Appeal court dismissed appeal against administrative fines, ruling first instance correctly assessed violation composition.

NORAKSTS

Lieta Nr. A42446307

143/AA43-0064-11/18

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 21.janvārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja A.Šteinberga,

tiesneši K.Berķis un M.Birzgalis,

piedaloties pieteicējam un pieteicējas M.K. pārstāvim G.K., atbildētāja Jūrmalas

pašvaldības pārstāvei S.S.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz

M.K. un G.K. pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas

2007.gada 7.februāra lēmumu Nr.D58/164, D58/165, D58/166 un D58/167

atcelšanu un Jūrmalas pašvaldības policijas rīcību, nosūtot pieteicējiem pavēsti,

sakarā ar M.K. un G.K. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas

2009.gada 2.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija ir pieņēmusi šādus

lēmumus par M.K. un G.K.:

[1.1] Ar Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2007.gada

7.februāra lēmumu Nr.D58/164 (turpmāk – Lēmums Nr.D58/164) nolemts G.K.

sodīt ar administratīvo naudas sodu Ls 3 apmērā par to, ka G.K. savā īpašumā

/adrese/, nekopj teritoriju, tādējādi pārkāpj 1999.gada 10.jūnija Jūrmalas pilsētas

teritorijas, dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas un citu būvju uzturēšanas un

sabiedriskās kārtības saistošo noteikumu (lēmums Nr.604) 2.2.1.punktu, par ko

atbildība paredzēta šo noteikumu 2.2.punktā.

[1.2] Ar Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2007.gada

7.februāra lēmumu Nr.D58/167 (turpmāk – Lēmums Nr.D58/167) nolemts M.K.

sodīt ar administratīvo sodu Ls 3 apmērā par to, ka M.K. savā īpašumā /adrese/,

nekopj teritoriju, tādējādi pārkāpjot 1999.gada 10.jūnija Jūrmalas pilsētas

teritorijas, dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas un citu būvju uzturēšanas un

sabiedriskās kārtības saistošo noteikumu (lēmums Nr.604) 2.2.1.punktu.

[1.3] Ar Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2007.gada

7.februāra lēmumu Nr.D58/165 (turpmāk – Lēmums Nr.D58/165) nolemts G.K.

sodīt ar administratīvo sodu Ls 5 apmērā par to, ka G.K. savā īpašumā /adrese/,

nav nodrošinājis ēkas numura plāksnītes piestiprināšanu atbilstoši

apstiprinātajam standartam, tādējādi pārkāpjot 1999.gada 10.jūnija Jūrmalas

pilsētas teritorijas, dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas un citu būvju uzturēšanas

un sabiedriskās kārtības saistošo noteikumu (lēmums Nr.604) 2.1.8.punktu.

[1.4] Ar Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2007.gada

7.februāra lēmumu Nr.D58/166 (turpmāk – Lēmums Nr.D58/166) nolemts M.K.

sodīt ar administratīvo sodu Ls 5 apmērā par to, ka M.K. savā īpašumā /adrese/,

nav nodrošinājusi ēkas numura plāksnītes piestiprināšanu atbilstoši

apstiprinātajam standartam, tādējādi pārkāpjot 1999.gada 10.jūnija Jūrmalas

pilsētas teritorijas, dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas un citu būvju uzturēšanas

un sabiedriskās kārtības saistošo noteikumu (lēmums Nr.604) 2.1.8.punktu.

[2] 2007.gada 28.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts M.K. un

G.K. (turpmāk – pieteicēji) pieteikums par lēmumu Nr.D58/164, Nr.D58/165,

Nr.D58/166 un Nr.D58/167 atcelšanu un 2007.gada 5.jūlija pieteikuma

papildinājumi par Jūrmalas pašvaldības policijas rīcību, nosūtot pieteicējiem

pavēsti. Pieteikumā norādīti šādi apsvērumi.

[2.1] Pieteicēji ir apstrīdējuši pašvaldības lēmumu par tiesību uz

namīpašumu atzīšanu T.O., kura īpašumu atsavinājusi par labu S.P.. S.P. pie

administratīvās atbildības nav saukts. Kopīpašnieks S.P. namīpašumā mēģinājis

iemitināt J.M. ģimeni. VAS „Latvenergo” atslēgusi elektropadevi namam. Par

minēto zina Jūrmalas pilsētas dome, kuras mērķis ir piespiest atteikties

pieteicējus no īpašuma tiesībām.

Atkritumu kaudzes radušās, Jūrmalas domei ar VAS „Latvenergo”

pretlikumīgi demontējot pilsētas apgaismojuma elektrolīnijas daļu, caur kuru arī

ēkai tika pievadīta elektrība, un nenovācot tā rezultātā radušos atkritumus.

[2.2] Pieteicēji uzskata, ka katram ēkas īpašniekam jāpiestiprina savs

atsevišķs numurs, tā kā ēka atrodas tālu no ielas, tad šim numuram jāatrodas

nevis pie ēkas, kur to no ielas nevarētu redzēt, bet pie ieejas celiņa uz pieteicēju

ēku pie ielas.

Numuru nolauzuši Jūrmalas iedzīvotāji, pieteicējiem liegta iespēja tur

uzraudzīt sabiedrisko kārtību, pašvaldības policijai vainīgajiem bija jāuzliek

sods.

[2.3] 2007.gada 12.jūnijā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija nosūtījusi

pavēsti pieteicējiem par ierašanos policijā. Tā kā Jūrmalas pilsētas dome

nevarēja nezināt, ka šīs lietas izskatīšana ir piekritīga tiesai, izsaukums uz

policiju ir izskaidrojams vienīgi ar Jūrmalas pilsētas domes mēģinājumu izdarīt

pieteicēju tiesību, iespējams, vardarbīgu aizskārumu, izvairoties no rīcības

izvērtēšanas administratīvajā tiesā.

[3] Atbildētājs tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda, ka

pieteikumu neatzīst.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 2.oktobra spriedumu:

1) apmierināts M.K. un G.K. pieteikums par Jūrmalas pilsētas domes

Administratīvās komisijas 2007.gada 7.februāra lēmumu Nr.D58/164,

Nr.D58/165, Nr.D58/166 un Nr.D58/167 atcelšanu.

Atcelti Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2007.gada

7.februāra lēmumi Nr.D58/164, Nr.D58/165, Nr.D58/166 un Nr.D58/167

(2007.gada 22.janvāra administratīvā pārkāpuma protokoli ZZ Nr.601952/81,

ZZ Nr.601951/82, ZZ Nr.601949/83, ZZ Nr.601950/84) un izbeigta

administratīvā pārkāpuma lieta;

2) izbeigta tiesvedība prasījuma daļā par Jūrmalas pašvaldības policijas

rīcību, nosūtot pieteicējiem pavēsti.

Tiesas spriedums motivēts ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[4.1] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus.

[4.1.1] M.K. un G.K. ir īpašuma /adrese/, īpašnieki. Šo faktu neapstrīd arī

pieteicēji.

[4.1.2] 2007.gada 22.janvāra administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ

Nr.601952/81 konstatēts, ka G.K. savā īpašumā /adrese/, nekopj teritoriju, tur

izveidota atkritumu izgāztuve.

[4.1.3] 2007.gada 22.janvāra administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ

Nr.601952/82 konstatēts, ka G.K. savā īpašumā /adrese/, pie dzīvojamās mājas

nav piestiprinājis atbilstoši standartiem namu numura zīmju plāksnīti.

[4.1.4] 2007.gada 22.janvāra administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ

Nr.601952/84 konstatēts, ka M.K. savā īpašumā /adrese/, nekopj teritoriju,

pagalmu, tur izveidojusies atkritumu izgāztuve.

[4.1.5] 2007.gada 22.janvāra administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ

Nr.601952/83 konstatēts, ka M.K. savā īpašumā /adrese/, pie dzīvojamās mājas

nav piestiprinājusi atbilstoši standartiem namu numura zīmju plāksnīti.

[4.1.6] 2007.gada 22.janvāra dienesta ziņojumā Ilmārs Avots norāda, ka,

2007.gada 22.janvārī plkst.11:30 apsekojot Ķemeru rajona privātīpašumus,

konstatēja, ka /adrese/ īpašnieks G.K. nekopj zemes gabala teritoriju, izveidota

atkritumu izgāztuve. Nav piestiprināta namu numuru zīmju plāksnīte atbilstoši

standartiem. Sazinoties pa telefonu ar G.K., nepanāca, lai viņš ierastos

pašvaldības policijā parakstīt administratīvo protokolu par minētajiem

pārkāpumiem. Administratīvie protokoli tika sastādīti bez viņa klātbūtnes, par

ko viņš ir informēts. Šī teritorija 2006.gadā vispār netika kopta.

[4.1.7] 2007.gada 22.janvāra dienesta ziņojumā Ilmārs Avots norāda, ka,

2007.gada 22.janvārī apsekojot Ķemeru rajona privātīpašumu teritorijas

konstatēja, ka M.K. piederošajam īpašumam /adrese/, netika kopta teritorija,

izveidota atkritumu izgāztuve, kā arī dzīvojamai mājai nav nomainīta ēkas

numura zīmes plāksnīte atbilstoši standartiem. Telefona sarunā ar viņas dēlu

G.K., kurš arī īpašuma īpašnieks, noskaidrots, ka abas personas saņēmušas

izsaukumu ierasties Jūrmalas pašvaldības policijā. Dēls aizbildinājās, ka māte

M.K. esot slima, bet pats neieradīsies, jo abi administratīvā pārkāpuma protokoli

sastādīti bez vainīgās personas klātbūtnes. Kā paziņoja G.K., abi īpašnieki jau

ļoti sen neesot bijuši savā īpašumā un nezinot, kāds tur ir stāvoklis.

[4.1.8] Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija 2007.gada

7.februārī pieņēmusi lēmumus Nr.D58/164, Nr.D58/165, Nr.D58/166 un

Nr.D58/167.

[4.1.9] Lietas materiālos ir redzama nesakopta teritorija – kaudzē samesti

zari un dažādi atkritumi; koka ēka, pie kuras piestiprināta plāksnīte ar uzrakstu

„/adrese/”, kā arī nesakopts, nolaists pagalms.

[4.2] Lēmums Nr.D58/164 un Lēmums Nr.D58/167, kas pieteicējiem ir

nelabvēlīgi administratīvi akti, ir pamatoti ar Jūrmalas pilsētas domes 1999.gada

10.jūnija saistošo noteikumu Nr.604 „Jūrmalas pilsētas teritorijas, dzīvojamo,

sabiedrisko, ražošanas un citu būvju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības

saistošajos noteikumos” (turpmāk – Noteikumi Nr.604) 2.2.1.punktu, kas noteic,

ka, tīrot teritoriju, aizliegts izgāzt vai izliet saslaukas, atkritumus, sniegu, netīros

ūdeņus, ledu un citus priekšmetus citām personām piederošajās vai

apsaimniekojamās teritorijās un vietās, kuras nav paredzētas atkritumu

savākšanai un glabāšanai, kā arī mest vai liet tos upēs un citās ūdenstilpnēs.

Par norādīto prasību neievērošanu uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

[4.3] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk

– Senāts) 2008.gada 22.maija sprieduma lietā Nr.SKA– 202/2008 11.punktā ir

atzinis, ka no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (9., 22., 32.pants)

izriet, ka administratīvo sodu var uzlikt tikai par likumā paredzētiem

pārkāpumiem un stingrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Kā jau agrāk savā

praksē norādījis Senāts, no tiesiskas valsts principa izrietošais tiesiskās drošības

princips administratīvo pārkāpumu tiesībās uzliek pienākumu likumdevējam

noteikt precīzus priekšnoteikumus sodu uzlikšanai, lai būtu atpazīstams to

plašums un piemērošanas joma, tostarp ar tiesību normu iztulkošanas metožu

palīdzību. Taču minētais princips novelk arī administratīvo sodu sastāvu

iztulkošanas robežu un nepieļauj tiesu varai pašai izlemt par soda

priekšnoteikumiem. Ja tiesa konstatē, ka tiesību normas iztulkošanas ceļā tās

saturs neaptver notikušo, tiesai persona ir jāatbrīvo no soda (sk. Senāta

2007.gada 13.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-568/2007 11.punktu).

[4.4] Tiesas ieskatā ar lietas materiāliem ir konstatējams, ka nekustamā

īpašuma /adrese/, teritorija uz 2007.gada 22.janvāri bija nesakopta, ar kaudzē

samestiem zariem un dažādiem atkritumiem. To pierāda gan policijas darbinieka

2007.gada 22.janvāra dienesta ziņojumi, administratīvā pārkāpuma protokoli ZZ

Nr.601952/81 un ZZ Nr.601952/84, kā arī lietā esošās ēkas fotogrāfijas. Arī

pieteicēji tiesas sēdē atzina, ka ēkā dzīvo bezpajumtnieki un, iespējams, tīri

nejauši citi iedzīvotāji nes uz turieni savus atkritumus.

Tomēr atbildētājs pieteicējus ir saucis pie administratīvās atbildības pēc

Noteikumu Nr.604 2.2.1.punkta, kas paredz aizliegumu, tīrot teritoriju, izgāzt

vai izliet saslaukas, atkritumus, sniegu, netīros ūdeņus, ledu un citus priekšmetus

citām personām piederošajās vai apsaimniekojamās teritorijās un vietās, kuras

nav paredzētas atkritumu savākšanai un glabāšanai, kā arī mest vai liet tos upēs

un citās ūdenstilpnēs.

No lietas materiāliem nav konstatējams fakts, ka pieteicēji, tīrot sev

piederošo īpašumu /adrese/, būtu izgāzuši tur atkritumus. Gan administratīvā

pārkāpuma protokolos ZZ Nr.601952/81 un ZZ Nr.601952/84, gan policijas

darbinieka dienesta ziņojumos ir konstatēts, ka G.K. un M.K. nekopj viņiem

piederošo īpašumu un ka uz šī īpašuma izveidota atkritumu izgāztuve.

Tiesas ieskatā Noteikumu Nr.604. 2.2.1.punkts paredz personu aktīvu

darbību – atkritumu izgāšanu tam nepiemērotās vietās, tīrot teritoriju. Konkrētā

gadījumā šāda aktīva darbība – teritorijas tīrīšana nav konstatējama. Tiesas

ieskatā teritorijas nekopšana atbilst Noteikumu Nr.604 2.1.1.punktā paredzētā

pienākuma nepildīšanai, proti, namu [..] ēku, ēku daļu, namīpašumu, citu būvju,

zemesgabalu un citu teritoriju īpašniekiem, valdītājiem (apsaimniekotājiem),

lietotājiem (nomniekiem) jānodrošina ietvju, laukumu, pagalmu un iebrauktuvju

uzkopšana [..].

[4.5] LAPK 286.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde vai tiesa, izskatot

sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu

no šādiem nolēmumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu

noraida; 2) atceļ lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai; 3) atceļ lēmumu un

izbeidz lietu; 4) atceļ lēmumu un pieņem jaunu nolēmumu, ar kuru konstatē

personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu; 5) groza

soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par

administratīvo pārkāpumu.

Savukārt LAPK 37.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo sodu var

uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja

pārkāpums ir ilgstošs, – četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas, bet LAPK

239.panta pirmās daļas 7.punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma

lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja līdz administratīvā

pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie

termiņi.

Senāts ir norādījis, ka atbilstoši LAPK 239.panta 7.punktam tikai šā

kodeksa 37.pantā paredzēto administratīvā soda uzlikšanas termiņu, nevis

jebkuru LAPK noteiktu termiņu, pārkāpums pats par sevi ir lietvedības

administratīvā pārkāpuma lietā izbeigšanas pamats (sk. Senāta 2007.gada

27.aprīļa sprieduma SKA-181 9.punktu).

Tiesa konstatē, ka no administratīvā pārkāpuma izdarīšanas atklāšanas

dienas – 2007.gada 22.janvāra, kad sastādīti administratīvā pārkāpuma

protokoli, pagājuši vairāk kā 4 mēneši. Līdz ar to saskaņā ar LAPK 37.pantu un

239.panta 7.punktu tiesai nav pamata ne nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai, ne arī

pašai izskatīt lietu par iespējamo Noteikumu Nr.604 2.1.1.punkta pārkāpumu

M.K. un G.K. rīcībā.

[4.6] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka, pamatojoties uz LAPK

286.panta pirmās daļas 3.punktu, Lēmums Nr.D58/164 un Lēmums Nr.D58/167

ir atceļami tā iemesla dēļ, ka atbildētājs nepamatoti novērtēja pieteicēju rīcību

atbilstoši Noteikumu Nr.604 2.2.1.punktam, un lieta izbeidzama, jo ir pagājuši

vairāk kā četri mēneši kopš iespējamā pārkāpuma izdarīšanas dienas.

[4.7] Lēmums Nr.D58/165 un Lēmums Nr.D58/166, kas pieteicējiem ir

nelabvēlīgi administratīvi akti, ir pamatoti ar Noteikumu Nr.604 2.1.8.punktu,

kas noteic, ka namu īpašumu apsaimniekošanas iestādēm, organizācijām un

uzņēmējsabiedrībām, dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām, ēku, ēku daļu,

namīpašumu, citu būvju, zemesgabalu un citu teritoriju īpašniekiem, valdītājiem

(apsaimniekotājiem), lietotājiem (nomniekiem) jānodrošina namu numura zīmju

plāksnīšu piestiprināšana pie katra namīpašuma atbilstoši standartiem, kuri

apstiprināti ar Jūrmalas domes 1996.gada 25.jūlija lēmumu Nr.661 „Jūrmalas

pilsētas ielu, ēku un dzīvokļu numerācijas norādes plākšņu un valsts karoga

statīva izvietošanas kārtības noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.661). Par

norādīto prasību neievērošanu uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

Noteikumu Nr.604 2.1.8.punkts ir blanketa dispozīcija, kas neapraksta

administratīvā pārkāpuma pazīmes, bet sniedz norādi uz citu normatīvo aktu, kur

tās paredzētas. Šajā gadījumā uz Noteikumiem Nr.661, kas detalizēti noteic

fizisko un juridisko personu, kuru lietošanā, valdījumā vai īpašumā ir ēkas,

pienākumus attiecībā uz ēku numerācijas plāksnīšu izvietošanu, izmēru,

izvietošanas augstumu no zemes un mājas stūra, lietojamo valodu, uz plāksnītes

atspoguļojamo informāciju utt.

[4.8] 2007.gada 22.janvāra administratīvo pārkāpumu protokolos ZZ

Nr.601951/82 un ZZ Nr.601949/83 norādīts, ka /adrese/ pie dzīvojamās mājas

nav piestiprināta atbilstoši standartiem namu numura zīmju plāksnīte, šis

apstāklis ir norādīts arī policijas darbinieka dienesta ziņojumos.

Taču ne administratīvo pārkāpumu protokolos, ne arī dienesta ziņojumos

nav precīzi norādīts, kuras konkrēti Noteikumu Nr.661 punktu prasības M.K. un

G.K. ir pārkāpuši. Tiesas ieskatā, lai atzītu, ka kāda persona nav nodrošinājusi

namu numura zīmju plāksnīšu piestiprināšanu atbilstoši spēkā esošajiem

pašvaldības saistošajiem noteikumiem, nepietiek vien ar norādi par neatbilstību

standartiem un tiesas sēdē sniegto paskaidrojumu, ka namu numura zīmju

plāksnītes neatbilst valodas prasībām, izmēriem, nav norādīti iniciāļi. Ir

procesuāli pareizi jākonstatē, kas tad konkrēti nav izdarīts, ir jāsavāc un

atbilstoši jānostiprina pierādījumi.

Lietas materiālos nav neviena dokumenta, piemēram apskates protokola,

kas ļautu tiesai pārbaudīt iestādes norādītos argumentus. Piemēram, ka ir

izmērīts, ka šī nama numura zīmju plāksnīte neatrodas nepieciešamajā augstumā

no zemes vai no mājas stūra, nav lietota attiecīgā valoda, iniciāļi utt. Iestāde nav

identificējusi un nav pierādījusi, kā tad konkrēti ir izpaudies Noteikumu Nr.604

2.1.8.punktā minētais pārkāpums. Tas, ka lietas 28.lapā esošajā fotogrāfijā ir

redzama ēka ar plāksnīti un uzrakstu uz tās “/adrese/”, ir vērtējams vienīgi kā

informatīvs materiāls par situāciju šajā nekustamajā īpašumā, bet konkrētajā

gadījumā nevar kalpot par pierādījumu, jo atbildētājs nav precīzi definējis to, kā

ir izpaudies Noteikumu Nr.604 2.1.8.punkta pārkāpums.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas 2005.gada 9.marta nolikumu Nr.2 „Jūrmalas

pilsētas domes administratīvās komisijas nolikums” 2.1.1.punktu

Administratīvās komisijas galvenie uzdevumi ir savlaicīgi, vispusīgi un

objektīvi noskaidrot katra administratīvā pārkāpuma lietas apstākļus.

Tātad pienākums noskaidrot lietas apstākļus katrā lietā saskaņā ar iepriekš

minēto nolikumu ir Administratīvajai komisijai. Pretējā gadījumā

Administratīvā komisija automātiski bez apstākļu noskaidrošanas uz policijas

darbinieku sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu pamata sauktu

personas pie administratīvās atbildības, kas būtu pretrunā ar Administratīvās

komisijas institūta jēgu un būtību.

[4.9] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka iestāde nav pierādījusi

pieteicēju rīcībā Noteikumu Nr.604 2.1.8.apakšpunkta pārkāpumu, tādēļ

Lēmums Nr.D58/165 un Lēmums Nr.D58/166 par pieteicēju saukšanu pie

administratīvās atbildības ir atceļami, bet lietvedība administratīvā pārkāpuma

lietā ir izbeidzama. Pamatojoties uz procesuālās ekonomijas principu, tiesa

nevērtē pārējos procesa dalībnieku apsvērumus, jo tie nevar ietekmēt tiesas

spriedumu pēc būtības.

[4.10] 2007.gada 5.jūlija pieteikuma papildinājumos pieteicējs norāda uz

neapmierinātību ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2007.gada 12.jūnija

rīcību, nosūtot pavēsti pieteicējiem par ierašanos policijā.

Administratīvā apgabaltiesa 2009.gada 9.aprīļa lēmumā šajā lietā ir

atzinusi, ka pavēstes nosūtīšana nav faktiskā rīcība Administratīvā procesa

likuma (turpmāk – APL) izpratnē, jo nerada faktiskas sekas, kā arī nerada tiesību

aizskārumu. Tāpat Administratīvā apgabaltiesa ir atzinusi, ka administratīvā

procesa kārtībā nav izskatāms prasījums par Jūrmalas pašvaldības policijas

faktisko rīcību, nosūtot pieteicējiem pavēsti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa izbeidz tiesvedību prasījuma daļā par

Jūrmalas pašvaldības policijas rīcību, nosūtot pieteicējiem pavēsti, pamatojoties

uz APL 282.panta 1.punktu.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 2.oktobra spriedumu M.K.

un G.K. 2009.gada 22.oktobrī iesniedza apelācijas sūdzību. Ar Administratīvās

apgabaltiesas tiesneses 2009.gada 4.decembra lēmumu ierosināta apelācijas

tiesvedība.

Apelācijas sūdzība, ņemot vērā vēlāk iesniegtos apelācijas sūdzības

papildinājumus, pamatota ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[5.1] Spriedums tiek pārsūdzēts, izņemot daļu, ar kuru konstatēts soda

uzlikšanas nokavēšana, pašai tiesai nemitīgi novilcinot lietas izskatīšanu.

[5.2] Pieteikums daļā par Jūrmalas domes pretlikumīgās faktiskās rīcības

izbeigšanu, izspiežot pieteicējus no īpašuma, un sodu uzlikšanu nolūkā legalizēt

Jūrmalas domes prettiesisku rīcību, atstāts bez izskatīšanas, pamatojoties ar

procesuālās ekonomijas principu, atzīstot, ka nelikumīgo sodu atcelšanai ir

pietiekami jau ar tiesas iepriekš noteiktajiem iemesliem soda atcelšanai, tāpēc

tiesa pārējos pieteikuma prasījumus var neizskatīt.

[5.3] Ja tiesa patiešām būtu vadījusies no procesuālās ekonomijas mērķa,

soda atcelšanai bija pietiekami ar tikai vienu iemeslu - 4 mēnešu termiņa

notecēšanu.

Procesuālās ekonomijas princips likumā nav paredzēts kā pamats

pieteikuma prasījumu to būtiskajā daļā neizskatīšanai, jo saskaņā ar APL

249.pantu tiesai bija jāizskata pieteikums tajā prasītajā apjomā.

[5.4] Pieteikuma mērķis nav bijis panākt soda atcelšanu, bet gan izbeigt

Jūrmalas domes pretlikumīgo faktisko rīcību, kas mēģināta legalizēt ar sodu

uzlikšanu. Tiesas spriedumā nav dots šī stāvokļa tiesisks risinājums. Tieši

pretēji, tiesa spriedumā netieši uzdevusi turpināt sodu uzlikšanu nelikumīgās

faktiskās rīcības legalizēšanai, norādot, pēc kādas normas sods jāuzliek un kādi

pierādījumi soda uzlikšanai jāsagatavo.

[5.5] Ņemot vērā, ka teritorijā nevis atradušies nejauši nokrituši zari un

atkritumi, bet tie bijuši kaudzēs samesti, īpašuma teritorijā konstatēta izgāztuves

pastāvēšana, šāds stāvoklis nevarēja rasties no bezdarbības, un atbildētājs

pārkāpumu bija kvalificējis pareizi. Pieteicēju ieskatā šīs kaudzes radušās,

Jūrmalas domei ar VAS „Latvenergo” pretlikumīgi demontējot pilsētas

apgaismojuma elektrolīnijas daļu, caur kuru arī ēkai tika pievadīta elektrība, un

nenovācot tā rezultātā radušos atkritumus. Jūrmalas pašvaldība pilnībā atbildīga

par šādu tās darbību vai pašvaldības policija par sistemātisku tās bezdarbību un

sabiedriskās kārtības neuzraudzīšanu, ja izgāztuve izveidojusies stihiski.

Pašvaldības policija pilnībā atbildīga par izgāztuves savlaicīgu nekonstatēšanu,

kas kavējis procesu par izgāztuves novēršanu uzsākt savlaicīgi un savlaicīgi

noskaidrot vainīgās personas vai amatpersonas.

Sods par to bija jāuzliek Jūrmalas domei un VAS ,,Latvenergo”.

[5.6] Tiesai, veicot soda likumības pārbaudi, bija jāpārbauda soda

uzlikšanas mērķis un tā leģitimitāte. Sodu uzlikšanas mērķis ir panākt normatīvo

aktu ievērošanu, prettiesiskas rīcības izbeigšanu un tās seku novēršanu, turpretī

atbildētājs sodu uzlicis ar mērķi piespiest pieteicējus atteikties no īpašuma par

labu Jūrmalas domes „ieceltajam īpašniekam” E.P. un viņas pilnvarotajam

pārstāvim S.P. pēc tam, kad nav izdevies pieteicējus piespiest atteikties no

īpašuma ar apgaismes un elektroapgādes līnijas demontēšanu, ēkas salaušanu un

bezpajumtnieku patvaļīgu iemitināšanu.

Sods diskriminējoši uzlikts tikai pieteicējiem. Sods uzliekams nevis tam,

kas piespiests izdarīt pārkāpumu vai skaitās izdarījis pārkāpumu, bet gan tam,

kas piespiedis šo pārkāpumu izdarīt vai izraisījis šo pārkāpumu. Taču tiesa ir

atteikusies taisīt spriedumu par faktiskās rīcības ar neleģitīmu sodu uzlikšanu

izbeigšanu, atteikusies novērst tādas pašas rīcības turpināšanos, līdz kamēr

pieteicēji tiks piespiesti atteikties no sava īpašuma. Tiesa nav vadījusies no

mērķa dot stāvokļa tiesisku regulējumu un izbeigt prettiesisku patvaļu.

[5.7] Tiesa nav vērtējusi, ka Jūrmalas pašvaldības policija pieteicējus

izsaukusi to vardarbīgai ietekmēšanai. Tiesa atzinusi, ka pavēstēm nav ne

tiesisku, ne faktisku seku, kaut, piemēram, tiesa uz savām pavēstēm tieši norāda,

ka pavēstēm ir konkrētas tiesiskas sekas, un arī atbildētājs pavēstē nebija

norādījis, ka pavēste nerada nekādas tiesiskās un faktiskās sekas un uz policiju

nav jāierodas. Līdz ar to tiesa nepamatoti atzina, ka izsaukuma uz policiju

tiesiskums pieteicēju vardarbīgai ietekmēšanai nav jāpārbauda administratīvajā

procesā.

[5.8] Apelācijas sūdzībā tiek izteikti iebildumi ne tikai pret pašu

spriedumu, bet pret citiem tiesas lēmumiem šajā lietā.

Atbildētājs likumā noteiktajā termiņā nesniedza pierādījumus attiecībā uz

iesniegto pieteikumu par tā nepamatotību, nesniedza paskaidrojumus,

nenoliedza pieteikumā norādītos apstākļus. Tiesa pretlikumīgi atbrīvojusi

atbildētāju no APL 150.pantā paredzētā pierādīšanas pienākuma.

Tiesa, nepildot APL 204.panta pirmās daļas 10.punktu un pārkāpjot APL

187.panta trešo daļu, atbrīvojusi atbildētāju no pienākuma iesniegt tā iesniegtos

pierādījumus tik eksemplāros, cik lietā dalībnieku, atbrīvojusi no APL 186.pantā

paredzētā pienākuma tiesā iesniegt pierādījumu oriģinālus vai likumā noteiktā

kārtībā apstiprinātus to norakstus. Tiesa pieļāvusi iesniegt ziņu izdruku

fragmentus, kas atbildētājam ļauj izlikties nezinām savas īpašuma tiesības vai

noklusēt faktus par sodu uzlikšanu un uzlikto sodu reģistrācijas faktisko datumu

sodu reģistrā, lai pierādītu, ka sods nav ticis uzlikts diskriminējoši.

Tiesa blakus sūdzību par tās 2007.gada 12.jūlija lēmumu nosūtījusi

izskatīšanai tikai 2009.gada 26.janvārī. Tiesa jau 2009.gada 20.janvāra tiesas

sēdē bija pabeigusi lietas izskatīšanu pēc būtības un noteikusi sprieduma

sastādīšanas laiku, bet nolēma atsākt lietas izskatīšanu pēc būtības. Tiesa

spriedumā nav norādījusi ne uz vienu jaunu apstākli, kas ietekmējis sprieduma

taisīšanu pēc lietas izskatīšanas pēc būtības atsākšanas.

Tiesa pati nav ievērojusi termiņus un ļāvusi arī atbildētājam tos neievērot,

turpretī pieteicējiem ar 2007.gada 4.aprīļa lēmumu uzdeva iesniegt pierādījumus

līdz 5.aprīļa plkst.12:00, tādējādi liedzot tiesības uz procesuālo termiņu

ievērošanu. Arī 2009.gada 9.aprīļa lēmums paziņots tā, lai pieteicēji nevarētu ar

to iepazīties lēmuma pārsūdzēšanas termiņā.

Tiesa liegusi pieteicējiem APL 145.panta pirmās daļas 5.punktā

paredzētās tiesības piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā. Tiesa atteikusies uz

tiesu aicināt atbildētāja norādīto-liecinieci R.K., kura varēja liecināt par

atkritumu izgāztuves izveidošanos pieteicēju īpašumā. Tiesa liegusi pieteicējam

iepazīties ar Noteikumiem, atteikusies norādīt, kur tie publicēti. Noteikumi nav

tikuši pievienoti lietai.

Tiesa nav ļāvusi pieteicējam iepazīties ar tās 2009.gada 6.augusta lēmumu

par papildus paskaidrojumu un pierādījumu pieprasīšanu, ar atbildētāja tiesā

iesniegtajiem pierādījumiem. Tiesa 2009.gada 29.septembra tiesas sēdē formāli

ļāvusi pieteicējiem uz īsu brīdi apskatīt lietā iesniegtos materiālus, tad formāli

ļāvusi iepazīties ar lietu, kaut jauniesniegtos pierādījumus tā turēja atsevišķi no

lietas.

[5.9] Tiesa liegusi pieteicējiem tiesības pieteikt tiesai lūgumus, sniegt

paskaidrojumus, izteikt prasījumus pieteikumā un iesniegt pieteikuma

grozījumus un papildinājumus.

Tiesa atteikusies izskatīt prasījumu - atzīt, ka visi tiesību aizsardzības

līdzekļi civilprocesuālā kārtībā pret valsts represīvo iestādi VAS „Latvenergo”,

tātad arī šajā lietā, saistībā ar Jūrmalas domi aizskarto tiesību aizsardzībai

izsmelti.

Tiesa nav lēmusi par šī prasījuma neizskatīšanu, un likums arī neparedz

tiesai jebkādas tiesības neizskatīt prasījumus atkarībā no tā, vai tie ir pastāvīgi

prasījumi vai ar pārējiem saistīti. Tiesa tādējādi lēmusi par prasījuma

neizskatīšanu, kurš nesaraujami saistīts ar pieteikumu šajā lietā.

Tāpat tiesa atteikusies izskatīt prasījumus 2009.gada 29.aprīļa pieteikuma

papildinājumos, kurus pieteicēji uzskatījuši par saistītiem prasījumiem, bet tiesa

uzskatījusi par izskatāmiem atsevišķā lietā. Pieteikuma papildinājumā pieteicēji

vērsušies tiesā ar pierādījumu, ka viņu izspiešanai no īpašuma Jūrmalas dome ne

tikai diskriminējoši piemērojusi sodus, bet diskriminējoši atteikusies piemērot

nodokļu atlaides un pieprasījusi nekustamā īpašuma nodokļu maksājumus par

īpašumu, kuru atbildētājs ar prettiesisku rīcību nav ļāvis lietot. Pieteikuma

papildinājumā pieteicēji ietvēruši prasījumu atzīt, ka atbildētājs neievēro strīdu

pirmstiesas izskatīšanas kārtību un principā neizskata iesniegtās sūdzības, lūdzot

tiesu atzīt, ka tādējādi nevis pieteicēji vainojami strīda pirmstiesas izskatīšanas

kārtības neievērošanā, bet gan atbildētājs, un tāpēc tiesai jāatceļ 2007.gada

7.marta lēmumā uzliktais pienākums šo trūkumu novērst pieteicējiem, lai tiesa

varētu izskatīt visus pieteikuma sākotnējos prasījumus.

Tiesa 2009.gada 29.septembrī nolēmusi, ka uz šo lietu neattiecas arī

2009.gada 28.septembra pieteikuma papildinājums sakarā ar Eiropas

Cilvēktiesību tiesas 2009.gada 1.septembra lēmumu. Pieteikumā tika norādīts,

ka tiesa neatzīstot, bet arī neapstrīdot pieteikuma prasījumu atzīt, ka visi tiesību

aizsardzības līdzekļi vispārējās jurisdikcijas tiesā attiecībā uz jebkādam valsts

represīvās iestādes VAS „Latvenergo” darbībām izsmeltas, un tātad arī attiecībā

uz visiem „Latvenergo” darbību līdzdalībnieku prettiesiskām darbībām, likusi

šķēršļus Eiropas Cilvēktiesību tiesai izskatīt sūdzību par neiespējamību tiesības

aizsargāt administratīvajā tiesā, tādējādi izdarot Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas 34.panta pārkāpumu. Tiesa nolēmusi, ka Eiropas

cilvēktiesību tiesas lēmums par šīs lietas izskatīšanu vispārējās jurisdikcijas

tiesā, tā kā tās izskatīšana nav iespējama administratīvajā tiesā, attiecas uz kādu

citu lietu.

Tāpat tiesa 2009.gada 29.septembra lēmumā nolēmusi, ka nav

nepieciešams Satversmes tiesas, Eiropas Kopienu tiesas vai Eiropas

Cilvēktiesību tiesas skaidrojums, vai vispārējās jurisdikcijas tiesā iztiesājams un

piedzenams arī administratīvo tiesu tiesnešu un senatoru ar tiesību liegšanu uz

procesuālo termiņu ievērošanu nodarītais kaitējums, taču nolēma, ka šis lēmums

jāpilda kādam citam kādā citā lietā. Tiesa nolēma, ka vainīgo tiesnešu uzvārdi,

personas kodi un dzīvesvietas adreses noskaidrojamas kādā citā lietā

civilprasības celšanai, tādējādi turpinot likt šķēršļus lietas izskatīšanai vispārējās

jurisdikcijas tiesā lietas virzībai saskaņā ar Cilvēktiesību tiesas lēmumu.

[5.10] Tiesa APL 194.pantu sistemātiski izmantojusi kā līdzekli

pieteikuma papildinājumu neizskatīšanai, jo, ar 2009.gada 28.jūnija un

29.septembra lēmumiem nododot pieteikuma papildinājumus kancelejā, attiecīgi

ar 2009.gada 6.jūlija un 1.oktobra lēmumiem noteikusi tos par izskatīšanai

administratīvajā tiesā nepakļautiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 191.pantu par

apzinātu tiesību normas izmantošanu pretēji tās mērķim uzsākams

kriminālprocess.

[6] Tiesas sēdē pieteicējs un pieteicējas pārstāvis G.K. apelācijas sūdzību

uzturēja. Atbildētāja pārstāve apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa

[7] Apelācijas instances tiesa, izskatījusi lietu pēc būtības sakarā ar

pieteicēju iesniegto apelācijas sūdzību, secina, ka apelācijas sūdzība nav

pamatota.

[8] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka spriedums tiek pārsūdzēts, izņemot

daļā, ar kuru konstatēts administratīvā soda piemērošanas nokavējums. No

minētā secināms, ka spriedums ticis pārsūdzēts pilnā apjomā, nepiekrītot,

citastarp, sprieduma pamatojumam administratīvā pārkāpuma lietās pieņemto

lēmumu atcelšanai.

[9] Atbilstoši apelācijas sūdzības argumentiem sākotnēji noskaidrojams,

vai pirmās instances tiesa ir lēmusi par visiem pieteikumā ietvertajiem

prasījumiem.

[10] Administratīvā apgabaltiesa konstatē turpmāk minētos apstākļus.

[10.1] 2007.gada 28.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts

pieteicēju pieteikums par Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas

2007.gada 7.februāra lēmumu Nr.D58/164, Nr.D58/165, Nr.D58/166 un

Nr.D58/167 atcelšanu un Jūrmalas pilsētas domes prettiesiskās rīcības

izbeigšanu.

[10.2] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2007.gada 7.marta

lēmumu:

[10.2.1] pieņemts pieteikums un ierosināta lieta daļā par Jūrmalas pilsētas

domes Administratīvās komisijas 2007.gada 7.februāra lēmumu Nr.D58/164,

Nr.D58/165, Nr.D58/166 un Nr.D58/167 atcelšanu;

[10.2.2] pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās

daļas 1. un 8.punktu, atteikts pieņemt pieteikumu daļā par: administratīvā soda

uzlikšanu S.P.; par informācijas pieprasīšanu no Jūrmalas pilsētas domes un

Jūrmalas pašvaldības policijas par J.M. un viņas vīra pašreizējo un iepriekšējo

dzīvesvietu, par iemesliem, kuru dēļ šī dzīvesvieta zaudēta, kā arī to, kāds sods

uzlikts S.P.; par informācijas pieprasīšanu no Jūrmalas pilsētas domes par

iedzīvotāju skaitu un katram iedzīvotājam uzlikto maksu par atkritumu izvešanu

par periodu no 2002.gada; par Administratīvās rajona tiesas lietas Nr.A8062905

izprasīšanu kā pierādījumu par to, ka Tiesu administrācija liek šķēršļus strīda ar

VAS „Latvenergo” un tās filiāli „Rīgas elektrotīkli” izskatīšanai, tādējādi kavē

pieteikumā minētā stāvokļa novēršanu civilprocesuālajā kārtībā;

[10.2.3] pārējā daļā – par Jūrmalas pilsētas domes rīcību un pienākuma

uzlikšanu novērst pieteicējiem liktos šķēršļus īpašuma lietošanai un īpašnieku

pienākumu pildīšanai, kā arī novākt pieteicēju īpašumā izveidoto izgāztuvi un

uzkopt teritoriju, kā arī atlīdzinājuma piedziņu – pieteikums atstāts bez virzības,

nosakot termiņu līdz 2007.gada 7.aprīlim trūkumu novēršanai – dokumentu

iesniegšanai, kas apliecina lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu.

Minētais tiesneša lēmums likumā noteiktajā termiņā netika pārsūdzēts un

stājās spēkā.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 2.jūlija lēmumu

pieteicēju pieteikums šajā daļā atzīts par neiesniegtu, jo tiesneses lēmumā

noteiktajā termiņā pieteicēji trūkumus nebija novērsuši.

[10.3] 2007.gada 5.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemti pieteikuma

papildinājumi (lietas 1.sējuma 94.lapa), kuros lūgts piedzīt morālo kaitējumu Ls

1000 mēnesī, ko Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija nodarījusi ar izsaukumu

uz Jūrmalas pilsētas pašvaldības policiju.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2007.gada 12.jūlija lēmumu

pieteikumu šajā daļā atteikts pieņemts, pamatojoties uz Administratīvā procesa

likuma 191.panta pirmās daļas 1. punktu.

Izskatot pieteicēju blakus sūdzību, Administratīvā apgabaltiesa ar

2009.gada 9.aprīļa lēmumu atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas

tiesneses 2007.gada 12.jūlija lēmumu, bet pieteicēju blakus sūdzību noraidīja.

Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka administratīvā procesa kārtībā nav

izskatāms ne prasījums par Jūrmalas pašvaldības policijas rīcību, nosūtot

pieteicējiem pavēsti, ne par atbilstīgu atlīdzinājumu saistībā ar šo rīcību.

Izskatot 2009.gada 29.aprīļa pieteikuma papildinājumus, Administratīvās

rajona tiesas tiesnese norādīja, ka pieteikuma papildinājumi par minēto Jūrmalas

pašvaldības policijas faktisko rīcību ir pievienoti lietai un attiecīgs prasījums tiks

vērtēts, izskatot lietu pēc būtības (lietas 176.lapa).

[10.4] 2009.gada 29.aprīlī pieteicēji iesniedza lūgumu par 2007.gada

5.jūlija papildinājumu pieņemšanu izskatīšanai (lietas 1.sējuma 165.-166.lapa),

uzskatot, ka ir novērsuši Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2007.gada

12.jūlija lēmumā norādīto trūkumu, t.i., ir apstrīdējuši pašvaldības policijas

faktisko rīcību.

[10.5] 2009.gada 29.aprīļa „lūgumā” pieteicēji izteica arī prasījumu par

Jūrmalas domes Finanšu departamenta 2009.gada 26.marta atteikumu piešķirt

nodokļu atvieglojumu, attiecībā uz šo prasījumu izsakot arī lūgumus: uzdot

domes lēmumos norādīt to pārsūdzēšanas kārtību; izsniegt izziņu par pieteicēju

īpašumā iemitinātajām un dzīvesvietu deklarējušajām personām; iesniegt

pierādījumus par nodokļu atvieglojumu atteikumu visām maznodrošinātām

personām, citastarp, E.P., un ka nodokļu atvieglojumu atteikums nav saistīts ar

domes liktajiem šķēršļiem pieteicēju īpašuma lietošanai.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 8.jūnija rezolūcijas

lēmumu pieteikuma papildinājumi šajā daļā nodoti kancelejā kā jauns

pieteikums.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 6.jūlija lēmumu

pieteikumu (par Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 26.marta atbildes „Par

nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma piešķiršanu” Nr.1.1-39/1013-k

atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Jūrmalas pilsētas domei tās iestāžu un

struktūrvienību lēmumos norādīt lēmuma pārsūdzēšanas kārtību, izsniegt izziņu

par pieteicējas īpašumā /adrese/, iemitinātām personām, tai skaitā par tajā

dzīvesvietu deklarējušām personām, iesniegt pierādījumus, ka nodokļu

atvieglojumi atteikti visām par maznodrošinātām atzītām personām, iesniegt

pierādījumus, ka nodokļu atvieglojumi atteikti E.P. kā kopīpašniecei pieteicējas

īpašumā, iesniegt pierādījumus, ka nodokļu atvieglojumu diskriminējošs

atteikums nav saistīts ar Jūrmalas pilsētas domes liktiem šķēršļiem pieteicējas

īpašuma lietošanai) atteikts pieņemt, pamatojoties uz Administratīvā procesa

likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktu, jo lieta nav izskatāma administratīvā

procesa kārtībā.

Ar Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 2.novembra lēmumu

Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 6.jūlija lēmums atcelts un

pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 26.marta lēmuma „Par

nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma piešķiršanu” Nr.1.1-39/1013-k

atcelšanu atteikts pieņemt, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma

191.panta pirmās daļas 12.punktu (pieteikums iesniegts par administratīvā akta

izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, bet attiecīgais

pieteicēja norādītais vai tiesas konstatētais procesuālais pārkāpums nav radījis

būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu vai arī šāda pieteikuma

iesniegšana nav nepieciešama atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu

līdzīgu gadījumu atkārtošanos).

Apgabaltiesa arī norādīja, ka attiecībā uz prasījumiem Jūrmalas pilsētas

domei tās iestāžu un struktūrvienību lēmumos norādīt lēmuma pārsūdzēšanas

kārtību, izsniegt izziņu par M.K. īpašumā /adrese/, iemitinātām personām, tai

skaitā, par tajā dzīvesvietu deklarējušām personām, iesniegt pierādījumus, ka

nodokļu atvieglojumi atteikti visām par maznodrošinātām atzītām personām,

iesniegt pierādījumus, ka nodokļu atvieglojumi atteikti E.P. kā kopīpašniecei

M.K. īpašumā, iesniegt pierādījumus, ka nodokļu atvieglojumu diskriminējošs

atteikums nav saistīts ar Jūrmalas pilsētas domes liktiem šķēršļiem M.K.

īpašuma lietošanai, M.K. nav ievērojusi likumā noteikto lietas iepriekšējās

ārpustiesas izskatīšanas kārtību. Vienlaikus apgabaltiesa atzina, ka M.K.

prasījumi ir uzskatāmi par lūgumu no Jūrmalas pilsētas domes pieprasīt

pierādījumus, kas būtu vērtējami administratīvajā procesā saistībā ar Jūrmalas

pilsētas domes lēmuma par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu

piemērošanu attiecībā uz M.K. Tādējādi minētie lūgumi nav uzskatāmi par

atsevišķiem prasījumiem Administratīvā procesa likuma izpratnē un tiesa nelemj

par to pieņemšanu.

[10.6] 2009.gada 28.septembrī iesniegti pieteikuma papildinājumi (lietas

1.sējuma 193.lapa), un ar tiesneses 2009.gada 29.septembra rezolūcijas lēmumu

nodoti kancelejā kā jauns pieteikums šādi prasījumi: 1) novērst šķēršļus, kas

liedz Eiropas Cilvēktiesību tiesai izskatīt sūdzību par to, ka Latvijā nav

iespējams aizstāvēt tiesības, kuras pārkāpj Jūrmalas pilsētas dome sadarbībā ar

valsts akciju sabiedrību „Latvenergo”; 2) likvidēt administratīvās tiesas; 3)

paziņot tiesnešu adresi un personas kodu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 1.oktobra lēmumu

lietā Nr.A7042409 atteikts pieņemt minēto G.K. un M.K. pieteikumu,

pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas

1.punktu, jo lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā.

Administratīvā apgabaltiesa ar 2010.gada 27.janvāra lēmumu noraidīja

pieteicēja blakus sūdzību un atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas

tiesneses lēmumu.

Senāts ar 2010.gada 19.marta lēmumu Nr.SKA-365/2010 atstāja negrozītu

Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 27.janvāra lēmumu.

[11] Ievērojot [10] minēto, Administratīvā apgabaltiesa turpmāk norādīto

apsvērumu dēļ atzīst par nepamatotu apelācijas sūdzības argumentu, ka pirmās

instances tiesa nav izskatījusi visus pieteikumā ietvertos prasījumus.

[11.1] Apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, ka pirmās instances tiesa

nav izskatījusi pieteikumu daļā par pašvaldības faktisko rīcību – pieteicēju

izspiešanu no īpašuma ar ēkas sabojāšanu, elektropadeves atslēgšanu, patvaļīgu

iedzīvotāju iemitināšanu ēkā, patvaļīgu izgāztuves ierīkošanu pieteicēju

īpašumā, ar diskriminējošu nelikumīgu sodu uzlikšanu un nodokļu atlaides

diskriminējošu atteikumu. Pieteicēji arī norāda, ka vēlākā iestādes rīcība

apliecina, ka pieteicēji ir ievērojuši attiecīgā strīda ārpustiesas izskatīšanas

kārtību.

Apgabaltiesa konstatē, ka pieteikums daļā par Jūrmalas pilsētas domes

rīcību un pienākuma uzlikšanu novērst pieteicējiem liktos šķēršļus īpašuma

lietošanai un īpašnieku pienākumu pildīšanai, kā arī novākt pieteicēju īpašumā

izveidoto izgāztuvi un uzkopt teritoriju, kā arī atlīdzinājuma piedziņu ir atzīts

par neiesniegtu ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 2.jūlija

lēmumu, jo pieteicēji tiesneses lēmumā noteiktajā termiņi nebija novērsuši

pieteikuma trūkumus, proti, nebija iesniegti dokumenti, kas apliecina lietas

ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu.

No pieteicēju 2009.gada 24.jūlija „iebildumiem” (lietas 1.sējuma

179.lapa) izriet, ka pieteicēji izvēlējušies nepārsūdzēt 2009.gada 2.jūlija

lēmumu, bet iebildumus pret to izteikt apelācijas un kasācijas sūdzībās.

Apgabaltiesa norāda, ka atbilstoši APL 315.pantam apelācijas vai

kasācijas sūdzībā var izteikt iebildumus attiecībā uz tādiem lēmumiem, kas nav

pārsūdzami atsevišķi no tiesas sprieduma, iesniedzot blakus sūdzību. Ņemot

vērā, ka 2009.gada 2.jūlija lēmums atbilstoši APL 192.panta ceturtajai daļai bija

pārsūdzams, iesniedzot blakus sūdzību, tad pašlaik apgabaltiesai nav pamata

izskatīt pieteicēja iebildumus par minēto lēmumu.

Saskaņā ar APL 192.panta piekto daļu pieteikuma atdošana pieteicējam

nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šajā likumā noteikto

vispārējo pieteikuma iesniegšanas kārtību. Savukārt Administratīvā apgabaltiesa

nekonstatē, ka izskatāmās lietas ietvaros pieteicēji būtu atkārtoti pēc 2009.gada

2.jūlija iesnieguši attiecīgu prasījumu, ievērojot APL noteikto vispārējo

pieteikuma iesniegšanas kārtību.

[11.2] Apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, ka pirmās instances tiesai

šīs lietas ietvaros bija jāizskata, bet tā nav izskatījusi prasījumu, kurā lūgts atzīt,

ka visi tiesību aizsardzības līdzekļi civilprocesuālā kārtībā pret valsts akciju

sabiedrību „Latvenergo” ir izsmelti.

Apgabaltiesa konstatē, ka attiecīgs prasījums ar Administratīvās rajona

tiesas tiesneses 2009.gada 29.septembra lēmumu ticis izdalīts kā jauns

pieteikums un ir stājies spēkā Senāta nolēmums attiecībā uz šo prasījumu.

[11.3] Tāpat nav pamatotas apelācijas sūdzības iesniedzēju iebildes par

diskriminējošu pašvaldības atteikumu piemērot nodokļu atlaides – attiecīgs

prasījums ar Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 8.jūnija lēmumu ticis

izdalīts kā jauns pieteikums, un ir stājies spēkā apgabaltiesas nolēmums attiecībā

uz šo prasījumu.

[11.4] Ievērojot minēto, ir nepamatots apelācijas sūdzībā ietvertais lūgums

apvienot izskatīšanai šajā lietā visus šajā lietā iesniegtos pieteikuma

papildinājumus – patstāvīgos un saistītos – un lietu nodot izskatīšanai vispārējās

jurisdikcijas tiesai.

[12] Apgabaltiesa atzīst, ka pieteikuma daļā par Jūrmalas pilsētas

pašvaldības policijas 2007.gada 12.jūnija rīcību, nosūtot pavēsti pieteicējiem par

ierašanos policijā, pirmās instances tiesa nepamatoti izbeidza tiesvedību,

pamatojoties uz APL 282.panta 1.punktu, kas noteic, ka tiesa izbeidz tiesvedību

lietā, ja lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā.

Kā jau apgabaltiesa konstatēja [10.3], attiecīgu prasījumu pirmās

instances tiesas tiesnese ar 2007.gada 12.jūlija lēmumu bija atteikusi pieņemt,

un minētais lēmums atstāts negrozīts ar Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada

9.aprīļa lēmumu, atzīstot, ka administratīvā procesa kārtībā nav izskatāms ne

prasījums par Jūrmalas pašvaldības policijas rīcību, nosūtot pieteicējiem pavēsti,

ne par atbilstīgu atlīdzinājumu saistībā ar šo rīcību.

Ja ir jau stājies spēkā lēmums, ar kuru konstatēta kāda prasījuma

nepieļaujamība, tiesnesim, saņemot no tās pašas personas atkārtotu pieteikumu

par to pašu priekšmetu, pret to pašu atbildētāju, uz tā paša pamata, nav vēlreiz

jāveic pieteikuma pieļaujamības izvērtējums pēc būtības.

Saskaņā ar APL 191.panta pirmās daļas 11.punktu apstāklis, ka tiesai

atkārtoti iesniegts tāds pieteikums, kura pieņemšanu tiesnesis jau atteicis,

pamatojoties uz šīs daļas 1.punktu, ir pamats atteikties pieņemt pieteikumu.

Savukārt, ņemot vērā, ka pieteicēji atkārtoti izteikuši minēto prasījumu

pieteikuma papildinājumos, ko pirmās instances tiesas tiesnesis pievienoja lietas

materiāliem, nepieņemot attiecīgu lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu,

pirmās instances tiesai vajadzēja tiesvedību šajā prasījuma daļā izbeigt,

pamatojoties uz APL 282.panta 3.punktu, kas noteic tiesas pienākumu izbeigt

tiesvedību lietā, ja spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts lietā starp tiem

pašiem administratīvā procesa dalībniekiem par to pašu priekšmetu un uz tā paša

pamata. Lai arī tiesību normā tiešā tekstā norādīts uz spēkā stājušos tiesas

spriedumu, tā piemērojama arī gadījumā, ja lieta tiesā noslēgusies ar lēmumu,

kas nepieļauj turpmāku tiesvedību. Citiem vārdiem, šī tiesību norma ir vērsta uz

to, lai nepieļautu atkārtotu tiesvedību par to pašu jautājumu, kas jau noslēdzies

ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu (sal. sk. Senāta 2009.gada 27.oktobra

lēmumu lietā Nr.SKA-710/2009; 2008.gada 20.oktobra spriedumu lietā Nr.SKA-

663/2008). Proti, šajā gadījumā ir stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru jau

veikts attiecīgā prasījuma pieļaujamības izvērtējums pēc būtības.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka lieta minētajā daļā izbeidzama,

pamatojoties uz APL 282.panta 3.punktu.

[13] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa,

izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var

norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā

gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma

motīvu daļā var nenorādīt.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteikuma daļā par Jūrmalas

pilsētas domes Administratīvās komisijas 2007.gada 7.februāra lēmumu

Nr.D58/164, D58/165, D58/166 un D58/167 atcelšanu pirmās instances tiesa ir

pareizi noskaidrojusi lietas faktiskos apstākļus un pamatoti atzinusi, ka Lēmumi

ir atceļami un tiesvedība administratīvo pārkāpumu lietās izbeidzama.

Apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai šajā daļā

(sk. šī sprieduma 4.1.-4.10.punktu) un atkārtoti to nenorāda.

[14] Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka pieteicēju argumenti par

sodīšanas mērķi (panākt, lai pieteicēji atsakās no īpašuma tiesībām par labu

kopīpašniecei), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, var tikt vērtēti vienīgi

pierādījumu ticamības aspektā, proti – vai pieteicēja norādītie apsvērumi var

radīt pamatotas šaubas par to, vai iestāde pareizi konstatējusi lietas faktiskos

apstākļus (respektīvi, vai nav šos faktiskos apstākļus konstatējusi nepareizi ar

mērķi nepamatoti saukt pie atbildības tieši pieteicējus).

Apgabaltiesa konstatē, ka lietā nav strīda par iestādes konstatētajiem

faktiskajiem apstākļiem – pieteicēji ir nekustamā īpašuma /adrese/, lietotāji (arī

apelācijas instances tiesas sēdē pieteicējs apliecināja, ka ir ēkas kopīpašnieks, kā

arī maksā nekustamā īpašuma nodokli kā zemes lietotāji) un īpašuma teritorija

pārbaudes brīdī nebija kopta, proti, tajā atradās atkritumi (dēļu, zaru, materiālu

kaudzes).

Lietā ir strīds par to, vai pieteicējiem bija teritorijas sakopšanas

pienākums, ņemot vērā, ka: 1) īpašuma kopīpašniece pieteicēju ieskatā arī ir

atbildīga par teritorijas sakopšanu; 2) teritorijas piegružošanu (izgāztuves

ierīkošanu) nav veikuši pieteicēji, bet citas personas (Jūrmalas iedzīvotāji) un

VAS „Latvenergo” (demontējot pilsētas apgaismojuma elektrolīnijas daļu, caur

kuru arī ēkai tika pievadīta elektrība, un nenovācot tā rezultātā radušos

atkritumus).

Tai pat laikā pirmās instances tiesa minētos argumentus lietā nav vērtējusi

tā iemesla dēļ, ka konstatējusi citus šķēršļus pieteicēju administratīvajai

sodīšanai. Proti, tiesa konstatējusi ka pieteicēju rīcībā nav konstatējams

Noteikumu Nr.604 2.2.1.punkta pārkāpums, kas paredz aizliegumu, tīrot

teritoriju, izgāzt vai izliet saslaukas, atkritumus, sniegu, netīros ūdeņus, ledu un

citus priekšmetus citām personām piederošajās vai apsaimniekojamās teritorijās

un vietās, kuras nav paredzētas atkritumu savākšanai un glabāšanai, kā arī mest

vai liet tos upēs un citās ūdenstilpnēs. Iestāde nav konstatējusi faktu, ka

pieteicēji būtu konkrētā īpašuma teritorijā izgāzuši atkritumus. Līdz ar to

pieteicēju rīcībā nav konstatējams piemērotajā tiesību normā - Noteikumu

Nr.604. 2.2.1.punktā paredzētā pārkāpuma sastāvs. Līdz ar to pirmās instances

tiesa ir pamatoti izbeigusi lietu

Pirmās instances tiesa pretēji pieteicēju apgalvojumiem nav atzinusi, ka

pieteicēju rīcībā konstatējams Noteikumu Nr.604 2.1.1.punkta pārkāpums, bet

gan norādījusi, ka iestādes konstatētie faktiskie apstākļi atbilst minētās normas

sastāvam [namu (..) ēku, ēku daļu, namīpašumu, citu būvju, zemesgabalu un citu

teritoriju īpašniekiem, valdītājiem (apsaimniekotājiem), lietotājiem

(nomniekiem) jānodrošina ietvju, laukumu, pagalmu un iebrauktuvju uzkopšana

(..)].

Nav pamatots apelācijas sūdzības arguments par to, ka pieteicējiem

tikušas liegtas tiesības iepazīties ar Noteikumiem Nr.604 – minētie noteikumi ir

pievienoti lietai (lietas 1.sējuma 50.-61.lapa), kā arī ir publicēti laikrakstā

„Latvijas Vēstnesis” (221/222 (1681/1682) 07.07.1999).

Tāpat nav pamatoti pieteicēju iebildumi par to, ka tikušas ierobežotas viņu

tiesības iepazīties ar lietā esošajiem pierādījumiem – 2009.gada 29.septembra

tiesas sēdes protokolā norādīts, ka pieteicēji ar lietas materiāliem ir iepazinušies,

kā arī nav iebilduši lietas izskatīšanas pabeigšanai. Tāpat nav konstatējams, ka

pēc tiesas sēdes tiesa ieguvusi un pievienojusi lietai kādu pierādījumu, kas nav

bijis tās rīcībā lietas izskatīšanas laikā un nav ticis pārbaudīts tiesas sēdē.

[15] Apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, ka konstatētajos

administratīvajos pārkāpumos vainojama Jūrmalas dome un VAS „Latvenergo”,

un lūdz tiesu sodīt īstos vainīgos.

Apgabaltiesa norāda, ka, izskatot pieteicēju sūdzību par iestādes

lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās, pirmās instances tiesa pamatoti

vērtēja, vai tieši pieteicēju darbībās konstatējams administratīvā pārkāpuma

sastāvs un vai pieteicējiem pamatoti piemērots administratīvais sods. Izskatāmās

lietas ietvaros tiesai nav pamata vērtēt, vai pie administratīvās atbildības par

konkrēto pārkāpumu saucama cita persona. Minēto apsvērumu dēļ nav pamatots

arī pieteicēju lūgums par papildus pierādījumu pieprasīšanu (lietas 2.sējuma 33.-

34.lapa).

[16] Pieteicēji norāda, ka APL 294.panta otrās daļas 5.punkta izpratnē par

jaunu prasījumu neuzskata prasījuma atzīt tiesības grozīšanu uz prasījumu

atjaunot aizskartās tiesības lietas gaitā mainījušos apstākļu dēļ. Atsaucoties uz

minēto tiesību normu, pieteicēji lūdz: atlīdzināt kaitējumu, no atbildētāja par

labu pieteicējiem piedzenot summas tiesas sastāva uzturēšanas uzdevumu

apmērā, kam būtu bijis jāvērtē pierādījumi, kuri lietā nav iesniegti vai no tās

izņemti; izvērtēt, vai atbildētāja pārstāvja neierašanās uz tiesas sēdi bija

attaisnojoša un uzlikt sodu par neierašanos uz tiesas sēdi domes

priekšsēdētājam; uzlikt par pienākumu pašvaldībai atsavināt pieteicēju īpašumu,

lai tas nevarētu tikt izmantots viņu vardarbīgai ietekmēšanai.

Apgabaltiesa norāda, ka pieteikuma priekšmets izskatāmajā lietā ir

pieteicējiem nelabvēlīgu lēmumu administratīvo pārkāpumu lietās atcelšana,

nevis prasījums atzīt pieteicēju tiesības. Līdz ar to pieteicēju atsaukšanās uz

APL 294.panta otrās daļas 5.punktu nav pamatota.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.pantu, 282.panta

3.punktu 323.panta pirmās daļas 3.punktu un 324.panta pirmo daļu, Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11panta otrās daļas 1.punktu un

286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 2.oktobra

spriedumu, ar kuru atcelti Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas

2007.gada 7.februāra lēmumi Nr.D58/164, Nr.D58/165, Nr.D58/166 un

Nr.D58/167 (2007.gada 22.janvāra administratīvā pārkāpuma protokoli ZZ

Nr.601952/81, ZZ Nr.601951/82, ZZ Nr.601949/83, ZZ Nr.601950/84) un

izbeigta administratīvā pārkāpuma lieta, bet M.K. un G.K. sūdzību noraidīt.

Atcelt Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 2.oktobra spriedumā

ietverto lēmumu, ar kuru tiesvedība prasījuma daļā par Jūrmalas pašvaldības

policijas rīcību, nosūtot pieteicējiem pavēsti, izbeigta, pamatojoties uz

Administratīvā procesa likuma 282.panta 1.punktu.

Izbeigt tiesvedību prasījuma daļā par Jūrmalas pašvaldības policijas

rīcību, nosūtot pieteicējiem pavēsti, pamatojoties uz Administratīvā procesa

likuma 282.panta 3.punktu

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) A.Šteinberga

Tiesneši (paraksts) K.Berķis

(paraksts) M.Birzgalis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese A.Šteinberga

2011.gada 21.janvārī