Court dismissed request for favorable act, ruling reliance on expired permit not protected without new authorization.

Lietas Nr. A420222515

Lietas arhīva Nr. A42-02225-15/16

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2015.gada 28.septembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Lubāne,

piedaloties pieteicējas SIA „Tenisa klubs” pārstāvim /pers. A/ un atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes

Pilsētas attīstības departamenta pārstāvei /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Tenisa klubs” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, uzliekot par pienākumu Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam saskaņot reklāmas projektu un izsniegt reklāmas izvietošanas atļauju.

Aprakstošā daļa

[1] 2013.gada 19.augustā Rīgas pilsētas būvvaldē (turpmāk – Būvvalde) ar reģistrācijas Nr.871 akceptēts SIA „Tenisa klubs” pasūtītais tehniskais

projekts reklāmas objekta „Reklāmas norāde” izveidei. Būvvalde 2013.gada 27.augustā SIA „Tenisa klubs” izdeva reklāmas nesēja objekta izvietošanas

atļauju Nr.BV-13-25-ari. Ar 2013.gada 9.septembrī apstiprinātu aktu (kods 130267706) reklāmas norāde K.Ulmaņa gatves un Vilkupurva ielas

krustojumā, kadastra Nr./numurs A/2013.gada 30.augustā pieņemta ekspluatācijā ar ekspluatācijas termiņu līdz 2018.gada 3.septembrim.

Būvvalde 2013.gada 17.septembrī izsniedza reklāmas norādes pasi Nr./numurs/ ar termiņu līdz 2014.gada 1.septembrim.

Būvvalde izskatīja 2014.gada 22.septembrī saņemto SIA „Tenisa klubs” iesniegumu par esošā reklāmas objekta grafiskā dizaina maiņu un ar

2014.gada 6.oktobra lēmumu Nr.BV-14-12357-nd nolēma atteikt izsniegt izvietošanas atļauju SIA „Tenisa klubs” reklāmas izvietošanai adrese un

Vilkupurva ielas krustojumā, Rīgā.

SIA „Tenisa klubs” 2014.gada 22.decembrī atkārtoti vērsās Būvvaldē ar iesniegumu par reklāmas objekta dizaina maiņu. Būvvalde konstatēja, ka

iesniegtais projekts nav izstrādāts atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ar 2015.gada 10.janvāra lēmumu Nr.BV-15-349-nd nolēma atteikt izsniegt

izvietošanas atļauju SIA „Tenisa klubs” reklāmas izvietošanai K.Ulmaņa gatves un Vilkupurva ielas krustojumā, Rīgā.

SIA „Tenisa klubs” 2015.gada 9.februārī atkārtoti vērsās Būvvaldē ar iesniegumu par reklāmas objekta dizaina maiņu. Būvvalde ar 2015.gada

26.februāra lēmumu Nr.BV-15-2669-nd nolēma atteikt izsniegt izvietošanas atļauju SIA „Tenisa klubs” reklāmas izvietošanai K.Ulmaņa gatves un

Vilkupurva ielas krustojumā, Rīgā.

Nepiekrītot Būvvaldes 2015.gada 10.janvāra lēmumam Nr.BV-15-349-nd un 2015.gada 26.februāra lēmumam Nr.BV-15-2669-nd, SIA

„Tenisa klubs” tos apstrīdēja.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Departaments), izskatot SIA „Tenisa klubs” apstrīdēšanas iesniegumus, ar 2015.gada

27.aprīļa lēmumu Nr.DA-15-2166-nd (turpmāk – Lēmums) nolēma apstrīdētos Būvvaldes lēmumus atstāt negrozītus.

Lēmumā ietverts šāds pamatojums.

[1.1] Būvvaldei, izskatot SIA „Tenisa klubs” 2014.gada 23.decembrī un 2015.gada 9.februārī saņemtos iesniegumus, bija pienākums pārbaudīt un

izvērtēt visus faktiskos un tiesiskos apstākļus atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu regulējumam. Departaments uzskata par pamatotu Būvvaldes

secinājumu, ka 2013.gada 19.augustā akceptētais tehniskais projekts nav izstrādāts atbilstoši Rīgas domes 2013.gada 26.novembra saistošo noteikumu

Nr.77 „Par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā” (turpmāk – Saistošie

noteikumi Nr.77) 1., 2. vai 3.pielikumā noteiktajam paraugam.

[1.2] Nav būtiskas nozīmes, kā SIA „Tenisa klubs” formulējusi Būvvaldei adresētos iesniegumus, proti, vai kā pirmreizējos iesniegumus reklāmas

objekta saskaņojumam, vai arī kā iesniegumus par reklāmas objekta grafiskā dizaina maiņu, jo abos minētajos gadījumos reklāmas norādes projektam ir

jāatbilst normatīvo aktu prasībām. Normatīvie akti neparedz atkāpes arī gadījumos, kad reklāmas devējs vēlas veikt grafiskā dizaina izmaiņas reklāmas

objektam, kurš iepriekš tika saskaņots, savukārt neatbilst pašreizējam, spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam.

[1.3] Nav nozīmes apstāklim, ka reklāmas norādes nesēja objekts tika pieņemts ekspluatācijā ar ekspluatācijas termiņu līdz 2018.gada

3.septembrim, jo tās faktiskais novietojums nedod tiesības izvietot reklāmas objektu bez izsniegtas reklāmas izvietošanas atļaujas.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, SIA „Tenisa klubs” (turpmāk – pieteicēja) vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu un

pienākuma uzlikšanu Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam saskaņot reklāmas projektu un izsniegt reklāmas izvietošanas atļauju.

Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem.

[2.1] Reklāmas likuma 7.panta trešajā daļā pašvaldībām ir noteiktas tiesības izdot saistošos noteikumus par reklāmas izplatīšanu publiskās vietās

attiecīgajā administratīvajā teritorijā, arī nosakot vietas, kurās aizliegta atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas izplatīšana.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 30.oktobra noteikumu Nr.732 „Kārtība, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās

vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.732) 47.punktu pašvaldība nodrošina pašvaldības saistošo

noteikumu atbilstību šiem noteikumiem sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās. Savukārt 50.punktā noteikts, ka pašvaldību izsniegtās

atļaujas un saskaņojumi reklāmām, kas izsniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgi līdz tajos norādītā derīguma termiņa beigām.

Rīgas domes 2005.gada 8.marta saistošo noteikumu Nr.91 „Par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību Rīgā”

(turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.91) 7.9.punktā noteiktais, ka reklāmas pases derīguma termiņš nepārsniedz vienu gadu, neatbilst Ministru kabineta

noteikumiem Nr.732, jo tajos šāds ierobežojums nav paredzēts. Līdz ar to pieteicējas ieskatā reklāmas norādes ekspluatācijas termiņš ir līdz 2018.gada

3.septembrim.

[2.2] Pieteicēja vēlējās mainīt reklāmas norādes grafisko dizainu un Ministru kabineta noteikumu Nr.732 33.punktā noteiktajā kārtībā vērsās

Būvvaldē ar attiecīgo iesniegumu, tam pievienojot reklāmas norādes grafiskā dizaina fotomontāžu. Nekādas citas izmaiņas netika paredzēts izdarīt un

netika lūgts saskaņot. Tādējādi Būvvalde patvaļīgi traktēja pieteicējas iesniegumu par esošās reklāmas norādes grafiskā dizaina maiņu kā iesniegumu par

jauna reklāmas objekta saskaņošanu, lai gan nekādas citas esošā reklāmas objekta izmaiņas, kā tikai tā grafiskā noformējuma jeb vizuālā noformējuma

izmaiņas netika lūgts saskaņot un nebija plānots izdarīt.

Būvvalde nepamatoti savos lēmumos balstās uz Ministru kabineta noteikumu Nr.732 7.2.apakšpunktu un 24.punktu, kas nosaka jauna reklāmas

objekta saskaņošanai iesniedzamos dokumentus un to izskatīšanas termiņu, kā arī Saistošo noteikumu Nr.77 34.3.apakšpunktu, kur noteikts, ka

reklāmas pie nobrauktuves izvietošanai nepieciešams saņemt pašvaldības piekrišanu.

Turklāt nav loģisks Būvvaldes lēmumos norādītais, ka reklāmas norādes vizuālais risinājums neatbilst 2013.gada 17.septembra reklāmas norādes

pasē Nr. /numurs/uzrādītajam objekta vizuālajam risinājumam un tāpēc uzskatāms par jaunu reklāmas objektu, jo jaunais izmainītais grafiskais dizains

nevar būt identisks esošās reklāmas norādes vizuālajam risinājumam. Pieteicēja vēlējās turpināt ekspluatēt esošo reklāmas norādi, tikai izmainot tās

grafisko dizainu.

[2.3] Pieteicēja nepiekrīt Lēmumam un lūdz to atcelt pilnībā, uzskatīt par saskaņotu reklāmas norādes, kas uzbūvēta atbilstoši 2013.gada

19.augustā akceptētajam projektam un uzdot par pienākumu Būvvaldei izsniegt reklāmas izvietošanas atļauju pieteicējas reklāmas norādei līdz tās

ekspluatācijas termiņa beigām, tas ir, līdz 2018.gada 3.septembrim.

Būvvalde nevar pieprasīt, lai 2013.gada 19.augustā akceptētais projekts atbilstu Saistošo noteikumu Nr.77 1., 2. vai 3.pielikumam, kas tika

pieņemti pēc projekta akceptēšanas, proti, 2013.gada 26.novembrī.

[3] Departaments tiesai iesniegtajā paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā norādīto argumentāciju.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, paskaidrojumos norādot uz pieteikumā ietvertajiem argumentiem.

Departamenta pārstāve pieteikumu neatzina, paskaidrojumos norādot uz Lēmumā norādīto pamatojumu.

Motīvu daļa

[5] Lietā noskaidrojams, vai Būvvalde pamatoti pieteicējas iesniegumus par reklāmas norādes grafiskā dizaina maiņu vērtēja kā iesniegumus par

reklāmas norādes izvietošanas atļaujas izsniegšanu un pamatoti atteica izsniegt izvietošanas atļauju pieteicējas reklāmas norādes izvietošanai K.Ulmaņa

gatves un Vilkupurva ielas krustojumā, Rīgā.

[6] No lietas materiāliem tiesa konstatē sekojošos faktiskos apstākļus.

[6.1] 2013.gada 19.augustā Būvvaldē ar reģistrācijas Nr.871 akceptēts pieteicējas pasūtītais tehniskais projekts reklāmas objekta „Reklāmas

norāde” izveidei K.Ulmaņa gatves un Vilkupurva ielas krustojumā, Rīgā, kadastra Nr./numurs B/(lietas 52.lapa).

[6.2] Ar 2013.gada 9.septembrī apstiprinātu aktu (kods 130267706) reklāmas norāde 2013.gada 30.augustā pieņemta ekspluatācijā ar

ekspluatācijas termiņu līdz 2018.gada 3.septembrim. Aktā norādīts, ka saskaņā ar Saistošiem noteikumiem Nr.91 pēc izkārtnes/reklāmas nesēja

ekspluatācijas termiņa beigām izkārtne/reklāmas nesējs nojaucams bez jebkādas kompensācijas, sakārtojot teritoriju (lietas 16.lapa).

[6.3] Būvvalde 2013.gada 27.augustā pieteicējai izdeva reklāmas nesēja objekta izvietošanas atļauju Nr.BV-13-25-ari ar derīguma termiņu līdz

2013.gada 27.septembrim (lietas 18.lapa).

[6.4] Būvvalde 2013.gada 17.septembrī pieteicējai izsniedza reklāmas norādes pasi Nr./numurs/ar termiņu līdz 2014.gada 1.septembrim (lietas

17.lapa).

Par norādītajiem lietas apstākļiem strīds nepastāv. Tāpat lietā nepastāv strīds, ka reklāmas norādes izvietošana un lietošana līdz 2014.gada

1.septembrim notika atbilstoši tajā brīdī esošajiem normatīvajiem aktiem, proti, Ministru kabineta noteikumiem Nr.732 un Saistošiem noteikumiem

Nr.91.

Lietā pastāv strīds, vai Būvvalde pamatoti vērtēja 2013.gada 19.augustā akceptēto tehniskā projekta atbilstību Saistošiem noteikumiem Nr.77, kas

pieņemti 2013.gada 26.novembrī un pamatoti atteica izsniegt izvietošanas atļauju pieteicējas reklāmas norādes izvietošanai K.Ulmaņa gatves un

Vilkupurva ielas krustojumā, Rīgā.

[7] Kārtību, kādā saņemama pašvaldības vai tās noteiktas pašvaldības institūcijas atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas

vērstas pret publisku vietu, noteic Ministru kabineta noteikumi Nr.732.

Šo noteikumu 7.punkts noteic, ka pašvaldība izskata reklāmas vai reklāmas objekta projektu un septiņu darbdienu laikā pieņem lēmumu par

reklāmas izvietošanas atļaujas izsniegšanu (ar nosacījumiem vai bez tiem) vai atteikumu izsniegt reklāmas izvietošanas atļauju. Atbilstoši noteikumu

8.punktam reklāmas objekta izvietošanas atļauja apliecina personas tiesības izvietot un izmantot reklāmu vai reklāmas objektu konkrētās pašvaldības

teritorijā. Saskaņā ar noteikumu 9.punktu, ja reklāmas devējs pēc reklāmas vai reklāmas objekta izvietošanas atļaujas derīguma termiņa beigām vēlas

turpināt reklāmas vai reklāmas objekta izmantošanu, lai saņemtu jaunu atļauju, reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs ne vēlāk kā septiņas darbdienas

pirms reklāmas vai reklāmas objekta izvietošanas atļaujas termiņa beigām iesniedz pašvaldībā attiecīgu iesniegumu.

Tātad atbilstoši minētajām tiesību normām personai ir tiesības izvietot un izmantot reklāmas objektu, ja ir saņemta reklāmas objekta izvietošanas

atļauja. Pēc reklāmas objekta izvietošanas atļaujas derīguma termiņa beigām reklāmas objekta izmantošana ir atļauta, ja ir saņemta jauna atļauja.

Saistošo noteikumu Nr.91 izpratnē reklāmas objekta ar piesaisti zemei/konkrētai vietai izvietošanas atļauja ir šajos saistošajos noteikumos

noteiktajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina, ka akceptētais projekts izkārtnes/reklāmas objektam ar piesaisti zemei/konkrētai vietai izstrādāts

atbilstoši šo saistošo noteikumu prasībām un to atļauts izvietot atbilstoši akceptētajam projektam. Izvietošanas atļauja jāizņem pirms izkārtnes/reklāmas ar

piesaisti zemei/konkrētai vietai izvietošanas, un tā derīga vienu mēnesi.

No minētā izriet, ka saistošo noteikumu izpratnē reklāmas objekta izvietošanas atļauja ir dokuments, kas apstiprina, ka akceptētais projekts

izstrādāts atbilstoši saistošo noteikumu prasībām un reklāmas objektu ir atļauts izvietot atbilstoši akceptētajam projektam. Tādējādi saistošajos

noteikumos lietotajam terminam ir šaurāka nozīme, nekā Ministru kabineta noteikumos Nr.732 lietotajam terminam „reklāmas objekta izvietošanas

atļauja”. Proti, saistošo noteikumu izpratnē reklāmas izvietošanas atļauja piešķir personai tiesības tikai izvietot reklāmas objektu un tādēļ tā derīga tikai

vienu mēnesi. Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr.732 izpratnē reklāmas objekta izvietošanas atļauja apliecina personas tiesības ne tikai izvietot,

bet arī izmantot reklāmas objektu.

Saistošajos noteikumos Nr.91 tiek lietots termins „reklāmas pase”, kas ir šajos saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā izsniegts dokuments, kas

apliecina tiesības ekspluatēt reklāmu.

Tādējādi Būvvaldes 2013.gada 27.augustā pieteicējai izsniegtā reklāmas nesēja objekta izvietošanas atļauja Nr.BV-13-25-ari ar derīguma termiņu

līdz 2013.gada 27.septembrim apliecina, ka akceptētais projekts izstrādāts atbilstoši saistošo noteikumu prasībām un reklāmas objektu ir atļauts izvietot

atbilstoši akceptētajam projektam. Savukārt Būvvaldes 2013.gada 17.septembrī pieteicējai izsniegtā reklāmas pase Nr./numurs/ar derīguma termiņu līdz

2014.gada 1.septembrim apliecina pieteicējas tiesības ekspluatēt (izmantot) reklāmas norādi.

Tādējādi atbilstoši normatīvo aktu prasībām pieteicējai bija tiesības izmantot reklāmas norādi līdz reklāmas pasē norādītajam derīguma termiņam,

proti, 2014.gada 1.septembrim. Pieteicējas tiesības lietot reklāmas objektu pēc norādītā termiņa varētu apliecināt tikai jauna atļauja (reklāmas pase). No

lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja līdz 2014.gada 1.septembrim nav vērsusies Būvvaldē ar iesniegumu par jaunas reklāmas objekta izvietošanas

atļaujas izsniegšanu.

[8] Nav pamatots pieteikumā norādītais, ka Ministru kabineta noteikumos Nr.732 nav noteikts tāds ierobežojums, kāds bija ietverts Saistošo

noteikumu Nr.91 7.9.apakšpunktā, proti, ka reklāmas pases derīguma termiņš ir viens gads. Līdz ar to, pieteicējas ieskatā, reklāmas norādes

ekspluatācijas termiņš ir 2018.gada 3.septembris, kas norādīts 2013.gada 9.septembrī apstiprinātajā aktā par reklāmas norādes pieņemšanu

ekspluatācijā (lietas 16.lapa).

Tiesa norādītos iebildumus atzīst par nepamatotiem sekojošo iemeslu dēļ.

Sprieduma [7] punktā tiesa norādīja, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.732 8. un 9.punktam personas tiesības izmantot reklāmas

objektu apliecina viņai izsniegtā reklāmas objekta izvietošanas atļauja. Turklāt, ja persona vēlas izmantot reklāmas objektu pēc atļaujas derīguma termiņa,

viņai jāsaņem jauna atļauja.

Ministru kabineta noteikumu Nr.732 25.punkts noteic, ka atļauju reklāmas objekta izvietošanai ar piesaisti zemei izsniedz uz pieciem gadiem, ja

persona, kura vēlas izvietot reklāmas objektu ar piesaisti zemei, savā iesniegumā pašvaldībai nav norādījusi īsāku izvietošanas laiku.

Tātad, no norādītajām tiesību normām izriet, ka tiesiskais pamats reklāmas objekta izmantošanai ir personai izsniegtā atļauja, kura derīga līdz tajā

norādītajam derīguma termiņam. Tādējādi, pretēji pieteicējas viedoklim, derīguma termiņam ir jābūt norādītam tieši atļaujā, nevis tam jāizriet no citiem

dokumentiem.

Turklāt gan Ministru kabineta noteikumu Nr.732 9.punkts, gan Saistošo noteikumu Nr.91 7.10.1apakšpunkts noteica personas tiesības izmantot

reklāmas objektu pēc atļaujas derīguma termiņa beigām, ja ir saņemta jauna atļauja.

Ievērojot minēto, nav pamatots pieteikumā norādītais, ka reklāmas objekta izmantošanas termiņš ir tāds pats, kāds tas ir norādīts aktā par

reklāmas norādes pieņemšanu ekspluatācijā. Tiesa atzīst par pamatotu Departamenta pārstāves norādīto, ka akts par reklāmas objekta pieņemšanu

ekspluatācijā nozīmē, ka reklāmas objekts ir izveidots atbilstoši akceptētajam projektam un to var droši ekspluatēt aktā norādītajā ekspluatācijas

termiņā. Tomēr norādītais apstāklis vēl nenozīmē, ka personai ir tiesības to izmantot konkrētajā vietā, jo šādas tiesības apliecina tikai reklāmas objekta

izvietošanas atļauja. Izskatāmajā gadījumā tā ir Būvvaldes 2013.gada 17.septembrī pieteicējai izsniegtā reklāmas pase Nr./numurs/. Tādējādi pieteicēja

varēja paļauties, ka reklāmas objektu konkrētajā vietā viņa varēs tiesiski izmantot līdz reklāmas pasē norādītājam derīguma termiņam, tas ir, 2014.gada

1.septembrim. Savukārt, ja pieteicēja vēlējās izmantot reklāmas objektu pēc reklāmas pasē norādītā termiņa beigām, viņai līdz 2014.gada 1.septembrim

bija jāsaņem jauna atļauja.

[9] Pieteicēja norāda, ka Būvvalde patvaļīgi vērtēja pieteicējas iesniegumus par reklāmas objekta grafiskā dizaina maiņu kā iesniegumus par

reklāmas objekta izvietošanas atļaujas izsniegšanu.

Vispirms tiesa pārbauda, kādos gadījumos personai ir tiesības mainīt saskaņotā reklāmas objekta grafisko dizainu.

Ministru kabineta noteikumu Nr.732 VIII nodaļa noteic kārtību, kādā notiek reklāmas vai reklāmas objekta grafiskā dizaina maiņas saskaņošana.

Proti, persona, kura vēlas mainīt saskaņoto reklāmas vai reklāmas objekta grafisko dizainu, pašvaldībā iesniedz iesniegumu, kurā norāda šo noteikumu

5.1.apakšpunktā minētās ziņas; reklāmas vai reklāmas objekta izvietošanas atļaujas datumu un numuru; krāsainu grafiskā dizaina skici vai fotomontāžu

(divos eksemplāros, ja iesniedz personīgi vai nosūta pa pastu); papildefektu raksturojumu (piemēram, apgaismojums, skaņu efekti), ja tādi plānoti

(33.punkts). Pašvaldība izskata iesniegtos dokumentus un septiņu darbdienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem: par atļauju izdarīt grozījumus

reklāmas vai reklāmas objekta izvietošanas atļaujā saistībā ar reklāmas vai reklāmas objekta grafiskā dizaina maiņu; par atteikumu izdarīt grozījumus

reklāmas vai reklāmas objekta izvietošanas atļaujā saistībā ar reklāmas vai reklāmas objekta grafiskā dizaina maiņu (34.punkts). Pašvaldības lēmums par

atļauju izdarīt grozījumus reklāmas vai reklāmas objekta izvietošanas atļaujā saistībā ar reklāmas vai reklāmas objekta grafiskā dizaina maiņu apliecina

tiesības mainīt reklāmas vai reklāmas objekta grafisko dizainu (35.punkts). Minētā reklāmas vai reklāmas objekta grafiskā dizaina maiņas atļauja tiek

izsniegta uz atlikušo attiecīgajā reklāmas vai reklāmas objekta izvietošanas atļaujā noteikto laiku (37.punkts).

No citētajām tiesību normām nepārprotami izriet, ka reklāmas objekta grafiskā dizaina maiņa ir pieļaujama tikai tad, ja personai ir izsniegta

reklāmas objekta izvietošanas atļauja, kurai nav beidzies derīguma termiņš un grafiskā dizaina maiņas atļauja tiek izsniegta uz atlikušo reklāmas objekta

izvietošanas atļaujā noteikto laiku.

Izskatāmajā gadījumā pieteicēja Būvvaldē ar pirmo iesniegumu par reklāmas objekta grafiskā dizaina maiņu vērsusies 2014.gada 22.septembrī, tas

ir, kad bija beidzies reklāmas pases derīguma termiņš. Būvvaldes 2014.gada 6.oktobra lēmumu Nr.BV-14-12357-nd, ar kuru nolemts atteikt izsniegt

izvietošanas atļauju pieteicējas reklāmas izvietošanai pieteicēja nav apstrīdējusi, līdz ar to tā tiesiskuma kontrole nav izskatāmās lietas priekšmets.

Pieteicēja atkārtoti vērsās Būvvaldē ar iesniegumiem par reklāmas objekta grafiskā dizaina maiņu 2014.gada 22.decembrī (lietas 20.lapa) un

2015.gada 9.februārī (lietas 39.-42.lapa). 2014.gada 22.decembra iesniegumā pieteicēja nav norādījusi reklāmas objekta izvietošanas atļaujas numuru.

Savukārt 2015.gada 9.februāra iesniegumā norādījusi, ka izmaiņas attiecināmas uz 2013.gada 27.augusta izvietošanas atļauju Nr.BV-13-25-ari. Minētā

atļauja izsniegta reklāmas norādes izvietošanai un bija derīga līdz 2013.gada 27.septembrim (lietas 18.lapa).

No minētā izriet, ka laikā, kad pieteicēja vērsās Būvvaldē ar iesniegumiem par reklāmas objekta grafiskā dizaina maiņu, viņas rīcībā nebija spēkā

esošās reklāmas objekta izvietošanas atļaujas. Līdz ar to šādos apstākļos Būvvaldei nebija pamata izlemt jautājumu par reklāmas objekta grafiskā dizaina

maiņu, jo nebija spēkā esošas atļaujas, kurā būtu veicami grozījumi.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pamatotu Lēmumā norādīto, ka Būvvalde pamatoti norādītos iesniegumus vērtējusi kā iesniegumus par

pirmreizējās reklāmas objekta izvietošanas atļaujas izsniegšanu.

[10] Ņemot vērā sprieduma [9] punktā konstatēto, tiesa pārbauda vai Būvvalde ar 2015.gada 10.janvāra lēmumu Nr.BV-15-349-nd (lietas 21.-

22.lapa) un 2015.gada 26.februāra lēmumu Nr.BV-15-2669-nd (lietas 23.-24.lapa) pamatoti atteica izsniegt izvietošanas atļauju pieteicējas reklāmas

izvietošanai K.Ulmaņa gatves un Vilkupurva ielas krustojumā, Rīgā.

Reklāmas norādes tehniskais projekts Būvvaldē akceptēts 2013.gada 19.augustā un izstrādāts atbilstoši tajā brīdī spēkā esošajām tiesību normām,

proti, Saistošiem noteikumiem Nr.91.

Saistošie noteikumi Nr.91 zaudēja spēku 2014.gada 7.janvārī, kad stājās spēkā 2013.gada 26.novembrī pieņemtie Saistošie noteikumi Nr.77.

Līdz ar to, vērtējot pieteicējas 2014.gada 22.decembra un 2015.gada 9.februāra iesniegumus un tiesības izmantot reklāmas norādi pēc reklāmas pasē

norādītā derīguma termiņa beigām, Būvvalde pamatoti piemērojusi Saistošos noteikumus Nr.77 un pārbaudījusi reklāmas norādes tehniskā projekta

atbilstību iesniegumu izskatīšanas brīdī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Saistošo noteikumu Nr.77 4.punkts noteic, ka tiesības izvietot Reklāmu ir visām personām, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Rīgas pilsētas

būvvaldē saņēmušas atļauju Reklāmas izvietošanai, kā arī samaksājušas pašvaldības nodevu par Reklāmas izvietošanu publiskās vietās vai vietās, kas

vērstas pret publisku vietu. Patvaļīga Reklāmas izvietošana un patvaļīga Reklāmas grafiskā dizaina maiņa ir aizliegta.

Saistošo noteikumu Nr.77 34.3.apakšpunkts noteic, ka uz pašvaldībai piederošas vai tiesiskajā valdījumā esošas zemes, saņemot pašvaldības

piekrišanu, atļauts izvietot reklāmu pie nobrauktuves uz iestādes, organizācijas vai saimnieciskās darbības veikšanas vietu. Ja šādu reklāmu izvieto ielu

sarkanās līnijās, tad atļauts izvietot 1., 2. vai 3.pielikumā noteiktajam paraugam atbilstošu reklāmas objektu.

Lietā nepastāv strīds, ka pieteicējas reklāmas norāde izvietota uz pašvaldības tiesiskajā valdījumā esošā zemes gabala ar kadastra numuru /numurs

C/, ielas sarkanajās līnijās, ko, tostarp, apliecina arī Rīgas domes Īpašuma departamenta Zemju pārvaldes 2013.gada 11.jūnija saskaņojums uz tehniskā

projekta (lietas 52.lapa). Līdz ar to uz pieteicēju attiecināma Saistošo noteikumu Nr.77 34.3.apakšpunktā ietvertā prasība par reklāmas objekta

atbilstību šo noteikumu 1., 2. vai 3.pielikumā noteiktajam paraugam.

Izvērtējot lietas materiālos esošo reklāmas norādes fotoattēlu (lietas 46.lapa) un pieteicējas plānotās reklāmas norādes grafiskā dizaina izmaiņas,

kas atspoguļotas fotomontāžā (lietas 48.-49.lapa), tiesa konstatē, ka Lēmumā pamatoti norādīts, ka pieteicējas iesniegtais 2013.gada 19.augustā

akceptētais reklāmas objekta tehniskais projekts nav izstrādāts atbilstoši Saistošo noteikumu Nr.77 1., 2. un 3.pielikumā noteiktajam paraugam.

Reklāmas norādes tehniskais risinājums (reklāmas nesēja veids un izmēri) un grafiskais dizains (informācijas laukumu izvietojums) būtiski atšķiras no

Saistošo noteikumu Nr.77 1., 2. un 3.pielikumā norādītajiem paraugiem. Līdz ar to tiesa secina, lai pieteicējas reklāmas norāde atbilstu spēkā esošajiem

normatīvajiem aktiem, tā ir būtiski jāpārveido vai pat jāizveido no jauna.

Tādējādi Būvvalde pamatoti secināja, ka pieteicējas iesniegums par reklāmas objekta izvietošanas atļaujas izsniegšanu un tam pievienotais reklāmas

norādes tehniskais projekts neatbilst normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to Būvvalde saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.77 7.2.apakšpunktu pamatoti

pieņēma lēmumus par atteikumu izsniegt pieteicējai reklāmas vai reklāmas objekta izvietošanas atļauju.

[11] Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka iestādei bija jāņem vērā apstāklis, ka pieteicējai ir saskaņots reklāmas norādes tehniskais

projekts un tas izstrādāts atbilstoši tajā brīdī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Līdz ar to iestāde nevar pieprasīt no privātpersonas, lai tehniskais

projekts atbilstu tiesību normām, kuras stājās spēkā pēc projekta saskaņošanas.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 10.pantu privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras

pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas.

Tiesiskās paļāvības princips ir viens no tiesiskas valsts pamatiem un atbilstoši šim principam iestādei jārīkojas paredzami un noteikti. Tomēr

tiesiskās paļāvības princips nav absolūts. Personas paļāvība uz iestādes izteikumu, rīcību vai apsolījumu ir šīs personas subjektīvā attieksme, kuru veido

pamatota cerība vai pārliecība par konkrētās darbības izpildi vai notikuma iestāšanos nākotnē. Tādēļ katrā atsevišķā gadījumā jāpārbauda šīs subjektīvās

attieksmes esība vai neesība konkrēto lietas apstākļu ietvaros.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ir atzinis – lai noskaidrotu, vai tiesiskā paļāvība ir vai nav jāņem vērā, jāatbild uz trīs

jautājumiem: 1) vai bija kaut kas, uz ko varēja paļauties (skaidrs iestādes izteikums), 2) vai attiecīgā persona tiešām uz to paļāvās, 3) vai attiecīgā

personas paļāvība ir aizsardzības vērta (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 7.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-

238/2007 13.1. punktu).

Tiesa jau konstatēja, ka Būvvalde ir apstiprinājusi, ka akceptētais reklāmas norādes projekts izstrādāts atbilstoši Saistošo noteikumu Nr.91

prasībām. Savukārt pieteicējai izsniegtā reklāmas pase apliecina pieteicējas tiesības ekspluatēt (izmantot) reklāmas norādi līdz 2014.gada 1.septembrim.

Tādējādi pieteicējai bija tiesības paļauties, ka tehniskais projekts atbilst normatīvo aktu prasībām un pieteicēja reklāmas norādi varēs izmantot reklāmas

pasē noradītajā termiņā. Tomēr pieteicējas tiesiskā paļāvība, ka tiesības lietot reklāmas norādi būs līdz aktā par reklāmas norādes pieņemšanu

ekspluatācijā norādītajam ekspluatācijas termiņam - 2018.gada 3.septembrim nav aizsardzības vērta, jo norādītais akts nepiešķir tiesības izvietot un

izmantot reklāmas norādi konkrētajā vietā. Šādas tiesības piešķir tikai reklāmas izvietošanas atļauja.

Attiecībā par jaunā normatīvā akta saprātīga pārejas perioda nepieciešamību Satversmes tiesa norādījusi, ka tas ir nepieciešams galvenokārt tādēļ,

ka persona, paļaujoties uz konkrētu normatīvo regulējumu un tajā ietvertajām tiesībām, ir iekārtojusi savu dzīvi, veidojusi nākotnes plānus, uzņēmusies

saistības. Pārejas periods ir nepieciešams, lai persona varētu pārorientēties atbilstoši kārtībai, kas paredzēta jaunajā tiesiskajā regulējumā

(sk. Satversmes tiesas 2009.gada 26.novembra sprieduma lietā Nr.2009-08-01 25.punktu).

Saistošie noteikumi Nr.77 stājās spēkā 2014.gada 7.janvārī un tajos nebija paredzēts pārejas periods. Tomēr tiesa secina, ka pieteicējai līdz

2004.gada 1.septembrim bija pietiekams laiks pārorientēties atbilstoši jaunajam regulējumam un atrisināt jautājumu par reklāmas norādes izmantošanu

pēc reklāmas pasē norādītā derīguma termiņa.

[12] Izvērtējot spriedumā konstatēto, tiesa secina, ka pieteikums ir noraidāms, bet Lēmums atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu un 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt pilnībā SIA „Tenisa klubs” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, uzliekot par pienākumu Rīgas domes Pilsētas attīstības

departamentam saskaņot reklāmas projektu un izsniegt reklāmas izvietošanas atļauju.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) D.Lubāne