Court dismisses appeal against traffic fine for running red light due to insufficient stop distance between signals.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's appeal against a traffic fine issued for running a red light. The plaintiff argued that the distance between two synchronized traffic lights was too short to stop safely within the legal braking distance at 50 km/h. The court found the police officer's decision legally sound and upheld the fine against the plaintiff's claims.
Legislator headnote
AI generatedCSL 52.1.1; AAL 161.3, 162.1: A traffic violation for running a red light is established when the vehicle crosses the stop line after the signal turns red, regardless of whether the driver could have stopped safely if the second signal had not been synchronized.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 1A710013025
Lietas arhīva Nr. 1A/25/2901
Vidzemes rajona tiesa
Spriedums
Latvijas Republikas vārdā
Valmierā, 2025.gada 31.oktobrī
Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Didzis Līdacis, rakstveida procesā izskatīja /Nosaukums A/ sūdzību par Jūrmalas
pašvaldības policijas Tehnisko līdzekļu un sodu kontroles nodaļas priekšnieka 2025.gada 17.septembra lēmumu
Nr.8.1-12/25-2941.
Aprakstošā daļa.
[1] Jūrmalas pašvaldības policijas Tehnisko līdzekļu un sodu kontroles nodaļas priekšnieks (turpmāka Augstāka
amatpersona) izskatīja /Nosaukums A/ (turpmāk pie atbildības saucamās persona) sūdzību par 2025.gada
21.augustā Pašvaldības policijas Tehnisko līdzekļu un sodu kontroles nodaļas inspektora pieņemto lēmumu
(turpmāk Lēmums) par procesa uzsākšanu un soda piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. JP00106726
un nolēma noraidīt sūdzību un atstāt Lēmumu negrozītu (turpmāk Augstākas amatpersonas lēmums).
[2] Pie atbildības saucamā persona /Nosaukums A/ iesniedza sūdzību par Augstākas amatpersonas lēmumu un
lūdza atcelt Jūrmalas pašvaldības policijas 2025.gada 17.septembra lēmumu lietā Nr.JP00106726 un izbeigt
administratīvā pārkāpuma procesu.
/AdreseA/ /Adrese A/, Jūrmalā, ir uzstādīti divi luksofori, kuru stoplīnijas atrodas tikai 26,30 metru attālumā
viena no otras. Abi luksofori darbojas sinhroni, bez laika nobīdes. Dzeltenais signāls pirmajā luksoforā iedegās
plkst. 18:42:26.80. Transportlīdzeklis šķērsoja pirmo stoplīniju pie dzeltenā signāla plkst. 18:42:28.30. Otrā
luksofora sarkanais signāls iedegās plkst. 18:42:29.80. Transportlīdzeklis šķērsoja otro stoplīniju plkst.
18:42:30.27.
Pie atbildības saucamā persona veikusi nepieciešamo bremzēšanas ceļu pie atļautā ātruma 50 km/h (13,89 m/s).
Formula bremzēšanas ceļam: s_b = v² / (2a) Kur: v – ātrums (m/s), a – bremzēšanas paātrinājums (m/s²)
Pieņemot a = 3,7 m/s², iegūts: s_b = (13,89²) / (2 × 3,7) ≈ 26,15 m Tas nozīmē, ka pilnīgai apstāšanai
nepieciešams vismaz 26,15 m, neskaitot reakcijas laiku (kas ir vidēji 1,0–1,5 sekundes, tātad vēl papildus 14–21
metri). Kopējais drošais apstāšanās ceļš pie 50 km/h ir ap 30–36 metriem.
Ņemot vērā, ka abu luksoforu attālums ir tikai 26,3 m, droši apstāties pirms otrās stoplīnijas nav iespējams. Ja
sāktu bremzēt, auto apstātos aiz otrās stoplīnijas uz vai aiz gājēju pārejas, apdraudot gājējus. Šajā situācijā droši
apstāties nebija iespējams, jo bremzēšanas ceļš pārsniedz attālumu starp abām stoplīnijām. Dzeltenais signāls
bija iedegts tikai 3 sekundes, no brīža, kad šķērsojis pirmo luksaforu un abi luksofori strādā vienā laikā bez laika
nobīdes. Faktiski no pirmā luksafora dzeltenā ieslēgšanās līdz otrā luksofora sarkanajam bija tieši 3 sekundes un
tikai 26.3 metri. Šāda konfigurācija objektīvi rada situāciju, kurā vadītājs nevar izpildīt CSN prasības. Ja
dzeltenā ilgums būtu, piemēram, 5 sekundes vai arī otrajam luksoforam būtu aizture, tad būtu iespējams šķērsot
otro luksaforu pirms sarkanās gaismas iedegšanās, ja nākas pirmo luksoforu šķērsot pie tikko ieslēgušos
dzelteno luksoforu.
Vadītājs varēja pamatoti paļauties, ka gājējam arī būs nepieciešams reakcijas laiks pirms uzsākt kustību pie zaļā
signāla, tādēļ izvēlētā rīcība, šķērsot krustojumu pie dzeltenās gaismas bija drošākā, nekā riskēt apstāties uz
gājēju pārejas vai bremzējot to šķērsot.
Luksoforu uzstādīšanas un sinhronizācijas dēļ vadītājam nebija iespējams droši apstāties starp abām stoplīnijām.
Transportlīdzeklis pirmo stoplīniju šķērsoja pie dzeltenā signāla, kas ir pieļaujams atbilstoši CSN. Otra
luksofora sarkanā gaisma iedegās tikai 3 sekundes vēlāk par dzeltenās gaismas iedegšanos pirmajā luksaforā,
kas nav pietiekams drošas bremzēšanas laiks. Vadītāja rīcība turpināt kustību bija vienīgā drošā izvēle, lai
neapdraudētu gājējus.
Motīvu daļa
[1] Tiesa, pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un izvērtējot Augstākās amatpersonas lēmuma
tiesiskumu un pamatotību kopsakarā ar sūdzībā un paskaidrojumos izklāstītajiem argumentiem, atzīst, ka
Augstākas amatpersonas lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.
[2] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma (turpmāk AAL) 48.pantu, administratīvā pārkāpuma procesā
tiesa (tiesnesis) kontrolē administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un
pamatotību.
Saskaņā ar AAL 180.panta pirmo daļu, izskatot administratīvā pārkāpumu lietu rakstveida procesā, tiesa sastāda
nolēmumu saskaņā ar administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem dokumentiem.
AAL 225.panta otrā daļa noteic, ka tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kuri nodibināti ar pierādījumiem
administratīvā pārkāpuma lietā vai kurus saskaņā ar šā likuma 88.pantu nav nepieciešams pierādīt.
AAL likuma 225.panta trešajai daļai tiesa spriedumu drīkst pamatot tikai ar tādiem apstākļiem, par kuriem
procesa dalībniekiem ir bijusi iespēja mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu viedokli.
Saskaņā ar AAL 178. pantu, tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata sūdzībā vai protestā izteikto prasību
apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad tiesai rodas šaubas par tās personas vainu,
kura saucama pie atbildības, vai par atbildību pastiprinošiem apstākļiem. Tādējādi tiesa pārsūdzētā lēmuma
pārbaudes apjomu un robežas noteic, ņemot vērā sūdzībā izvirzītos argumentus, iebildumus un prasījumus.
Saskaņā ar AAL 132.pantu amatpersona, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, noskaidro: 1) vai ir izdarīts
administratīvais pārkāpums; 2) vai to ir izdarījusi pie atbildības saucamā persona; 3) vai šo personu var saukt
pie administratīvās atbildības; 4) vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi; 5) vai ir citi apstākļi, kam ir
nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā.
Tiesa atzīst, ka sūdzības izskatīšana rakstveida procesā nav ierobežojusi lietas dalībnieku tiesības. Pie atbildības
saucamā persona ir iesniedzis rakstveida sūdzību, norādot kā izpaužas Augstākas amatpersonas lēmuma
nepareizība. Tiesa ir iepazinusies ar pie atbildības saucamās personas viedokli, tādejādi ir notikusi pie atbildības
saucamās personas uzklausīšana. Lietas dalībniekiem ir nodrošināta iespēja iepazīties ar pierādījumiem lietā.
Līdz sūdzības izskatīšanas dienai, /Nosaukums A/ nav norādījis jaunus pierādījumus vai apstākļus, kuru
pārbaudei būtu nepieciešams mutvārdu process. Tiesa savu spriedumu pamato ar apstākļiem, par kuriem procesa
dalībniekiem ir bijusi iespēja rakstveidā izteikt savu viedokli. Tiesa nekonstatēja nepieciešamību uzdot lietas
dalībniekiem jautājumus.
[3] Saskaņā ar AAL 5.panta pirmo daļu administratīvais pārkāpums ir personas prettiesiska, vainojama rīcība
(darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēta administratīvā
atbildība.
Tiesa, izvērtējot sūdzību par Augstākas amatpersonas lēmumu, secina, ka lietā pastāv strīds par to vai ir noticis
administratīvais pārkāpums.
[4]2025. gada 21. augustāPašvaldības policijas Tehnisko līdzekļu un sodu kontroles nodaļas inspektorspieņēma
lēmumu par procesa uzsākšanu un soda piemērošanu administratīvā pārkāpumalietā Nr.JP00106726, ar kuru pie
atbildības saucamai personai piemērots naudas sods sešas naudas soda vienības, kas saskaņā ar AAL 16. panta
otro daļu ir 30 EUR(turpmāk Lēmums).
Lēmumā norādītas ziņas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem – /Adrese B/ (pie
gājēju pārejas), ar /Nosaukums A/ īpašumā esošu transportlīdzekli – /Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas
numura zīme /Numurs A/ (turpmāk Transportlīdzeklis), 2025. gada 20. augustā plkst. 18.42, pārkāpti Ministru
kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk CSN) 45.punkta
4.apakšpunkta noteikumi – sarkans signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani signāli, kas
aizliedz kustību, tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Ceļu satiksmes likuma
(turpmāk CSL) 52.panta pirmajā daļā.
[5] Pie atbildības saucamā persona pārsūdzēja Lēmumu.
[6] Augstāka amatpersona 2025.gada 17.septembrī izskatīja pie atbildības saucamās personas sūdzība par
Lēmumu un nolēma noraidīt sūdzību un atstāt 2025.gada 21.augustā pieņemto lēmumu negrozītu.
Augstāka amatpersona konstatēja, ka pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli.
Pārkāpuma konstatēšanas brīdī veikts videoieraksts. /Adrese C/ virzienā no Bulduriem uz Dubultiem ir uzstādīti
divi luksofori, viens pirms Majoru stāvvietas iebrauktuves /Adrese D/, otrs aiz iebrauktuves Majoru stāvvietā,
pirms gājēju pārejas. Abiem luksoforiem gaismas signāli pārslēdzas vienlaicīgi. No video ieraksta ir redzams, ka
transportlīdzeklim atrodoties pirms luksofora, kas uzstādīts pirms iebrauktuves uz Majoru stāvvietu /Adrese C/,
iedegas dzeltenais kustību aizliedzošs signāls. Transportlīdzekļa vadītājam bija izpildāms pienākums samazināt
transportlīdzekļa ātrumu un apstāties pirms stoplīnijas, uzstādītās STOP zīmes un braukšanu aizliedzoša
luksofora signāla.
Augstāka amatpersona secināja, ka administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemtais Lēmums ir tiesisks un
pamatots. Amatpersonas lēmums atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.
[7] Pie atbildības saucamā persona pārsūdzēja Augstākas amatpersonas lēmumu un lūdza to atcelt, norādot, ka
vadītāja rīcība turpināt kustību bija vienīgā drošā izvēle, lai neapdraudētu gājējus.
[8] Tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds par to, ka pie atbildības saucamai personai piederoša transportlīdzekļa
– /Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas numura zīme /Numurs A/, vadītājs 2025.gada 20.augustā plkst.
plkst. 18.42, šķērsota stoplīnija un gājēju pāreju pie sarkanā, kustību aizliedzošā signāla.
Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi”(turpmāk CSN) 45.punkta
45.4.apakšpunktā noteikts, ka luksofora sarkanais signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani
signāli aizliedz kustību.
Tiesa atzīst, ka Augstāka amatpersona pamatoti atzina, ka transportlīdzeklis 2025.gada 20.augustā plkst. 18.42,
adrese: /Adrese B/, pārkāpa CSN 45.punkta 4.apakšpunkta noteikumus, un konstatējama prettiesiska rīcība, par
kuru administratīvā atbildība noteikta CSL 52. panta pirmajā daļā. Tiesa konstatē, ka iepriekš minēto apstiprina
pierādījumi – Foto 00106726.png, videoieraksts bdfd3510-094623.mj2. Kā arī tiesa konstatē, ka notikuma
faktiskos apstākļus neapstrīd arī pie atbildības saucamā persona.
Tiesa šajā lietā neņem vērā pie atbildības saucamās personas veiktos aprēķinus, jo nav pamata uzskatīt, ka šajos
aprēķinos izmantotie lielumi ir attiecināmi uz konkrēto administratīvo pārkāpumu.
Tiesa atzīst, ka Augstāka amatpersona pamatoti atzina, ka transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas
nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas
īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā), tādējādi
transportlīdzekļa vadītājam, vadot transportlīdzekli 2025.gada 20.augustā, bija jāizvēlas satiksmes intensitātei
piemērots braukšanas ātrums, lai, iedegoties luksofora sarkanās gaismas signālam, spētu transportlīdzekli
apstādināt pirms 929.ceļa apzīmējuma – plata nepārtraukt šķērslīnija – stoplīnija.
[8.1] Ceļu satiksmes likuma (turpmāk CSL) 52.panta pirmajā daļā noteikts, ka par braukšanu, ja luksoforā deg
aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam, vai par braukšanu virzienā, kas ir
aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu, piemēro naudas sodu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam no
trim līdz četrpadsmit naudas soda vienībām, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — no sešām līdz divdesmit
astoņām naudas soda vienībām.
AAL 162.panta pirmajā daļā noteikts, ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot
transportlīdzekli, sodu par pārkāpumu piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam
turētājam vai, ja turētājs nav norādīts vai transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites, — transportlīdzekļa
īpašniekam vai valdītājam, bet, ja pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas nodots tirdzniecībai (tam
uzstādītas tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmes vai tas reģistrēts tirdzniecības reģistrā), —
komersantam, kurš veic attiecīgā transportlīdzekļa tirdzniecību. Savukārt AAL 161.panta trešajā daļā noteikts,
ka par šajā nodaļā minētajiem pārkāpumiem personai piemēro attiecīgajam pārkāpumam noteikto minimālo
naudas sodu.
Tiesa konstatē, ka sods par pārkāpumu piemērots transportlīdzekļa īpašniekam un tā apmērs noteikts minimālā
naudas soda apmērā.
Tiesa atzīst, ka šajā lietā nav nepieciešams izvērtēt vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, jo tas
nevar ietekmēt piemērotā soda mēru. Tiesa nekonstatē citus apstākļus, kam ir nozīme administratīvā pārkāpuma
lietas pareizā izlemšanā.
Tiesa secina, ka Augstākās amatpersonas lēmums ir tiesisks un pamatots, tas atstājams negrozīts, bet sūdzība
noraidāma.
[8.2] Tiesa atzīst, ka šajā lietā nav nepieciešams izvērtēt pārējos Augstākas amatpersonas lēmumā un sūdzībā
norādītos apstākļus, jo tie nevar ietekmēt tiesas nolēmumu.
Rezolutīvā daļa.
Tiesa, saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 225., 227.pantu,
nosprieda
atstāt negrozītu Jūrmalas pašvaldības policijas Tehnisko līdzekļu un sodu kontroles nodaļas priekšnieka
2025.gada 17.septembra lēmumu Nr. 8.1.12/25-2941, bet /Nosaukums A/ sūdzību noraidīt.
Spriedums paziņots un pieejams Vidzemes rajona tiesas kancelejā 2025.gada 31.oktobrī.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 darbdienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas apelācijas kārtībā apgabaltiesā,
apelācijas sūdzību adresējot apgabaltiesai, bet iesniedzot Vidzemes rajona tiesā.
Prokurors sešu mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas var iesniegt apelācijas protestu par Vidzemes
rajona tiesas spriedumu.
Tiesnesis Didzis Līdacis