Legislator Case Law & Legislation
1A710013025 / 1A/25/2901 ECLI:LV:VRT:2025:1A710013025.3.S AI generated

Court dismisses appeal against traffic fine for running red light due to insufficient stop distance between signals.

Case Number 1A710013025 / 1A/25/2901
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's appeal against a traffic fine issued for running a red light. The plaintiff argued that the distance between two synchronized traffic lights was too short to stop safely within the legal braking distance at 50 km/h. The court found the police officer's decision legally sound and upheld the fine against the plaintiff's claims.

Legislator headnote

AI generated

CSL 52.1.1; AAL 161.3, 162.1: A traffic violation for running a red light is established when the vehicle crosses the stop line after the signal turns red, regardless of whether the driver could have stopped safely if the second signal had not been synchronized.

Keywords

AI generated
traffic violation red light running stop distance administrative penalty traffic signal synchronization

Cited Legislation

AI generated
CSL 52.1.1
AAL 161.3
AAL 162.1
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 1A710013025

Lietas arhīva Nr. 1A/25/2901

Vidzemes rajona tiesa

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā, 2025.gada 31.oktobrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Didzis Līdacis, rakstveida procesā izskatīja /Nosaukums A/ sūdzību par Jūrmalas

pašvaldības policijas Tehnisko līdzekļu un sodu kontroles nodaļas priekšnieka 2025.gada 17.septembra lēmumu

Nr.8.1-12/25-2941.

Aprakstošā daļa.

[1] Jūrmalas pašvaldības policijas Tehnisko līdzekļu un sodu kontroles nodaļas priekšnieks (turpmāka Augstāka

amatpersona) izskatīja /Nosaukums A/ (turpmāk pie atbildības saucamās persona) sūdzību par 2025.gada

21.augustā Pašvaldības policijas Tehnisko līdzekļu un sodu kontroles nodaļas inspektora pieņemto lēmumu

(turpmāk Lēmums) par procesa uzsākšanu un soda piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. JP00106726

un nolēma noraidīt sūdzību un atstāt Lēmumu negrozītu (turpmāk Augstākas amatpersonas lēmums).

[2] Pie atbildības saucamā persona /Nosaukums A/ iesniedza sūdzību par Augstākas amatpersonas lēmumu un

lūdza atcelt Jūrmalas pašvaldības policijas 2025.gada 17.septembra lēmumu lietā Nr.JP00106726 un izbeigt

administratīvā pārkāpuma procesu.

/AdreseA/ /Adrese A/, Jūrmalā, ir uzstādīti divi luksofori, kuru stoplīnijas atrodas tikai 26,30 metru attālumā

viena no otras. Abi luksofori darbojas sinhroni, bez laika nobīdes. Dzeltenais signāls pirmajā luksoforā iedegās

plkst. 18:42:26.80. Transportlīdzeklis šķērsoja pirmo stoplīniju pie dzeltenā signāla plkst. 18:42:28.30. Otrā

luksofora sarkanais signāls iedegās plkst. 18:42:29.80. Transportlīdzeklis šķērsoja otro stoplīniju plkst.

18:42:30.27.

Pie atbildības saucamā persona veikusi nepieciešamo bremzēšanas ceļu pie atļautā ātruma 50 km/h (13,89 m/s).

Formula bremzēšanas ceļam: s_b = v² / (2a) Kur: v – ātrums (m/s), a – bremzēšanas paātrinājums (m/s²)

Pieņemot a = 3,7 m/s², iegūts: s_b = (13,89²) / (2 × 3,7) ≈ 26,15 m Tas nozīmē, ka pilnīgai apstāšanai

nepieciešams vismaz 26,15 m, neskaitot reakcijas laiku (kas ir vidēji 1,0–1,5 sekundes, tātad vēl papildus 14–21

metri). Kopējais drošais apstāšanās ceļš pie 50 km/h ir ap 30–36 metriem.

Ņemot vērā, ka abu luksoforu attālums ir tikai 26,3 m, droši apstāties pirms otrās stoplīnijas nav iespējams. Ja

sāktu bremzēt, auto apstātos aiz otrās stoplīnijas uz vai aiz gājēju pārejas, apdraudot gājējus. Šajā situācijā droši

apstāties nebija iespējams, jo bremzēšanas ceļš pārsniedz attālumu starp abām stoplīnijām. Dzeltenais signāls

bija iedegts tikai 3 sekundes, no brīža, kad šķērsojis pirmo luksaforu un abi luksofori strādā vienā laikā bez laika

nobīdes. Faktiski no pirmā luksafora dzeltenā ieslēgšanās līdz otrā luksofora sarkanajam bija tieši 3 sekundes un

tikai 26.3 metri. Šāda konfigurācija objektīvi rada situāciju, kurā vadītājs nevar izpildīt CSN prasības. Ja

dzeltenā ilgums būtu, piemēram, 5 sekundes vai arī otrajam luksoforam būtu aizture, tad būtu iespējams šķērsot

otro luksaforu pirms sarkanās gaismas iedegšanās, ja nākas pirmo luksoforu šķērsot pie tikko ieslēgušos

dzelteno luksoforu.

Vadītājs varēja pamatoti paļauties, ka gājējam arī būs nepieciešams reakcijas laiks pirms uzsākt kustību pie zaļā

signāla, tādēļ izvēlētā rīcība, šķērsot krustojumu pie dzeltenās gaismas bija drošākā, nekā riskēt apstāties uz

gājēju pārejas vai bremzējot to šķērsot.

Luksoforu uzstādīšanas un sinhronizācijas dēļ vadītājam nebija iespējams droši apstāties starp abām stoplīnijām.

Transportlīdzeklis pirmo stoplīniju šķērsoja pie dzeltenā signāla, kas ir pieļaujams atbilstoši CSN. Otra

luksofora sarkanā gaisma iedegās tikai 3 sekundes vēlāk par dzeltenās gaismas iedegšanos pirmajā luksaforā,

kas nav pietiekams drošas bremzēšanas laiks. Vadītāja rīcība turpināt kustību bija vienīgā drošā izvēle, lai

neapdraudētu gājējus.

Motīvu daļa

[1] Tiesa, pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un izvērtējot Augstākās amatpersonas lēmuma

tiesiskumu un pamatotību kopsakarā ar sūdzībā un paskaidrojumos izklāstītajiem argumentiem, atzīst, ka

Augstākas amatpersonas lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

[2] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma (turpmāk AAL) 48.pantu, administratīvā pārkāpuma procesā

tiesa (tiesnesis) kontrolē administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un

pamatotību.

Saskaņā ar AAL 180.panta pirmo daļu, izskatot administratīvā pārkāpumu lietu rakstveida procesā, tiesa sastāda

nolēmumu saskaņā ar administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem dokumentiem.

AAL 225.panta otrā daļa noteic, ka tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kuri nodibināti ar pierādījumiem

administratīvā pārkāpuma lietā vai kurus saskaņā ar šā likuma 88.pantu nav nepieciešams pierādīt.

AAL likuma 225.panta trešajai daļai tiesa spriedumu drīkst pamatot tikai ar tādiem apstākļiem, par kuriem

procesa dalībniekiem ir bijusi iespēja mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu viedokli.

Saskaņā ar AAL 178. pantu, tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata sūdzībā vai protestā izteikto prasību

apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad tiesai rodas šaubas par tās personas vainu,

kura saucama pie atbildības, vai par atbildību pastiprinošiem apstākļiem. Tādējādi tiesa pārsūdzētā lēmuma

pārbaudes apjomu un robežas noteic, ņemot vērā sūdzībā izvirzītos argumentus, iebildumus un prasījumus.

Saskaņā ar AAL 132.pantu amatpersona, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, noskaidro: 1) vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums; 2) vai to ir izdarījusi pie atbildības saucamā persona; 3) vai šo personu var saukt

pie administratīvās atbildības; 4) vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi; 5) vai ir citi apstākļi, kam ir

nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā.

Tiesa atzīst, ka sūdzības izskatīšana rakstveida procesā nav ierobežojusi lietas dalībnieku tiesības. Pie atbildības

saucamā persona ir iesniedzis rakstveida sūdzību, norādot kā izpaužas Augstākas amatpersonas lēmuma

nepareizība. Tiesa ir iepazinusies ar pie atbildības saucamās personas viedokli, tādejādi ir notikusi pie atbildības

saucamās personas uzklausīšana. Lietas dalībniekiem ir nodrošināta iespēja iepazīties ar pierādījumiem lietā.

Līdz sūdzības izskatīšanas dienai, /Nosaukums A/ nav norādījis jaunus pierādījumus vai apstākļus, kuru

pārbaudei būtu nepieciešams mutvārdu process. Tiesa savu spriedumu pamato ar apstākļiem, par kuriem procesa

dalībniekiem ir bijusi iespēja rakstveidā izteikt savu viedokli. Tiesa nekonstatēja nepieciešamību uzdot lietas

dalībniekiem jautājumus.

[3] Saskaņā ar AAL 5.panta pirmo daļu administratīvais pārkāpums ir personas prettiesiska, vainojama rīcība

(darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēta administratīvā

atbildība.

Tiesa, izvērtējot sūdzību par Augstākas amatpersonas lēmumu, secina, ka lietā pastāv strīds par to vai ir noticis

administratīvais pārkāpums.

[4]2025. gada 21. augustāPašvaldības policijas Tehnisko līdzekļu un sodu kontroles nodaļas inspektorspieņēma

lēmumu par procesa uzsākšanu un soda piemērošanu administratīvā pārkāpumalietā Nr.JP00106726, ar kuru pie

atbildības saucamai personai piemērots naudas sods sešas naudas soda vienības, kas saskaņā ar AAL 16. panta

otro daļu ir 30 EUR(turpmāk Lēmums).

Lēmumā norādītas ziņas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem – /Adrese B/ (pie

gājēju pārejas), ar /Nosaukums A/ īpašumā esošu transportlīdzekli – /Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas

numura zīme /Numurs A/ (turpmāk Transportlīdzeklis), 2025. gada 20. augustā plkst. 18.42, pārkāpti Ministru

kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk CSN) 45.punkta

4.apakšpunkta noteikumi – sarkans signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani signāli, kas

aizliedz kustību, tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Ceļu satiksmes likuma

(turpmāk CSL) 52.panta pirmajā daļā.

[5] Pie atbildības saucamā persona pārsūdzēja Lēmumu.

[6] Augstāka amatpersona 2025.gada 17.septembrī izskatīja pie atbildības saucamās personas sūdzība par

Lēmumu un nolēma noraidīt sūdzību un atstāt 2025.gada 21.augustā pieņemto lēmumu negrozītu.

Augstāka amatpersona konstatēja, ka pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli.

Pārkāpuma konstatēšanas brīdī veikts videoieraksts. /Adrese C/ virzienā no Bulduriem uz Dubultiem ir uzstādīti

divi luksofori, viens pirms Majoru stāvvietas iebrauktuves /Adrese D/, otrs aiz iebrauktuves Majoru stāvvietā,

pirms gājēju pārejas. Abiem luksoforiem gaismas signāli pārslēdzas vienlaicīgi. No video ieraksta ir redzams, ka

transportlīdzeklim atrodoties pirms luksofora, kas uzstādīts pirms iebrauktuves uz Majoru stāvvietu /Adrese C/,

iedegas dzeltenais kustību aizliedzošs signāls. Transportlīdzekļa vadītājam bija izpildāms pienākums samazināt

transportlīdzekļa ātrumu un apstāties pirms stoplīnijas, uzstādītās STOP zīmes un braukšanu aizliedzoša

luksofora signāla.

Augstāka amatpersona secināja, ka administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemtais Lēmums ir tiesisks un

pamatots. Amatpersonas lēmums atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

[7] Pie atbildības saucamā persona pārsūdzēja Augstākas amatpersonas lēmumu un lūdza to atcelt, norādot, ka

vadītāja rīcība turpināt kustību bija vienīgā drošā izvēle, lai neapdraudētu gājējus.

[8] Tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds par to, ka pie atbildības saucamai personai piederoša transportlīdzekļa

– /Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas numura zīme /Numurs A/, vadītājs 2025.gada 20.augustā plkst.

plkst. 18.42, šķērsota stoplīnija un gājēju pāreju pie sarkanā, kustību aizliedzošā signāla.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi”(turpmāk CSN) 45.punkta

45.4.apakšpunktā noteikts, ka luksofora sarkanais signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani

signāli aizliedz kustību.

Tiesa atzīst, ka Augstāka amatpersona pamatoti atzina, ka transportlīdzeklis 2025.gada 20.augustā plkst. 18.42,

adrese: /Adrese B/, pārkāpa CSN 45.punkta 4.apakšpunkta noteikumus, un konstatējama prettiesiska rīcība, par

kuru administratīvā atbildība noteikta CSL 52. panta pirmajā daļā. Tiesa konstatē, ka iepriekš minēto apstiprina

pierādījumi – Foto 00106726.png, videoieraksts bdfd3510-094623.mj2. Kā arī tiesa konstatē, ka notikuma

faktiskos apstākļus neapstrīd arī pie atbildības saucamā persona.

Tiesa šajā lietā neņem vērā pie atbildības saucamās personas veiktos aprēķinus, jo nav pamata uzskatīt, ka šajos

aprēķinos izmantotie lielumi ir attiecināmi uz konkrēto administratīvo pārkāpumu.

Tiesa atzīst, ka Augstāka amatpersona pamatoti atzina, ka transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas

nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas

īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā), tādējādi

transportlīdzekļa vadītājam, vadot transportlīdzekli 2025.gada 20.augustā, bija jāizvēlas satiksmes intensitātei

piemērots braukšanas ātrums, lai, iedegoties luksofora sarkanās gaismas signālam, spētu transportlīdzekli

apstādināt pirms 929.ceļa apzīmējuma – plata nepārtraukt šķērslīnija – stoplīnija.

[8.1] Ceļu satiksmes likuma (turpmāk CSL) 52.panta pirmajā daļā noteikts, ka par braukšanu, ja luksoforā deg

aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam, vai par braukšanu virzienā, kas ir

aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu, piemēro naudas sodu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam no

trim līdz četrpadsmit naudas soda vienībām, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — no sešām līdz divdesmit

astoņām naudas soda vienībām.

AAL 162.panta pirmajā daļā noteikts, ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot

transportlīdzekli, sodu par pārkāpumu piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam

turētājam vai, ja turētājs nav norādīts vai transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites, — transportlīdzekļa

īpašniekam vai valdītājam, bet, ja pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas nodots tirdzniecībai (tam

uzstādītas tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmes vai tas reģistrēts tirdzniecības reģistrā), —

komersantam, kurš veic attiecīgā transportlīdzekļa tirdzniecību. Savukārt AAL 161.panta trešajā daļā noteikts,

ka par šajā nodaļā minētajiem pārkāpumiem personai piemēro attiecīgajam pārkāpumam noteikto minimālo

naudas sodu.

Tiesa konstatē, ka sods par pārkāpumu piemērots transportlīdzekļa īpašniekam un tā apmērs noteikts minimālā

naudas soda apmērā.

Tiesa atzīst, ka šajā lietā nav nepieciešams izvērtēt vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, jo tas

nevar ietekmēt piemērotā soda mēru. Tiesa nekonstatē citus apstākļus, kam ir nozīme administratīvā pārkāpuma

lietas pareizā izlemšanā.

Tiesa secina, ka Augstākās amatpersonas lēmums ir tiesisks un pamatots, tas atstājams negrozīts, bet sūdzība

noraidāma.

[8.2] Tiesa atzīst, ka šajā lietā nav nepieciešams izvērtēt pārējos Augstākas amatpersonas lēmumā un sūdzībā

norādītos apstākļus, jo tie nevar ietekmēt tiesas nolēmumu.

Rezolutīvā daļa.

Tiesa, saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 225., 227.pantu,

nosprieda

atstāt negrozītu Jūrmalas pašvaldības policijas Tehnisko līdzekļu un sodu kontroles nodaļas priekšnieka

2025.gada 17.septembra lēmumu Nr. 8.1.12/25-2941, bet /Nosaukums A/ sūdzību noraidīt.

Spriedums paziņots un pieejams Vidzemes rajona tiesas kancelejā 2025.gada 31.oktobrī.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darbdienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas apelācijas kārtībā apgabaltiesā,

apelācijas sūdzību adresējot apgabaltiesai, bet iesniedzot Vidzemes rajona tiesā.

Prokurors sešu mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas var iesniegt apelācijas protestu par Vidzemes

rajona tiesas spriedumu.

Tiesnesis Didzis Līdacis