Court convicted drunk driver without license for forced labor and revoked driving rights.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving a vehicle while intoxicated and without proper licensing rights. The defendant confessed to the charges and requested that evidence not be examined in court, which the court accepted. Consequently, the court imposed forced labor, revoked driving privileges, and partially confiscated the vehicle.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 2. daļa; Krimināllikuma 46. panta 2. un 3. daļa; Krimināllikuma 47. panta 2. daļa: When a defendant drives an intoxicated without license, the court may impose forced labor, revoke driving rights, and confiscate the vehicle, considering confession as a mitigating circumstance.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11390031414
Lietas arhīva Nr. K37-0243-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā, 2014.gada 6.jūnijā
TUKUMA RAJONA TIESA
tiesnese A.KASAKOVSKA
piedaloties prokurorei A.KĀRKLIŅAI
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu
/pers.A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēcKrimināllikuma 262.panta otrās daļas.
Tiesas izmeklēšanā tiesa
konstatēja
Apsūdzētais/pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības nav
noteiktā kārtībā iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē.
2014.gada 24.maijā ap pulksten 13.20 /pers. A/, būdams alkohola ietekmē (alkohola saturs izelpojamā gaisā – 1,15%o, kas
atbilst alkohola koncentrācijai asinīs) bez noteiktā kārtībā iegūtām transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, vadīja savu automašīnu “VW
Jetta”, reģ. Nr. /reģ.nr./ pa ceļu Jaunpils – Viesatas 2 km, virzienā uz Viesatām, par ko sastādīts protokols.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.
Apsūdzētais/pers. A/ pilnīgi atzina savu vainu viņam inkriminētajās darbībās, lūdza neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas
izmeklēšanā.
Tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, tiesa
pieņēma lēmumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
/pers. B/ darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas kā transportlīdzekļa vadīšana, atrodoties alkohola
ietekmē, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu, tiesa, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto
kaitējumu, kā arī vainīgā personību.
Savukārt, atbilstoši normas trešajai daļai, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Ar IeM Informācijas centra Sodu reģistra izziņu pierādīts, ka /pers. A/ agrāk tiesāts, sodāmība dzēsta (lietas 31.lapa), ir
vairākas reizes sodīts administratīvi sodīts (lietas 30.lapa).
Lietā nav ziņu par apsūdzētā esamību Tukuma psihiatrijas un narkoloģijas kabinetu uzskaitē.
Apsūdzētā paskaidrojumi liecina, ka viņš nestrādā algotu darbu, gūst neregulārus ienākumus no gadījuma rakstura darbiem,
saņem palīdzību no bērniem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums
klasificējams kā mazāk smags noziegums, par kura izdarīšanu šī panta sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam
gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku
līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Tiesa uzskata, ka /pers. A/ nosakāms likumā paredzētais sods piespiedu darbs, piemērojot papildsodu - transportlīdzekļa vadīšanas
tiesību atņemšanu un piemērojot daļēju mantas - transportlīdzekļa, konfiskāciju.
Lietā nav ziņu par apsūdzētā regulāriem ienākumiem, nav lietderīgi piemērot naudas sodu.
Ziņas par apsūdzētā personu, attieksme pret izdarīto, kā arī noziedzīgā nodarījuma apstākļi liecina, ka nav samērīgi noteikt
brīvības atņemšanas sodu, tas neatbilstu Krimināllikuma 35.pantā paredzētajiem soda mērķiem.
Kā atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa novērtē apsūdzētā vaļsirdīgo atzīšanos
izdarītajā, tā nožēlošanu.
Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību, veicinājis
procesa norisi, piesakot lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, kas liecina par viņa attieksmi pret apsūdzību.
Tiesa nekonstatē Krimināllikuma 48.pantā paredzētos atbildību pastiprinošos apstākļus.
Nosakot papildsoda termiņu, tiesa ņem vērā /pers. A/ konstatēto alkohola reibuma pakāpi.
Ievērojot Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529., 531.pantus,
Tiesa
nosprieda
/pers. A/ atzīt par vainīgu un sodīt pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas ar piespiedu darbu uz simt piecdesmit stundām, atņemot
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz trīs gadiem, daļēji kofiscējot mantu – /pers. A/ piederošo automašīnu /Nosaukums A/, Nr.
/reģ.nr./.
Uzlikt par pienākumu /pers. A/, desmit darba dienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā, pieteikties soda - piespiedu darba izpildei
Valsts probācijas dienesta Tukuma teritoriālajā struktūrvienībā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem
Zemgales apgabaltiesā 10 dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Tukuma rajona tiesā.
Tiesnese A.Kasakovska