Legislator Case Law & Legislation
A420312915 / AA43-0435-17 ECLI:LV:ADAT:2017:0915.A420312915.1.S AI generated

Administrative court dismissed VAT audit penalty appeal, ruling late declaration submission waived correction rights.

Case Number A420312915 / AA43-0435-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative Regional Court rejected the company's appeal against a tax authority decision to impose a fine for late VAT declaration submission. The company argued that the fine should not apply because the late filing did not cause budget losses, while the tax authority maintained that the statutory penalty applies regardless of actual financial impact. The court upheld the original decision, holding that the company failed to meet the strict deadline for correcting the declaration before the audit began, thereby losing the right to mitigate the penalty.

Legislator headnote

AI generated

Law on Taxes and Fees Art. 32, 33.2; The right to correct a tax declaration before the start of an audit is lost if the correction is submitted after the audit has commenced, resulting in the full statutory penalty applying without reduction.

Keywords

AI generated
VAT audit penalty late declaration submission tax correction rights administrative appeal statutory penalty reduction

Cited Legislation

AI generated
Law on Taxes and Fees Art. 32
Law on Taxes and Fees Art. 33.2

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr.A420312915

Lietas arhīva Nr. AA43-0435-17/13

ECLI:LV:ADAT:2017:0915.A420312915.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2017.gada 15.septembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente S.Kanenberga,

tiesneses D.Makarova un A.Šteinberga

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz AS „LC Mārupe” pieteikumu par

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2015.gada 15.septembra lēmuma Nr.22.9/L-37189 atcelšanu, sakarā ar AS „LC

Mārupe” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 8.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests vai atbildētājs) Nodokļu kontroles pārvalde 2015.gada 29.jūnijā

pieņēma lēmumu Nr.23.13/L-26481 par pievienotās vērtības nodokļa audita par 2015.gada 1.ceturksni veikšanu pieteicējai

AS „LC Mārupe” no 2015.gada 4.augusta. Vienlaikus pieteicējai tika uzdots līdz 2015.gada 4.augustam sagatavot nodokļu

auditam grāmatvedības reģistrus un attaisnojuma dokumentus par 2015.gada 1.ceturksni.

Pieteicēja 2015.gada 20.jūlijā elektroniski iesniedza pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas precizējumu par

2015.gada 1.ceturksni, kā rezultātā no budžeta atmaksājamais pievienotās vērtības nodoklis samazinājās par 126 017,72

euro.

Dienesta Nodokļu pārvalde 2015.gada 4.augustā pieņēma lēmumu Nr.8.74.1/145149, ar kuru pieteicējai uzlikta soda

nauda 6300,89 euro.

Pieteicēja minēto lēmumu apstrīdēja.

[2] Ar dienesta ģenerāldirektora 2015.gada 15.septembra lēmumu Nr.22.9/L-37189 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums)

sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Lēmumā norādīts, ka pieteicēja strīdus pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju

precizējumus iesniedza līdz audita uzsākšanas dienai. Līdz ar to pieteicēja izmatoja likuma „Par nodokļiem un nodevām”

33.2panta pirmajā daļā noteiktās deklarāciju precizēšanas tiesības un samazināja deklarēto no budžeta atmaksājamo

pievienotās vērtības nodokli, par ko nodokļu auditā atbildība tiktu noteikta saskaņā ar minētā likuma 32.pantā paredzēto par

nodokļu revīzijā konstatētā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra nepamatotu palielināšanu. Tādējādi pieteicējai

pamatoti piemērota likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrajā daļā noteiktā atbildība. Turklāt Valsts ieņēmumu

dienestam, nosakot soda naudu atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2pantam, nav jāvērtē sabiedrības

precizēto darījumu faktiskā esība un ekonomiskā būtība.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2015.gada 15.oktobrī saņemts pieteicējas pieteikums par pārsūdzētā lēmuma

atcelšanu. Pieteikumā norādīti tālāk minētie argumenti.

[3.1] Soda nauda ir aprēķināma tikai tādā gadījumā, ja nodokļu maksātāja rīcība ir radījusi zaudējumus valsts

budžetam nenomaksāto nodokļu veidā.

[3.2] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2pantā noteiktās sankcijas Valsts ieņēmumu dienests var pieņemt tikai

attiecībā uz situācijām, kad ir bijusi samazināta budžetā samaksājamā nodokļa summa, nevis deklarācijā norādītā no budžeta

atmaksājamā nodokļu summa (priekšnodoklis).

[3.3] Pievienotās vērtības nodokļa likums un likums „Par nodokļiem un nodevām” paredz, ka priekšnodokļa

atskaitīšana ir nodokļu maksātāja tiesība – nodokļu maksātājs var šīs tiesības izmantot var arī atteikties no šo tiesību

izmantošanas. Tas, ka nodokļu maksātājs atsakās no savu tiesību izmantošanas, nevar būt par pamatu soda sankciju

piemērošanai. Savu tiesību izmantošana, kas pie tam arī nerada nekādas negatīvas sekas, nevar tikt sodīta no valsts puses.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 8.aprīļa spriedumu pieteikums noraidīts, pamatojoties uz tālāk minēto.

[4.1] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta pirmās daļas 6.punktu nodokļu maksātājiem ir tiesības

iesniegt nodokļu administrācijai nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos

noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai

veikta nodokļu revīzija (audits), nav beidzies šā likuma 23.panta 5.1daļā noteiktais deklarācijas precizējumu iesniegšanas

termiņš vai šā likuma 23.panta 5.2daļā noteiktajā gadījumā nav pieņemts lēmums par nodokļu apmēra precizēšanu. Attiecībā

uz valsts budžetā ieskaitāmiem nodokļu maksājumiem šajā punktā noteikto termiņa nokavējumu var atjaunot dienesta

ģenerāldirektors, ja nodokļu maksātājs iesniedz iesniegumu par termiņā nesamaksāto nodokļu samaksu.

Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta pirmajai daļai nodokļu maksātājam ir tiesības precizēt

iesniegtās nodokļu deklarācijas vai iesniegt iesniegumu ar lūgumu labot muitas deklarāciju un iemaksāt budžetā samazināto

nodokļa summu un ar to saistīto nokavējuma naudu par periodu no minētās nodokļa summas maksāšanas termiņa, kas

noteikts konkrētā nodokļa likumā, līdz samaksas dienai

Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrajai daļai, ja nodokļu maksātājs nodokļu deklarācijas

precizējumu vai iesniegumu ar lūgumu labot muitas deklarāciju iesniedz līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai pēc

tam, kad saņēmis nodokļu administrācijas paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu, papildus šā panta pirmajā

daļā noteiktajiem maksājumiem nodokļu administrācija piemēro soda naudu piecu procentu apmērā no samazinātās nodokļa

summas.

[4.2] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējai bija tiesības iesniegt nodokļu deklarācijas labojumus vai precizējumus

periodā, kad saņemts nodokļu administrācijas paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu. Nav strīda, ka

pieteicēja šajā periodā iesniedza pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju precizējumus.

Pieteicēja nepiekrīt dienesta likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrās daļas interpretācijai un uzskata, ka

konkrētajā gadījumā tā nepamatoti sodīta no valsts puses. Līdz ar to lietā noskaidrojams, kādos gadījumos dienestam ir

tiesības piemērot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrās daļas nosacījumus, un attiecīgi, vai šādi nosacījumi

iestājās konkrētajā gadījumā.

[4.3] Vispirms veicama tiesību normas gramatiskā iztulkošana, kas nosaka tiesību normas iztulkošanas iespējamās

robežas lietoto jēdzienu vārdiskās jēgas ietvaros. Ja pēc gramatiskās iztulkošanas ir palikušas vairākas tiesību normas

iespējamās nozīmes, tad šī norma jāskata kopsakarā ar pārējām tiesību normām, kas var tālāk sašaurināt gramatiskās

iztulkošanas pieļautās nozīmju alternatīvas. Ja arī tiesību normas tulkošana kopsakarā ar pārējām tiesību normām nenorāda

uz vienīgo normas nozīmi, jānoskaidro, kādi ir bijuši normas radīšanas vēsturiskie apstākļi un mērķis (Jānis Neimanis.

Ievads tiesībās//Rīga: zv. adv. J.Neimanis, 2004, 157.lpp.).

Konkrētajā gadījumā konstatējams, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrajā daļā viennozīmīgi un

precīzi noteikta soda nauda pieci procenti par deklarāciju labojumiem, ja tie veikti periodā, kad saņemts nodokļu

administrācijas paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu, līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai.

[4.4] Normas vārdiskais tvērums nesatur vairākas iespējamās tiesību normas nozīmes, norma ir izteikta skaidri un

saprotami. Līdz ar to nav nepieciešams šo tiesību normu skatīt kopsakarā ar pārējām tiesību normām.

[4.5] Pamatots ir atbildētāja arguments, ka apstāklis, ka pieteicēja ar deklarāciju precizējumiem nav radījusi negatīvas

sekas valsts budžetam, nekādā veidā neietekmē to, ka konkrētajā gadījumā ir piemērojama soda nauda noteiktajā apmērā.

Kā jau secināts iepriekš, likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrajā daļā nav noteikts, ka priekšnoteikums soda

naudas piemērošanai būtu negatīvu seku esamība. Vienīgais priekšnoteikums ir fakts, ka deklarācijas labojumi iesniegti

periodā, kad saņemts nodokļu administrācijas paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu, līdz nodokļu revīzijas

(audita) uzsākšanas dienai.

[4.6] Likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrajā daļā ir noteikts konkrēts naudas soda apmērs, kāds

piedzenams no nodokļu maksātāja. Tādējādi iestādei, konstatējot, ka ir iestājušies likuma ,,Par nodokļiem un nodevām”

33.2panta otrajā daļā norādītie apstākļi, vairs nepastāv rīcības brīvība jautājumā par soda naudas piemērošanu un

piemērojamā soda naudas apmēru. Līdz ar to, ja dienests konstatē, ka nodokļu maksātājs periodā, kad saņemts nodokļu

administrācijas paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu, līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai,

iesniedzis deklarāciju labojumus, dienestam ir pienākums aprēķināt soda naudu piecu procentu apmērā no samazinātās

nodokļa summas.

Tā kā izskatāmajā lietā nav strīda, ka ir iestājušies likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrajā daļā norādītie

apstākļi, dienests tiesiski un pamatoti pieteicējai uzlika soda naudu 5% apmērā (6300,89 euro) no samazinātās nodokļa

summas (126 017,72 euro). Līdz ar to nav pamata lēmuma atcelšanai.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 8.aprīļa spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kura

pamatota ar pieteikumā paustajiem apsvērumiem. Papildus pieteicēja apelācijas sūdzībā norādījusi, ka tiesa ir pārkāpusi

Administratīvā procesa likuma 17.pantu, nepielietojot dažādas tiesību normu tulkošanas metodes, tādējādi nepareizi tulkojot

likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otro daļu. Piemērojot tikai gramatisko iztulkošanas metodi, tiesa nav

vērtējusi pieteicējas argumentus un nonākusi pie nepareiza sprieduma.

[6] Dienests paskaidrojumā par pieteicējas apelācijas sūdzību norāda, ka tā nav pamatota un ir noraidāma.

[7] Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu, lietu izskata

rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[ 8 ] Rakstveida procesā pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā

apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[ 9 ] Izvērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu kopsakarā ar procesa dalībnieku sniegtajiem

paskaidrojumiem un pieteikumā un apelācijas sūdzībā ietvertajiem argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka

pirmās instances tiesa pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, piemērojusi atbilstošās tiesību normas un

pareizi tās interpretējusi, pirmās instances tiesas izdarītie secinājumi ir pareizi un pietiekami, tādēļ apgabaltiesa saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai (izņemot šā

sprieduma 4.4.punktu) un atkārtoti izvērstāku argumentu izklāstu nenorāda.

Atbildot uz pieteicējas apelācijas sūdzības argumentiem, apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[10] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrā daļa noteic, ka nodokļu administrācija piemēro soda naudu

piecu procentu apmērā no samazinātās nodokļa summas, ja nodokļu maksātājs nodokļu deklarācijas precizējumu vai

iesniegumu ar lūgumu labot muitas deklarāciju iesniedz līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai pēc tam, kad

saņēmis nodokļu administrācijas paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments līdzīgā lietā ir atzinis, ka norma noteic, ka soda naudu piemēro

papildus samazinātā nodokļa summas maksājumam un ar to saistītajai nokavējuma naudai. Tādējādi nozīmīgs ir jēdziena

„samazinātās nodokļa summas” saturs, jo pieteicēja uzsver, ka faktisks nodokļa summas samazinājums nav pastāvējis (sk.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 14.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-1064/2016

8.punktu).

[11] Tekstuāli norma paredz soda naudu piemērot, ja nodokļu maksātājs ir labojis deklarāciju un labojuma rezultātā

izveidojies nodokļa parāds, kurš ir faktiski maksājams. Tādējādi atbilstoši tekstam pieteicējai ir taisnība, ka gadījumā, ja

deklarācijas labošanas rezultātā neveidojas faktiski kārtojama nodokļa saistība, tad nav pamata piemērot soda naudu. Taču

iegūtais interpretācijas rezultāts ir pārbaudāms arī ar citām tiesību normu interpretācijas metodēm (turpat, 9.punkts).

[12] Nodokļu maksātāja tiesības precizēt nodokļa deklarācijas starplaikā starp paziņojuma saņemšanu par audita

uzsākšanu un audita uzsākšanas dienu un maksāt nelielu soda naudu no nesamaksātās nodokļa summas iekļautas likumā ar

2007.gada 1.janvāri. Šādas tiesības ieviestas ar mērķi samazināt nodokļu sodu bardzību, pieļaujot nodokļu maksātājam

pašam labot kļūdu un padarot nodokļu samaksas sistēmu efektīvāku (elastīgāku).

Tolaik likuma 32.panta pirmā daļa vispārīgi noteica, ka soda nauda tiek noteikta par budžetā iemaksājamo nodokļu

apmēra samazināšanu. Atbilstoši 32.panta otrajai, trešajai un ceturtajai daļai soda nauda tiek aprēķināta no nedeklarētās

budžetā iemaksājamās nodokļu summas. Soda nauda līdz pat 50 procentiem bija piemērojama arī tad, ja pārkāpumu

konstatē auditā, ko veic pēc nodokļa maksātāja pārmaksas atmaksas pieprasījuma.

2013.gadā tiesiskais regulējums būtiski nav mainīts. Arī tagad 32.panta pirmā daļa vispārīgi noteic, ka soda nauda tiek

noteikta par budžetā iemaksājamo nodokļu apmēra samazināšanu. 32.panta otrā daļa noteic, ka gadījumā, ja atklājas

nodokļu pārkāpums, kura rezultātā ir palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu

maksātājam samazina nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru un uzliek soda naudu. Šajā gadījumā

soda naudu uzliek 20 – 30 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra vai no nepamatoti

palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra, taču, ja nodokļu maksātājs nav šo pārkāpumu izdarījis atkārtoti un ir

sadarbojies ar nodokļu administrāciju, tad soda naudu samazina līdz 10 – 20 procentu apmēram no nepamatoti palielinātā

no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments no normas vēstures izpētes un sistēmas ar 32.pantu secināja, ka

soda nauda bija piemērojama ne tikai, ja radies nodokļa parāds, bet arī tad, ja palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa

apmērs (celti nepamatoti nodokļa prasījumi pret valsti). Soda naudas ir pietiekami apjomīgas. Savukārt 33.2panta otrā daļa

pieļauj šo soda naudu bardzību mazināt, ja pats nodokļu maksātājs vēl pirms audita uzsākšanas atzīst kļūdu un izlabo

nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamo nodokļa prasījumu. Tādējādi atbilstoši 33.2panta otrās daļas mērķim un

sistēmai ar 32.pantu soda naudas samazinājuma iespēja ir pieļauta arī tad, ja nepamatoti palielināts no budžeta atmaksājamā

nodokļa apmērs. Šādā gadījumā soda naudas samazinātais apmērs aprēķināms no šī nepamatoti palielinātā no budžeta

atmaksājamā nodokļa apmēra. Pretējā gadījumā, ja to aprēķinātu formāli no nesamaksātās nodokļa summas, soda nauda

nebūtu vispār un tad normai pazūd jelkāda saprātīga iedarbība. Tas ir pretēji efektivitātes principam, un šāds normas

tulkojums ir noraidāms (turpat, 10.punkts).

[13] Likuma 33.2panta trešā daļa noteic, ka nodokļu maksātājam līdz lēmumā par nodokļu revīzijas (audita) veikšanas

nosacījumu maiņu norādītajam grāmatvedības uzskaites dokumentu iesniegšanas termiņam ir tiesības precizēt nodokļu

deklarācijas par papildus pārbaudāmo periodu vai nodokli, vienlaikus iemaksājot budžetā šā panta pirmajā un otrajā daļā

noteiktos maksājumus. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments atzina, ka ar noteikto maksājumu saprotams

samazinātā nodokļa summas maksājums un ar to saistītā nokavējuma nauda. Tātad norma pieprasa veikt faktiskas darbības

nedeklarētās nodokļu saistības nokārtošanai. Tātad tā nav attiecināma uz situāciju, ja tiek labota deklarācija un tiek

samazināts nepamatoti palielinātais no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs (turpat, 11.punkts).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt AS „LC Mārupe” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2015.gada 15.septembra lēmuma

Nr.22.9/L-37189 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente S.Kanenberga

Tiesneses D.Makarova

A.Šteinberga