Court orders bank to recover principal, contract interest, statutory interest, penalty, and court costs from defaulting borrower.

Lieta Nr. C33369216

Nr. C-3692-16/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 3.jūnijā

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Lipska rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “NORVIK BANKA” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par

naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Rīgas rajona tiesā 2015.gada 30.decembrī saņemts AS “NORVIK BANKA” maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. B/ par naudas

piedziņu.

Prasībā norādīts, ka 2010.gada 31.maijā, veicot atbildētājas iepriekšējo parāda saistību pārstrukturēšanu, puses noslēgušas aizdevuma līgumu Nr.

PTKR006377, saskaņā ar kuru atbildētājai piešķirts aizdevums 850,81 euro apmērā atbildētājas saistību pilnīgai izpildei pret prasītāju.

Saskaņā ar līguma 1.3.punktu gada procentu likme noteikta 24%, bet aizdevuma atmaksas termiņš noteikts 2014.gada 28.maijs.

Saskaņā ar līguma maksājumu grafiku atbildētājai maksājumi jāveic līdz katra mēneša 28.datumam, nodrošinot, lai maksājumu grafikā norādītajos

datumos atbildētājas kontā ir pietiekams naudas daudzums aizdevuma atmaksas veikšanai.

Saskaņā ar līguma 3.1.punktu par katru līgumā norādītās saistības izpildes kavējuma dienu atbildētāja maksā prasītājai līgumsodu 0,15% apmērā

no savlaicīgi nesamaksātās summas, ja nokavējums saistīts ar neiespējamību veikt naudas līdzekļu norakstīšanu no norēķinu konta naudas trūkuma vai

citu prasītājas neatkarīgu apstākļu dēļ. Līguma 3.3.punkts noteic, ka līgumsoda samaksa neatbrīvo atbildētāju no līgumā noteikto saistību izpildes.

Atbildētāja ar līgumu uzņemtās saistības nav pildījusi, jo nav nodrošinājusi, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos viņas kontā ir pietiekams

naudas daudzums aizdevuma atmaksas veikšanai. Pēdējo maksājumu atbildētāja veikusi 2012.gada 1.martā 14,23 euro apmērā.

Ar 2013.gada 17.oktobra paziņojumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu atbildētājai dots 10 dienu termiņš saistību izpildei, taču atbildētāja

saistības nav izpildījusi un līdz ar ko līgums izbeigts ar 2013.gada 28.oktobri.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1722., 1753., 1756., 1757.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765., 1811., 1943. un

1946.pantu, prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētājas no līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības – pamatparādu 772,65 euro, līgumiskos

procentus 352,92 euro, likumiskos procentus 101,61 euro un līgumsodu 77,27 euro, kopā 1304,45 euro; noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas; piedzīt no atbildētājas visus

tiesāšanas izdevumus.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti.

No Civilprocesa likuma 250.21panta otrās daļas izriet, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tā kā puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots. Puses nav pieteikušas

noraidījumu tiesnesim.

Ielūkojoties Vienotās migrācijas informācijas sistēmā, apstiprinās, ka atbildētājas deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/. Par tiesvedību atbildētāja

informēta, nosūtot prasības pieteikumu un paziņojumu par lietas izskatīšanu uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu, kas atbilst Civilprocesa likuma 56.panta

piektajā daļā noteiktajam.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa noteic, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Ar lietas materiāliem pievienoto aizdevuma līgumu apstiprinājumu gūst fakts, ka puses 2010.gada 31.maijā noslēgušas aizdevuma līgumu Nr.

PTKR006377, saskaņā ar kuru prasītāja izsniegusi atbildētājai aizdevumu 597,95 latu, kas atbilst 850,81 euro, apmērā.

Līgumā noteikts, ka kredīta atmaksas termiņš ir 2014.gada 28.maijs. Par kredīta izmantošanu atbildētāja apņēmusies maksāt procentus - 24%

gadā (līguma 1.3.punkts). Ar līguma 2.2.punktu aizņēmējs apņēmies atmaksāt kredītu un procentus maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā.

Ar konta izrakstu apstiprinās, ka atbildētājai 2010.gada 31.maijā izsniegts aizdevums 597,95 latu, kas atbilst 850,81 euro, apmērā.

Sakarā ar atbildētājas pieļauto saistību neizpildi, atbilstoši līguma noteikumiem (2.3.2.punkts) un Civillikuma 1589.pantam, banka izmantojusi

vienpusējas atkāpšanās tiesības no līguma ar 2013.gada 28.oktobri, sakarā ar ko atbildētājai iestājies pienākums atmaksāt piešķirtā kredīta summu. Ar

atkāpšanos no līguma pušu tiesības un pienākumi būtiski mainās – aizņēmējam tiek anulēti viņam labvēlīgi aizdevuma atmaksāšanas noteikumi. Tas

nozīmē, ka viņam atlikusī aizdevuma summa jāatmaksā nekavējoši.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1934.pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds

pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Atbildētāja nav apstrīdējusi noslēgtā līguma tiesiskumu, un tiesai nav iesniegusi pierādījumus tam, ka savas saistības ir izpildījusi un saņemto

aizdevumu līgumā noteiktā kārtībā un termiņā atmaksājusi.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētāja nav atmaksājusi prasītājai saņemto aizdevumu, jo atbilstoši Civillikuma 1838.pantam pierādījumi tam, ka

samaksa veikta ir jāiesniedz tam, kas to apgalvo.

Tā kā atbildētājai iestājies saistību izpildes termiņš, bet lietā nav gūti pierādījumi, ka atbildētāja norēķinu būtu veikusi pilnā apmērā, tiesa atzīst, ka

prasītāja ir pierādījusi savu prasījumu un saistību neizpildi no atbildētājas puses.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas piedzenams neatmaksātais aizdevums 772,65 euro.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti

(Civillikuma 1946.pants).

Saskaņā ar kredīta līguma noteikumiem atbildētāja par aizdevuma izmantošanu pielīgusi pienākumu maksāt procentus - 24% gadā.

Ņemot vērā, ka atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus arī šo pielīgto saistību izpildei, tiesa atzīst, ka no atbildētājas piedzenami procenti par

aizdevuma izmantošanu 352,92 euro, kas aprēķināti par laiku no 2010.gada 28.decembra līdz 2013.gada 28.oktobrim.

Prasītāja procentus par aizdevuma izmantošanu uzskaitījusi par faktisko aizdevuma izmantošanas laiku līdz līguma vienpusējai izbeigšanai no bankas

puses, prasības summas aprēķina pareizība nav apstrīdēta un arī tiesai nav pamata to apšaubīt.

Izmantojot pielīgtās tiesības lauzt līgumu pirms termiņa, prasītāja ņēmusi vērā, ka līgumam izbeidzoties pirms termiņa, zūd arī līgumiskais pamats

pielīgto procentu un līgumsoda aprēķināšanai un piedziņai atbilstoši līguma nosacījumiem, jo nav nekāda tiesiska pamata to piemērošanai pēc līguma

izbeigšanās. Līgumiskie procenti aprēķināti līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt (sk. Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 30.janvāra

spriedums lietā Nr. SKC-644/2013).

Civillikuma 1716.pantā noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tādā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, pirmkārt, ja tieši tā bijis norunāts; otrkārt, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstajā laikā (Civillikuma 1720.pants).

Saskaņā ar aizdevuma līguma 3.punktu par termiņā neatmaksātu aizdevumu un nesamaksātiem procentiem aizņēmēja pielīgusi pienākumu maksāt

bankai līgumsodu 0,15% dienā, ko aprēķina no termiņā nesamaksātas summas.

Ņemot vērā, ka atbildētāja pieļāvusi saistību izpildes nokavējumu, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības uz līgumsoda piedziņu saskaņā ar pašas

atbildētājas uzņemtām saistībām un Civillikuma 1716., 1720.pantā ietverto regulējumu par kreditora tiesībām prasīt līgumsoda samaksu nokavējuma

gadījumā.

Tiesa konstatē, ka piedzenamā līgumsoda apmērs 77,27 euro ir samazināts līdz 10% no piedzenamās pamatsummas apmēra, kas atbilst judikatūrā

nostiprinātai atziņai, ka tiesiskajās attiecībās sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu par vispārēju principu atzīstams soda samērīguma

princips. Jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu, izvērtējot konkrētos lietas apstākļus, ir izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civillikuma

5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem (sk. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 21.aprīļa spriedumu lietā Nr. SKC-

113/2010). Šobrīd uz lietas izskatīšanas dienu likumdevējs ir izvērtējis līgumsoda samērīgumu un piemērošanu līgumattiecībās, Civillikuma 1716.panta

trešajā daļā atzīstot, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk

par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Lai arī minētā panta noteikumi nevar tikt tieši piemēroti pušu tiesiskajās attiecībās, jo

līgumsods ir aprēķināts par laika periodu līdz minētās normas spēkā stāšanās brīdim, tomēr tiesas vērtējumā tā ir atzīstama par likumdevēja noteiktu

mērauklu soda samērīgumam.

Tiesa nekonstatē Civillikuma 1657.pantā norādītos gadījumus, kad tiesa var parādnieku pilnīgi atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma

sekām, jo lietā nav pierādījumu, ka atbildētāja būtu veikusi kādus pasākumus saistību neizpildes novēršanai, līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai

piedzenams līgumsods.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas piedzenams līgumsods 77,27 euro, kura apmērs tiesā ieskatā ir samērīgs un taisnīgs.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot tā apmēru.

Ievērojot Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda

summas par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Civillikuma 1759.panta 1. un 2.punkts paredz, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu un par svešu naudu, kad tās turētājs to lietojis savā labā.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, bet panta ceturtā daļa paredz, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Ievērojot minēto tiesisko regulējumu un faktu, ka atbildētāja turpina kavēt saistību izpildi, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā

no parāda pamatsummas, kā arī no atbildētājas piedzenami prasītājas aprēķinātie likumiskie procenti 101,61 euro, kas aprēķināti par laiku no

2013.gada 29.oktobra līdz 2015.gada 23.decembrim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

No atbildētājas par labu prasītājai piedzenama tās samaksātā valsts nodeva 195,67 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā

200,37 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 250.25 un 250.27pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods/pers. kods/, par labu AS “NORVIK BANKA”, reģistrācijas numurs 40003072918, neatmaksāto aizdevuma

pamatsummu 772,65 euro, līgumiskos procentus 352,92 euro, likumiskos procentus 101,61 euro, līgumsodu 77,27 euro un tiesas izdevumus 200,37

euro, kopā piedzenot 1504,82 euro (viens tūkstotis pieci simti četri euro un 82 centi).

Noteikt, ka AS “NORVIK BANKA” ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās

pamatparāda summas, ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Parāda samaksa veicama AS “NORVIK BANKA” kontā Nr. LV47LATB00000PATEREUR.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā 20 dienu laikā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese I.Lipska