedziņas izdevumus sedz

aizņēmējs.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja sākotnējā kreditora parāda piedziņas izdevumus 83 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu [..] prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

No lietas materiāliem izriet, ka sākotnējais kreditors vairākkārtīgi atgādināja atbildētājam par saistību izpildi, kas izriet no līguma Nr. 681726051

(lietas 37.-39.lapa), taču prasības pieteikumam nav pievienots neviens pierādījums, kas pierādītu, ka AS “4finance” radušies parāda piedziņas izdevumi

83 EUR apmērā.

Līdz ar ko prasība daļā par sākotnējā kreditora parāda piedziņas izdevumu piedziņu 83 EUR apmērā noraidāma, kā nepamatota.

[7.5] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja parāda piedziņas izdevumus 17 EUR apmērā, prasības pieteikumā norādot, ka atbildētājam sūtīti

rakstveida paziņojumi, mēģināts sazināties telefoniski.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”, kur

2.punktā noteikts, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas

izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram:

2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt

kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav

sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro;

2.2. par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis

maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Minētie noteikumi izdoti saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.panta trešo daļu.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.panta pirmā daļā noteikts, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma

sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību. Savukārt, šā likuma 1.pantā

noteikts, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir persona, kura savas komercdarbības vai profesionālās darbības ietvaros atgūst parādu kreditora

vārdā vai uzdevumā.

Lietā atrodas prasītāja paziņojums par cesiju (59.lapa), kurā prasītājas pārstāvis norāda uz pienākumu izpildīt parādsaistības.

Šādos apstākļos tiesai nav pamata apšaubīt kreditora izdevumus parāda ārpustiesas atgūšanai.

Tiesa secina, ka parāda atgūšanas izdevumi maksimālā apmērā tiesu praksē kreditoru labā tiek piedzīti, atsaucoties uz iespējamām telefoniskām

komunikācijām kreditoram ar parādnieku (sk. 2020.gada 20.oktobra Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedums lietā Nr. CA-

0291-20/7 ECLI:LV:ZAT:2020:1012.C73375219.7.S).

Tiesas ieskatā, apstāklis, ka atbildētājs neatzīst parāda aprēķinu pats par sevi nevar būt pamats nepiedzīt parāda atgūšanas izdevumus. Tiesa ņem

vērā, ka atbildētājs rakstveida paskaidrojumos, nav iebildis, prasības pieteikumā norādītajam, ka prasītāja centusies ar viņu sazināties arī telefoniski.

[7.6] Novērtējot minēto, tiesa uzskata, ka no atbildētāja prasītājas labā ir piedzenams neatmaksātais aizdevums 3000 EUR, procenti par kapitāla

lietošanu par laika periodu no 02.12.2020. līdz 01.02.2021. 104,40 EUR, likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 02.02.2021.

17.06.2022. 246,57 EUR , kā arī parāda atgūšanas izdevumi 17 EUR.

[8] Izspriežot prasījumu daļā par pamatparāda piedziņu, kapitāla lietošanas procentu piedziņu, tiesa uzskata, ka pušu tiesības un pienākumi ir

vērtējami arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma aspektā, ko savos paskaidrojumos norāda arī atbildētājs.

Tomēr tiesa nesaskata atbildētāja patērētāju tiesību pārkāpumu vai netaisnīgus līguma nosacījumus.

Par netaisnīgu līguma noteikumu uzskatāms tāds noteikums, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu

vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi (Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.pants).

Tiesas ieskatā līgumā iekļautie procenti par kapitāla lietošanu , kā arī nokavējuma procenti ir samērīgi ar pamatparāda apmēru un pieļautā

kavējuma perioda lielumu un atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. pantā noteiktajiem kritērijiem.

Pie kam , kā jau minēts sprieduma 7.2.punktā, līgumiskos nokavējuma procentus tiesa no atbildētāja nepiedzen. Savukārt, likumiskie nokavējuma

procentu ir aprēķināti, pamatojoties uz likumu, t.i., uz Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punktu un Civillikuma 1756.panta pirmo daļu.

Tādejādi tiesa nesaskata, ka pret atbildētāju būtu piemērotas nesamērīgas sankcijas jeb citi negodīgi līguma nosacījumi.

[9] Tiesa uzskata, ka atbildētāja lūgums grozīt procesa veidu no rakstveida uz mutvārdu procesu ir noraidāms.

Tiesa uzskata, ka Covid-19 infekcijas izplatīšanas seku pārvaldības likums ir speciālā tiesību norma, kas piemērojama izvērtējot lietas apstākļus.

2022.gada 28. septembrī pieņemot lēmumu lietu izskatīt rakstveida procesā, tiesnese ir izvērtējusi un samērojusi riskus un intereses un secinājusi,

ka strīda taisnīgai un objektīvai izspriešanai mutiska lietas izskatīšana nav vajadzīga. Tiesa uzskata, ka visiem lietas dalībniekiem tika dota iespēja būt

uzklausītiem, sniedzot rakstveida paskaidrojumus vai pieteikt lūgumus.

Tiesa nepiekrīt atbildētājam, ka lietas nozīmēšana izskatīšanai rakstveida procesā būtu apgrūtinājusi atbildētājam procesuālo tiesību realizēšanu.

Lieta ir ierosināta tiesā 2022. gada 22. augustā un tajā pašā dienā prasības pieteikums atbildētājam ticis nosūtīts uz viņa deklarēto dzīvesvietu

(lietas 65.lapa). Lietas dalībniekiem tika nodrošinātas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, ko atbildētājs izmantojis, 2022. gada 20. septembrī

iesniedzot tiesā iesniegumu ar lūgumu izsniegt lietas materiālus (lietas 68.lapa), lietas materiāli 2022. gada 29. septembrī nosūtīti atbildētājam uz

iesniegumā norādīto e-pasta adresi (lietas 91.lapa).

Līdz ar to atbildētājam bija laiks realizēt savas tiesības un sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus, ko viņš arī darījis, 2022. gada 5. decembrī,

iesniedzot tiesā pretprasības pieteikumu, ko tiesa atzinusi un vērtējusi kā atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par celto prasību.

Tādejādi atbildētāja tiesības būt uzklausītam ir tikušas pilnībā nodrošinātas un tiesa nesaskata šādu atbildētāja tiesību aizskārumu.

Tiesas ieskatā pamats mainīt lietas izskatīšanas veidu nevar būt atbildētāja vēlme sniegt paskaidrojumus tiesas sēdē. Kā jau minēts, tiesas ieskatā

atbildētajam bija dots pietiekošs laiks, lai sagatavotu izsmeļošus un pārliecinošus paskaidrojumus, kā arī iesniegtu pierādījumus, ja tādi viņam ir.

Šādos apstākļos tiesa nesaskata Civilprocesa likuma 209.vai 210.pantos noteiktos pamatus atlikt lietas izskatīšanu, jo nesaskata atbildētāja

procesuālo tiesību ierobežojumu vai pārkāpumu.

[9] Atbildētāja pienākumu maksāt likumiskos nokavējuma procentus nosaka Civillikuma 1759.panta 1.punkts, 1765.panta pirmā daļa un

Civilprocesa likuma 195.pants, tādējādi ir pamats atzīt prasītājai tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no visas ar spriedumu

piedzītās summas, bet to pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.

[10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, samaksātie tiesas izdevumi piespriežami prasītājai proporcionāli tiesas apmierināto

prasījumu apmēram [..].

Prasība apmierināma daļēji 3367,97 EUR apmērā, kas ir 59,11% no pieteiktās prasības summas, līdz ar ko no atbildētāja par labu prasītājai

piedzenami samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai 59,11% apmērā, proti, samaksātā valsts nodeva 273,43 EUR

apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 40.panta pirmajai daļai un 42.panta pirmajai daļai, Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr.20 “Ar

lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 15.punktam no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par

tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu lietā, kas ir 9 EUR (lietas 2.lapa).

Ar pieteikuma izskatīšanu brīdinājuma kārtībā saistītie izdevumi 7,61 EUR apmērā ir procesuālie izdevumi, kas nav radušies konkrētajā civillietā, un

no Tiesu informatīvās sistēmas datiem izriet, ka minētie izdevumi ir radušies un izmantoti citā lietas izskatīšanā – pieteikumā par saistības piespiedu

izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Ievērojot minēto norādītie tiesas izdevumi nav attiecināmi uz izskatāmo civillietu, un līdz ar to nav uzskatāms, ka šie tiesas

izdevumi radušies šīs civillietas izskatīšanas sakarā, tādēļ ar pieteikuma izskatīšanu brīdinājuma kārtībā saistītie izdevumi 7,61 EUR apmērā nav

piedzenami no atbildētāja.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 194.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. B/ lūgumu par lietas nozīmēšanu izskatīšanai mutvārdu procesā.

Atteikt pieņemt /pers. B/ pretprasības pieteikumu, bet prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Legal Balance”, reģistrācijas Nr. 40203125480, neatmaksāto aizdevumu

3000 EUR, procentus par kapitāla lietošanu par laika periodu no 02.12.2020. līdz 01.02.2021. 104,40 EUR, likumiskos nokavējuma procentus par

laika periodu no 02.02.2021. līdz 17.06.2022. 246,57 EUR, kā arī parāda atgūšanas izdevumi 17 EUR, kopā 3367,97 EUR ( trīs tūkstoši trīs simti

sešdesmit septiņi euro un 47 centi), un tiesas izdevumus 273,43 EUR (divi simti septiņdesmit trīs euro 43 centi).

Piedzītās summas ieskaitīt SIA “Legal Balance” kontā Nr. LV97HABA0551044372861, AS “Swedbank”.

Pārējā daļā prasību noraidīt.

Noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos nokavējuma procentus - 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet

vēl nepiedzītās aizdevuma pamatsummas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus - ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9 EUR (deviņi

euro), kuru iemaksa jāveic šādos rekvizītos: ekonomiskās klasifikācijas kods-21499, saņēmējs Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN

apliekamās personas reģ. Nr. 90001672316, Saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods TRELLV22, Konta Nr. LV51TREL2190458019000.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, nosakot pienākumu iesniegt

Zemgales rajona tiesā pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese I.Dzerkale

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu