Court allows creditor's debt collection claim against solidarily liable borrowers for unpaid loan principal, interest, and penalties.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendants' failure to appear and granted the plaintiff's request for debt collection in absentia. The court found that the defendants were solidarily liable for a loan contract with the bank, which was subsequently assigned to the plaintiff, and ordered them to pay the outstanding principal, accrued interest, and penalties. Consequently, the judgment ruled in favor of the creditor, establishing the debt and awarding court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law: The court held that a valid loan contract creates a binding obligation to repay, and where multiple parties are solidarily liable, the creditor may pursue the full debt from any or all of them, including interest and penalties.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28204415
Lietas arhīva Nr. C-2044-15/5
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 2.novembrī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese M.Šalta
ar sekretāri M.Verneru,
izskatīja atklātā tiesas sēdē Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā
civillietu SIA „RT Piedziņas grupa” prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa.
2015.gada 26.janvārī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemts SIA „RT Piedziņas grupa” (turpmāk arī prasītāja) prasības pieteikums pret
/pers. A/ un /pers. B/ (turpmāk arī atbildētāji) par parāda piedziņu.
Pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 26.februārī starp atbildētājiem un AS „Latvijas Krājbanka” noslēgts Patēriņa kredīta līgums, saskaņā ar kuru
atbildētāji saņēma aizdevumu Ls 3512,71 apmērā, ar procentu likmi 25% gadā, ar atmaksas termiņu 2015.gada 15.februāri.
2009.gada 28.oktobrī AS „Latvijas Krājbanka” un prasītāja noslēdza Cesijas līgumu, saskaņā ar kuru AS „Latvijas Krājbanka” nodeva prasītājai
savas prasījuma tiesības pret atbildētājiem, kas izriet no Aizdevuma līguma.
Atbildētāji savas ar Aizdevuma līgumu uzņemtās saistības nepildīja.
2009.gada 26.novembrī prasītāja nosūtīja atbildētājiem paziņojumu par Cesijas līguma noslēgšanu, kurā informēja, ka prasītāja saskaņā ar patēriņa
kredīta noteikumiem ar 2009.gada 21.decembri vienpusēji izbeidz Aizdevuma līgumu un pieprasa pilnas parāda summas samaksu.
Prasītāja 2010.gada 1.februārī un 2014.gada 17.jūlijā nosūtīja atbildētājiem atkārtotus brīdinājumus, kuros lūdz samaksāt parādu, bet atbildētāji
savas saistības nav izpildījuši.
Atbildētājiem ir izveidojies parāds 6293,41 euro apmērā, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 4998,14 euro, līgumiskajiem
procentu maksājumiem par laika periodu no 2009.gada 26.februāra līdz 2009.gada 27.oktobrim 843,42 euro un līgumsoda par laika periodu no
2009.gada 16.marta līdz 2009.gada 27.oktobrim 451,85 euro.
Prasība pamatota uz Civillikuma 1425., 1587., 1589., 1652.panta 3.punktu, 1683., 1716., 1717., 1720., 1721., 1753., 1755., 1756., 1765.,
1793., 1798., 1804., 1806., 1832., 1943. un 1946. pantiem.
2015.gada 30.janvārī atbildētajiem nosūtīts paziņojums par rakstveida paskaidrojumu sniegšanu. Līdz prasības izskatīšanas dienai no atbildētāja
rakstveida paskaidrojumi par prasību nav saņemti.
Prasītājas pārstāve uz tiesas sēdi nav ieradusies. 2015.gada 21.oktobrī tiesā saņemts iesniegums, kurā lūgts izskatīt lietu bez prasītājas pārstāves
klātbūtnes.
Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies, tiesu par saviem neierašanās iemesliem nav informējuši, kā arī nav lūguši atlikt lietas izskatīšanu, kaut gan
par tiesas sēdes laiku un vietu tika paziņots likumā noteiktajā kārtībā.
Pie šādiem apstākļiem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa nolemj lietu skatīt bez prasītājas pārstāves un atbildētāju
klātbūtnes.
Motīvu daļa.
Novērtējusi rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma šādu
apsvērumu dēļ.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa
nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētāji nav izmantojuši savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav snieguši paskaidrojumus, nav cēluši iebildumus pret
prasību un nav apstrīdējuši prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņiem nav pamatotu iebildumu pret prasību.
No lietas materiāliem redzams, ka 2009.gada 26.februārī starp atbildētājiem un AS „Latvijas Krājbanka” noslēgts Patēriņa kredīta līgums
Nr.RZ97-09-X-001, saskaņā ar kuru atbildētāji saņēma aizdevumu Ls 3512,71 apmērā, ar procentu likmi 25% gadā, ar atmaksas termiņu 2015.gada
15.februāri.
2009.gada 28.oktobrī AS „Latvijas Krājbanka” un prasītāja noslēdza Cesijas līgumu, saskaņā ar kuru AS „Latvijas Krājbanka” nodeva prasītājai
savas prasījuma tiesības pret atbildētājiem, kas izriet no Aizdevuma līguma.
Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošos līgumus, secina, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji
saistīties un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu šie līgumi uzskatāmi par galīgi noslēgtiem un atzīstami par tiesīgiem.
Civillikuma 1805.pants nosaka, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to
savukārt citam un izlietot to pret parādnieku. Civillikuma 1806.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas
tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās
būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma. Vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja
tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja ir ieguvusi tiesības prasīt no atbildētājiem Patēriņa kredīta līguma izpildi.
Tā kā atbildētāji nepildīja uzņemtās saistības pilnā apmērā, atbildētājiem ir izveidojies pamatparāds 4998,14 euro apmērā.
Civillikuma 1589.pants nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to
zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Saskaņā ar Patēriņa kredīta līguma 9.2.1.punktu bankai 15 dienas iepriekš rakstiski brīdinot aizņēmēju ir tiesības vienpusēji izbeigt Līgumu un
pieprasīt, lai aizņēmējs nekavējoties atmaksā bankai viņam izsniegto aizdevuma summu, aprēķinātos procentus un līgumsodu, ja aizņēmējs ilgāk kā 15
dienas nepilda kādu no noteikumu 8 sadaļā noteiktajiem nosacījumiem.
Ņemot vērā, ka atbildētāji nav veikuši nevienu maksājumu, prasītāja 2009.gada 26.novembrī nosūtīja atbildētajiem paziņojumu par Cesijas līgumu,
kurā vienlaicīgi informēja par vienpusēju atkāpšanos no Patēriņa kredīta līguma ar 2009.gada 21.decembri, norādot arī atbildētāju parādu. Turklāt,
prasītāja ir atkārtoti brīdinājusi atbildētājus par parādsaistībām ar 2010.gada 1.februāra un 2014.gada 17.jūlija brīdinājumiem, bet atbildētāji parādu nav
seguši.
Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma
1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.
Atbilstoši Patēriņa kredīta līguma 4.5.punktam un 5.1.punktam, atbildētāji apņēmās maksāt prasītājai procentus par aizdevuma lietošanu 25%
gadā.
Prasītāja ir aprēķinājusi procentus par aizdevuma lietošanu par laika periodu no 2009.gada 26.februāra līdz 2009.gada 27.oktobrim 843,42 euro
apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakara ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo
saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt gan līgumsodu, gan arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods
bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Atbilstoši Patēriņa kredīta līguma 5.5.punktam un 7.1.punktam, atbildētāji apņēmās maksāt prasītājai līgumsodu par termiņā neatmaksātu
aizdevumu vai tā daļu 0,5% dienā.
Prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu par laika periodu no 2009.gada 16.marta līdz 2009.gada 27.oktobrim 451,85 euro apmērā.
Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Turklāt, saskaņā ar Civillikuma
1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Atbilstoši Civillikuma 1672.pantam, solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.
Tā kā, atbildētāji ir ar Patēriņa kredīta līgumu solidāri uzņēmušies saistības, tiesa atzīst, ka atbildētāji par parādsaistībām pret prasītāju atbild
solidāri.
Ņemot vērā norādīto, tiesa atzīst, ka no solidāri atbildētājiem par labu prasītājai piedzenams parāds 6293,41 euro apmērā, kas sastāv no
neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 4998,14 euro, līgumiskajiem procentu maksājumiem par laika periodu no 2009.gada 26.februāra līdz
2009.gada 27.oktobrim 843,42 euro un līgumsoda par laika periodu no 2009.gada 16.marta līdz 2009.gada 27.oktobrim 451,85 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu atzīstamas prasītāja tiesības saņemt no atbildētājiem likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no
pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildei. Procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Tādējādi solidāri no atbildētājiem par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi par samaksāto valsts nodevu 486,48 euro apmērā, ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 euro apmērā.
Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu
sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 97.pantu, 41.pantu, 193.pantu, 204.1pantu, tiesa
n o s p r i e d a :
SIA „RT Piedziņas grupa” prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu apmierināt.
Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „RT Piedziņas grupa”,
reģistrācijas Nr.40103212527, parādu 6293,41 euro apmērā, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 4998,14 euro, līgumiskajiem
procentu maksājumiem par laika periodu no 2009.gada 26.februāra līdz 2009.gada 27.oktobrim 843,42 euro un līgumsoda par laika periodu no
2009.gada 16.marta līdz 2009.gada 27.oktobrim 451,85 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 486,48 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus 7,83 euro apmērā, pavisam kopā 6787,72 euro (seši tūkstoši septiņi simti astoņdesmit septiņi euro un 72 euro centi).
Noteikt SIA „RT Piedziņas grupa”, reģistrācijas Nr.40103212527, tiesības saņemt likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās parāda
pamatsummas līdz sprieduma izpildei.
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīga
pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 2.novembrī.
Tiesnese M.Šalta