Small claims court dismisses transport claim due to lack of signed contract and CMR evidence.

Lietas Nr. C28222015

Lietas arhīva Nr. C-0156-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016. gada 3.martā

Rēzeknes tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Rūtena-Laizāne

ar sekretāri V.Greidāni,

atklātā tiesas sēdē 2016.gada 3.martā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „EVROPA TRANS”, reģistrācijas Nr.

1116027009438, maza apmēra prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr. /numurs/, par parāda 1900 euro

piedziņu.

Aprakstošā daļa

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) „EVROPA TRANS” 2015.gada 24.februārī iesniedza Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā

prasības pieteikumu maza apmēra prasībā par parāda 1900 euro piedziņu no SIA “/Nosaukums A/”. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 321.panta pirmo

daļu un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas D.Vilsones rezolūciju, lieta nosūtīta izskatīšanai Rēzeknes tiesai, kur tā saņemta 2015.gada 13.maijā un

nodota izskatīšanai tiesnesei S.Rūtenai-Laizānei.

Prasības pieteikumā (l.l. 4.-9.) norādīja, ka 09.04.2014. starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums – pieteikums Nr.114, saskaņā ar kuru

prasītāja apņēmās veikt kravas pārvadājumu, bet atbildētāja apņēmās par kravas pārvadājumu samaksāt prasītājai. Saskaņā ar līguma 7.punktu, puses

vienojās, ka atbildētāja par kravas pārvadājumu samaksās prasītājai 1900 euro.

Saskaņā ar līguma 8.punktu, atbildētāja par izpildīto kravas pārvadājumu apņēmās norēķināties ar izpildītāju 5 dienu laikā pēc CMR pavadzīmes

un rēķina oriģināla iesniegšanas. Puses vienojās, ka kravas pārvadājums tiks veikts saskaņā ar 1956.gada 19.maija Konvenciju par starptautisko

autopārvadājumu līgumu (CMR).

Atbilstoši līguma nosacījumiem, prasītāja ieradās līgumā norādītajā vietā, saņēma kravu pārvadāšanai, kuru nodeva “/Nosaukums B/” un ko pierāda

pavadzīme – CMR Nr.LV-270/271. Pēc kravas saņemšanas prasītāja veica kravas pārvadājumu, nogādājot to kravas saņēmējam 13.04.2014.

Ievērojot konvencijas 5.panta pirmās daļas prasības, viens CMR eksemplārs tika atstāts pie kravas nosūtītāja, otrs pavadīja kravu un tika atdots

kravas saņēmējam un trešais glabājas pie prasītājas.

Saskaņā ar līguma 8.punktu, prasītājai 5 dienu laikā pēc tam, kad CMR tika nodots, kā arī pavadzīme-rēķins tika nodots, bija pienākums veikt

pirkuma maksas samaksu par kravas pārvadāšanas pakalpojumiem, taču minētajā termiņā atbildētāja pirkuma maksu nav samaksājusi.

07.10.2014. prasītāja nosūtīja atbildētājai pretenziju ar atgādinājumu veikt samaksu līdz 17.10.2014. un klāt pretenzijai nosūtīja 28.04.2014.

apmaksas rēķinu.

Atbildētāja bija pasūtījusi prasītājai kravas pārvadājumu. Prasītāja izpildīja pasūtījumu, piegādāja kravu un nekādas pretenzijas no atbildētājas par

sniegto pārvadājuma pakalpojumu nav saņēmusi, taču atbildētāja izvairās labprātīgi pildīt savas saistības.

Prasītājai ir radušies izdevumi par lietā iesniegtā dokumenta tulkošanu un apliecināšanu 32,83 euro.

Pamatojoties uz Civillikuma 1., 1587., 1753., 1754., 1756., 1765., 1828.pantu, Konvenciju par starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR),

Civilprocesa likuma 13.panta otro daļu, 33.pantu, 41.panta pirmo daļu, 44.panta pirmās daļas 3.punktu, 406.8 panta trešo daļu, 30.3 nodaļu, prasītāja

lūdza tiesu:

1) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai galveno parādu 1900 euro;

2) piedzīt visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus, tai skaitā, valsts nodevu 285 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, ar lietas

vešanu saistītos izdevumus par dokumenta tulkošanu un apliecināšanu 32,83 euro;

3) atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no galvenā parāda.

2015.gada 14.decembrī Rēzeknes tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā atbildētāja norādīja, ka neatzīst prasību, uzskata to par

nepamatotu. Prasība pamatota ar starp pusēm 2014.gada 9.aprīlī noslēgto līgumu-pieteikumu Nr.114, tomēr minētais līgums-pieteikums starp pusēm nav

noslēgts. Neviena no SIA “/Nosaukums A/” amatpersonām līguma-pieteikuma Nr.114 noslēgšanai gribu nav izteikusi, ko arī apliecina uz līguma

iztrūkstošais atbildētājas paraksts. Turklāt starp prasītājas iesniegtajiem dokumentiem – līgumu-pieteikumu, CMR un rēķinu, nav saskatāma nekāda

cēloniskā sakarība un saistība. Atbildētāja neatzīst prasītājas 28.04.2014. rēķinu Nr.4 un uzskata to par nepamatotu. Vien rēķina izrakstīšana neapliecina

pušu starpā līgumisko attiecību esamību, pakalpojumu sniegšanu un pieprasītās naudas summas pamatotību.

2016.gada 18.februārī Rēzeknes tiesā saņemta prasītājas atsauce uz atbildētājas paskaidrojumu, kurā norādīts, ka SIA “/Nosaukums A/”

apgalvojums neatbilst patiesībai, jo pati atbildētāja savas parādu saistības pret prasītāju ir iekļāvusi savā tiesiskās aizsardzības plānā, par ko Rīgas

apgabaltiesa ir taisījusi spriedumu civillietā Nr.C28414114. Tiesiskās aizsardzības plāna 17.lappusē SIA “/Nosaukums C/” ir norādīta kā atbildētājas

kreditors 1900 euro apmērā. Minētās saistības ir radušās no prasītājas prasības pieteikumā norādītā darījuma.

Uz tiesas sēdi atbildētājas pārstāvis neieradās. 2016.gada 2.martā Rēzeknes tiesā saņemts atbildētājas /amats/ /pers. D/ iesniegums, kurā lūdza

izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes. Norādīja, ka izstrādājot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, SIA “/Nosaukums A/” bija pienākums

plānā iekļaut absolūti visus kreditoru prasījumus, tai skaitā tos prasījumus, par kuriem starp pusēm ir strīds. Savukārt gadījumā, ja tiesa tiesiskās

aizsardzības procesa laikā atzīst kāda kreditora prasījumu par nepamatotu (par kuru starp pusēm radušais strīds tiek risināts tiesvedības ceļā), tad puse,

kurai ir pasludināts tiesiskās aizsardzības process, veic nepieciešamos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, izņemot šo nepamatoto

prasījumu no pasākumu plāna. SIA “/Nosaukums C/” prasījuma iekļaušana tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā pati par sevi nevar tikt

uzskatīta par prasības atzīšanu civillietā Nr.C28222015 un prasītāja nav atbrīvota no pienākuma pierādīt savu prasījumu pamatotību. Turklāt tiesiskās

aizsardzības procesa pasākumu plāns, uz kuru atsaucas un pamatojas prasītāja, likumā noteiktajā kārtībā netika apstiprināts, tāpēc tas nav saistošs.

Atbildētājas pārstāve lūdza lietu izskatīt bez atbildētājas klātbūtnes, pamatojoties uz paskaidrojumos un iesniegumā norādīto.

Uz tiesas sēdi prasītājas pārstāvis neieradās. 2016.gada 18.februārī Rēzeknes tiesā saņemts prasītājas pilnvarotās pārstāves /pers. E/ iesniegums,

kurā lūdza izskatīt lietu bez prasītājas klātbūtnes. Norādīja, ka uztur prasību pilnā apmērā uz pieteikumā un paskaidrojumā norādītajiem argumentiem un

lūdz no atbildētājas piedzīt prasīto parādu pilnībā.

Motīvu daļa

Noskaidrojot lietas apstākļus, pārbaudot un novērtējot Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā gūtos pierādījumus to kopumā, tiesa uzskata, ka

prasība ir noraidāma.

Konstatēts, ka prasītāja savu prasījumu ir pamatojusi ar līgumu-pieteikumu Nr. 114, CMR pavadzīmi un rēķinu, lūdzot piedzīt no atbildētājas par

labu prasītājai samaksu par pārvadājumu 1900 euro apmērā.

Starptautisko autopārvadājuma darījumu tiesiskās attiecības regulē Ženēvas 1956.gada 19.maija konvencija “Par kravu starptautisko

autopārvadājumu līgumu (CMR)”, kuras 4.pants paredz, ka pārvadājuma līgums tiek apstiprināts, sastādot pavadzīmi, un, saskaņā ar šīs Konvencijas

9.pantu, pavadzīme ir pirmais pierādījums pārvadājuma līguma noslēgšanai, līguma nosacījumiem un tam, ka pārvadātājs ir saņēmis kravu. Ja pavadzīme

nesatur īpašus pārvadātāja iebildumus, tiek pieņemts, kamēr nav pierādīts pretējais, ka kravas un tās iesaiņojuma ārējais izskats brīdī, kad pārvadātājs

pieņēma kravu, bija labs, ka iesaiņojumu skaits, to apzīmējumi un numuri sakrita ar norādītiem pavadzīmē.

No lietas materiāliem pievienotās pavadzīmes (l.l. 17.) redzams, ka kravas iekraušana notikusi Rīgā, Latvijā 2014.gada 11.aprīlī. Krava izkrauta

Krievijā, Maskavā. Nosūtītājs: “/Nosaukums B/” ar juridisko adresi Kiprā, saņēmējs: LLC “/Nosaukums F/” ar juridisko adresi Krievijā. Krava: ādas

apavi, somas, portfeļi, auduma apavi. Tiesa konstatē, ka ar iesniegto pavadzīmi nav pierādīts, ka starptautiskais pārvadājums tika veikts pēc SIA

“/Nosaukums A/” pasūtījuma. No pavadzīmes nav secināms, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāvētu pārvadājuma līguma saistības par prasības

pieteikumā minēto summu. Starptautiska pārvadājuma gadījumā pavadzīme ir obligāts nosacījums un galvenais pierādījums pārvadājuma līguma izpildei.

Tiesas rīcībā nav pavadzīmes, kas apliecinātu pārvadājuma līguma, kas noslēgts starp prasītāju un atbildētāju, izpildi.

Civillikuma 1404.pants noteic, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma. Saskaņā ar šī

likuma 1427.pantu, pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku

saskanīgs gribas izteikums. Kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka. Vienpusējs apsolījums, kuru vēl nav pieņēmusi otra puse,

nenodibina nekādu saistību (1513.pants).

Tiesa konstatē, ka 2014.gada 9.aprīlī sagatavotais līgums-pieteikums Nr.114 (l.l.14.), kurā kā pasūtītājs norādīts SIA “/Nosaukums A/” un

izpildītājs SIA “/Nosaukums C/”, nav parakstīts SIA “/Nosaukums A/” vārdā, līdz ar to minētajam līgumam nav juridiska spēka un tas nav saistošs

pusēm.

2014.gada 28.aprīlī prasītāja izrakstījusi atbildētājai rēķinu Nr.4 par summu 1900 euro apmērā. Rēķinu parakstījis SIA “/Nosaukums C/” vadītājs

un grāmatvedis. Ņemot vērā to, ka nav pierādīta saistības esamība, arī izrakstītajam un lietā pievienotajam rēķinam nav juridiskas nozīmes.

Prasītāja norādījusi, ka atbildētāja prasības pieteikumā norādīto parādsaistību ir iekļāvusi savā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, tādā

veidā atzīstot parādsaistības esamību. Tiesa konstatē, ka no lietas materiāliem pievienotā SIA “/Nosaukums A/” tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu

plāna (l.l. 58.-84.) redzams, ka atbildētājas kreditoru sarakstā ir iekļauta SIA “/Nosaukums C/” ar galvenā prasījuma summu 1900 euro apmērā, tomēr

nav norādīts uz kāda pamata, proti, par kādu līgumsaistību parādu, ir iekļautais prasījums. Turklāt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns nav

apstiprināts Civilprocesa likuma 341.6 pantā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Pastāvot minētajiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem tiesa atzīst, ka SIA “/Nosaukums C/” maza apmēra prasība pret SIA “/Nosaukums

A/” ir noraidāma, jo prasītāja nav pierādījusi pārvadājuma līguma noslēgšanas un pārvadājuma veikšanas faktu, līdz ar ko nav pierādījusi savu prasījumu

pamatotību.

Tā kā prasība ir noraidāma, ceļot tiesā prasību, samaksātie tiesas izdevumi prasītājai nav atlīdzināmi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-193., 250.,25 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

Noraidīt SIA „EVROPA TRANS”, reģistrācijas Nr. 1116027009438, maza apmēra prasību pret SIA “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr.

/numurs/, par parāda 1900 euro piedziņu.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā.

Tiesnese S.Rūtena – Laizāne