Legislator Case Law & Legislation
1A68026320 / 1A-0263-20 ECLI:LV:RPPT:2020:0601.1A68026320.3.S AI generated

Court dismisses taxi company appeal, upholding fine for entering restricted zone without permit.

Case Number 1A68026320 / 1A-0263-20
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the taxi company's appeal against a municipal police fine for entering a restricted zone without a permit. The company argued it had obtained licenses, but the court found the vehicle failed to meet specific exemptions after its technical inspection. Consequently, the court ruled the administrative violation was proven and the original fine stands.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1. punkts; Tiesai ir pienākums argumentēt spriedumus, bet nav jāatbild detalizēti uz visiem iesniegtajiem argumentiem, ja tie nav nozīmīgi no tiesību viedokļa.

Keywords

AI generated
administrative violation restricted zone entry permit requirement taxi company liability fine enforcement appeal dismissal municipal regulations

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1. punkts

Cited Case Law

AI generated
Senāta 2010. gada 11. marta spriedums lietā Nr. SKA-66/2010
2012. gada 21. februāra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-186/2012
2013. gada 1. jūlija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-584/2013
ECLI:LV:RPPT:2020:0601.1A68026320.3.S
Court dismisses taxi company appeal, upholding fine for entering restricted zone without permit.
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:RPPT:2020:0601.1A68026320.3.S

Lieta Nr. 1A68026320

Arhīva Nr. 1A-0263-20/14

SPRIEDUMS

Rīgā 2020. gada 1. jūnijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,

tiesnesis Viktors Makucevičs,

rakstveida procesā Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „taxi PRO” sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijas priekšnieka 2019. gada 30. decembra lēmumu Nr. 1-14.1/6471.

Aprakstošā daļa

[1] 2019. gada 3. decembrī Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas (turpmāk arī – Iestāde) inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu ZZ Nr. 783192 par to, ka 2019. gada 20. augustā plkst. 12.32 transportlīdzekļa Hyundai I30, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/ (turpmāk arī – Transportlīdzeklis), vadītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību „taxi PRO”, reģistrācijas numurs 40203161299 (turpmāk arī –

Sabiedrība), iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

[1.1] Tādējādi tika pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 „Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk arī – Noteikumi) 5. punkta prasības un par šo pārkāpumu Sabiedrībai kā

transportlīdzekļa turētājai uzlikts naudas sods 50 euro.

[2] Nepiekrītot šim lēmumam, 2019. gada 23. decembrī sūdzību iesniedza Sabiedrība, lūdzot atcelt pieņemto lēmumu un izbeigt lietu.

Sūdzībā norādīts, ka Sabiedrība 2019. gada 19. jūnijā vērsās Jūrmalas pilsētas domē, lai saņemtu licences kartītes, t. sk. Transportlīdzeklim,

iebraukšanai īpaša režīma zonā uz trim mēnešiem, no jūlija līdz septembrim ieskaitot. Maksa par licences kartītēm tika veikta un tās tika saņemtas.

Tādējādi pieņemtais lēmums nav pamatots.

[3] Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka 2019. gada 30. decembra lēmumu Nr. 1-14.1/6471 (turpmāk arī – Iestādes lēmums)

Sabiedrības sūdzība noraidīta.

[3.1] Iestādes lēmumā norādīts, ka, pamatojoties uz 2019. gada 19. septembrī saņemto fotofiksācijas izdruku no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas

nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas „Notikumu kontrole” (turpmāk arī – Sistēma), 2019. gada 20. septembrī

uzsākta administratīvā lietvedība pret Sabiedrību par to, ka ar Sabiedrības turējumā esošo Transportlīdzekli iebraukts īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

[3.2] 2019. gada 2. oktobrī Iestāde pasta sūtījumā nosūtīja Sabiedrībai kā Transportlīdzekļa turētājai izsaukumu ierasties tās pārstāvim Iestādē

2019. gada 3. decembrī plkst. 10.40. Norādītajā datumā Sabiedrības pārstāvis Iestādē neieradās, par neierašanās iemesliem nebija ziņojis, nebija lūdzis

atlikt lietas izskatīšanu. Iestāde izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu un sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu bez sūdzības iesniedzēja

klātbūtnes.

[3.3] Citējot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – Latvijas APK) 238. 1 panta ceturto daļu, 243. panta pirmo daļu, 243.1

pantu, 244. pantu, 272. pantu, 246. panta pirmo daļu, 205. panta pirmās daļas 3. punktu, 260. panta otro daļu, Noteikumu 5., 48. un 49. punktu,

Iestādes lēmumā norādīts, ka par Noteikumu 5. punkta pārkāpumu transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam uzliek naudas sodu 50 euro, Jūrmalas

pašvaldības policijas amatpersonas kontrolē Noteikumu izpildi, sastāda administratīvā pārkāpuma protokolus un uzliek sodus.

Noteikumu 5. punkts noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma

zonā Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide, izņemot 20. punktā noteiktos gadījumus.

Izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās sistēmas redzams, ka Sabiedrība ir Transportlīdzekļa turētāja, tāpēc pamatoti izsaukta

uz Iestādi paskaidrojumu sniegšanai, jo Transportlīdzeklis neatbilst Noteikumu 20., 21. un 22. punktu kritērijiem.

[3.4] Ar Transportlīdzekli 2019. gada 20. augustā tika iebraukts caur Priedaines satiksmes mezglu, un atbilstoši Noteikumiem, Sabiedrībai bija

jāiegādājas dienas caurlaide. Noteikumu 17. punkts paredz vairākus nodevas samaksas veidus, līdz ar to Sabiedrība varēja izvēlēties sev ērtāko un

atbilstošāko veidu. Kustības organizācijas attiecas uz visiem transportlīdzekļiem vienādi, lietā netika konstatēti īpaši apstākļi, kas būtu lieguši iegādāties

caurlaidi. Tā kā Sabiedrība caurlaidi nebija iegādājusies, administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts pamatoti.

[3.5] Saskaņā ar 2019. gada 20. novembra Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes Tūrisma un uzņēmējdarbības attīstības nodaļas eksperta

elektroniskā pasta vēstuli Transportlīdzeklim licences kartiņa bija spēkā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 17. jūlijam un no 2019. gada 12.

septembra līdz 2019. gada 31. decembrim.

Saskaņā ar Noteikumu 21.6. apakšpunktu nodevu nemaksā, ja iebraukšanas dienā vieglajam taksometram izsniegta licences kartīte pasažieru

pārvadājumiem Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 148 „Prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālas atļaujas (licences) saņemšanai un kārtība kādā

veicami pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru” 25.3. apakšpunkts noteic, ka licences kartīti izsniedz uz pārvadātāja iesniegumā pieprasīto termiņu,

kas nepārsniedz taksometram piešķirtās atļaujas piedalīties ceļu satiksmē derīguma termiņu.

Tādējādi Iestāde secina, ka licences kartiņa Transportlīdzeklim bija piešķirta līdz tehniskās apskates datumam 2019. gada 17. jūlijā, bet

pārkāpums noticis 2019. gada 20. augustā, kad licences kartiņas Transportlīdzeklim nebija.

[3.6] Sabiedrība tiek informēta par Noteikumos paredzēto kārtību, turklāt tā nav jaunieviesta kārtība, bet pastāv jau ilgstošu laiku.

Noteikumi pieņemti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43. panta pirmās daļas 13. punktu, bet 45. panta pirmā daļa noteic, ka Noteikumi ir

saistoši jebkurai fiziskai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Citējot Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. pantu, Iestādes lēmumā norādīts, ka Noteikumu publicēšana laikrakstā „Latvijas

Vēstnesis” tos padara saistošus Sabiedrībai, tiesiskā regulējuma nezināšana neatbrīvo to no atbildības.

Turklāt pirms iebrauktuvēm īpašā režīma zonā ir uzstādītas attiecīgas zīmes.

[3.7] Par Noteikumu pārkāpumu ir paredzēts tikai viens soda veids 50 euro, līdz ar to nav nepieciešams vērtēt lietderības apsvērumus. Soda

piemērošanai pietiek ar pārkāpuma konstatēšanu. Iestādei ir pienākums sodu piemērot, kā arī Iestādei nav rīcības brīvība soda apmēra noteikšanā, jo

par pārkāpumu paredzēts tikai viens soda veids, līdz ar to tiesiskais statuss vai mantiskais stāvoklis nevar ietekmēt to.

Noteikumu pārkāpšanas konstatēšana un vainīgo personu obligāta sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu Noteikumu ievērošanu un vienveidīgu

tiesību normu piemērošanu. Uzliktais sods atbilst soda mērķim, pilda gan sodošu, gan preventīvu funkciju. Pienākums sodīt visas personas, kuras ir

pārkāpušas Noteikumus, nodrošina vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi.

Atsaucoties uz Administratīvā rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2012. gada 28. decembra spriedumu lietā Nr. 1422110120, Iestāde norāda, ka par

normatīvajos aktos noteikto prasību un pienākumu nepildīšanu piemēro administratīvo sodu. Ja normatīvie akti paredz konkrētu kārtību, tad visiem šāda

noteiktā kārtība ir obligāta un neviens nevar atsaukties, ka par to nav zinājis, nejauši aizmirsis vai pastāvējuši citi apstākļi, lai neievērotu tiesību normās

noteiktās prasības.

Likumu ievērošanas princips ietver prasības ievērot normatīvajos aktos noteikto kārtību, kas konkrētajā gadījumā attiecas uz caurlaides

saņemšanu.

[3.8] Atsaucoties uz Latvijas APK 7. panta pirmo un otro daļu un 9. panta pirmo daļu, Iestādes lēmumā norādīts, ka Sabiedrības vaina

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 783192, fotofiksācijas izdruku no Sistēmas, izdruku no

Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās sistēmas, Lursoft izdruku, izdruku no dienas caurlaides uzskaites sistēmas, izdruku no Doclogix par

administratīvās lietvedības uzsākšanu, izdrukām par licences kartiņas piešķiršanu un elektroniskā pasta vēstuli no Jūrmalas pilsētas domes. Līdz ar to

Sabiedrība pamatoti saukta pie administratīvās atbildības un sodīta.

[4] Par Iestādes lēmumu sūdzību iesniedza Sabiedrība, lūdzot to atcelt un izbeigt lietu.

[4.1] Papildus sākotnējā sūdzībā minētajam par administratīvā pārkāpuma protokolu norādīts, ka Iestādes lēmumā ir atsauce uz Ministru kabineta

noteikumiem Nr. 148, bet tie ir zaudējuši spēku 2019. gada 1. septembrī.

[4.2] No Jūrmalas pilsētas domes rēķina-tāmes, redzams, ka maksa pieprasīta par visiem transportlīdzekļiem uz trim mēnešiem, summa tika

apmaksāta. Transportlīdzekļa tehniskā apskate 2019. gada 20. augustā bija izieta, ko apliecina pielikuma pievienotā Ceļu satiksmes drošības direkcijas

izdruka. Līdz ar to nav saprotams, kāpēc Iestāde norāda uz tehnisko apskati, jo par transportlīdzekļa tehnisko stāvokli atbildīgs ir īpašnieks vai persona,

kuras valdījumā tas ir.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, tiesa atzīst, ka Sabiedrības sūdzība nav pamatota un ir noraidāma, bet Iestādes lēmums

atstājams negrozīts.

[5.1] Latvijas APK 289. 12 panta pirmā daļa noteic, ka rajona (pilsētas) tiesa neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem ar lēmumu atceļ iestādes

lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības šādos gadījumos:

1) lietu izskatījusi iestāde, kurai nebija tiesību attiecīgo administratīvā pārkāpuma lietu izskatīt;

2) lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas vietu un laiku;

3) izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par lietvedības valodu;

4) lēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki;

5) lietā nav pilna lēmuma.

Tiesa nekonstatē Latvijas APK 289. 12 pantā paredzētos gadījumus, kas būtu pamats neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem atcelt iestādes

lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai iestādei.

[6] Saskaņā ar Latvijas APK 286. panta otro daļu augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā,

pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa pievienojas Iestādes lēmumā norādītajai motivācijai, tāpēc spriedumā neizklāsta izvērstus argumentus, jo tie atkārtotu sprieduma aprakstošajā

daļā izklāstīto Iestādes lēmuma motivāciju.

Tāpat tiesa atzīst, ka Iestādes lēmums ir pietiekami motivēts, tajā veikta lietas faktisko apstākļu un lietas materiālos esošo pierādījumu analīze,

izdarot pamatotus secinājumus par lietas faktiskajiem apstākļiem.

[7] Izvērtējot Sabiedrības sūdzību, tiesa uzskata, ka papildus Iestādes lēmumā minētajam norādāms turpmākais.

[8] No Sākotnējā lēmuma izriet, ka Sabiedrība ir saukta pie administratīvās atbildības par Noteikumu 5. punkta pārkāpumu.

Noteikumu 5. punkts noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma

zonā Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide, izņemot šo noteikumu 20. punktā noteiktos gadījumus. Šajā gadījumā nav konstatējams, ka

Sabiedrības turējumā esošajam transportlīdzeklim būtu piemērojami Noteikumu 20. punktā paredzētie izņēmumi.

Savukārt Noteikumu 49. punkts noteic, ka par šo noteikumu 5. punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam

piecdesmit euro.

[8.1] Latvijas APK 5. pants noteic, ka pašvaldību domes ir tiesīgas izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to

pārkāpšanu likumā „Par pašvaldībām” noteiktajos gadījumos.

Noteikumi izdoti tajā skaitā saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43. panta pirmās daļas 13. punktu, kas noteic, ka dome ir tiesīga izdot saistošus

noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, par citiem likumos un Ministru kabineta noteikumos

paredzētajiem jautājumiem.

Atbilstoši Noteikumu 2. punktam noteikumu mērķis ir ierobežot tranzīta satiksmi caur Jūrmalas pilsētas teritoriju un veicināt videi draudzīgāku

transportlīdzekļu izmantošanu. No nodevas samaksas iekasētos līdzekļus uzskaita pilsētas pamatbudžetā un izlieto tūrismam un kūrorta attīstībai

labvēlīgas vides radīšanai, vides aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai, kā arī sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai.

Savukārt Noteikumu 48. punkts paredz, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas kontrolē šo noteikumu prasību izpildi, sastāda

administratīvā pārkāpuma protokolus un uzliek administratīvos sodus par šo noteikumu pārkāpšanu. No minētā secināms, ka pašvaldība ir deleģējusi tai

noteiktās tiesības kontrolēt Noteikumu ievērošanu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai.

[8.2] Atbilstoši Latvijas APK 7. panta pirmās un otrās daļas noteikumiem nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo

pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Savukārt Latvijas APK 9. panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz

neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes

kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

No minētā izriet, lai konstatētu administratīvo pārkāpumu, nepieciešams konstatēt administratīvā pārkāpuma sastāvu.

Administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības, par

kurām paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Līdz ar

to, no vienas puses, institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lietā, izvērtē, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie

administratīvās atbildības. Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas

savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus). Līdz ar to lēmums

administratīvā pārkāpuma lietā būtu jāpieņem par tiem faktiem, kas norādīti protokolā – jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas

procesuālās tiesības (skat. plašāk Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 25. aprīļa spriedumu lietā Nr. SKA-

157/2007).

Tiesa atzīst, ka administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Tātad pārkāpums var

tikt uzskatīts par administratīvo pārkāpumu, ja konstatē konkrētu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu. Objekts ir tas, pret ko ir vērsts

administratīvais pārkāpums, objektīvā puse raksturo kā izdarīts administratīvais pārkāpums, subjekts ir persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu,

subjektīvā puse ir vainojama darbība (skat. plašāk Augstākās tiesas 2006. gada 22. decembra spriedumu lietā Nr. SKA-571/2006, 2008.gada 26.

maija spriedumu lietā Nr. 252/2008).

Atzīstams, ka, konstatējot administratīvo pārkāpumu, tas ir iestādes, kura ir veikusi lietvedību un sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu,

pienākums konkrēti norādīt administratīvā pārkāpuma protokolā, kādas darbības persona ir veikusi un kā izpaudies administratīvais pārkāpums, par kura

izdarīšanu administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts, kvalificējot pēc konkrēta Latvijas APK paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva, gan iegūt

pierādījumus, kas to apliecina. Savukārt tiesai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir jāvērtē, vai lietā esošie pierādījumi un ziņas par administratīvo

pārkāpumu, kuras ir savākusi iestāde, kura veikusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, ir pietiekamas administratīvā pārkāpuma sastāva

konstatēšanai personas darbībās, nevis pēc savas iniciatīvas vākt un piemeklēt papildus faktus, lai personas darbībās konstatētu administratīvo

pārkāpumu.

Noteikumu 49. punkts šajā gadījumā paredz speciālo subjektu, kurš saucams pie administratīvās atbildības – transportlīdzekļa

īpašnieks vai turētājs. Ievērojot to, ka Transportlīdzeklis nodots turējumā Sabiedrībai, par ko izdarīta attiecīga atzīme Ceļu satiksmes

drošības direkcijas uzturētajā reģistrā, tiesa atzīst, ka šajā gadījumā Iestāde pamatoti konstatējusi personu, kura saucama pie

administratīvās atbildības par Noteikumu prasību neievērošanu.

[8.3] Noteikumu 21.6. apakšpunkts noteic, ka nodevu nemaksā, ja iebraukšanas dienā īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide

par pārvadātāja īpašumā vai turējumā reģistrētajiem taksometriem, kuriem pārvadātājs ir saņēmis licences kartītes pasažieru

komercpārvadājumu ar taksometru veikšanai Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Ministru kabineta 2018. gada 6. marta noteikumu Nr. 148 „Prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas

(licences) saņemšanai un kārtība, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru” (turpmāk arī – MK noteikumi) 25.3.

apakšpunkts noteic, ka licences kartīti izsniedz uz pārvadātāja iesniegumā pieprasīto termiņu, kas nepārsniedz taksometram piešķirtās

atļaujas piedalīties ceļu satiksmē derīguma termiņu.

[8.4] Lietā nepastāv strīds par to, ka Sabiedrība Jūrmalas pilsētas domei bija pieprasījusi izsniegt licences kartīti tajā skaitā

Transportlīdzeklim par laika posmu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. septembrim. Sabiedrības ieskatā Transportlīdzeklim

licences kartīte tika izsniegta par pieprasīto periodu, ko lietas materiāliem pievienotais pieteikums licences kartītes saņemšanai,

domes rēķins (tāme) un veiktā apmaksa.

Atbilstoši MK noteikumu 22. punktam lēmumu par licences kartītes piešķiršanu institūcija paziņo pārvadātājam un transportlīdzekļu un to

vadītāju valsts reģistrā [..].

No Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvas sistēmas izdrukām izriet, ka 2019. gadā licences kartīte Transportlīdzeklim

piešķirta par šādiem laika posmiem: no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, no 1. jūlija līdz 17. jūlijam un no 12. septembra līdz 31. decembrim.

Informatīvās sistēmas izdrukās norādīts, ka diviem transportlīdzekļiem, t. sk., Transportlīdzeklim kartīte sagatavota līdz tehniskās

apskates datumam saskaņā ar MK noteikumu 25.3. apakšpunkta prasībām.

No lietas materiālos esošās 2019. gada 20. novembra Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes Tūrisma un uzņēmējdarbības attīstības

nodaļas eksperta /pers. N/ elektroniskā pasta vēstules izriet, ka licences kartīti transportlīdzeklim izsniedz līdz termiņam, kuram derīga taksometram

piešķirtā atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumu cena licences kartītei tiek piešķirta par konkrēto kartīti gabalā,

nevis attiecīgi pieprasītajam termiņam.

Tādējādi tiesa secina, ka uz licences kartītes pieprasīšanas brīdi spēkā bija MK noteikumi, kuri paredzēja, ka Transportlīdzeklim licences kartīte

piešķirama līdz tehniskās apskates datumam, proti, līdz brīdim, kamēr derīga taksometram piešķirtā atļauja piedalīties ceļu satiksmē, un sūdzībā norādītais

arguments, ka Iestāde nepamatoti atsaukusies uz MK noteikumiem, kuri nav spēkā, ir nepamatots. Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumu

Nr. 405 „Noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru” Nobeiguma jautājumi neparedz nekādus izņēmumus attiecībā uz termiņiem

(noteikumu piemērošanas atpakaļejošu spēku).

[8.5] Likuma (normatīvo aktu) ievērošanas princips ietver prasības ievērot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Lai normatīvajos

aktos noteiktajam regulējumam pakļauta darbība atbilstu likuma (normatīvo aktu) ievērošanas principam un būtu tiesiska, ir jāievēro šo

noteikumu prasības un to priekšraksti. Tikai tādos gadījumos, ja ir izpildītas normatīvo aktu prasības, pastāv personas tiesiska paļāvība

un ar to saistīti aizsardzības instrumenti.

Paļāvības princips nav absolūts. Personas paļāvība ir šīs personas subjektīvā attieksme pret konkrētu darbību vai notikumu.

Persona nevar atsaukties uz šādiem principiem, lai attaisnotu savu rīcību (sk. Augstākās tiesas 2007. gada 8. oktobra spriedumu lietā

Nr. SKA-400/2007).

Tādejādi tiesa secina, ka Transportlīdzeklim licences kartīte tika izsniegta līdz tehniskās apskates datumam, atbilstoši MK

noteikumiem, un Sabiedrība nevarēja paļauties uz to, ka, veicot apmaksu par kartītes izsniegšanu, tā tika piešķirta uz pieprasīto termiņu,

ja MK noteikumi paredz konkrētu termiņa ierobežojumu, bet Jūrmalas pilsētas domes lēmums samaksu par kartītes izsniegšanu gabalā,

nevis par pieprasīto termiņu. Tādējādi sūdzībā norādītais arguments, ka Iestāde nepamatoti norāda uz Transportlīdzekļa tehniskās

apskates datumu, nav pamatots.

[8.6] No lietas materiāliem pievienotām Caurlaides derīguma pārbaudes izdrukām izriet, ka 2019. gada 20. augustā

Transportlīdzeklim caurlaide netika iegādāta.

Līdz ar minēto tiesa uzskata, ka pēc tam, kad Transportlīdzeklim tika izieta tehniskā apskate, Sabiedrībai bija pienākums atkārtoti

vērsties Jūrmalas pilsētas domē ar lūgumu izsniegt licences kartīti, kas būtu Noteikumu 21. punkta izņēmums iebraukšanas caurlaides

iegādāšanai. Taču, ievērojot to, ka Transportlīdzeklis neatbilda nevienam no Noteikumu 20.-21. punktā paredzētajiem izņēmumiem,

Transportlīdzeklim bija jāiegādājas caurlaide iebraukšanai Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, jo bija iestājies MK noteikumu

25.3. punktā noteiktais ierobežojums licences kartītes darbībai.

Līdz ar minēto tiesa atzīst, ka Iestāde pamatoti konstatējusi, ka tieši Sabiedrība ir saucama pie administratīvās atbildības, jo

administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ Nr. 783192 norādītajā laikā un vietā Sabiedrības turējumā esošais Transportlīdzeklis bija

iebraucis Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā un tam nebija nodrošināta nepieciešamā Noteikumu 5. punktā paredzētā atļauja.

[9] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos norādījis,

ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā

prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz

jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Senāta 2010. gada 11. marta

sprieduma lietā Nr. SKA-66/2010 14. punktu, 2012. gada 21. februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-186/2012 10.punktu, 2013. gada 1.

jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-584/2013 10. punktu).

Ņemot vērā minēto, tiesa nevērtē pārējos Sabiedrības sūdzībā norādītos argumentus, jo tie nav atzīstami par nozīmīgiem no tiesību viedokļa šīs

lietas izskatīšanā, kā arī tie neietekmē tiesas izdarītos secinājumus attiecībā uz lietas faktiskajiem apstākļiem un lietas materiālos esošajiem pierādījumiem.

[10] Apkopojot visu iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka lietā pierādīta Sabiedrības vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā par Noteikumu 5.

punkta pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Noteikumu 49. punktā. Savukārt Sabiedrības sūdzībā norādītie argumenti nevar būt par pamatu

Iestādes lēmuma atcelšanai.

Tādējādi tiesa atzīst, ka Iestādes lēmums ir atstājams negrozīts, bet Sabiedrības sūdzība noraidāma kā nepamatota.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1. punktu, tiesa

nosprieda

sabiedrības ar ierobežotu atbildību „taxi PRO”, reģistrācijas numurs 40203161299, sūdzību noraidīt, bet Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijas priekšnieka 2019. gada 30. decembra lēmumu Nr. 1-14.1/6471 atstāt negrozītu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnesis Viktors Makucevičs