Court dismissed defendant's partial payment defense and ordered full debt collection with interest and costs.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's partial payment defense regarding a disputed transport service fee and ordered full debt collection. The plaintiff claimed €1,600 for services rendered, while the defendant argued for a partial reduction due to delivery term disputes but admitted partial payment. The court rejected the defense's arguments, upheld the statutory interest claim, and awarded the full principal amount plus state fees and litigation costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 34., 39., 41., 96., 97., 191., 193., 194., 204.1 panti: The court must fully support the plaintiff's claim for debt collection when the defendant's partial payment defense lacks legal basis, thereby ordering the payment of the principal, statutory interest, and state fees.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33249715
Lietas arhīva Nr. C-1022-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 22.janvārī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese N.Zavadska,
ar sekretāri /tiesas sēžu sekretārs/,
piedaloties prasītāja pārstāvim zvērinātam advokātam Indulim Brodiņam, atbildētāja pārstāvim /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē 2015.gada 8.janvārī izskatīja civillietu SIA “/Nosaukums A/” maza apmēra prasībā pret SIA “/Nosaukums B/” par parāda
piedziņu.
Aprakstošā daļa
2015.gada 6.martā tiesā saņemts SIA “/Nosaukums A/” (turpmāk – prasītājs) maza apmēra prasības pieteikums par naudas piedziņu pret SIA
“/Nosaukums B/” (turpmāk – atbildētājs), prasības priekšmetu norādot parāda 1600,00 euro apmērā piedziņa.
Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar Transporta uzdevumu no 2015.gada 15.oktobra pārvadātājs SIA /Nosaukums A/ ar savu
autotransporta līdzekli ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, puspiekabes valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/ sniedza pasūtītajam SIA
„/nosaukums B/” transporta pakalpojumus maršrutā Vācija – Latvija, konkrēti: 2014.gada 16.oktobrī no nosūtītāja (Vācijas uzņēmums /nosaukums C/,
pēc adreses: /adrese/saņēma importa kravu, ko 2014gada 20.oktobrī piegādāja saņēmējam, ko apliecina starptautiskā preču-transporta pavadzīme
(CMR) Nr.LV-05848, uz kuras ir saņēmēja paraksts un zīmogs par kravas saņemšanu. Saskaņā ar minētā Transporta uzdevumu no 2014.gada
15.oktobra norēķinu kārtību, pārvadājuma maksa tika noteikta 1600 euro + PVN 0%, kopā 1600,00 euro un rēķina apmaksa 30 (sešdesmit) dienu
laikā pēc CMR un Pārvadātāja rēķina oriģināla saņemšanas.
Prasītājs Transporta pasūtījumā noteiktajā termiņā nosūtīja atbildētājam pa pastu rēķinu-faktūru Nr.TP 11817 par minēto transporta pakalpojumu
apmaksu 1600,00 euro. Rēķinā-faktūrā apmaksas termiņš saskaņā ar Transporta uzdevumu līdz 2014.gada 20.novembrim. Šo rēķinu atbildētājs nav
apmaksājis neskatoties uz brīdinājumu Nr.1.
Pamatojoties uz Latvijas nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas „LAFF” Ģenerālo noteikumu, 10.paragrāfu, Autopārvadājuma
likuma 24.pantu, Civillikuma 1425., 1587., 1590., 1652., 1756., 1757., 1759., 1765., 1828., 1832., 2223., 2230.pantu, prasītājs lūdz tiesu, piedzīt no
atbildētāja kravu pārvadājuma maksas parādu 1600,00 euro; likumiskos procentus 37,12 euro un tiesas izdevumus 250,27 euro, pavisam kopā
1 887,39 euro.
2015.gada 16.martā atbildētajam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa.
2015.gada 20.aprīlī tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi, kuros norāda, ka prasību atzīst daļēji. Noradīts, ka pušu starpā pastāv
strīds par fiksētu piegādes termiņu (kravas pieņemšanu, tās transportēšanu un piegādi) neizpildi, atbildētājs neuzskata par pamatotu apmaksāt
pakalpojuma rēķinu pilnā apmērā. Atbildētājs atzīst daļēju rēķina apmaksu 680,00 euro apmērā.
Atbildētāja ieskatā no Pakalpojuma rēķina 1600,00 euro apmērā atņemt pretenzijā noradīto summu 920,00 euro ( 2 kavējuma dienas x 300 euro
= 600 euro un pušu apstiprinātā pasūtījuma Nr. 4000640970 neizpildes kompensācija 20% no apstiprinātā frakta summas = 320 euro, kopā 920 euro.
Attiecīgi starpību 680,00 euro, atbildētājs atzīst. Atbildētājs atsaucas uz Nacionālās kravas ekspeditrou „LAFF” Ģenerālo noteikumu 20.paragrāfa,
B.punktu.
2015.gada 26.maijā tiesā saņemt prasītajā atsauksme, kurā noradīts, ka atbildētāja iebildumi ir nepamatoti un noraidāmi.
Atsauksmē norādīts, ka saskaņā ar atbildētāja transporta uzdevumu Nr.4000640969, prasītājs saņēma pa e-pastu, apstiprināja un pilnībā izpildīja
pasūtījumu. Pušu savstarpējās attiecības pirmām kārtām noteica Konvencija par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR), kuras noteikumus
prasītājs ir izpildījis pilnībā. Kā redzams no transporta uzdevuma Nr.4000640969, tad kravas 13.6m. ADR. IJN-2078 (II). 20 t. eksporta krava,
piegādes datums bija noteikts 2014.gada 22.oktobris. Savukārt no Starptautiskās preču-transporta pavadzīmes (CMR) EV-05848 24.ailes redzams, ka
krava ir saņemta 2014.gada 20.oktobrī, tas ir divas dienas pirms pārvadājuma līgumā noteiktā termiņa. Turklāt krava ir pieņemta bez aizrādījumiem un
piezīmēm. Līdz ar to atbildētāja iebildumi par fiksētu piegādes termiņu neizpildi ir pilnībā nepamatoti. Tāpēc nav nekāda tiesiska pamata samazināt sniegtā
pakalpojuma rēķinu par divām kavējuma dienām, kas būtu 300 euro x 2 = 600 euro.
Norādīts, ka neizpildes kompensācija neattiecas uz transporta uzdevumu Nr.4000640969, kas ir pilnībā izpildīts, bet gan attiecas uz citu
pārvadājumu saskaņā ar transporta uzdevumu Nr.4000640970 par ko prasītājs nav cēlis prasību tiesā un kas nav šīs civillietas prasības priekšmets.
Norāda, ka nav tiesiska pamata piemērot atbildētāja paskaidrojumā minēto Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru „LAFF” Ģenerālo noteikumu 20§.
B. punktu, bet ir jāpiemēro Latvijas nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas „LAFF” Ģenerālo noteikumu 10 § pirmā daļa, kā arī
Autopārvadājumu likuma 24.pantu. Atbildētājs šīs normatīvo aktu prasības ir ignorējis un prasītāja 2014.gada 21.oktobra rēķinu-faktūru Nr.TPI 1817
par veiktajiem transporta pakalpojumiem nav apmaksājis.
Pamatojoties uz minēto, prasītājs lūdz apmierināt prasību pilnā apmērā, piedzenot no atbildētāja 1600,00 euro samaksu pārsniegtajiem transporta
pakalpojumiem un visus tiesas izdevumus.
Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem. Papildus paskaidroja, ka strīda priekšmets ir
transporta uzdevums Nr. 4000640969. Pārstāvis norādīja, ka transporta uzdevums Nr. 4000640969 un Nr. 40006409170 ir divi dažādi transporta
uzdevumi, lai arī atbildētājs paskaidrojumos ir atsaucies uz abiem transporta uzdevumiem. Paskaidroja, ka krava tika uzkrauta 2014.gada 17.oktobrī, lai
arī transporta uzdevumā bija norādīts, ka tā jāuzkrauj 15.oktobrī, ko pierāda starptautiskā preču transporta pavadzīme. Saskaņā ar transporta
uzdevumu, krava piegādātājam bija jānogādā līdz 2014.gada 22.oktobrim. Tas, ka krava tika uzkrauta divas dienas vēlāk, nekādā veidā neietekmēja
savlaicīgu kravas piegādi, jo no Starptautiskās preču transporta pavadzīmes redzams, ka krava saņemta 2014.gada 20.oktobrī, kas ir divas dienas pirms
noteiktā termiņa, nekādas pretenzijas netika izvirzītas. Līdz ar to, atbildētājs nepamatoti norāda, ka ir noticis piegādes nokavējums. Puses ir vienojušās,
ka savstarpējās attiecības regulē Latvijas nacionālās kravas ekspidetoru un loģistikas asociācijas “LAFF” Ģenerālie noteikumi. Pasūtījums saturēja trīs
atsevišķas piegādes, tika sastādīti trīs atsevišķi Pārvadājuma līgumi, bet prasība ir celta tikai par pirmo pārvadājumu. Paskaidroja, ka transporta
uzdevumam klāt ir arī starptautiska preču transporta pavadzīme un eksporta deklarācija.
Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis prasību atzina daļēji 1000 euro apmērā. Paskaidroja, ka transporta uzdevumā Nr. 4000640969 ir minēti divi
kritēriji, un viens no tiem ir uzkraušanās laiks, kas norādīts 2014.gada 15.oktobris, bet prasītājs uzkrāvies divas dienas vēlāk, 2014.gada 17.oktobrī.
Transporta uzdevumā norādīts, ka aizkavēšanās gadījumā pārvadātājs maksā sodu 300 euro apmērā par katru nokavēto dienu. Aizkavēšanās nozīmē arī
vēlāku uzkraušanos, ne tikai preces vēlāku piegādi. 2014.gada 15.oktobrī prasītājas auto bija ieradies uz uzkraušanos, bet neatbilda prasībām, tehniskās
prasības prasītājam tika izsūtītas kopā ar transporta uzdevumu. Prasītājs nekādu iebildumus par tehniskajām prasībām nebija izteicis un pasūtījumu
pieņēma. 2014.gada 10.oktobrī atbildētāja prasītājai nosūtīja elektroniskā pasta vēstuli, kurā tika uzsvērti uzkraušanās termiņi, kas bija svarīgi. Ņemot
vērā, ka prasītājs uzkrāvās divas dienas vēlāk, kā bija noteikts, atbildētājam pēc tam bija jānorīko citi darbinieki, lai uzkraušanās notiktu.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Kā redzams no lietas materiāliem, saskaņā ar 2014.gada 10.oktobra Transporta uzdevumu Nr.4000640969 prasītājs, kā pārvadātājs, ar savu
autotransporta līdzekli sniedza atbildētājam, kā pasūtītājam, transporta pakalpojumus.
Saskaņā ar minēto Transporta uzdevumu prasītājam bija jāveic kravas uzkraušana 2015.gada 15.oktobrī Vācijā pēc adreses Bayer,
Altoherestrasse B 539, DE-41540 Dormagen, jāveic kravas pārvešana un jāizkrauj krava Latvijā 2014.gada 22.oktobrī pie kravas saņēmēja
/nosaukums D/, pēc adreses /adrese A/. Savukārt atbildētājam 30 dienu laikā pēc rēķina un CMR oriģinālu saņemšanas jāveic EUR 1600+PVN 21%
maksājums par kravas pārvadāšanu.
Autopārvadājuma likuma 3.panta pirmā daļa noteic, ka tiesiskās attiecības, kas veidojas, veicot kravas un pasažieru pārvadājumus ar
autotransportu, reglamentē šis likums, Civillikums, citi normatīvie akti, kā arī starptautiskie līgumi, kuri ir saistoši Latvijai.
Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) (turpmāk – CMR Konvencija) 1.pantā ir noteikts, ka Konvencija tiek
piemērota katram līgumam par kravu pārvadājumiem ar autotransportu par atlīdzību, kad līgumā norādītās kravas nosūtīšanas un saņemšanas vietas
atrodas divās dažādās valstīs, no kurām vismaz viena ir Līgumslēdzēja valsts neatkarīgi no Līgumslēdzējas Puses dzīves vietas un nacionalitātes.
CMR Konvencija nav piemērojama ekspedīcijas līgumam, kā arī transporta operācijai. Kad pārvadāšanu veic uz vairāku līgumu pamata, no
kuriem katrs attiecas uz kādu ceļojuma daļu, CMR Konvencija ir piemērojama tikai tām ceļojuma daļām, kuras pašas atbilst CMR prasībām attiecībā uz
teritoriālo piemērošanas jomu (CMR Konvencijas 1.pants, Commentary on the Convention of 19 May 1956 on the Contract of the International
Carriage of Goods by Road (CMR) 21. un 48.punkts).
Lietā nepastāv strīds par to, ka prasītājs ir veicis pārvadājumu pēc lietā esošā Transporta uzdevuma un CMR transporta pavadzīmes. Atbildētājs
organizējis minētas kravas piegādi, noslēdzot līgumu (Transporta uzdevumu) ar prasītāju par kravas piegādi. Lietā nav strīda, ka krava saņēmējam ir
piegādāta savlaicīgi, CMR norādītajā apjomā. Tāpat lietā nav strīda par to, ka atbildētājs nav veicis samaksu prasītājam par šo pārvadājumu.
Lietā pastāv strīds par to, vai prasītājs ir savlaicīgi izpildījis pielīgto pārvadājumu, jo atbildētājs uzskata, ka atbilstoši Transporta uzdevuma
nosacījumiem, prasītājam bija pienākums veikt kravas uzkraušanu pie Klienta Vācijā precīzi līgumā (Transporta uzdevumā) norādītajā termiņā –
2014.gada 15.oktobrī, taču prasītājs preces uzkraušanu veicis ar divu dienu nokavējumu. Tādejādi, atbilstoši Transporta uzdevuma noteikumiem, pieļāvis
aizkavēšanos un šajā gadījumā atbildētājam bija tiesības piemērot sodu 300 euro par katru nokavēto dienu.
No lietā esošā 2014. gada 10.oktobra Transporta uzdevuma redzams, ka tajā ir ietverta sekojošie noteikumi: “Pārvadātājs šo pasūtījumu var
pieņemt tikai tad, ja tam ir darbības veidam atbilstoša atļauja, kā arī CMR apdrošināšana. Pārvadātājam jānodrošina kvalitatīvu un drošu
pārvadājumu atbilstoši CMR konvencijai. Neuzkraušanas gadījumā pārvadātājs maksā sodu 20% no frakta. Aizkavēšanas gadījumā
pārvadātājs maksā sodu 300 euro par katru nokavēto dienu. (..)”
Autopārvadājuma likuma 26. panta pirmā daļa noteic, ka pārvadātājs ir atbildīgs par pilnīgu vai daļēju kravas nozaudēšanu, iztrūkumu, sabojāšanos
vai bojājumu, kas radies kopš brīža, kad krava tiek pieņemta, līdz brīdim, kad krava tiek nodota, kā arī par piegādes nokavējumu. Savukārt minētā
panta ceturtā daļa noteic, ka pārvadātājam ir jāatlīdzina zaudējumi, kas radušies sakarā ar pārvadājuma līgumā un normatīvajos aktos paredzēto
pārvadātāja pienākumu pildīšanu (nepildīšanu), kā arī jāsamaksā līgumsods, ja puses par tādu ir vienojušās.
Atbilstoši Konvencijas 17.panta 1.punktam pārvadātājs ir atbildīgs par pilnīgu vai daļēju kravas zaudējumu un par bojājumu, kurš noticis kopš
brīža, kad krava bija pieņemta, līdz brīdim, kad krava tiek nodota, kā arī par piegādes nokavējumu. Saskaņā ar Konvencijas 19. pantu kravas
nogādāšanas nokavējums tiek atzīts, ja krava nav nogādāta saskaņotā termiņā vai, kad termiņš nav noteikts, pārvadājuma faktiskais ilgums, neņemot vērā
pārvadājuma apstākļus, sevišķi, ja daļējas iekraušanas gadījuma laiks, kas būtu nepieciešams pilnas kravas iekraušanai parastā veidā, pārsniedz laiku,
kāds būtu pieņemams centīgam pārvadātājam.
No minētām tiesību normām izriet, ka gan Autopārvadājuma likuma gan Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu normas
nokavējumu, jeb konkrētā gadījumā aizkavēšanos, nesaista ar kravas uzkraušanas termiņu, bet viennozīmīgi ar kravas piegādes termiņu.
Arī Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas “LAFF” ģenerālo noteikumu, uz kuriem atsaucas arī puses, 20.paragrāfs
sniedz aizkavēšanas jēdziena skaidrojumu, kas tiek saistīts ar kravas piegādes termiņu nevis ar uzkraušanas termiņu.
Līdz ar to tiesa secina, ka atbildētāja iebildumi par to, ka Transporta uzdevumā norādītais termins – “Aizkavēšanās” saistīts arī ar kravas
uzkraušanas termiņa nokavējumu, ir nepamatots.
Nav nekāda pamata uzskatīt, ka prasītājs nav izpildījis pārvadājumu, jo CMR pavadzīmes ir abpusēji apstiprinātas no pasūtītāja, pārvadātāja un
saņēmēja puses. Krava tika uzkrauta un arī nogādātā pirms Transporta uzdevumā norādītā termiņa, proti 2014.gada 20.oktobrī.
Lietā nav strīda par to, ka prasītāja transportlīdzeklis sākotnēji neatbilda nosūtītāja izvirzītajām prasībām kravas piegādei, kādēļ arī tika nokavēts
uzkraušanas termiņš, taču pierādījumi tam, ka šis apstāklis radīja kādas negatīvas sekas nosūtītajam, saņēmējam vai pašam atbildētājam, kas būtu par
pamatu atbildētājam ieturēt no prasītāja sodu, lietā nav.
Tāpat arī lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēts fakts, ka tas apstāklis, ka prasītājs ir nokavējis kravas uzraušanu ir radījis atbildētājam jebkādus
zaudējumus.
Ievērojot šos apstākļus, tiesas ieskatā ir pamats atzīt, ka prasītājs ir izpildījis pārvadājumu atbilstoši Transporta uzdevuma Nr.4000640969
pielīgtajam, kas savukārt uzliek atbildētājam par pienākumu veikt norēķinu.
No lietā esošā Transporta uzdevuma Nr. Nr.4000640969 redzams, ka puses vienojušās par sekojošiem nosacījumiem: “Frakta summa 1600
EUR + PVN21%. CMR oriģināliem jābūt piegādātiem 20 dienu laikā no izkraušanas dienas. Norēķini tikai ar prasībām atbilstošu CMR.
Rēķinu divos eksemplāros kopā ar CMR pavadzīmes oriģinālu un noslēgtu eksporta deklarāciju (eksporta kravām) sūtīt uz SIA /nosaukums B/.
(..)”
Prasījuma tiesības par pamatparāda summas piedziņu apstiprina lietas materiālos esošās CMR pavadzīmes un eksporta deklarācijas, uz kuru
pamata prasītājs 2014.gada 21.oktobrī izrakstījis rēķinu ar apmaksas termiņu līdz 2014. gada 20.novembrim.
Civillikuma 1828. pantā norādīts, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Saskaņā
ar Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu.
Lietā nav nodibināti apstākļi, kas apstiprinātu, ka atbildētājs būtu izpildījis savas maksājuma saistības un parāda summu pilnībā vai daļēji būtu
samaksājis. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītāja prasījums par pamatparāda 1600 euro apmērā piedziņu ir pamatots un apmierināms.
Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas likumiskos procentus 37,12 euro apmērā sakarā ar pieļauto samaksas nokavējumu.
Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru
parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Prasītājs par laika periodu no 2014.gada 20.novembra līdz 2015.gada 4.martam ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 37,12 euro
apmērā.
Tiesa atzīst, ka prasītājam par parāda samaksas nokavējumu ir tiesības saņemt no atbildētāja procentus. Procentu apmērs un aprēķins no
atbildētāja puses nav apstrīdēts.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami likumiskie procenti 37,12 euro apmērā.
Tiesa uzskata, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteiktajam, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva
245,57 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu.
No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistīties izdevumi ir 13,15 euro (lietas 2.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kurus
nav sedzis prasītājs maksājums 8,45 euro apmērā.
Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma
labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 39., 41., 96., 97., 191., 193., 194., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no SIA “/nosaukums B/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu SIA “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,
parādu 1600 euro, procentus 37,12 euro, samaksāto valsts nodevu 245,57 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kas kopā
sastāda 1887,39 euro (viens tūkstotis astoņi simti astoņdesmit septiņi euro un 39 centi) apmērā.
Samaksa veicama: SIA “/Nosaukums A/” norēķinu kontā AS “Swedbank” Nr.LV61HABA0551020716276.
Piedzīt no SIA “/nosaukums B/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,45 euro (astoņi
euro un 45 centi) apmērā
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, samaksu veikt saņēmējam Tiesu administrācija,
NMR 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi, lietā Nr.C33249715, un maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Pilns sprieduma teksts sastādīts 2016.gada 5.februārī.
Tiesnese N.Zavadska