Administrative court dismissed VAT audit penalty appeal, ruling late declaration submission waived correction rights.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court rejected the company's appeal against a tax authority decision to impose a fine for late VAT declaration submission. The company argued that the fine should not apply because the late filing did not cause budget losses, while the tax authority maintained that the statutory penalty applies regardless of actual financial impact. The court upheld the original decision, holding that the company failed to meet the strict deadline for correcting the declaration before the audit began, thereby losing the right to mitigate the penalty.
Legislator headnote
AI generatedLaw on Taxes and Fees Art. 32, 33.2; The right to correct a tax declaration before the start of an audit is lost if the correction is submitted after the audit has commenced, resulting in the full statutory penalty applying without reduction.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.A420312915
Lietas arhīva Nr. AA43-0435-17/13
ECLI:LV:ADAT:2017:0915.A420312915.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2017.gada 15.septembrī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente S.Kanenberga,
tiesneses D.Makarova un A.Šteinberga
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz AS „LC Mārupe” pieteikumu par
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2015.gada 15.septembra lēmuma Nr.22.9/L-37189 atcelšanu, sakarā ar AS „LC
Mārupe” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 8.aprīļa spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests vai atbildētājs) Nodokļu kontroles pārvalde 2015.gada 29.jūnijā
pieņēma lēmumu Nr.23.13/L-26481 par pievienotās vērtības nodokļa audita par 2015.gada 1.ceturksni veikšanu pieteicējai
AS „LC Mārupe” no 2015.gada 4.augusta. Vienlaikus pieteicējai tika uzdots līdz 2015.gada 4.augustam sagatavot nodokļu
auditam grāmatvedības reģistrus un attaisnojuma dokumentus par 2015.gada 1.ceturksni.
Pieteicēja 2015.gada 20.jūlijā elektroniski iesniedza pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas precizējumu par
2015.gada 1.ceturksni, kā rezultātā no budžeta atmaksājamais pievienotās vērtības nodoklis samazinājās par 126 017,72
euro.
Dienesta Nodokļu pārvalde 2015.gada 4.augustā pieņēma lēmumu Nr.8.74.1/145149, ar kuru pieteicējai uzlikta soda
nauda 6300,89 euro.
Pieteicēja minēto lēmumu apstrīdēja.
[2] Ar dienesta ģenerāldirektora 2015.gada 15.septembra lēmumu Nr.22.9/L-37189 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums)
sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Lēmumā norādīts, ka pieteicēja strīdus pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju
precizējumus iesniedza līdz audita uzsākšanas dienai. Līdz ar to pieteicēja izmatoja likuma „Par nodokļiem un nodevām”
33.2panta pirmajā daļā noteiktās deklarāciju precizēšanas tiesības un samazināja deklarēto no budžeta atmaksājamo
pievienotās vērtības nodokli, par ko nodokļu auditā atbildība tiktu noteikta saskaņā ar minētā likuma 32.pantā paredzēto par
nodokļu revīzijā konstatētā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra nepamatotu palielināšanu. Tādējādi pieteicējai
pamatoti piemērota likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrajā daļā noteiktā atbildība. Turklāt Valsts ieņēmumu
dienestam, nosakot soda naudu atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2pantam, nav jāvērtē sabiedrības
precizēto darījumu faktiskā esība un ekonomiskā būtība.
[3] Administratīvajā rajona tiesā 2015.gada 15.oktobrī saņemts pieteicējas pieteikums par pārsūdzētā lēmuma
atcelšanu. Pieteikumā norādīti tālāk minētie argumenti.
[3.1] Soda nauda ir aprēķināma tikai tādā gadījumā, ja nodokļu maksātāja rīcība ir radījusi zaudējumus valsts
budžetam nenomaksāto nodokļu veidā.
[3.2] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2pantā noteiktās sankcijas Valsts ieņēmumu dienests var pieņemt tikai
attiecībā uz situācijām, kad ir bijusi samazināta budžetā samaksājamā nodokļa summa, nevis deklarācijā norādītā no budžeta
atmaksājamā nodokļu summa (priekšnodoklis).
[3.3] Pievienotās vērtības nodokļa likums un likums „Par nodokļiem un nodevām” paredz, ka priekšnodokļa
atskaitīšana ir nodokļu maksātāja tiesība – nodokļu maksātājs var šīs tiesības izmantot var arī atteikties no šo tiesību
izmantošanas. Tas, ka nodokļu maksātājs atsakās no savu tiesību izmantošanas, nevar būt par pamatu soda sankciju
piemērošanai. Savu tiesību izmantošana, kas pie tam arī nerada nekādas negatīvas sekas, nevar tikt sodīta no valsts puses.
[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 8.aprīļa spriedumu pieteikums noraidīts, pamatojoties uz tālāk minēto.
[4.1] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta pirmās daļas 6.punktu nodokļu maksātājiem ir tiesības
iesniegt nodokļu administrācijai nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos
noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai
veikta nodokļu revīzija (audits), nav beidzies šā likuma 23.panta 5.1daļā noteiktais deklarācijas precizējumu iesniegšanas
termiņš vai šā likuma 23.panta 5.2daļā noteiktajā gadījumā nav pieņemts lēmums par nodokļu apmēra precizēšanu. Attiecībā
uz valsts budžetā ieskaitāmiem nodokļu maksājumiem šajā punktā noteikto termiņa nokavējumu var atjaunot dienesta
ģenerāldirektors, ja nodokļu maksātājs iesniedz iesniegumu par termiņā nesamaksāto nodokļu samaksu.
Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta pirmajai daļai nodokļu maksātājam ir tiesības precizēt
iesniegtās nodokļu deklarācijas vai iesniegt iesniegumu ar lūgumu labot muitas deklarāciju un iemaksāt budžetā samazināto
nodokļa summu un ar to saistīto nokavējuma naudu par periodu no minētās nodokļa summas maksāšanas termiņa, kas
noteikts konkrētā nodokļa likumā, līdz samaksas dienai
Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrajai daļai, ja nodokļu maksātājs nodokļu deklarācijas
precizējumu vai iesniegumu ar lūgumu labot muitas deklarāciju iesniedz līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai pēc
tam, kad saņēmis nodokļu administrācijas paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu, papildus šā panta pirmajā
daļā noteiktajiem maksājumiem nodokļu administrācija piemēro soda naudu piecu procentu apmērā no samazinātās nodokļa
summas.
[4.2] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējai bija tiesības iesniegt nodokļu deklarācijas labojumus vai precizējumus
periodā, kad saņemts nodokļu administrācijas paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu. Nav strīda, ka
pieteicēja šajā periodā iesniedza pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju precizējumus.
Pieteicēja nepiekrīt dienesta likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrās daļas interpretācijai un uzskata, ka
konkrētajā gadījumā tā nepamatoti sodīta no valsts puses. Līdz ar to lietā noskaidrojams, kādos gadījumos dienestam ir
tiesības piemērot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrās daļas nosacījumus, un attiecīgi, vai šādi nosacījumi
iestājās konkrētajā gadījumā.
[4.3] Vispirms veicama tiesību normas gramatiskā iztulkošana, kas nosaka tiesību normas iztulkošanas iespējamās
robežas lietoto jēdzienu vārdiskās jēgas ietvaros. Ja pēc gramatiskās iztulkošanas ir palikušas vairākas tiesību normas
iespējamās nozīmes, tad šī norma jāskata kopsakarā ar pārējām tiesību normām, kas var tālāk sašaurināt gramatiskās
iztulkošanas pieļautās nozīmju alternatīvas. Ja arī tiesību normas tulkošana kopsakarā ar pārējām tiesību normām nenorāda
uz vienīgo normas nozīmi, jānoskaidro, kādi ir bijuši normas radīšanas vēsturiskie apstākļi un mērķis (Jānis Neimanis.
Ievads tiesībās//Rīga: zv. adv. J.Neimanis, 2004, 157.lpp.).
Konkrētajā gadījumā konstatējams, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrajā daļā viennozīmīgi un
precīzi noteikta soda nauda pieci procenti par deklarāciju labojumiem, ja tie veikti periodā, kad saņemts nodokļu
administrācijas paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu, līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai.
[4.4] Normas vārdiskais tvērums nesatur vairākas iespējamās tiesību normas nozīmes, norma ir izteikta skaidri un
saprotami. Līdz ar to nav nepieciešams šo tiesību normu skatīt kopsakarā ar pārējām tiesību normām.
[4.5] Pamatots ir atbildētāja arguments, ka apstāklis, ka pieteicēja ar deklarāciju precizējumiem nav radījusi negatīvas
sekas valsts budžetam, nekādā veidā neietekmē to, ka konkrētajā gadījumā ir piemērojama soda nauda noteiktajā apmērā.
Kā jau secināts iepriekš, likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrajā daļā nav noteikts, ka priekšnoteikums soda
naudas piemērošanai būtu negatīvu seku esamība. Vienīgais priekšnoteikums ir fakts, ka deklarācijas labojumi iesniegti
periodā, kad saņemts nodokļu administrācijas paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu, līdz nodokļu revīzijas
(audita) uzsākšanas dienai.
[4.6] Likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrajā daļā ir noteikts konkrēts naudas soda apmērs, kāds
piedzenams no nodokļu maksātāja. Tādējādi iestādei, konstatējot, ka ir iestājušies likuma ,,Par nodokļiem un nodevām”
33.2panta otrajā daļā norādītie apstākļi, vairs nepastāv rīcības brīvība jautājumā par soda naudas piemērošanu un
piemērojamā soda naudas apmēru. Līdz ar to, ja dienests konstatē, ka nodokļu maksātājs periodā, kad saņemts nodokļu
administrācijas paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu, līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai,
iesniedzis deklarāciju labojumus, dienestam ir pienākums aprēķināt soda naudu piecu procentu apmērā no samazinātās
nodokļa summas.
Tā kā izskatāmajā lietā nav strīda, ka ir iestājušies likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrajā daļā norādītie
apstākļi, dienests tiesiski un pamatoti pieteicējai uzlika soda naudu 5% apmērā (6300,89 euro) no samazinātās nodokļa
summas (126 017,72 euro). Līdz ar to nav pamata lēmuma atcelšanai.
[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 8.aprīļa spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kura
pamatota ar pieteikumā paustajiem apsvērumiem. Papildus pieteicēja apelācijas sūdzībā norādījusi, ka tiesa ir pārkāpusi
Administratīvā procesa likuma 17.pantu, nepielietojot dažādas tiesību normu tulkošanas metodes, tādējādi nepareizi tulkojot
likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otro daļu. Piemērojot tikai gramatisko iztulkošanas metodi, tiesa nav
vērtējusi pieteicējas argumentus un nonākusi pie nepareiza sprieduma.
[6] Dienests paskaidrojumā par pieteicējas apelācijas sūdzību norāda, ka tā nav pamatota un ir noraidāma.
[7] Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu, lietu izskata
rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[ 8 ] Rakstveida procesā pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā
apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.
[ 9 ] Izvērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu kopsakarā ar procesa dalībnieku sniegtajiem
paskaidrojumiem un pieteikumā un apelācijas sūdzībā ietvertajiem argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka
pirmās instances tiesa pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, piemērojusi atbilstošās tiesību normas un
pareizi tās interpretējusi, pirmās instances tiesas izdarītie secinājumi ir pareizi un pietiekami, tādēļ apgabaltiesa saskaņā ar
Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai (izņemot šā
sprieduma 4.4.punktu) un atkārtoti izvērstāku argumentu izklāstu nenorāda.
Atbildot uz pieteicējas apelācijas sūdzības argumentiem, apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.
[10] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrā daļa noteic, ka nodokļu administrācija piemēro soda naudu
piecu procentu apmērā no samazinātās nodokļa summas, ja nodokļu maksātājs nodokļu deklarācijas precizējumu vai
iesniegumu ar lūgumu labot muitas deklarāciju iesniedz līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai pēc tam, kad
saņēmis nodokļu administrācijas paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments līdzīgā lietā ir atzinis, ka norma noteic, ka soda naudu piemēro
papildus samazinātā nodokļa summas maksājumam un ar to saistītajai nokavējuma naudai. Tādējādi nozīmīgs ir jēdziena
„samazinātās nodokļa summas” saturs, jo pieteicēja uzsver, ka faktisks nodokļa summas samazinājums nav pastāvējis (sk.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 14.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-1064/2016
8.punktu).
[11] Tekstuāli norma paredz soda naudu piemērot, ja nodokļu maksātājs ir labojis deklarāciju un labojuma rezultātā
izveidojies nodokļa parāds, kurš ir faktiski maksājams. Tādējādi atbilstoši tekstam pieteicējai ir taisnība, ka gadījumā, ja
deklarācijas labošanas rezultātā neveidojas faktiski kārtojama nodokļa saistība, tad nav pamata piemērot soda naudu. Taču
iegūtais interpretācijas rezultāts ir pārbaudāms arī ar citām tiesību normu interpretācijas metodēm (turpat, 9.punkts).
[12] Nodokļu maksātāja tiesības precizēt nodokļa deklarācijas starplaikā starp paziņojuma saņemšanu par audita
uzsākšanu un audita uzsākšanas dienu un maksāt nelielu soda naudu no nesamaksātās nodokļa summas iekļautas likumā ar
2007.gada 1.janvāri. Šādas tiesības ieviestas ar mērķi samazināt nodokļu sodu bardzību, pieļaujot nodokļu maksātājam
pašam labot kļūdu un padarot nodokļu samaksas sistēmu efektīvāku (elastīgāku).
Tolaik likuma 32.panta pirmā daļa vispārīgi noteica, ka soda nauda tiek noteikta par budžetā iemaksājamo nodokļu
apmēra samazināšanu. Atbilstoši 32.panta otrajai, trešajai un ceturtajai daļai soda nauda tiek aprēķināta no nedeklarētās
budžetā iemaksājamās nodokļu summas. Soda nauda līdz pat 50 procentiem bija piemērojama arī tad, ja pārkāpumu
konstatē auditā, ko veic pēc nodokļa maksātāja pārmaksas atmaksas pieprasījuma.
2013.gadā tiesiskais regulējums būtiski nav mainīts. Arī tagad 32.panta pirmā daļa vispārīgi noteic, ka soda nauda tiek
noteikta par budžetā iemaksājamo nodokļu apmēra samazināšanu. 32.panta otrā daļa noteic, ka gadījumā, ja atklājas
nodokļu pārkāpums, kura rezultātā ir palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu
maksātājam samazina nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru un uzliek soda naudu. Šajā gadījumā
soda naudu uzliek 20 – 30 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra vai no nepamatoti
palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra, taču, ja nodokļu maksātājs nav šo pārkāpumu izdarījis atkārtoti un ir
sadarbojies ar nodokļu administrāciju, tad soda naudu samazina līdz 10 – 20 procentu apmēram no nepamatoti palielinātā
no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments no normas vēstures izpētes un sistēmas ar 32.pantu secināja, ka
soda nauda bija piemērojama ne tikai, ja radies nodokļa parāds, bet arī tad, ja palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa
apmērs (celti nepamatoti nodokļa prasījumi pret valsti). Soda naudas ir pietiekami apjomīgas. Savukārt 33.2panta otrā daļa
pieļauj šo soda naudu bardzību mazināt, ja pats nodokļu maksātājs vēl pirms audita uzsākšanas atzīst kļūdu un izlabo
nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamo nodokļa prasījumu. Tādējādi atbilstoši 33.2panta otrās daļas mērķim un
sistēmai ar 32.pantu soda naudas samazinājuma iespēja ir pieļauta arī tad, ja nepamatoti palielināts no budžeta atmaksājamā
nodokļa apmērs. Šādā gadījumā soda naudas samazinātais apmērs aprēķināms no šī nepamatoti palielinātā no budžeta
atmaksājamā nodokļa apmēra. Pretējā gadījumā, ja to aprēķinātu formāli no nesamaksātās nodokļa summas, soda nauda
nebūtu vispār un tad normai pazūd jelkāda saprātīga iedarbība. Tas ir pretēji efektivitātes principam, un šāds normas
tulkojums ir noraidāms (turpat, 10.punkts).
[13] Likuma 33.2panta trešā daļa noteic, ka nodokļu maksātājam līdz lēmumā par nodokļu revīzijas (audita) veikšanas
nosacījumu maiņu norādītajam grāmatvedības uzskaites dokumentu iesniegšanas termiņam ir tiesības precizēt nodokļu
deklarācijas par papildus pārbaudāmo periodu vai nodokli, vienlaikus iemaksājot budžetā šā panta pirmajā un otrajā daļā
noteiktos maksājumus. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments atzina, ka ar noteikto maksājumu saprotams
samazinātā nodokļa summas maksājums un ar to saistītā nokavējuma nauda. Tātad norma pieprasa veikt faktiskas darbības
nedeklarētās nodokļu saistības nokārtošanai. Tātad tā nav attiecināma uz situāciju, ja tiek labota deklarācija un tiek
samazināts nepamatoti palielinātais no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs (turpat, 11.punkts).
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
noraidīt AS „LC Mārupe” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2015.gada 15.septembra lēmuma
Nr.22.9/L-37189 atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas
dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente S.Kanenberga
Tiesneses D.Makarova
A.Šteinberga