Court orders small claims defendant to pay property management debt, court fees, and interest.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's objections and ordered the payment of a property management debt totaling 739.42 euros along with court fees and interest. The plaintiff successfully proved that the defendant failed to pay for services rendered despite the property management company performing duties on the defendant's behalf. Consequently, the court ruled that the defendant must reimburse the debt, fees, and accrued interest as established by the Civil Procedure Law.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 8, 41, 93, 96, 97, 190, 193, 195, 204.1, 250.25, 440.2; Civil Law Art. 1765: A court must order the payment of a debt, court fees, and interest when the creditor proves the obligation and the debtor fails to pay.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2018:0302.C33614517.4.S
Lieta Nr.C33614517
Lietas arhīva Nr.C-2901-18/30
S PR IED UM S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Jūrmalā 2018.gada 2.martā
Rīgas rajona tiesa
tiesnese D.Liepiņa
izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Jūrmalas namsaimnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2017.gada 24.oktobrī tiesā saņemta prasītājas SIA “Jūrmalas namsaimnieks” maza apmēra prasība par parāda piedziņu pret atbildētāju /pers. A/.
2017.gada 3.novembrī tiesā saņemts precizēts prasības pieteikums. Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja no 2006.gada 25.aprīļa ir dzīvokļa
īpašuma Nr./adrese/, īpašniece. Ņemot vērā, ka dzīvojamā mājā /adrese A/ nebija pabeigts privatizācijas process, pašvaldības pienākums ir pārvaldīt
dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.
Jūrmalas pilsētas dome pārvaldīšanas pienākumu nodevusi prasītājai, 2002.gada 2.janvārī noslēdzot pilnvarojuma līgumu Nr.48, kas pārjaunots
2014.gada 11.februārī, noslēdzot pilnvarojuma līgumu Nr.1.2-16/194. Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu
atbildētāja ar prasītāju nebija noslēgusi, lai gan prasītāja bija veikusi atbildētājas nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.
Atbildētājas pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu, izriet no likuma, neatkarīgi no noslēgtā līguma ar apsaimniekotāju. Maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu noteikta,
saskaņā ar 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 “Kārtība kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās
par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā
aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” (spēkā līdz 21.07.2017) un Ministru kabineta 2017.gada 11.jūlija
noteikumiem Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” (spēkā no 21.06.2017). Laika periodā
no 2015.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 30.septembrim atbildētāja savas saistības pildīja nepienācīgā kārtā, veica maksājumus par apsaimniekotāja
sniegtajiem pakalpojumiem neregulāri un nepietiekamā apmērā, līdz ar ko izveidojies parāds 739,42 euro apmērā. Pēdējais maksājums no atbildētājas
saņemts 2016.gada novembrī. Līdz prasības sagatavošanas brīdim atbildētāja nav dzēsusi parādu, kaut gan prasītāja veikusi atbildētājas nekustamā
īpašuma apsaimniekošanu un dzīvojamās mājas pārvaldīšanu. Atbildētāja nav apstrīdējusi prasītājas piestādītos rēķinus, tādējādi apliecinot savu
piekrišanu maksājumu lielumam un kārtībai. Prasītāja, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, Civillikuma 1652.pantu, Civilprocesa
likuma 1., 26., 128., 129.pantu, 30.3nodaļu, lūdz piedzīt no atbildētājas apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu par laika periodu no
2015.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 30.septembrim 739,42 euro, atzīt tiesības saņemt procentus 6% apmērā no parāda summas par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu, piedzīt no atbildētājas tiesāšanās izdevumus. Prasībā
norādīts, ka prasītāja nevēlas izmantot mediāciju strīda risināšanai, kā arī prasītāja norāda, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem, 2017.gada 7.novembrī uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu tiesa nosūtījusi prasības
pieteikumu ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus.
Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus lietā nav iesniegusi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses
(..). Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē (..).
Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punkts noteic - ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā (..),
uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas
dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Savukārt, saskaņā ar minētā panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi
(..) un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu
paziņošanas faktu (..).
Ievērojot minēto, ir pamats uzskatam, ka par tiesvedību atbildētājai ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt atbilstoši Civilprocesa likuma
250.21 panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, pamatojoties uz lietā esošajiem rakstveida
pierādījumiem.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata
rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas
sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (..).
Atbilstoši minētajiem noteikumiem, 2018.gada 9.janvārī pusēm nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, vienlaikus norādot
sprieduma noraksta pieejamības datumu.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un
apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmo daļu, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc
vispārējiem noteikumiem (..).
Saskaņā ar lietā esošo zemesgrāmatas informāciju par īpašumu (lietas 10.lapa), atbildētāja, pamatojoties uz 2006.gada 19.janvāra pirkuma līgumu,
ieguva īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/.
Saskaņā ar lietā esošo 2014.gada 11.februāra pilnvarojuma līgumu Nr.1.2-16/194 (lietas 18.-21.lapa), kas noslēgts starp Jūrmalas pilsētas domi
kā valdītāju un prasītāju kā pārvaldnieku, valdītājs uzdeva pārvaldniekam un pārvaldnieks apņēmās kā rūpīgs un gādīgs saimnieks veikt dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likumā minētās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības līguma 1.pielikumā minētajās valdītāja valdījumā esošajās dzīvojamās mājās, tām
funkcionāli piederīgajās palīgēkās, būvēs un funkcionāli piesaistītajos zemes gabalos, ievērojot valdītāja norādījumus. Savukārt no lietā esošā
pilnvarojuma līguma pielikuma (lietas 22.lapa) konstatēts, ka līguma darbība attiecināma arī uz dzīvojamo māju /adrese A/, kurā atrodas atbildētājai
piederošais dzīvokļa īpašums.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2. un 3.punktu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu
(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Savukārt saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās
kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
No minēto likuma normu satura izriet, ka attiecīga līguma neesamība nedod pamatu komunālo pakalpojumu saņēmējam neveikt pakalpojumu
apmaksu, bet šāds pienākums ir noteikts ar likumu.
Kā izriet no prasības pieteikuma un lietas materiāliem, prasītāja ir izpildījusi ar pārvaldīšanas līgumu noteikto pienākumu un ir apsaimniekojusi
dzīvojamo māju /adrese A/, ko atbildētāja nav apstrīdējusi un tiesai nav pamata apšaubīt.
Prasītāja norādījusi, ka maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu noteikta saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada
9.decembra noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu”, Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” (spēkā līdz 21.07.2017) un Ministru kabineta 2017.gada 11.jūlija noteikumiem Nr.408 “Dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” (spēkā no 21.06.2017).
No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka atbildētāja prasītājas sniegtos pakalpojumus ir saņēmusi, taču laika periodā no 2015.gada 1.oktobra līdz
2017.gada 30.septembrim atbildētāja savas saistības pildīja nepienācīgā kārtā, veica maksājumus par apsaimniekotāja sniegtajiem pakalpojumiem
neregulāri un nepietiekamā apmērā, līdz ar ko izveidojies parāds 739,42 euro apmērā. Pēdējais maksājums no atbildētājas saņemts 2016.gada
novembrī. Minēto apstiprina lietā esošie norēķinu pārskati (lietas 11.-17.lapa), kurus atbildētāja nav apstrīdējusi.
Prasītāja norāda, ka līdz prasības sagatavošanas brīdim atbildētāja nav dzēsusi parādu, kaut gan prasītāja veikusi atbildētājas nekustamā īpašuma
apsaimniekošanu un dzīvojamās mājas pārvaldīšanu. Lietā nav arī pierādījumu, ka atbildētāja būtu apstrīdējusi prasītājas piestādītos rēķinus, tādējādi ir
pamats uzskatam, ka atbildētāja piekritusi maksājumu lielumam un kārtībai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav
apstrīdējusi otra puse.
Lietā konstatēts, ka atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās tiesības, proti, nav sniegusi rakstveida
paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret prasību, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, tajā skaitā nav apstrīdējusi arī parāda apmēru,
no kā secināms, ka viņai nav pamatotu iebildumu pret prasību. Tāpat arī atbildētāja nav iesniegusi tiesā pierādījumus parāda samaksai, taču saskaņā ar
Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētājas puses un no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams parāds
par laiku no 2015.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 30.septembrim 739,42 euro apmērā.
Bez tam prasītāja lūdz noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, tiesa atzīst prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% apmērā
gadā no galvenā parāda 739,42 euro līdz sprieduma izpildei.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kur noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses
visus tās samaksātos tiesas izdevumus (..), no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi, kas sastāv no valsts nodevas
110,91 euro un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 3,30 euro.
Bez tam tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,93 euro apmērā - starpība, kuru nav
segusi prasītāja, samaksājot ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās
daļas 5.punktam.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1,
250.25, 440.2 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003426429 (bankas konts naudas
līdzekļu iemaksai – Nr.LV55PARX0007040550003, AS “Citadele banka”) apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu par laika periodu no
2015.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 30.septembrim 739,42 euro, valsts nodevu 110,91 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro,
kopā – 853,63 euro (astoņi simti piecdesmit trīs euro, 63 centi).
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,93 euro (viens euro, 93 centi).
Atzīt SIA “Jūrmalas namsaimnieks” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6% gadā no parāda 739,42 euro par laiku no sprieduma
spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildes dienai.
Noteikt /pers. A/ tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par labu valstij iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus: saņēmējs Tiesu administrācija, NMR
90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta
numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša
informācija.
Tiesas izdevumu apmaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā.
Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Rīgas
apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese /personiskais paraksts/ D.Liepiņa