Administrative court dismissed appeal against traffic fine citing minor protocol errors as non-substantial.

NORAKSTS Lieta Nr.A42 9503 09 143/AA43-1119-11/18

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 28.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja A.Šteinberga, tiesneši K.Berķis un M.Birzgalis, piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai R.R. un Rīgas domes Pašvaldības policijas pārstāvim I.B., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz R.R. pieteikumu par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2009.gada 3.septembra lēmuma Nr.D57/10/ZV053723/1 atcelšanu, sakarā ar R.R. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 21.septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa [1] Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes (turpmāk – Policija) inspektore 2009.gada 5.augustā plkst.18.58 R.R. (turpmāk – pieteicēja) sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.D57/10/ZV053723 (turpmāk – Protokollēmums) par to, ka viņa minētajā datumā plkst.18.56 Rīgā, pie Doma laukuma 4.nama, vadot transportlīdzekli ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ un neņemot vērā 415.ceļa zīmi, pārkāpa Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 293.17.apakšpunkta prasības, atbildība par ko paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.29panta otrajā daļā.

Par minēto pārkāpumu tā izdarīšanas vietā pieteicējai piemērots naudas sods Ls 40 apmērā. Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, Policija ar 2009.gada 3.septembra lēmumu Nr.D57/10/ZV053723/1 (turpmāk – Lēmums) atstāja negrozītu Protokollēmumu. [2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots šādi. [2.1] Protokollēmumā norādītais par rīkojuma ceļa zīmes Nr.415 „Gājēju un velosipēdu ceļš” prasību neievērošanu neatbilst faktiskajiem apstākļiem.

Pieteicēja pa Vecrīgu automašīnu vadījusi pirmo reizi un nav zinājusi precīzu ceļa zīmju izvietojumu Vecrīgā, nav zinājusi ielas, kur aizliegts braukt ar transportlīdzekli, līdz ar to, pārvietojoties pa Vecrīgas ielām ar automašīnu, varējusi ievērot un izpildīt tikai to ceļa zīmju prasības, kuras bija attiecīgi (nepārprotami) novietotas. Braucot pa Pils ielu Doma laukuma virzienā pie Miesnieku ielas, pieteicēja nav redzējusi 415.ceļa zīmi „Gājēju un velosipēdu ceļš”, kas aizliegtu turpināt braukt pa Pils ielu, sakarā ar ko turpinājusi braukt pa Pils ielu Doma laukuma virzienā un pagriezusies pie Doma laukuma Herdera laukuma virzienā.

Šajā brīdī (faktiski atradoties uz Doma laukuma pie nama ar adresi Pils iela 23, nevis Doma laukums 4) pieteicēja ievērojusi divas policijas darbinieces. Pieteicējas paskaidrojumus inspektore L.Č. un ar viņu kopā esošā I.Š. nav uzklausījušas un sākušas noformēt protokolu. Vienlaicīgi inspektores paskaidrojušas, ka nevarot nesastādīt protokolu un nesodīt pieteicēju, jo darbojas novērošanas kameras. Pieteicēja uzskata, ka inspektore sava veida baiļu rezultātā nespēja izvērtēt apstākļus un novērtēt situāciju. [2.2] Pieteicēja uzsver, ka ceļa zīme ir novietota tādā veidā, ka tā ir attiecināma tikai uz ietvi, nevis uz ielas brauktuves daļu un faktiski neattiecas uz ceļa braucamo daļu un neregulē (neaizliedz) transporta kustību pa to. 415.ceļa zīme „Gājēju un velosipēdu ceļš” ir novietota uz Pils ielas cieši klāt pie pašas mājas sienas, kas atrodas uz Miesnieku un Pils ielas stūra.

Zīme novietota virs ietves sākuma no mājas sienas puses un faktiski ir attiecināma uz ietvi, norādot, ka tas ir gājēju un velosipēdu ceļš. Šī zīme nevar tikt attiecināta uz ielas braucamo daļu, un līdz ar to Pils ielai pēc Miesnieka ielas nav gājēju un velosipēdu ceļa statuss. Minēto par ceļa zīmes izvietojumu apstiprina pieteicējas veiktie fotouzņēmumi (lietas 11.lapa). [2.3] Pieteicēja uzskata, ka protokols ticis sastādīts neesošai personai, jo viņas uzvārds ir R., bet protokolā ir norādīts „P.”.

[3] Policija tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteikumu neatzīst un uzskata to par nepamatotu, pamatojoties uz Lēmumā norādīto pamatojumu.

[4] Ar Administratīvas rajona tiesas 2010.gada 21.septembra spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīts un Lēmums atstāts negrozīts. Spriedums pamatots šādi. [4.1] LAPK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar LAPK 214.1panta pirmo daļu pašvaldības policijas iestādes izskata šā kodeksa (..) 149.29panta otrajā daļā (..) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Atbilstoši minētā panta otrās daļas 2.punktam pašvaldības policijas vecākie inspektori un inspektori ir tiesīgi izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus pašvaldības policijas iestāžu vārdā par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti LAPK 149. 29panta otrajā daļā, ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz 40 latus. [4.2] Pieteicēja saukta pie administratīvās atbildības par Ceļu satiksmes noteikumu 293.17.apakšpunkta prasību neievērošanu, par ko atbildība paredzēta LAPK 149.29panta otrajā daļā.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 1.22.apakšpunktu gājēju un velosipēdu ceļš ir ceļš, kas apzīmēts ar 415., 416. vai 417.ceļa zīmi un paredzēts gājējiem un braukšanai ar velosipēdu. Ceļu satiksmes noteikumu 293.17.apakšpunkts noteic, ka 415.zīme ir rīkojuma zīme „Gājēju un velosipēdu ceļš”. Atļauts braukt tikai ar velosipēdiem, kā arī pārvietoties gājējiem. Atbilstoši LAPK 149.29panta otrajai daļai par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 413., 414., 415., 416. vai 417.ceļa zīmi, – uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – četrdesmit latu apmērā.

Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par minēto normu pārkāpumu, ir jāpierāda, ka transportlīdzeklis ir braucis pa vietu, kas apzīmēta ar 415.zīmi. [4.3] Policija konstatēja, ka 2009.gada 5.augustā pieteicēja ir iebraukusi Doma laukumā no Pils ielas puses un braukusi pa to Herdera laukuma virzienā, neievērojot 415. ceļa zīmes „Gājēju un velosipēdu ceļš” prasības. Pieteicēja uzskata, ka nav pārkāpusi 415. ceļa zīmes prasības, jo ceļa zīme ir novietota tādā veidā, ka tā ir attiecināma tikai uz ietvi un nevar tikt attiecināta uz ielas braucamo daļu, tāpēc Pils ielai pēc krustojuma ar Miesnieku ielu nav gājēju un velosipēdu ceļa statusa.

Tiesa pieteicējai nepiekrīt turpmāk minētā dēļ. Izvērtējot lietas materiālus un apsekojot pārkāpuma vietu, tiesa konstatē, ka, braucot Vecrīgā pa Pils ielu virzienā uz Doma laukumu, 415.rīkojuma zīme „Gājēju un velosipēdu ceļš” ir uzstādīta Pils ielā uzreiz pēc krustojuma ar Miesnieku ielu. Pils iela ir samērā šaura, un ceļa zīme ir labi saskatāma. 415.ceļa zīme ir uzstādīta Pils ielā vēl nelielu gabalu pirms iebraukšanas Doma laukumā un skaidri norāda, ka tālāk ceļu var turpināt tikai gājēji un velosipēdisti.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punktu ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). (..) Tātad saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 293.17.apakšpunktu 415.zīme „Gājēju un velosipēdu ceļš” attiecas uz visu satiksmei izbūvēto teritoriju, tostarp brauktuvi. Turklāt būtu bezmērķīgi izvietot 415.zīmi attiecībā uz ietves lietošanu, jo Ceļu satiksmes noteikumu 1.23.punkts jau noteic, ka ietve ir ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. [4.4] Tiesas ieskatā nav nozīmes arī apstāklim, kurā vietā pārkāpuma konstatēšanas brīdī pieteicējas vadītā automašīna tika apturēta, atrodoties uz Doma laukuma pie nama ar adresi Pils iela 23 vai Doma laukumā 4.

Internetā publiski pieejamajā Rīgas pilsētas kartē (http://www.rdsd.lv/box/files/vecrigaarremontiem.jpg), kur atzīmētas gājēju un velosipēdu ielas, redzams, ka viss Doma laukums un tiešā piekļuve tam ir paredzēta tikai gājēju un velosipēdu lietotājiem. Policijas darbinieces pieteicējas vadīto transportlīdzekli bija apturējušas Doma laukumā, kas acīmredzami norāda, ka 415.ceļa zīmes prasības netika ievērotas. [4.5] Tiesa arī norāda, ka Vecrīga ir Rīgas pilsētas kultūrvēsturiskais centrs, kur transportlīdzekļu kustība ir stipri ierobežota.

Līdz pat 2009.gada 26.februārim transportlīdzekļu iebraukšanas kārtība Vecrīgā bija noteikta Rīgas domes 2000.gada 31.oktobra saistošajos noteikumos Nr.98 „Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Vecrīgā”. Atbilstoši minētajiem noteikumiem jebkāda transportlīdzekļu iebraukšana Vecrīgā notika ar Elektroniskās kontroles sistēmas palīdzību. Ja personai nebija speciālas viedkartes, iebraukšana Vecrīgā bija liegta. Minētie kontroles pasākumi tika veikti ar mērķi ierobežot transporta satiksmi Vecrīgā, kā arī veicināt Vecrīgas kā kultūras un vēstures pieminekļa saglabāšanu.

Mainoties tiesiskajam regulējumam transportlīdzekļu iebraukšanas kārtībai Vecrīgā, ļaujot automašīnām brīvi tur iebraukt, nav mainījusies situāciju, ka transportlīdzekļu kustība Vecrīgā ir stipri ierobežota. Šādā situācijā īpaša vērība ir jāvelta Vecrīgā uzstādītajām ceļa zīmēm, atceroties, ka Vecrīga kā kultūras un vēstures piemineklis ierobežo transportlīdzekļu kustību. [4.6] Atbilstoši LAPK 243.pantam pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu un tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskajiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Līdz ar to par pierādījumiem konkrētajā lietā var kalpot Protokollēmums (lietas 8.lapa) un fotogrāfijas (lietas 25.lapa). [4.7] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka ir pierādīts, ka 2009.gada 5.augustā plkst.18.56 R.R. ir vadījusi transportlīdzekli pa Doma laukumu no Pils ielas puses Herdera laukuma virzienā Rīgā, neievērojot 415.ceļa zīmes prasības. [4.8] Attiecībā uz pieteicējas iebildi, ka protokols ticis sastādīts neesošai personai, jo viņas uzvārds protokolā ir norādīts „P.” bez mīkstinājuma burtā „n”, tiesai nerodas šaubas, ka pieteicēja ir sapratusi, ka protokols tiek sastādīts tieši viņai, ko apliecina gan citi protokolā minētie personas identifikācijas dati, gan atzīme, ka piezīmju par protokola saturu nav. [4.9] Tiesa atzīst, ka Policijai, konstatējot, ka ir izdarīts Ceļu satiksmes noteikumu 293.17.apakšpunkta pārkāpums, par ko atbildība paredzēta LAPK 149.29panta otrajā daļā, bija jāizdod administratīvais akts par pieteicējas saukšanu pie administratīvās atbildības un bija jāuzliek sods tādā apmērā, kā tas ir noteikts LAPK 149.29panta otrās daļas sankcijā – Ls 40.

[5] Par Administratīvas rajona tiesas 2010.gada 21.septembra spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, norādot šādus apsvērumus. [5.1] Tiesa ir nepareizi tulkojusi jēdzienu „ceļš” un līdz ar to nepareizi noteikusi 415.ceļa zīmes darbības zonu. Izskaidrojot minēto jēdzienu, tiesa nepamatoti piemēroja Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punktā lietoto jēdzienu „ceļš’. Brauktuve un ietve ir ceļa daļas, kam gājēju un velosipēdu ceļa statusu piešķir tikai 415.ceļa zīme. [5.2] Atsaucoties uz Latvijas valsts standarta LVS 77-2 6.1.1., 6.5.1., 6.5.2., 6.5.9., 6.5.11.apakšpunktu, pieteicēja uzskata, ka konkrētajā gadījumā 415.ceļa zīme Pils ielas un Miesnieku ielas krustojumā ir uzstādīta tādā veidā, ka ir attiecināma tikai uz ietvi, jo tā novietota cieši pie mājas sienas virs ietves. Attiecīgā ceļa zīme nevar tikt attiecināta uz brauktuvi. To, ka Pils ielai pēc krustojuma ar Miesnieku ielu nav gājēju un velosipēdu ceļa statusa, apstiprina arī apstāklis, ka 415.ceļa zīme nav uzstādīta pēc Pils ielas krustojuma ar Doma laukumu. [5.3] Protokols sastādīts neesošai personai, jo personu identificē pēc tās vārda un uzvārda, un arī soda naudas piespiedu piedziņa pēc šāda protokola nevarētu tikt veikta. [5.4] Pieļautas kļūdas un neprecizitātes protokola sastādīšanā. Protokolā tekstu „nav” [piezīmju par protokola saturu] ir ierakstījusi protokola sastādītāja; nepareizi norādīts pārkāpuma fiksēšanas moments (plkst.18:51, nevis 18:56), transportlīdzekļa atrašanās vieta (nevis pie mājas Doma laukumā 4, bet Pils ielā 23).

[6] Policija tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norāda, ka pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, bet apelācijas sūdzība ir nepamatota un noraidāma. Policija norāda, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 293.17.apakšpunktu 415.ceļa zīme attiecas uz visu satiksmei izbūvēto teritoriju, arī uz brauktuvi. Nepamatots ir pieteicējas viedoklis, ka zīme ir izvietota nepareizi. Tieša piekļuve Doma laukumam ir iespējama tikai pa gājēju un velosipēdu ceļiem, līdz ar to vietā, kur pieteicēju apturēja policijas inspektore, pieteicēja varēja nokļūt tikai pa ceļu, kas apzīmēts ar 415.ceļa zīmi.

[7] Tiesas sēdē pieteicēja apelācijas sūdzību uzturēja. Iestādes pārstāvis apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa [8] Uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu kopsakarā ar procesa dalībnieku sniegtajiem paskaidrojumiem un apelācijas sūdzībā ietvertajiem argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi un pirmās instances tiesas spriedumā sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai [4] un atkārtoti izvērstāku argumentu izklāstu nenorāda.

[9] Apgabaltiesa turpmāk norādīto apsvērumu dēļ nepiekrīt apelācijas sūdzības argumentam, ka 415.ceļa zīme konkrētajā gadījumā uzstādīta tā, ka tās darbība attiecas tikai uz ietvi, bet ne uz brauktuvi. [9.1] Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 1.22.apakšpunktu gājēju un velosipēdu ceļš ir ceļš, kas apzīmēts ar 415., 416. vai 417.ceļa zīmi un paredzēts gājējiem un braukšanai ar velosipēdu. Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 293.17.apakšpunktam 415.zīme ir rīkojuma zīme „Gājēju un velosipēdu ceļš”.

Atļauts braukt tikai ar velosipēdiem, kā arī pārvietoties gājējiem. [9.2] Vīnes 1968.gada 8.novembra Konvencijas par ceļa zīmēm un signāliem (turpmāk – Konvencija) 6.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka zīmes jāizvieto tā, lai vadītāji, kam tās ir domātas, varētu tās viegli un savlaicīgi atpazīt. Tām parasti jābūt novietotām kustības virzienam atbilstošajā ceļa pusē; tomēr tās var tikt novietotas vai atkārtotas virs brauktuves [..]. Visas zīmes attiecas uz vadītājiem, kam tās ir domātas visas satiksmei paredzētās brauktuves platumā.

Tomēr zīmes var attiekties arī uz vienu vai vairākām brauktuves joslām, ja joslas ir noteiktas ar garenapzīmējumu. [..] Atbilstoši 6.panta ceturtajai daļai nacionālajos tiesību aktos ieteicams paredzēt, ka zīmes ir jāizvieto tā, lai tās netraucē transportlīdzekļu satiksmi uz brauktuves, un, ja novietotas uz nomales, lai iespējami mazāk traucē gājējus. Atbilstoši Konvencijas 1.pielikuma „Ceļa zīmes” D sadaļas „Rīkojuma zīmes” 4.punktam zīme D,4 „Velosipēdu ceļš” norāda velosipēdistiem, ka ceļš, kura sākumā zīme ir uzstādīta, paredzēts viņiem, un norāda citu transportlīdzekļu vadītājiem, ka tiem nav tiesību šo ceļu lietot.

Velosipēdistiem ir pienākums lietot šo ceļu, ja tas virzās gar brauktuvi, gājēju ceļu vai jātnieku ceļu tajā pašā virzienā [..]. Savukārt 5.punkts noteic, ka zīme D,5 „Gājēju ceļš’ informē gājējus, ka ceļš, kura sākumā zīme ir uzstādīta, paredzēts viņiem, un norāda citiem ceļa lietotājiem, ka tiem nav tiesību šo ceļu lietot. Gājējiem ir pienākums lietot šo ceļu, ja tas virzās gar brauktuvi, velosipēdu ceļu vai jātnieku ceļu tajā pašā virzienā. Savukārt atbilstoši 11.punktam paziņošanai, ka stiga vai celiņš ir paredzēts divām ceļa lietotāju kategorijām un to aizliegts lietot citiem, jāizmanto rīkojuma zīmes, uz kurām attēloti divu ceļa lietotāju kategoriju simboli, kam atļauts lietot stigu vai celiņu, kura sākumā šī zīme ir uzstādīta.

Ja simboli novietoti viens virs otra, zīme norāda attiecīgo kategoriju ceļa lietotājiem, ka tie var kopīgi lietot stigu vai celiņu. [9.3] Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 38.panta pirmajai daļai satiksmi uz ceļiem organizē ar ceļa zīmēm, ceļa apzīmējumiem, luksoforiem, transporta un gājēju plūsmas nožogojumiem un citiem tehniskajiem līdzekļiem, kas atbilst Latvijā obligāto standartu un citu normatīvu prasībām. Nosakot vispārīgās prasības ceļu zīmju lietošanai, Latvijas valsts standarta LVS 77-2 „Ceļa zīmes.

Uzstādīšanas noteikumi” (spēkā no 26.02.2009. līdz 15.04.2010.; turpmāk – Standarts) 6.1.1.apakšpunkts paredz, ka zīmes darbība attiecas uz to ceļu vai ceļa daļu, velosipēdu vai gājēju ceļu, pie kura vai virs kura zīme uzstādīta, izņemot atsevišķus šajā standartā minētos gadījumus. Atbilstoši Standarta 6.1.10. un 6.1.12.apakšpunktam ceļa zīmes, izņemot atsevišķus šajā standartā minētos gadījumus, jāuzstāda ceļa labajā pusē aiz nomales. Ierobežotos apstākļos (ēkas, žogi u.tml.) zīmi ir atļauts uzstādīt uz ceļa nomales.

Šajā gadījumā attālumam no brauktuves malas līdz tuvākajai zīmes malai jābūt vismaz 1 m, bet zīmes uzstādīšanas augstumam – vismaz 2 m. Atbilstoši Standarta 6.5.1.apakšpunktam rīkojuma zīmes norāda atļautos manevru virzienus un minimālo braukšanas ātrumu transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī ceļa izmantošanas kārtību gājējiem un velosipēdu vadītājiem. Standarta 6.5.5.apakšpunkts noteic, ka 413.zīme „Velosipēdu ceļš” jāuzstāda, lai apzīmētu atdalītu ceļu vai ceļa klātnes (t.sk. brauktuves) daļu, pa kuru atļauta tikai velosipēdu un mopēdu kustība, bet 6.5.6.apakšpunkts noteic, ka 413.A zīme „Velosipēdu ceļa beigas” jāuzstāda, lai norādītu ar 413.zīmi apzīmēta ceļa beigas.

Atbilstoši Standarta 6.5.7.apakšpunktam 414.zīme „Gājēju ceļš” jāuzstāda, lai apzīmētu atdalītu ceļu vai ceļa daļu, pa kuru atļauta gājēju pārvietošanās, kā arī mopēdu un velosipēdu kustība, bet 6.5.8.apakšpunkts noteic, ka 414.A zīme „Gājēju ceļa beigas” jāuzstāda, lai norādītu ar 414.zīmi apzīmēta ceļa beigas. Atbilstoši Standarta 6.5.9.apakšpunktam 415.zīme „Gājēju un velosipēdu ceļš” jāuzstāda, lai apzīmētu atdalītu ceļu vai ceļa daļu, pa kuru atļauta gājēju pārvietošanās, kā arī mopēdu un velosipēdu kustība, bet 415.A zīme „Gājēju un velosipēdu ceļa beigas” jāuzstāda, lai norādītu ar 415.zīmi apzīmēta ceļa beigas.

Atbilstoši Standarta 6.5.10.apakšpunktam 415. un 417. zīme „Gājēju un velosipēdu ceļš” jāuzstāda, lai apzīmētu atdalītu ceļu vai ceļa daļu, kam pa vienu pusi atļauta gājēju pārvietošanās, bet pa otru pusi – mopēdu un velosipēdu kustība, kā norādīts zīmē. Standarta 6.5.11.apakšpunkts noteic, ka 413.-417.zīmi uzstāda tieši atdalītā ceļa vai ceļa daļas sākumā un atkārto pēc katra krustojuma. Ja ar 413. zīmi apzīmētā ceļa daļa ir atdalīta no pārējās brauktuves tikai ar 920. apzīmējumu (nepārtraukta līnija), tad šī zīme kopā ar 812.papildzīmi jānovieto virs šīs velosipēdiem paredzētās ceļa daļas.

Ja ar 413.-415.zīmi apzīmētā ceļa daļa ir atdalīta no pārējās brauktuves ar apmali vai barjeru, tad šo zīmi ir atļauts uzstādīt pa labi no velosipēdu un/vai gājēju ceļa. [..] Velosipēdu satiksmes organizēšanai specifisko apstākļu norādīšanai kopā ar 413.-417.zīmi var lietot 842.papildzīmi, kā tas noteikts šī standarta 6.9.20.apakšpunktā. [9.4] No minētajām tiesību normām izriet, ka „Velosipēdu ceļš”, „Gājēju ceļš” un „Gājēju un velosipēdu ceļš” ir atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta gājēju un/vai velosipēdu kustībai un kuru nav tiesību izmantot citu transportlīdzekļu kustībai.

Ja attiecīgo rīkojuma zīmju darbību paredzēts attiecināt uz ceļa daļu (uz vienu no vairākām braukšanas joslām, uz ietvi, uz brauktuvi, uz ietves vai brauktuves daļu), tad attiecīgās ceļa daļas robežas iezīmē ar apmali, barjeru, 920. apzīmējumu (nepārtraukta līnija) vai papildzīmi (812. vai 842.). Pārējos gadījumos ir uzskatāms, ka labajā ceļa pusē aiz vai uz nomales uzstādītā 413., 414. un 415. zīme apzīmē gājēju un/vai velosipēdu kustībai paredzētu atdalītu ceļu, proti, attiecīgo zīmju darbība attiecināma uz visu ceļu (sk.

Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punktu) līdz attiecīgi 413.A, 414.A vai 415.A ceļa zīmei. Konkrētajā gadījumā Pils iela pēc krustojuma ar Miesnieku ielu, proti, aiz 415.ceļa zīmes līdz 415.A zīmei „Gājēju un velosipēdu ceļa beigas”, ir gājēju un velosipēdu vajadzībām atdalīts ceļš, proti, šim ceļam nav citas daļas, kas būtu paredzēta citu transportlīdzekļu kustībai. Savukārt pieteicēja, vadot automašīnu 415. ceļa zīmes darbības zonā, ir pārkāpusi Ceļu satiksmes noteikumu 293.17.apakšpunkta prasības, atbildības par ko paredzēta LAPK 149.29panta otrajā daļā. [10] LAPK 274.panta pirmā un otrā daļa paredz, ka, izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu šajā lietā, kurā norāda: tās institūcijas (amatpersonas) nosaukumu, kura pieņēmusi lēmumu; lēmuma numuru, kura pirmie trīs simboli ir institūcijas trīsciparu kods, ko piešķir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs; lietas izskatīšanas datumu; ziņas par personu, uz kuru attiecas izskatāmā lieta; lietas izskatīšanā konstatētos apstākļus un tos apstākļus, kuri mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu; protokola par administratīvo pārkāpumu numuru; normatīvo aktu, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu; lietā pieņemto lēmumu.

Savukārt minētās tiesību normas septītā daļa paredz, ka likumdošanā paredzētajos gadījumos par soda uzlikšanu izdara attiecīgu ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu vai lēmumu noformē citā noteiktā veidā. Apgabaltiesa atzīst par nepamatotu apelācijas sūdzības argumentu [5.3], ka, ņemot vērā, ka protokolā nepareizi norādīts pie administratīvās atbildības sauktās personas uzvārds, protokols ir sastādīts neesošai personai un lēmums attiecīgi nav izpildāms. Apgabaltiesai, citastarp, nerodas šaubas, ka Protokollēmumā pieteicējas uzvārds norādīts pareizi („R.”).

Turklāt, ņemot vērā, ka Protokollēmumā bija iekļautas arī citas personu identificējošas ziņas, citastarp personas kods, kas tika nepārprotami norādītas arī galīgajā lēmumā, ir tikušas novērstas visas šaubas par to, ka Lēmums ir attiecināms tieši uz pieteicēju. Attiecībā uz citām pieteicējas norādītajām kļūdām un neprecizitātēm protokola sastādīšanā [5.4] apgabaltiesa norāda, ka atbilstoši tiesu judikatūrai ne katra kļūda, kura pieļauta administratīvā pārkāpuma lietas lietvedībā, ir pamats administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanai.

Ja kļūda ir nebūtiska un nevarēja novest pie nepareiza lēmuma pieņemšanas, tās dēļ lēmums par personas saukšanu pie administratīvās atbildības nav atceļams (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 5.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-317 15.punktu; 2006.gada 17.augusta sprieduma lietā Nr.SKA-386 7.punktu; 2005.gada 8.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-337 8.punktu). Apgabaltiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā pieteicējas norādītie apstākļi nav ietekmējuši ne personas pieļautā pārkāpuma kvalifikāciju, ne soda noteikšanu.

[11] Ņemot vērā iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums par pieteicējas saukšanu pie administratīvās atbildības ir tiesisks un pamatots, līdz ar to nav pamata tā atcelšanai.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11panta otrās daļas 1.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda: Atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2009.gada 3.septembra lēmumu Nr.D57/10/ZV053723/1 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.D57/10/ZV053723) par R.R. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.29panta otrās daļas, bet R.R. sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) A.Šteinberga

Tiesneši (paraksts) K.Berķis

(paraksts) M.Birzgalis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese A.Šteinberga 2011.gada 28.novembrī