Court partially allowed landlord's claim for forced lease and rent arrears against property management company.

Lietas Nr. C15185714 Lietas arhīva Nr. C-1857-14 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2014. gada 9. decembrī

Jelgavas tiesa šādā sastāvā: tiesnese K. Zaura ar tiesas sēžu sekretārēm L. Deviķi, L. Krūziņu, piedaloties prasītāja pārstāvim – zvērinātam advokātam Normundam Šlitkem, atbildētāja pārstāvim /pers. D/ 2014. gada 25. novembrī izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu maksātnespējīgās AS „Reversed” prasībā pret SIA „Nebruk Jelgava” par zemes nomas tiesisko attiecību konstatāciju un parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Maksātnespējīgās AS „Reversed” (turpmāk arī Prasītājs) administratore Elīna Dupate (lietas 25. lapa) cēlusi tiesā prasību pret SIA „Nebruk Jelgava” (turpmāk arī Atbildētājs) par zemes nomas tiesisko attiecību konstatāciju un parāda piedziņu, kurā lūgts atzīt, ka starp zemes gabala /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, īpašnieku - Prasītāju – kā iznomātāju un ēkas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopību, ko pārstāv pārvaldnieks – Atbildētājs – pastāv zemes nomas tiesiskās attiecības; piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam zemes nomas maksas parādu par laiku no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim 3 895,48 EUR, pievienotās vērtības nodokli 818,07 EUR, nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju 826,37 EUR un inflācijas koeficienta summu 170,49 EUR, kopā 5 710,51 EUR; noteikt Prasītāja tiesības saņemt 6% no piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei; lemt par tiesāšanās izdevumu piedziņu no Atbildētāja par labu Prasītājam.

Prasība motivēta ar to, ka Prasītājs (pirms reorganizācijas – AS „Latzemes nekustamie īpašumi, reģistrācijas Nr. 50003754431) ir nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, īpašnieks. Nekustamā īpašuma sastāvā esošais zemes īpašums tiek lietots un izmantots dzīvojamās ēkas /adrese/, kuru apsaimnieko Atbildētājs, uzturēšanai. Ēkas uzturēšanai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals ietver visu Prasītājam piederošo zemes nekustamo īpašumu, tādējādi Prasītāja un dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības starpā ir izveidojušās zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Starp Prasītāju un dzīvojamās ēkas pārvaldītāju - Atbildētāju - zemes nomas līgums rakstveidā nav noslēgts, tādējādi zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības regulē likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta 2.1 daļas noteikumi, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 4. punkts, kā arī citi spēkā esošie normatīvie akti, tostarp Civillikuma 2142. un 1534. pants un likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli”

3. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunkts.

Norāda, ka ir konstatējamas šādas zemes nomas līguma būtiskās un dabiskās sastāvdaļas: iznomātais nekustamais īpašums ir zemes nekustamais īpašums /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, 845m2 platībā; nomas maksa ir 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības. Papildus kompensējams nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājums; maksājuma termiņi: nomas maksas maksājumi jāveic par katru pusgadu uz priekšu, līdz

31. decembrim un 30. jūnijam (Civillikuma 2142. pants); nomas līguma termiņš: 2025. gada 31. decembris.

Tā kā Atbildētājs nav veicis nomas maksas samaksu un par laiku no 2010. gada

1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim ir izveidojies parāds 5 540,03 EUR apmērā. Tā kā nomas maksu un ar to saistītos maksājumus Prasītājs nav likumā noteiktajos termiņos saņēmis un šajā laika posmā ir noticis naudas vienības kritums (inflācija), tad Prasītājs uzskata, ka ir pamats nesaņemto maksājumu par iepriekšējiem gadiem summas reizināt ar inflācijas koeficientu, ko noteikusi Centrālā statistikas pārvalde. Norāda, ka lietā SKA- 95/2013 Augstākā tiesa konstatēja, ka arī šis ir veids kā likumdevējs centies atlīdzināt tos zaudējumus, kas rodas personai, ja tā nevar izmantot sev piederošos naudas līdzekļus. Inflācijas koeficienta summa ir 170,49 EUR.

Prasītājs norāda, ka atbilstoši judikatūrai (lieta Nr. SKC-57/2010) un no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 4. punkta, Dzīvokļa īpašuma likuma

13. panta izriet, ka atbildīgs par mājas apsaimniekošanu un zemes nomas līguma noslēgšanu, tostarp arī parādu nomaksu, kas izriet no mājas apsaimniekošanas vajadzībām noslēgtajiem līgumiem, ir dzīvojamās ēkas ikreizējais pārvaldnieks, kuram ir prasības tiesības pret dzīvokļu īpašniekiem (SKC-547/2007, SKC-349/2010).

Norāda, ka nomas līgums ir iespējams gan kā konsensuāllīgums gan kā reāllīgums. Zemes piespiedu nomas gadījumā zemes īpašnieks (iznomātājs) savu likumā noteikto pienākumu noslēgt zemes nomas līgumu jau ir izpildījis ar brīdi, kad ir nodevis ēkai funkcionāli nepieciešamo jeb piesaistīto zemes gabalu nomniekam, no savas puses ievērojot Civillikuma 2130.-2131. pantā noteiktos iznomātāja pienākumus. Ar lietas nodošanu noslēgto zemes nomas līgumu grozīt, noslēdzot (parakstot) konsensuāllīgumu, ir zemes īpašnieka tiesība, bet ne pienākums. No minētā izriet, ka nomas maksas parāda piedziņai (saskaņā ar zemes nomas līgumu, kas noslēgts, nododot zemi nomas lietošanā un netraucējot nomniekam tās lietošanu) zemes īpašniekam nav jāveic nekādi pasākumi vai jāievēro ārpustiesas kārtība strīda noregulēšanai.

2014. gada 18. jūlijā tiesā saņemts prasītāja iesniegums par trūkumu novēršanu, kurā norādīts, ka strīda risināšanai nav tikusi izmantota mediācija un norādīts, kuras personas kā liecinieki varēs apliecināt to, ka ēka /adrese/ atrodas Atbildētāja apsaimniekošanā (lietas 30.-31. lapa).

Atbildētājs iesniedzis lietā rakstveida paskaidrojumu (lietas 37.-40. lapa), kurā norāda, ka dzīvojamā māja /adrese/, kadastra Nr. /numurs B/, ir Atbildētāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. 2000. gada 23. maijā Atbildētājs ar iepriekšējo zemes gabala (kadastra Nr. /numurs A/) īpašnieku noslēdza zemes nomas līgumu. Tas apliecina, ka Atbildētājs apzinīgi izturas pret saviem dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumiem, strādā vadoties no labas prakses principiem, ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto. Paša Prasītāja griba vai nolaidība ir tas, ka zemes nomas līgums starp Prasītāju un Atbildētāju rakstveidā nav noslēgts, tāpēc atbildību un iespējamos zaudējumus par to ir jāuzņemas pašam Prasītājam nevis dzīvokļu īpašniekiem vai mājas pārvaldniekam.

Attiecībā par zemes nomas maksas, pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN), nekustamā īpašuma nodokļa parādu un inflācijas radītajiem zaudējumiem Atbildētājs norāda, ka Prasītājs nav pievienojis pierādījumus, kas apliecinātu kaut tikai Prasītāja vēlmi informēt Atbildētāju par sevi, vēlmi slēgt zemes nomas līgumu un saņemt zemes nomas maksu. Nav pievienots neviens rēķins, kurš varētu norādīt uz to, ka Atbildētājam varētu būt zināmi vismaz Prasītāja rekvizīti un bankas konta numurs. Turklāt zemesgrāmatā šī zemes gabala īpašnieks joprojām ir SIA „Latzemes nekustamie īpašumi”, reģistrācijas Nr. 50003754431. Lai Prasītājs būtu uzskatāms par Atbildētāja kreditoru ir nepieciešams, lai kāds no šī uzņēmuma informētu par sevi, savām tiesībām uz īpašumu, pilnvarām rīkoties ar to un izrakstītu korektu PVN rēķinu. Pieteikumam nav pievienots neviens rēķins, kas dotu tiesības uzrēķināt PVN un uzrādīt to kā parādu. Pieteikumam nav pievienoti pierādījumi, kas apliecina Prasītāja tiesības prasīt nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju. Bez tam kompensēt var tikai to, kas jau ir samaksāts. Turklāt daudzas pašvaldības piešķir saviem iedzīvotājiem/ uzņēmējiem visdažādākās nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Prasītājs no brīvas gribas un tikai viņam zināmu apsvērumu vadīts pats bija izvēlējies nesniegt informāciju par sevi, savām īpašuma tiesībām uz zemes gabalu, bankas rekvizītiem, nodokļa maksātāja statusu un zemes kadastrālās vērtības izmaiņām. Ja pats zemes īpašnieks (vai tas kurš par tādu sevi dēvē) ar savu bezdarbību ir atteicies saņemt naudu, tad viņam zūd jebkādas tiesības vēlāk pieprasīt zaudējumus par to, ka viņš nav varējis šo naudu lietot.

Atbildētājs norāda, ka Prasītājs tendenciozi traktē likumu normas, lai padarītu par nebijušu vai nesvarīgu faktu, ka Prasītājs kopš 2010. gada ir:

- rīkojies pretēji labas prakses principiem un vispār nav interesējies par šo zemes gabalu;

- nav iesniedzis nevienu pierādījumu, kas pamatotu nepieciešamību tiesvedības ceļā uzspiest augstākos ar likumu noteiktos piespiedu nomas nosacījumus, apejot likumdevēja noteikto vienošanās procesu starp zemes īpašnieku un piespiedu nomnieku, tiesā griežoties tikai tad, kad vienoties nav izdevies. Nomas maksas apmērs nosakāms, izvērtējot zemes gabala atrašanās vietu un apstākļus, kādam mērķim ēka, kura atrodas uz zemes gabala, tiek izmantota (Augstākās tiesas 2002. gada 9. oktobra spriedums lietā Nr. SKC-551). Iepriekšējais īpašnieks, neskatoties uz likumisku iespēju pieprasīt zemes nomas maksu 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, pieprasīja tikai 3,5%, jo zeme tiek lietota piespiedu kārtā un tikai dzīvojamās mājas uzturēšanai, nevis komercdarbībai;

- savu ieskatu vadīts ir izvēlējies slēpt informāciju par sevi, par ko uzskatāmi liecina jebkādu komunikācijas pierādījumu trūkums ar Atbildētāju vai dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem;

- nav sniedzis pierādījumus tam, ka kopš 2010. gada būtu izrakstījis rēķinus Atbildētājam par zemes gabala nomu, bet tie nav samaksāti vai Atbildētājs ir atteicies tos maksāt, kā rezultātā ir izveidojies parāds. Atbildētājs uzskata, ka viss augstāk minētais norāda uz to, ka Prasītājs, nekomunicējot ar piespiedu nomnieku un necenšoties panākt abpusēji izdevīgu vienošanos, kā arī neņemot vērā daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju intereses, cenšas panākt vienīgi sev izdevīgu iznākumu un gūt iespējami lielākus ienākumus. Prasības apmierināšana Prasītāja norādītajā apjomā izjauks gan Atbildētāja gan dzīvojamās mājas iedzīvotāju finanšu līdzsvaru. Ņemot vērā ēkas izmantošanas veidu (daudzdzīvokļu dzīvojamā māja) un tās iedzīvotāju ekonomiskās intereses, Atbildētājs neatzīst prasību tajā minētajā apjomā. Nosakot nomas maksu ir jāapsver, vai nomas maksa ir samērīga, t.i., vai tā līdzsvaro pušu pretējās intereses un pilda nomas līgumam raksturīgo atlīdzības funkciju (Augstākās tiesas 2010. gada 21. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-97).

Lūdz noraidīt Prasītāja pieprasīto zemes nomas maksas apmēru kā pārmērīgu; noraidīt nomas maksas parāda aprēķinu kā nepamatotu un pārmērīgu; noraidīt inflācijas koeficienta uzrēķina piemērošanu; noraidīt Prasītāja tiesības saņemt 6% gadā no parāda par periodi no 2010. gada līdz 2014. gadam; noraidīt Prasītāja pieprasīto nomas maksas maksāšanas kārtību – 2 reizes gadā par pusgadu uz priekšu; apstiprināt Atbildētāja sagatavoto zemes nomas līgumu, kura galvenie lielumi ir: zemes nomas maksa 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības; nomnieks kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokli; nomas maksa tiek maksāta saskaņā ar iznomātāja izrakstītu rēķinu par tekošo gadu pa ceturkšņiem, līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša beigām; par zemes nomas maksu 2010., 2011., 2012., 2013. gadā puses vienojas atsevišķi sešu mēnešu laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas, noslēdzot par to nomaksas grafiku uz 24 mēnešiem.

Prasītāja pārstāvis iesniedzis atsauksmi uz Atbildētāja rakstveida paskaidrojumu (lietas 55.-57. lapa), kurā papildus prasības pieteikumā jau norādītajam norāda, ka zemes piespiedu nomas attiecību gadījumā līguma noslēgšanas un līgumpartnera izvēles brīvība ir gandrīz pilnībā aprobežota ar normatīvajiem aktiem, taču līguma satura izvēles un līguma formas izvēles brīvība turpina pastāvēt, tāpēc puses nevar uztiept viena otrai pienākumu vienoties rakstveidā (tā pārkāpjot līguma formas brīvību) par kādiem līguma noteikumiem, kas nav dabiski (tā pārkāpjot līguma satura izvēles brīvību). Tādējādi arguments, ka pusēm demokrātiskā valstī ir pienākums vienoties, neiztur kritiku.

Norāda, ka no prasības pieteikumam pievienotajiem Uzņēmumu reģistra lēmumiem ir redzams, ka 2010. gada 21. maijā ir notikusi AS „Latzemes nekustamie īpašumi” reorganizācija, pievienojot AS „Latzemes nekustamie īpašumi”, vienotais reģistrācijas Nr. 50003754431 (pievienojamā), AS „Latzemes nekustamie īpašumi” (iepriekšējais nosaukums – AS „Paraugtipigrāfija”), vienotais reģistrācijas Nr. 40003347400 (iegūstošā). Savukārt 2011. gada 26. aprīlī AS „Latzemes nekustamie īpašumi” ir mainīta firma uz AS „Reversed”. Saskaņā ar Komerclikuma 335. panta otro un piekto daļu, pievienošana ir process, kurā sabiedrība (pievienojamā sabiedrība) nodod visu savu mantu citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība). iegūstošā sabiedrība ir pievienojamās sabiedrības tiesību un saistību pārņēmējs. Norāda, ka, ja puses pretēji likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

12. panta 2.1 daļas noteikumiem nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa ir 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības. Nomnieks kompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu. Tas, ka nomas maksa maksājama pusgadu uz priekšu izriet no Civillikuma 2142. panta. Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir noteikta likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunktā un prasības pieteikumam ir pievienoti nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumi.

Tāpat Prasītājs norāda, ka no Augstākās tiesas 2007. gada 29. augusta sprieduma lietā Nr. SKC-535 un Pievienotās vērtības nodokļa likuma 34. panta septītās daļas izriet par nomas līgumā noteiktajiem maksājumiem ir maksājams PVN. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 131. panta pirmajai daļai, nodokļa rēķinu izraksta par veiktu darījumu. Tā kā darījuma pastāvēšanu atzīs tikai tiesa ar savu spriedumu un ir uzskatāms, ka pušu starpā pastāv strīds, nav pamata nodokļa rēķina izrakstīšanai. Jo vairāk – PVN tā maksātājs var iekļaut priekšnodoklī, tādējādi kompensējot (samazinot) savu nodokļu nomaksu vai saņemot zemes īpašniekam samaksāto PVN no valsts budžeta. Tādējādi nodokļa vajadzībām šāds rēķins ir jāizraksta 15 dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās, pretējā gadījumā, tiesvedībai ieilgstot, nomnieks var zaudēt tiesības samaksāto nodokli ieskaitīt priekšnodoklī.

Prasītājs norāda, ka nav apstrīdams, ka nomas maksu un ar to saistītos maksājumus zemes īpašnieks nav no nomnieka likumā noteiktajos termiņos saņēmis, un šajā laika posmā ir noticis naudas vērtības kritums. Prasītājam saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu ir tiesības arī lūgt tiesu piedzīt likumiskos nokavējuma procentus – 6% gadā no nesamaksātās nomas maksas-, tomēr Prasītājs ir lūdzis piedzīt vien naudas vērtības zudumu, salīdzinoši mazākā apmērā. ņemot vērā minēto ieruna par inflācijas nepamatotu aprēķināšanu ir nepamatota. Turklāt Atbildētājs nevar aizbildināties, ka tam nav bijusi informācija par pienākumu maksāt nomas maksu, jo demokrātiskā valstī svešas mantas bezmaksas lietošanu likums neparedz. Ja Atbildētājs vēlējās norēķināties par saņemto pakalpojumu savlaicīgi, tam pašam bija jāizrāda attiecīga iniciatīva (Augstākās tiesas senāta 2004. gada 6. oktobra spriedums lietā Nr. SKC-506).

Tiesas sēdē Prasītāja pārstāvis prasību uzturēja pilnībā uz prasības pieteikumā minētajiem pamatiem. Papildus prasības pieteikumā un atsauksmē uz Atbildētāja rakstveida paskaidrojumu minētajam paskaidroja, ka gadījumā, ja uzņēmuma reorganizācijas rezultātā mainās tā rekvizīti, tas nenozīmē, ka šāds uzņēmums zaudē valdījumu uz savu īpašumu, ja zemesgrāmatā nav veikts attiecīgs ieraksts sakarā ar šo rekvizītu maiņu. Prasītājam nav pienākums iesniegt zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūgumus tāpēc vien, lai zemesgrāmatā nomainītu ierakstus, kas pamatoti ar komercreģistrā veiktiem ierakstiem. Turklāt iznomāt var ne tikai īpašnieks, bet katrs valdītājs. Prasītājs ir pierādījis, ka ir nekustamā īpašuma īpašnieks, ko apstiprina arī lietā esošie Prasītājam izrakstītie paziņojumi par nekustamā īpašuma nodokli. Starp pusēm nav strīda par to, ka Atbildētājam piespiedu nomā ir 845m2 zemes, ko apliecina arī tiesas sēdē Atbildētāja iesniegtā 2007. gada 28. novembra vienošanās. Pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu un grozījumiem likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” kopš 2009. gada 1. novembra tiesai vairs nav kompetences noteikt zemes nomas maksas lielumu, jo zemes nomas maksas lielumu nosaka likums. Līdz ar to neiztur kritiku Atbildētāja arguments, ka zemes nomas maksa par pārskatāmo periodu no 2010. gada

1. janvāra ir nesamērīga. Neviens nevar iebilst, ka likumdevēja noteiktā nomas maksa 6% gadā, ar pienākumu kompensēt nekustamā īpašuma nodokli, ir nesamērīga un tāpēc tiesa varētu to samazināt. Tādējādi starp pusēm nav un nevar būt strīdu par iznomātās zemes platību, savukārt nomas maksas lielumu nosaka likums. Civillikuma noteikumi par to, ka ilgstošas nomas gadījumā nomas maksa maksājama par pusgadu uz priekšu ir piemērojami arī attiecībā uz piespiedu nomu. Atbildētāja iesniegtā vienošanās pierāda, ka puses nav varējušas vienoties par rakstveida nomas līgumu vismaz no 2007. gada. Prasītājs kā iznomātājs ir godprātīgi pildījis savas saistības, ir nodevis zemi netraucētā lietošanā dzīvokļu īpašniekiem kā likumiskajiem nomniekiem. Par nomas līguma noslēgšanu, atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. pantam (likuma redakcijā līdz 2014. gada 30. septembrim), ir atbildīgs apsaimniekotājs - Atbildētājs. Norādīja, ka neiztur kritiku Atbildētāja arguments, ka Atbildētājam nav bijuši zināmi bankas konti vai kādi citi Prasītāja rekvizīti. Komersantam nav obligāti jāatver konts. Samaksu var veikt arī ar čeku vai citā samaksas veidā. Neiztur kritiku arī arguments par to, ka PVN nav maksājams, jo nav saņemts PVN rēķins. PVN rēķinu var izrakstīt tikai pēc tam, kad darījums ir noticis. Ja darījums ir uz likuma pamata, tad šo darījumu konstatē tiesa ar savu spriedumu un tikai pēc sprieduma stāšanās spēkā 15 dienu laikā ir jāizraksta PVN rēķins. Šajā gadījumā arī tiesas spriedumā faktiski būs visi rekvizīti, lai to atzītu par PVN rēķinu. Visas prasības pieteikumā norādītās piedzenamās summas ir pierādītas ar lietā esošajiem pierādījumiem. Attiecībā par pieprasīto inflācijas koeficientu, paskaidroja, ka situācijā, kad nomas maksa nav maksāta vairākus gadus, tad parāda summa palielinās par inflācijas koeficientu, kas nav uzskatāms par sodu, bet gan par kompensāciju par naudas vērtības samazinājumu.

Prasītāja pārstāvis apstiprināja, ka par periodu no 2010. gada 1. janvāra Prasītājs nav izrakstījis Atbildētājam nevienu rēķinu, pamatojot šādu rīcību ar to, ka starp pusēm pastāv strīds par nomas maksas lielumu un šādā gadījumā nav tiesību izrakstīt rēķinu, jo tas ir nodokļu dokuments, kuru drīkst izrakstīt tikai bezstrīdus gadījumā.

Paskaidroja, ka 2007. gada 28. novembra vienošanās ir uzskatāma par domstarpību protokolu, kurā puses vienojošās par maksas lielumu par zemes faktisko lietojumu, nevis nomu, tādā apmērā par kādu strīda nebija, t.i., 4% apmērā. Uz šīs vienošanās pamata Atbildētājam sākotnēji tika piestādīti rēķini. Paskaidroja, ka patiesībai atbilst Atbildētāja pārstāvja norādītais, ka 2008. gadā netika apmaksāts Prasītāja piestādītais rēķins. Atbildētājs to pamatoja ar to, ka domstarpību protokols pamatojoties uz likumu ir grozīts. Tā kā 2008. gada 1. kvartāla rēķins netika apmaksāts, tad Atbildētājam rēķini vairs netika piestādīti.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina un papildus rakstveida paskaidrojumā minētajam paskaidroja, ka tikai paša Prasītāja vaina ir tā, ka nav samaksāta nomas maksa par strīdus periodu, jo minētajā periodā Prasītājs nav izrakstījis nevienu rēķinu. Kopš 2010. gada ar Prasītāju nav kontaktu, bet uz šo kontaktu bija jānāk Prasītājam, jo viņam ir nepieciešams šis maksājums. Turklāt tā kā nomas maksa tiek aprēķināta procentuāli no kadastrālās vērtības, kas ir mainīga, tad bez nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojuma korektu rēķinu vispār nav iespējams izrakstīt. Tāpēc Prasītāja arguments par to, ka Atbildētājam pašam „no zila gaisa” būtu jāizdomā maksājamā summa, jāizraksta čeks un pa pastu jānosūta Prasītājam, neiztur nekādu kritiku. Latvijas Republikā divas juridiskas personas, PVN maksātāji, savā starpā ne ar pakalpojumiem ne ar precēm bez rēķiniem neapmainās. Prasība ir noraidāma, jo starp Prasītāju un Atbildētāju pastāv nevis likumiskās, bet gan līgumiskās attiecības, kas izriet no 2007. gada vienošanās. Uz šiem spēkā esošajiem vienošanās nosacījumiem, kurus neviens nav atcēlis, gan Atbildētājs gan dzīvokļu īpašnieki ir gatavi samaksāt zemes nomas maksu. Ja gadījumā Prasītājs vēlas savādāku nomas maksu, tad par to Atbildētājs ir gatavs vienoties jau nākotnē. Nomas maksa 6% gadā nevar tikt attiecināta ar atpakaļejošu datumu. Ja Prasītājs atmestu alkatību, bet vienkārši cilvēcīgi apskatītos cik liels ir zemes gabals un saprastu to, ka nevienu metru no tā nav iespējams izmantot nekā savādāk kā tikai dzīvojamās mājas vajadzībām, tad varētu ar Prasītāju vienoties par nomas maksas lielumu.

Paskaidroja, ka sadarbība ar Prasītāju izbeidzās 2008. gadā vai 2009. gadā, kad no Prasītāja puses tika izstādīts nekorekts rēķins par nomas maksu, neņemot vērā to, ka likumā tobrīd bija noteikts 25% pieauguma ierobežojums nomas maksas palielinājumam. Pēc tam AS „Latzemes nekustamie īpašumi” nozuda līdz pat brīdim, kad tika saņemts prasības pieteikums. Lūdza noraidīt prasību un gadījumā, ja Prasītājam ir tiesības saņemt zemes nomas maksu, atstāt spēkā 2007. gada 28. novembra vienošanās galvenos nosacījumus un uzlikt par pienākumu vienoties par zemes nomas nosacījumiem nākotnē.

Motīvu daļa

Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar tiesību normām, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

Civillikuma 994. pants nosaka, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.

Tiesa uzskata, ka lietā ir pierādīts tas, ka Prasītājs ir zemes gabala /adrese/, ar kopējo platību 845m2 (kadastra Nr. /numurs A/) īpašnieks, lai arī no Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs C/izdrukas (lietas 6. lapa) redzams, ka kā minētā nekustamā īpašuma īpašnieks ir reģistrēts SIA „Latzemes nekustamie īpašumi”, reģistrācijas Nr. 50003754431, kam īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu ir nostiprinātas 2007. gada 14. aprīlī, pamatojoties uz pirkuma līgumu.

No Uzņēmumu reģistra valsts notāres 2010. gada 21. maija lēmuma (lietas 25. lapa) redzams, ka Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēta reorganizācija - pievienojot AS „Latzemes nekustamie īpašumi” (pievienojamā), vienotais reģistrācijas Nr. 50003754431, AS „Latzemes nekustamie īpašumi” (iegūstošā) (iepriekšējais nosaukums – AS „Paraugtipogrāfija”), vienotais reģistrācijas Nr. 40003347400. Reorganizācijas rezultātā AS „Latzemes nekustamie īpašumi”, vienotais reģistrācijas Nr. 50003754431, izslēgta no komercreģistra, bet AS „Paraugtipogrāfija”, vienotais reģistrācijas Nr. 40003347400, mainīts nosaukums uz AS „Latzemes nekustamie īpašumi”.

Savukārt no Uzņēmumu reģistra valsts notāres 2011. gada 26. aprīļa lēmuma (lietas

26. lapa) redzams, ka AS „Latzemes nekustamie īpašumi”, vienotais reģistrācijas Nr. 40003347400, mainīta firma uz AS „Reversed”.

Komerclikuma 335. panta otrā daļa nosaka, ka pievienošana ir process, kurā sabiedrība (pievienojamā sabiedrība) nodod visu savu mantu citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība). Savukārt minētā panta piektā daļa nosaka, ka apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

Līdz ar to no minētajiem Uzņēmumu reģistra valsts notāres lēmumiem ir secināms, ka 2010. gada 21. maijā, pievienojot pievienojamo sabiedrību - AS „Latzemes nekustamie īpašumi”, vienotais reģistrācijas Nr. 50003754431-, iegūstošajai sabiedrībai - AS „Latzemes nekustamie īpašumi” (iepriekšējais nosaukums – AS „Paraugtipogrāfija”), vienotais reģistrācijas Nr. 40003347400-, ir notikusi šo uzņēmumu reorganizācija. Visas pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības, tātad arī īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, ir pārgājušas AS „Latzemes nekustamie īpašumi”, vienotais reģistrācijas Nr. 40003347400, kam 2011. gada 26. aprīlī mainīta firma uz AS „Reversed”.

Vērtējot Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs C/izdruku kopsakarā ar minētajiem Uzņēmumu reģistra valsts notāres lēmumiem, kā arī ar paziņojumiem par nekustamā īpašuma nodokli, kas par 2012. gadu ir izrakstīti AS „Latzemes nekustamie īpašumi” (AS „Reversed”), bet sākot no 2013. gada - AS „Reversed” (lietas 13., 14., 15. lapa), tiesa atzīst par pierādītu, ka Prasītājs ir atzīstams par nekustamā īpašuma /adrese/ īpašnieku, lai arī zemesgrāmatā nav reģistrētas maksātnespējīgās AS „Reversed” īpašuma tiesības uz šo nekustamo īpašumu.

Turklāt tiesa uzskata, ka šajā lietā nav izšķirošas nozīmes tam, vai Prasītājs ir nekustamā īpašuma - zemes gabala /adrese/ - īpašnieks, jo saskaņā ar Civillikuma 2115. pantu lietas iznomātājam vai izīrētājam nav jābūt tās īpašniekam. Nekustamo īpašumu iznomāt var katrs tā valdītājs.

Lietā nav strīda par to, ka uz zemes gabala /adrese/, ar kopējo platību 845m 2, atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ar adresi /adrese/ un ka minētās ēkas uzturēšanai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals ietver visu zemes nekustamo īpašumu 845m 2 platībā (lietas 10., 50. lapa). To savos tiesas sēdē sniegtajos paskaidrojumos atzina Atbildētāja pārstāvis un tāpēc atbilstoši Civilprocesa likuma 96. panta piektajai daļai Prasītājam minētais fakts nav jāpierāda.

Tāpat lietā nav strīda par to, ka minēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju /adrese/ 2010. gadā, 2011. gadā, 2012. gadā un 2013. gadā apsaimniekoja, kā arī 2014. gadā apsaimnieko Atbildētājs. Minēto faktu Atbildētājs ir atzinis gan savā rakstveida paskaidrojumā, gan arī sniedzot paskaidrojumus tiesas sēdē. No lietā iesniegtā akta par nekustamā īpašuma /adrese/ nodošanu un pārņemšanu dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā izriet, ka dzīvojamā māja Atbildētāja apsaimniekošanā un pārvaldīšanā atrodas kopš 2002. gada 1. februāra (lietas 41.-43. lapa).

Tādējādi nav apšaubāms, ka starp Prasītāju kā zemes gabala /adrese/ īpašnieku, un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašniekiem pastāv zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības jo tās pastāv neatkarīgi no pušu gribas, t.i., uz likuma pamata un pastāvēs tikmēr, kamēr vien uz zemes nekustamā īpašuma atradīsies patstāvīgs ēku nekustamais īpašums.

No Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 4. punkta izriet, ka līguma par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku ir obligāti veicamā pārvaldīšanas darbība.

Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmā daļa nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumu atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram segt izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai. Tā kā līguma par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku ir viena no obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām, tad dzīvokļa īpašnieka pienākums ir segt izdevumus zemes nomas līguma noslēgšanai un zemes nomas maksas samaksai.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku — fizisko vai juridisko personu —, uz kura atrodas privatizētais objekts. Savukārt minētā likuma 54. panta ceturtā daļa nosaka, ja atbilstoši šā likuma 50. panta pirmās daļas 3. punkta prasībām zemes nomas līgumi ar zemes gabala īpašnieku nav noslēgti, zemes gabala īpašniekam ir tiesības prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības. Tādējādi atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas

4. punktam, Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmajai daļai, Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta ceturtajai daļai, par mājas apsaimniekošanas un zemes nomas līguma noslēgšanu, arī par parādu nomaksu, kas izriet no mājas apsaimniekošanas vajadzībām noslēgtajiem līgumiem, ir dzīvojamās mājas ikreizējais pārvaldnieks, kuram ir prasības tiesības pret dzīvokļu īpašniekiem.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība par zemes nomas tiesisko attiecību konstatāciju un parāda piedziņu ir pamatoti celta pret Atbildētāju kā dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekotāju.

Ņemot vērā minēto tiesa par pamatotu un pilnīgi apmierināmu atzīst Prasītāja prasību daļā, kurā lūgts atzīt, ka starp zemes gabala /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, īpašnieku - Prasītāju – kā iznomātāju un ēkas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopību, ko pārstāv pārvaldnieks – Atbildētājs – pastāv zemes nomas tiesiskās attiecības. Tāpat ir konstatējamas zemes nomas līguma būtiskās un dabiskās sastāvdaļas: nomas priekšmets ir zemes nekustamais īpašums /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, 845m2 platībā; ka nomas maksa ir 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības, papildus maksājot PVN un kompensējot nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu; ka nomas maksas maksājumi veicami par katru pusgadu uz priekšu, līdz 31. decembrim un 30. jūnijam; noteikt nomas līguma termiņu – līdz 2025. gada 31. decembrim.

No Civillikuma 2124. panta izriet, ka nomas līguma būtiskās sastāvdaļas ir priekšmets un maksa. Nenoliedzami arī piespiedu nomas tiesisko attiecību gadījumā ir konstatējamas šo attiecību būtiskās sastāvdaļas – nomas priekšmets un nomas maksa.

No pušu rakstveida paskaidrojumiem un to pārstāvju sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas sēdē, kā arī no 2007. gada 28. novembrī starp AS „Latzemes nekustamie īpašumi” (šobrīd maksātnespējīgā AS „Reversed”) kā īpašnieku un SIA „Nebruk Jelgava” kā apsaimniekotāju noslēgtās Vienošanās par maksu par zemes faktisko lietošanu (lietas 60.-

61. lapa) izriet, ka pušu starpā nepastāv domstarpības par vienu no nomas līguma būtiskajām sastāvdaļām - nomas priekšmetu, t.i., zemes gabalu /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, 845m2 platībā, jo minētās Vienošanās 3. punktā puses vienojušās, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas uzturēšanai un apsaimniekošanai īpašnieks nodot apsaimniekotājam zemes gabalu 845m2 platībā. Līdz ar to tiesa konstatē, ka starp pusēm nav strīda, ka nomas priekšmets ir zemes nekustamais īpašums /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, 845m2 platībā.

Pušu starpā, kā tas izriet no pušu pārstāvju paskaidrojumiem un Vienošanās 4. un

5. punkta, ir strīds par otru nomas līguma būtisko sastāvdaļu - nomas maksas apmēru. No Vienošanās 4. un 5. punkta izriet, ka puses vienojušās, ka tā kā AS „Latzemes nekustamie īpašumi” (šobrīd maksātnespējīgā AS „Reversed”) un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki šobrīd nespēj panākt vienošanos par nomas maksas apmēru un nekustamā īpašuma nodokļa atlīdzinājumu, tad SIA „Nebruk Jelgava” maksā AS „Latzemes nekustamie īpašumi” (šobrīd maksātnespējīgā AS „Reversed”) maksu par zemes faktisko lietošanu tādā apmērā par kādu strīda nav, proti, 4% no zemes gabala (/adrese/, kopējā platība 845m2) kadastrālās vērtības gadā, kā arī PVN. SIA „Nebruk Jelgava” ir pienākums maksāt maksu par zemes faktisko lietošanu līdz brīdim, kad strīdu par zemes nomu, nomas maksas apmēru, nekustamā īpašuma nodokļa atlīdzinājumu izšķirs tiesa, vai arī līdz brīdim, kad zemes lietošanu pārņem cita persona.

Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta 2.1 daļa nosaka, ka zemes gabala nomas maksu nosaka pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa ir 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Papildus nomas maksai nomnieks, sākot ar 2010. gada 1. janvāri, kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu (likuma redakcijā no 2009. gada

1. novembra līdz 2014. gada 31. decembrim).

Lietā nav strīda par to, ka starp Prasītāju kā zemes gabala īpašnieku un Atbildētāju kā dzīvojamās mājas apsaimniekotāju nav rakstveidā noslēgts zemes nomas līgums un puses nav vienojušās par nomas maksas apmēru. Pušu starpā noslēgto Vienošanos nevar uzskatīt par zemes nomas līgumu, jo no Vienošanās satura ir nepārprotami skaidrs, ka šī ir pagaidu vienošanās saskaņā ar kuru Atbildētājam ir pienākums maksāt Prasītājam maksu par zemes faktisko lietošanu līdz laikam, kamēr tiesa izšķirs strīdu par nomas maksas apmēru.

Tā kā puses kopš 2007. gada 28. novembra, kad ir noslēgta Vienošanās par zemes faktiskās lietošanas maksas lielumu, līdz prasības celšanas un lietas izskatīšanas dienai nav rakstveidā noslēgušas zemes nomas līgumu un nav spējušas vienoties par nomas maksas apmēru, tad tiesa atzīst, ka zemes gabala nomas maksa ir nosakāma saskaņā ar likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta 2.1 daļu. Turklāt no Prasītāja pārstāvja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem secināms, ka Prasītājs nav ieinteresēts rakstveida zemes nomas līguma noslēgšanā ar Atbildētāju, ja vien slēdzot šo līgumu netiek piedāvāta lielāka nomas maksa nekā likumā noteiktā. Tātad faktiski Prasītājs nepiekristu mazākai nomas maksai nekā 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības, savukārt no Atbildētāja rakstveida un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem secināms, ka Atbildētājs šādu zemes nomas maksu uzskata par nesamērīgu. Līdz ar to tiesa secina, ka puses nevar vienoties par nomas maksas apmēru, tāpēc tā ir nosakāma atbilstoši likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta 2.1 daļā noteiktajai, t.i., 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības. Tiesai nav rīcības brīvības noteikt zemāku zemes piespiedu nomas maksu nekā likumā noteikts.

Tiesas piekrīt Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2002. gada 9. oktobra spriedumā lietā Nr. SKC-551 paustajām atziņām, ka nomas maksas apmērs nosakāms, izvērtējot zemes gabala atrašanās vietu un apstākļus, kādam mērķim ēka, kura atrodas uz zemes gabala, tiek izmantota. Tomēr tiesas ieskatā konkrētajā lietā nav pamatota Atbildētāja atsauce uz minēto spriedumu. Tiesa uzskata, ka zemes gabala atrašanās vieta un apstākļi, kādam mērķim ēka, kura atrodas uz zemes gabala, tiek izmantota, tiesai būtu jāizvērtē, ja Prasītājs lūgtu noteikt lielāku zemes nomas maksu nekā likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta 2.1 daļā noteiktos 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības. Situācijā, kad puses nav varējušas vienoties par nomas maksas apmēru un tas ir jānosaka tiesai, nomas maksa nevar būt mazāka par likumā noteikto.

Līdz ar to tiesa arī nevērtē Atbildētāja un iepriekšējā zemes īpašnieka starpā 2000. gada 23. maijā noslēgto zemes nomas līgumu, kurā zemes nomas maksa bija noteikta 3,5% apmērā (lietas 44.-46. lapa). Tāpat tiesa nevērtē arī zemes nomas līguma projektu, kurā Atbildētājs piedāvā vienoties par zemes nomas maksas lielumu – 4% gadā (47.-50. lapa).

Tā kā likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta 2.1 daļa (likuma redakcijā līdz 2014. gada 31. decembrim) nosaka nomnieka pienākumu, sākot ar 2010. gada 1. janvāri, papildus nomas maksai kompensēt iznomātājam arī nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu, tad pamatots ir Prasītāja lūgums atzīt, ka papildus nomas maksai Atbildētājam ir jākompensē Prasītājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājums.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 34. panta septīto daļu, nomas darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie maksājumi.

Tā kā Prasītājs ir Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrēts nodokļa maksātājs (lietas 16. lapa), tad pamatots ir Prasītāja lūgums atzīt, ka papildus nomas maksai Atbildētājam ir jāmaksā Prasītājam PVN.

Tiesa uzskata, ka nav pamata noraidīt Prasītāja izvirzīto nosacījumu par nomas līguma termiņu – līdz 2025. gada 31. decembrim, jo Atbildētājs šo nosacījumu nav apstrīdējis.

Tāpat tiesa uzskata, ka nav pamata noraidīt Prasītāja izvirzīto nosacījumu par nomas maksas maksājumiem, kuri veicami par katru pusgadu uz priekšu – līdz 31. decembrim un

30. jūnijam.

No Civillikuma 2142. panta izriet, ka gadījumā, ja nomas līgums tiek noslēgts uz gadu vai ilgāku laiku, tad nomas maksa maksājama par katru pusgadu uz priekšu. Tā kā nomas līguma termiņš tiek noteikts līdz 2020. gada 31. decembrim, tad Atbildētājam saskaņā ar Civillikuma 2142. pantu ir pienākums nomas maksu maksāt par katru pusgadu uz priekšu.

Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam zemes nomas maksas parādu par laiku no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim 3 895,48 EUR apmērā.

Tā kā Atbildētājs 2010. gadā, 2011. gadā, 2012. gadā un 2013. gadā apsaimniekoja, kā arī 2014. gadā apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, tad viņš ir atbildīgs par zemes nomas līguma noslēgšanu ar zemes gabala īpašnieku par minētajiem gadiem, tostarp ir arī atbildīgs par parādu nomaksu.

Lietā nav arī strīda par to, ka Atbildētājs par laika periodu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim nav maksājis Prasītājam zemes nomas maksu, PVN un nav kompensējis nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu. Tāpat lietā nav arī strīda par to, ka Prasītājs minētajā laika periodā nav sūtījis Atbildētājam ne rēķinus ne atgādinājumus par parādsaistībām, ne arī kā citādi rakstveidā darījis zināmu par Atbildētāja nenokārtotajām parādsaistībām (nesamaksāto zemes nomas maksu, PVN un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju).

Tāpat, kā jau iepriekš spriedumā tika norādīts, tad lietā nav strīda par to, ka starp pusēm nav rakstveidā noslēgts zemes nomas līgums.

No parāda aprēķina (lietas 7. lapa) redzams, ka Prasītājs par 2010., 2011., 2012., 2013. un 2014. gadu ir aprēķinājis un vēlas saņemt no Atbildētāja nomas maksas parādu 6% apmērā no zemes gabala /adrese/ kadastrālās vērtības:

- par 2010. gadu – 865,68 EUR (608,40 Ls) (6% no 14 427,92 EUR jeb 10 140,00 Ls);

- par 2011. gadu - 865,68 EUR (608,40 Ls) (6% no 14 427,92 EUR jeb 10 140,00 Ls);

- par 2012. gadu - 721,40 EUR (507,00 Ls) (6% no 12 023,27 EUR jeb 8 450,00 Ls);

- par 2013. gadu - 721,40 EUR (507,00 Ls) (6% no 12 023,27 EUR jeb 8 450,00 Ls) un

- par 2014. gadu - 721,44 EUR (6% no 12 024 EUR), kopā 3 895,58 EUR. Šāds zemes nomas maksas parāda aprēķins pamatots ar to, ka starp pusēm nav noslēgts rakstisks zemes nomas līgums, kurā puses būtu vienojušās par zemes nomas maksas lielumu.

Zemes gabala /adrese/ kadastrālā vērtība 2010., 2011., 2012., 2013. un 2014. gadā, kas ņemta par pamatu zemes nomas maksas parāda aprēķinam, apstiprinās ar Jelgavas pilsētas domes paziņojumiem par nekustamā īpašuma nodokli (lietas 11., 12., 13., 14., 15. lapa).

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē iesniedza starp AS „Latzemes nekustamie īpašumi” (šobrīd maksātnespējīgā AS „Reversed”) kā īpašnieku un SIA „Nebruk Jelgava” kā apsaimniekotāju 2007. gada 28. novembrī noslēgto Vienošanos par maksu par zemes faktisko lietošanu (lietas 60.-61. lapa).

Saskaņā ar minētās Vienošanās 4., 5. punktu SIA „Nebruk Jelgava” bija pienākums maksāt AS „Latzemes nekustamie īpašumi” (šobrīd maksātnespējīgā AS „Reversed”) maksu par zemes faktisko lietošanu - 4% gadā no zemes gabala (/adrese/, ar kopējo platību 845m2) kadastrālās vērtības, kā arī PVN. Šo maksu SIA „Nebruk Jelgava” bija pienākums maksāt līdz brīdim, kad strīdu par zemes nomu, nomas maksas apmēru, nekustamā īpašuma nodokļa atlīdzinājumu īpašniekam izšķirs tiesa, vai arī līdz brīdim, kad zemes lietošanu pārņem cita persona.

Civillikuma 1. pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Civillikuma 1. pantā norādītais labas ticības princips nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses intereses.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka starp pusēm strīds par zemes nomas maksas lielumu pastāv faktiski kopš 2007. gada. Tajā pat laikā Prasītājs prasību par zemes nomas tiesisko attiecību konstatāciju un parāda piedziņu tiesā ir cēlis tikai 2014. gada 7. jūlijā.

Lai arī pušu starpā noslēgtā Vienošanās par maksu par zemes faktisko lietošanu nav atzīstama par zemes nomas līgumu, tomēr tajā puses nepārprotami vienojušās, ka Atbildētājs līdz brīdim, kad strīdu par zemes nomas maksas apmēru izšķirs tiesa, ir pienākums maksāt Prasītājam maksu par zemes faktisko lietošanu - 4% gadā no zemes gabala (/adrese/, ar kopējo platību 845m2) kadastrālās vērtības. Ņemot vērā starp pusēm noslēgto Vienošanos, tiesa uzskata, ka Prasītāja prasība par zemes nomas maksas parāda piedziņu par laika periodu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim, ir apmierināma daļēji.

No pušu pārstāvju sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka neviena no pusēm minēto Vienošanos par maksu par zemes faktisko lietošanu nav apstrīdējusi, līdz ar to tā joprojām ir spēkā un ir saistoša līgumslēdzēja pusēm. Tāpēc tiesa uzskata, ka nav pamata piedzīt no Atbildētāja nomas maksas parādu, kas atbilst 6% gadā no zemes gabala kadastrālās vērtības, ja pušu starpā ir noslēgta Vienošanās, ka līdz strīda izšķiršanai tiesā Atbildētājam ir pienākums maksāt 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības kā maksu par zemes faktisko lietošanu.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka minētā Vienošanās netiek pildīta kopš 2008. gada, kad Atbildētājs neapmaksāja Prasītāja piestādīto rēķinu, jo minēto faktu tiesas sēdē atzina pušu pārstāvji. Tomēr tas vien, ka kāda no pusēm Vienošanos pārstāja pildīt nedod pamatu uzskatīt, ka Vienošanās vairs nav spēkā. Prasītājam gadījumā, ja Atbildētājs nepildīja pušu noslēgto Vienošanos, bija tiesības atbilstoši Civillikuma 1590. pantam prasīt šīs Vienošanās izpildīšanu, kas šajā gadījumā netika darīts. Turklāt, ja Atbildētājs pārstāja pildīt noslēgto Vienošanos 2008. gadā un starp pusēm pastāvēja strīds par zemes nomas maksas apmēru, tad Prasītājs savlaicīgāk varēja izmantot arī savas tiesības celt tiesā prasību lai atrisinātu strīdu par nomas maksas apmēru. Šo tiesību izmantošanu tikai pēc septiņiem gadiem, lūdzot piedzīt no Atbildētāja nomas maksas parādu 6% apmērā no kadastrālās vērtības tiesa nevērtē kā savu tiesību izmantošanu labā ticībā.

Tiesas ieskatā ņemot vērā pušu Vienošanos par maksu par zemes faktisko lietošanu, no Atbildētāja par labu Prasītājam par laika periodu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam ir piedzenams zemes nomas maksas parāds, kas atbilst 4% apmērā no zemes gabala kadastrālās vērtības, nevis 6% apmērā kā to lūdz Prasītājs. Tādējādi no Atbildētāja Prasītāja labā ir piedzenama zemes nomas maksas parāds šādā apmērā:

- par 2010. gadu – 577,12 EUR (405,60 Ls) (4% no 14 427,92 EUR jeb 10 140,00 Ls);

- par 2011. gadu - 577,12 EUR (405,60 Ls) (4% no 14 427,92 EUR jeb 10 140,00 Ls);

- par 2012. gadu – 480,93 EUR (338,00 Ls) (4% no 12 023,27 EUR jeb 8 450,00 Ls);

- par 2013. gadu - 480,93 EUR (338,00 Ls) (4% no 12 023,27 EUR jeb 8 450,00 Ls);

- par periodu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam 240,48 EUR (4% no 12 024 EUR/ 2), kopā 2 356,58 EUR. Tāpat tiesa uzskata, ka tā kā prasība ir celta 2014. gada 7. jūlijā, tad nav pamata zemes nomas parāda piedziņai par periodu līdz 2014. gada 31. decembrim, bet gan tikai līdz 2014. gada 30. jūnijam.

Fakts, ka Prasītājs laika periodā no 2010. gada 1. janvāra līdz pat lietas izskatīšanas brīdim nav piestādījis Atbildētājam rēķinus par zemes nomu, nenozīmē, ka Atbildētāji ir atbrīvots no pienākuma maksāt nomas maksu par zemi. Turklāt Atbildētājs, zinot, ka starp pusēm ir noslēgta vienošanās par maksas par zemes faktisko lietošanu, arī pats varēja izrādīt interesi par to, lai norēķinātos ar Prasītāju par zemes faktisko lietošanu, jo saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no Atbildētāja nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju 826,37 EUR apmērā par laika periodu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim.

Tā kā likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta 2.1 daļa (likuma redakcijā līdz 2014. gada 31. decembrim) nosaka nomnieka pienākumu, sākot ar 2010. gada 1. janvāri, papildus nomas maksai kompensēt iznomātājam arī nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu, tad pamatota un pilnīgi apmierināma ir Prasītāja prasība daļā par nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas 826,37 EUR apmērā piedziņu no Atbildētāja par laika periodu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim. Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunkts nosaka, ka nekustamā īpašuma nodokļa likme par zemi ir 1,5 % no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

No lietā iesniegtā parāda aprēķina (lietas 7. lapa) tiesa secina, ka nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas aprēķinu Prasītājs ir veicis saskaņā ar Jelgavas pilsētas domes paziņojumiem par nekustamā īpašuma nodokli (lietas 11., 12., 13., 14., 15. lapa).

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka no Atbildētāja par labu Prasītājam ir piedzenama nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija Prasītāja pieprasītajā apmērā: par 2010. gadu - 126,81 EUR (89,12 Ls); par 2011. gadu - 158,51 EUR (111,40 Ls); par 2012. gadu - 180,35 EUR (126,75 Ls); par 2013. gadu - 180,35 EUR (126,75 Ls); par 2014. gadu 180,36 EUR, kopā piedzenot 826,37 EUR.

Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no Atbildētāja PVN parādu 818,07 EUR apmērā par laika periodu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim.

Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (spēkā līdz 2012. gada

31. decembrim) 2. panta 19. daļu un Pievienotās vērtības nodokļa likuma (spēkā no 2013. gada 1. janvāra) 34. panta septīto daļu, nomas darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie maksājumi.

Tā kā Prasītājs ir Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrēts nodokļa maksātājs (lietas 16. lapa), tad pamatots ir Prasītāja lūgums atzīt, ka papildus nomas maksai Atbildētājam ir jāmaksā Prasītājam PVN.

Nomas darījumiem saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 5. panta pirmo daļu (likuma redakcijā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim un no 2012. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim) un Pievienotās vērtības nodokļa likuma (spēkā no 2013. gada 1. janvāra)

41. panta pirmās daļas 1. punktu piemēro nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā. Savukārt saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 5. panta pirmo daļu (likuma redakcijā no 2011 gada 1. janvāra līdz 2012. gada 1. jūnijam) nomas darījumiem piemēroja nodokļa standartlikmi

21 procenta apmērā

No lietā iesniegtā parāda aprēķina (lietas 7. lapa) redzams, ka Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt

no Atbildētāja PVN parādu par laika periodu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim. PVN parāds ir aprēķināts no attiecīgā perioda nomas maksas summas, piemērojot nodokļa standartlikmi – 21%. Tiesa konstatē, ka saskaņā ar laika periodā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim spēkā esošajām likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 5. panta pirmās daļas redakcijām nodokļa standartlikme – 21% - nomas darījumiem bija piemērojama laika periodā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim un no 2012. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim. Laika periodā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 30. jūnijam šādiem darījumiem bija piemērojams nodokļa standartlikme 22% apmērā. Savukārt sākot no 2013. gada 1. janvāra, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 41. panta pirmās daļas 1. punktu, nomas darījumiem ir atkal piemērojama nodokļa standartlikme 21% apmērā. Ievērojot Civilprocesa likuma 192. pantā noteikto, ka tiesas taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasības pieteikumā norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas, tiesa uzskata, ka tai nav tiesību veikt PVN parāda par laika periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2012. gada

30. jūnijam pārrēķinu, lai arī no aprēķina ir redzams, ka PVN parāds ir aprēķināts pēc standartlikmes - 21%, bet faktiski tobrīd nodokļa standartlikme bija 22%. Tomēr tā kā tiesa Prasītāja prasību par nomas maksas parāda piedziņu apmierināja daļēji, bet PVN tiek aprēķināts no nomas maksas lieluma, tad arī prasība daļā par PVN parādu ir apmierināma daļēji un no Atbildētāja Prasītāja labā ir piedzenams PVN parāds šādā apmērā:

- par 2010. gadu – 121,20 EUR (21% no 577,12 EUR);

- par 2011. gadu - 121,20 EUR (21% no 577,12 EUR);

- par 2012. gadu – 101 EUR (21% no 480,93 EUR);

- par 2013. gadu - 101 EUR (21% no 480,93 EUR);

- par 2014. gadu – 50,50 EUR (21% no 240,48 EUR), kopā piedzenot 494,90 EUR.

Tāpat Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no Atbildētāja inflācijas koeficienta summu 170,49 EUR par laika periodu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim. Inflācijas koeficienta apmērs apstiprinās ar lietā esošajām izdrukām no Centrālā statistikas pārvaldes mājaslapas (lietas 17.-

24. lapa). Tiesa uzskata, ka Prasītāja prasība šajā daļā ir noraidāma. No paša Prasītāja pārstāvja sniegtajiem

paskaidrojumiem tiesas sēdē, kā arī lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka starp pusēm strīds

par nomas maksas apmēru pastāv jau kopš 2007. gada. Prasītāja pārstāvis apstiprināja, ka Prasītājs strīdus

periodā nav izrakstījis Atbildētājam nevienu rēķinu par zemes nomas maksājumiem. Lietā nav arī pierādījumi, ka Prasītājs Atbildētājam strīdus periodā būtu sniedzis vismaz informāciju par saviem rekvizītiem, pēc kuriem Atbildētājs varētu veikt maksājumus, lai gan no lietā esošajiem dokumentiem ir redzams, ka strīdus periodā Prasītājam ir mainījies gan nosaukums gan reģistrācijas numurs, gan juridiskā

adrese un, iespējams, arī bankas rekvizīti. Turklāt pats Prasītājs savas tiesības vērsties tiesā ir izmantojis

tikai 2014. gada vasarā. Tiesa atzīst, ka visi šie apstākļi ir pamats Atbildētāja atbrīvošanai no nelabvēlīgām nokavējuma sekām saskaņā ar Civillikuma 1657. pantu.

Tiesa kā pierādījumu nevērtē Prasītāja iesniegto Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2013. gada 28. maija lēmumu, ar kuru atcelts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesneša 2013. gada 15. marta lēmums par pieteikuma atstāšanu bez virzības (lietas 32.-34. lapa), jo tas neattiecas uz celtās prasības priekšmetu un pamatu.

Civilprocesa likuma 42. panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Tā kā maksātnespējīgās AS „REVERSED” administratore saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 10. punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir atbrīvota, nesamaksātie tiesas izdevumi, atbilstoši Civilprocesa likuma 42. panta pirmajai daļai piespriežami no Atbildētāja valsts ienākumos.

Civilprocesa likuma 33. panta otrā daļa noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva; kancelejas nodeva; ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Konkrētajā gadījumā tiesa apmierinājusi pilnīgi nemantisku prasījumu (par zemes nomas tiesisko attiecību konstatāciju), par ko, atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 4. punktam, ir maksājama valsts nodeva 71,14 EUR apmērā.

Tāpat tiesa nospriedusi apmierināt daļēji prasību par parāda piedziņu un piedzīt no Atbildētāja zemes nomas maksas, PVN un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parādu, pavisam kopā 3 677,85 EUR apmērā, apmierinot prasību 64,40% apmērā (3 677,85 EUR (apmierinātā prasība)/ 5 710,51 EUR (celtā prasība) x 100).

Par šādu naudas summā novērtējamu prasību, atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunktu un ievērojot proporcionalitātes principu ir maksājama valsts nodeva 298,28 EUR apmērā (64,40% no 463,16 EUR (valsts nodeva no celtās prasības summas 5 710,51 EUR). Tādējādi no Atbildētāja valsts labā piedzenama valsts nodeva 369,42 EUR apmērā (71,14 EUR + 298,28 EUR).

No lietas uzziņas lapas redzams, ka lietā radušies Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktā paredzētie ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (izdevumi par prasības pieteikumu un pavēstu nosūtīšanu lietas dalībniekiem) 9,42 EUR apmērā. Ievērojot proporcionalitātes principu no Atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,07 EUR apmērā (64,40% no 9,42 EUR).

Tiesa izskaidro, ka par labu valstij piedzītā valsts nodevu maksājama Valsts kasē, NMR. 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, kods 0539. Tāpat tiesa izskaidro, ka par labu valstij piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami: ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499, saņēmējs Tiesu administrācija, Mūkusalas iela 41b, Rīga, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000.

Prasītājs lūdzis lemt par tiesāšanās izdevumu piedziņu no Atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta pirmo daļu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi veido daļu no tiesāšanās izdevumiem. Savukārt ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību; izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm (Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1., 2. punkts).

Civilprocesa likuma 44. panta otrā daļa nosaka, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji [..].

Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta a) un d) apakšpunkts nosaka, ka prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8 500 EUR, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai ir to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30% no prasījumu apmierinātās daļas; bet prasībās, kurām nav mantiska rakstura, atlīdzināmie izdevumi ir to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2 850 EUR. Savukārt Civilprocesa likuma 44. panta ceturtā daļa nosaka, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šī panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, ka ir atlīdzināmi arī ceļa un uzturēšanās izdevumi sakarā ar ierašanos tiesas sēdē.

Lietā iesniegts zvērināta advokāta Normunda Šlitkes izrakstīts rēķins Prasītājam par kopējo summu 866,00 EUR (lietas 63. lapa) par juridisko palīdzību, prasības celšanu, pārstāvību tiesā 1. instancē civillietā Nr. C15 1857 14 (831,00 EUR) un par izdevumiem par ierašanos tiesas namā ārpus Rīgas (ceļa izdevumi) (35,00 EUR). Tāpat iesniegts maksājuma uzdevums, kas apliecina minētās naudas summas 866,00 EUR apmērā samaksu (lietas 64. lapa) un čeks par degvielas iegādi 20,70 EUR apmērā (lietas 62. lapa).

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka no Atbildētāja par labu Prasītājam ir piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi šādā apmērā: izdevumi advokāta palīdzības samaksai 831,00 EUR apmērā (saskaņā ar advokāta rēķinu, lietas 63. lapa) un izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdi 20,70 EUR apmērā (saskaņā ar degvielas iegādes čeku, lietas

62. lapa), kopā piedzenot ar lietas vešanu saistītos izdevumus 851,70 EUR apmērā.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu Atbildētājam, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97. pantu, tiesa nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Atzīt, ka starp zemes gabala /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, īpašnieku - maksātnespējīgo AS „Reversed”, reģistrācijas Nr. 40003347400-, kā iznomātāju un ēkas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopību, ko pārstāv pārvaldnieks – SIA „Nebruk Jelgava”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/-, pastāv zemes nomas tiesiskās attiecības;

- atzīt, ka nomas priekšmets ir zemes nekustamais īpašums /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, 845m2 platībā;

- atzīt, ka nomas maksa ir 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības, papildus maksājot pievienotās vērtības nodokli un kompensējot nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu;

- atzīt, ka nomas maksas maksājumi veicami par katru pusgadu uz priekšu, līdz

30. jūnijam un 31. decembrim;

- noteikt nomas līguma termiņu līdz 2025. gada 31. decembrim. Piedzīt no SIA „Nebruk Jelgava”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu maksātnespējīgajai AS „Reversed” zemes nomas maksas parādu par laiku no 2010. gada

1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam 2 356,58 EUR, pievienotās vērtības nodokli 494,90 EUR, nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju 826,37 EUR, kopā 3 677,85 EUR (trīs tūkstoši seši simti septiņdesmit septiņi euro 85 centi) un tiesāšanās izdevumus 851,70 EUR.

Piedzīt no SIA „Nebruk Jelgava”, reģistrācijas Nr. 40003519979, par labu valstij valsts nodevu 590,44 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,42 EUR.

Noteikt maksātnespējīgajai AS „Reversed” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt 6% gadā no piedzītās summas.

Noraidīt prasību daļā par inflācijas koeficienta summas 170,49 EUR apmērā piedziņu.

Noteikt SIA „Nebruk Jelgava” termiņu labprātīgai sprieduma izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2014. gada 30. decembra- Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese K. Zaura