Appeal dismissed because superior authority withdrew complaint, ending hierarchical review process.

Lieta Nr. A420247118

Lietas arhīva Nr. AA43-0331-20/20

ECLI:LV:ADAT:2020:0305.A420247118.8.L

LĒMUMS

Rīgā 2020. gada 5. martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Lauma Paegļkalna,

tiesneši Kaspars Berķis un Diāna Makarova,

rakstveida procesā izskatīja Rīgas domes priekšsēdētāja lūgumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu administratīvajā

lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu (atļauju cirst kokus

nekustamajā īpašumā /adrese/).

Aprakstošā daļa

[1] Ar pirmās instances tiesas spriedumu apmierināts pieteicēja /pers. A/ pieteikums par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu un Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai (turpmāk arī – Komisija) uzlikts par pienākumu atkārtoti

izskatīt pieteicēja iesniegumu par koku ciršanu saistībā ar daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecību /adrese/, un izdot

administratīvo aktu, ievērojot spriedumā sniegto juridisko vērtējumu.

Nepiekrītot pirmās instances tiesas spriedumam, Komisija iesniedza apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona

tiesas 2019. gada 8. jūlija spriedumu.

[2] Administratīvajā apgabaltiesā saņemts Rīgas domes priekšsēdētāja lūgums, kurā Rīgas domes priekšsēdētājs kā

hierarhiski augstāka iestāde atsauc atbildētājas iesniegto apelācijas sūdzību un lūdz izbeigt apelācijas tiesvedību

administratīvajā lietā.

Motīvu daļa

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 306. panta pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedzējs var to atsaukt,

iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 306. panta otrajai daļai, ja

apelācijas sūdzību atsauc, tiesa rakstveida procesā pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu.

[5] Komisija ir Rīgas domes izveidota institūcija, kas izskata jautājumus par Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanu,

aizsardzību un labiekārtošanu. Komisija darbojas saskaņā ar Rīgas domes 2009. gada 8. decembra nolikumu Nr. 35 “Rīgas

domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas nolikums”. Saskaņā ar nolikuma 25. punktu Komisijas lēmumus var apstrīdēt

Rīgas domes priekšsēdētājam.

[6] Administratīvā akta pārbaudes apjoms ir atkarīgs no tā, vai iestāde, kas izdevusi apstrīdēto administratīvo aktu, ir

augstākas iestādes pakļautībā vai pārraudzībā.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta ceturtajai daļai augstākas iestādes pārbaudes apjoms pār pakļautībā

esošās iestādes izdotu administratīvo aktu ir neierobežots. Savukārt atbilstoši šā likuma 7. panta piektajai daļai augstākas

iestādes kontroles apjoms pār pārraudzībā esošās iestādes izdotu administratīvo aktu ir ierobežotāks. Tā var pārbaudīt tikai

to, vai izdotais administratīvais akts ir tiesisks, atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā var dot

rīkojumu pieņemt lēmumu. Attiecībā uz lietderības apsvērumiem augstāka iestāde nevar pārbaudīt, kurš no vairākiem

tiesiskiem rezultātiem ir pareizais, bet tā var pārbaudīt, vai zemākā iestāde nav pārkāpusi savas likumā noteiktās rīcības

brīvības robežas. Ja lietderības apsvērumi ir kļūdaini, tad ir pārkāptas Administratīvā procesa likuma 66. panta normas un

lēmums ir prettiesisks (Briede J., 81. panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa.

Briede J. (Zin. red.) Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 802.-803. lpp.)

[7] Rīgas domes priekšsēdētājs, atceļot Komisijas lēmumu par atteikumu izsniegt koku ciršanas atļauju uzdeva

Komisijai izdot jaunu cita satura administratīvo aktu, ievērojot tā sniegtos norādījumus. Tas savukārt raksturo Rīgas domes

priekšsēdētāja īstenoto pārraudzību pār Komisiju.

Šāds Rīgas domes priekšsēdētāja lēmums ir starplēmums administratīvajā procesā, kurš noslēdzas pēc tam, kad

zemāka iestāde pieņem lēmumu. Lai neveidotos “vāveres ritenis”, zemākas iestādes lēmums šādā gadījumā nav vairs

jāapstrīd, bet to uzreiz var pārsūdzēt tiesā (turpat, 804. lpp.).

[8] Tātad, lai arī izskatāmajā lietā pastāv izņēmuma gadījums, kad persona var vērsties tiesā par zemākas iestādes

lēmumu, atkārtoti neapstrīdot to padotības kārtībā augstākā iestādē, ierosinātā tiesvedība neatceļ augstākas iestādes

kontroles mehānismu pār zemāko, tostarp arī pastarpinātās pārvaldes, iestādi.

Rīgas domei arī tiesvedības procesā kā augstākai iestādei saglabājas pārraudzības tiesības pār Komisiju. Tālab, ja

Rīgas domes priekšsēdētājs nepiekrīt apelācijas tiesvedībai šajā lietā, secināms, ka Komisija, iesniedzot apelācijas sūdzību,

nav ievērojusi padotību Rīgas domes priekšsēdētājam kā hierarhiski augstākai iestādei (amatpersonai).

Līdz ar to Rīgas domes priekšsēdētājam ir tiesības atsaukt apelācijas sūdzību lietā, kas ierosināta par zemākas iestādes

– Komisijas – lēmuma tiesiskumu, kam korelējošs prasījums ir pieteikums par labvēlīga akta izdošanu.

Nolēmuma daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 306. panta otro daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nolēma

izbeigt apelācijas tiesvedību administratīvajā lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu (atļauju cirst kokus nekustamajā īpašumā /adrese/).

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese referente L. Paegļkalna

Tiesnesis K. Berķis

Tiesnese D. Makarova