Supreme Court quashes appeal verdict for retrial due to lack of oral hearing violating fair trial rights.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia quashed the appeal court's decision and ordered a retrial because the defendant was denied an oral hearing. The defense argued that the written proceedings violated the right to a fair trial under Article 6 of the ECHR, while the prosecution contended the written format was sufficient given the case complexity. The court ruled that the first instance must fully comply with ECHR standards, including the opportunity for the accused to be heard and confront evidence, which necessitated a new trial.
Legislator headnote
AI generatedCriminal Procedure Law Art. 585; Art. 587; ECHR Art. 6: A criminal trial must be conducted in open court with the accused's right to be heard and to confront evidence, requiring a retrial if these fundamental guarantees are not met in the first instance.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2023:0221.16870001618.5.L
Lieta Nr. 16870001618, SKK-6/2023
Krimināllietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2023. gada 21. februārī
Senāts šādā sastāvā: senatore referente Anita Poļakova, senatori Artūrs Freibergs un Sandra Kaija
rakstveida procesā izskatīja krimināllietu sakarā ar apsūdzētā /pers. A/ aizstāvja zvērināta advokāta Egona Rusanova kasācijas sūdzību par Rīgas
apgabaltiesas 2021. gada 8. decembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedumu
/pers. A/, personas kods /personas kods/,
atzīts par vainīgu trijos Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā paredzētajos noziedzīgajos nodarījumos un Krimināllikuma 195. panta pirmajā daļā
paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā. Par katru no tiem /pers. A/ noteikts sods.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta trešo un ceturto daļu sods /pers. A/ noteikts brīvības atņemšana uz 2 gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta 1.1 daļas 3. punktu galīgais sods /pers. A/ noteikts brīvības atņemšana uz 6 gadiem un probācijas uzraudzība
uz 3 gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 70.14 panta otro daļu no /pers. A/ piedzīta konfiscējamo mantu (automašīnu „BMW X1” un „Mercedes Benz
GL 320”) vērtība 14 000 euro.
[2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu par krāpšanām lielā apmērā un par
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
[3] Ar Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 8. decembra spriedumu, iztiesājot lietu sakarā ar apsūdzētā /pers. A/ aizstāvja Jāņa Dobelnieka apelācijas
sūdzību, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedums atcelts daļā par /pers. A/ noteikto sodu par trīs Krimināllikuma
177. panta trešajā daļā un vienu 195. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, par soda noteikšanu saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta
trešo un ceturto daļu un par /pers. A/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta 1.1 daļas 3. punktu.
/pers. A/ noteikts sods par trim Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un vienu Krimināllikuma
195. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta trešo un ceturto daļu sods /pers. A/ noteikts brīvības atņemšana uz 4 gadiem 10 mēnešiem un probācijas
uzraudzība uz 3 gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta 1.1 daļas 3. punktu galīgais sods /pers. A/ noteikts brīvības atņemšana uz 5 gadiem 10 mēnešiem un
probācijas uzraudzība uz 3 gadiem.
Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.
[4] Par Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 8. decembra spriedumu apsūdzētā /pers. A/ aizstāvis E. Rusanovs iesniedzis kasācijas sūdzību, kurā lūdz
atcelt abu zemāko instanču tiesu spriedumus pilnībā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.
Kasācijas sūdzībā izteikto lūgumu aizstāvis E. Rusanovs pamatojis ar turpmāk norādītajiem argumentiem.
[4.1] Apelācijas instances tiesa, izskatot lietu rakstveida procesā, ir liegusi apsūdzētajam iespēju izmantot Kriminālprocesa likuma 71. panta
2. punktā un 72. panta otrajā daļā garantētās tiesības pašam piedalīties krimināllietas iztiesāšanā. Tādējādi tiesa ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma
15. pantā nostiprināto pamatprincipu – tiesības uz taisnīgu tiesu.
Apelācijas instances tiesa nepamatoti izskatījusi lietu rakstveida procesā saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta
pirmo daļu, jo aizstāvis iesniedza tiesai motivētu lūgumu skatīt lietu atklātā tiesas sēdē mutvārdu procesā. Lēmumu par aizstāvja lūguma noraidīšanu tiesa
ir pieņēmusi vienlaicīgi ar lietas izskatīšanu rakstveida procesā un nolēmumu lietā. Turklāt lēmumu skatīt lietu rakstveida procesā tiesa pamatojusi tikai ar
atzinumu, ka lietu ir iespējams izskatīt rakstveida procesā.
[4.2] Pirmās instances tiesa nepamatoti izskatījusi lietu rakstveida procesā saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta
1. daļu.
Apelācijas instances tiesa, nekonstatējot Kriminālprocesa likuma 575. panta pirmās daļas 8. punktā norādīto Kriminālprocesa likuma būtisku
pārkāpumu, ir pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 511. panta otrās daļas, 564. panta ceturtās daļas un 566. panta pārkāpumu, kas atzīstami par
Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem šā likuma 575. panta trešās daļas izpratnē un ir pamats apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanai.
2021. gada 12. aprīlī pirmās instances tiesas tiesnesis pieņēma lēmumu saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta
1.1 daļu izskatīt krimināllietu /pers. A/ apsūdzībā rakstveida procesā, uzskatot, ka lieta var tikt izskatīta bez pierādījumu pārbaudes. Apsūdzētais
rakstveidā informēja tiesu un prokuratūru, ka atzīst savu vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, taču vēlas slēgt vienošanos par vainas
atzīšanu un sodu. Kad prokurors nepiekrita slēgt vienošanos, apsūdzētais nosūtīja tiesai iesniegumu, no kura saturiski izriet iebildums pret lietas
izskatīšanu rakstveida procesā. Turklāt tiesai pirms lietas izskatīšanas rakstveida procesā bija jāpārliecinās, vai krimināllietā ir iestājušies visi
Kriminālprocesa likuma 499. pantā noteiktie nosacījumi pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai.
Apsūdzētais, pabeidzot pirmstiesas kriminālprocesu un piekrītot neveikt pierādījumu pārbaudi, pirmās instances tiesā var mainīt savu viedokli par
pierādījumu pārbaudes nepieciešamību. Ņemot vērā, ka /pers. A/ bija izteicis lūgumu slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, uzskatāms, ka viņš
bija iebildis arī pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā bez pierādījumu pārbaudes.
Pirmās instances tiesai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmās daļas 3. punktu bija jānoskaidro, vai apsūdzētajam un prokurorei
nepanākot vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, apsūdzētais piekrīt lietas izskatīšanai tiesā bez pierādījumu pārbaudes, kā arī jāizskaidro
apsūdzētajam, no kā viņš atsakās, piekrītot izskatīt lietu bez pierādījumu pārbaudes.
Pirmās instances tiesa, izskatot lietu rakstveida procesā bez pierādījumu pārbaudes, bet pirms tam neizskaidrojot apsūdzētajam pierādījumu
pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 499. panta otrās daļas nosacījumus tādējādi ir pārkāpusi šī
likuma 575. panta pirmās daļas 8. punktā norādīto pārkāpumu.
Motīvu daļa
[5] Lai sniegtu atzinumu par to, vai apelācijas instances tiesa, iztiesājot lietu rakstveida procesā, ir pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 15. panta
pārkāpumu, Senātam vispirms ir jādod atbilde uz jautājumu: vai lietas iztiesāšana apelācijas instances tiesā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības
likuma (turpmāk – arī Covid-19 likums) 12. panta pirmās daļas spēkā esības laikā pats par sevi ir pietiekams pamats lietas izskatīšanai rakstveida
procesā saskaņā ar minēto tiesību normu.
[6] Kriminālprocesa likuma 15. pantā noteikts kriminālprocesa pamatprincips – ikviena tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā, objektīvā un
neatkarīgā tiesā.
Tiesības uz taisnīgu tiesu ietver arī tiesības uz mutvārdu procesu, tomēr tās nav absolūtas. Normatīvajos aktos var būt paredzēti gadījumi, kuros
krimināllietu var iztiesāt rakstveida procesā.
Izņēmumi no vispārējā principa – tiesībām uz lietas izskatīšanu mutvārdu procesā – apelācijas instances tiesā ir noteikti Kriminālprocesa likuma
559. panta ceturtajā daļā, kurā uzskaitīti gadījumi, kad lietu var iztiesāt rakstveida procesā.
Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta pirmo daļu (likuma redakcijā no 2020. gada 23. decembra) krimināllietu
apelācijas kārtībā var iztiesāt rakstveida procesā arī gadījumos, kas nav minēti Kriminālprocesa likumā. Prokurors vai persona, kuras intereses un
tiesības sūdzība vai protests aizskar, var izteikt lūgumu lietu izskatīt mutvārdu procesā, to pamatojot.
Minētie normatīvi noteiktie gadījumi neatņem personai tiesības lūgt lietu izskatīt mutvārdu procesā.
No Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumiem par gadījumiem, kad lieta izskatīta rakstveida procesā, pamatojoties uz normatīvi noteiktiem
izņēmumiem no pamatprincipa, izriet, ka tas vien apstāklis, ka likumdevējs noteiktu kategoriju lietu izskatīšanai ir paredzējis rakstveida procesu, pats par
sevi nav uzskatāms par pietiekamu argumentu, lai noraidītu personas lūgumu lietu izskatīt mutvārdu procesā (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2021. gada
25. februāra sprieduma lietā „Mtchedlishvili v. Georgia, iesnieguma Nr. 894/12, 33. un 39. punkts). Turklāt lēmumu pieņemšanā nozīme ir tiesu
izmantotajai argumentācijas metodoloģijai, proti, pamatojums nepieciešams rakstveida procesam kā izņēmumam no pamatprincipa, nevis pamatprincipa
ievērošanai jeb lietas izskatīšanai mutvārdu procesā (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2010. gada 7. decembra sprieduma lietā „Andersson v.
Sweden”, iesnieguma Nr. 17202/04, 53. punkts).
Piemērojot Covid-19 likuma 12. panta pirmo daļu, jāņem vērā šā likuma 1. panta pirmajā daļā definēto likuma mērķi – noteikt tiesisko kārtību
Covid-19 infekcijas izplatības laikā, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu, kas nodrošina ar sabiedrības veselības un drošības interesēm samērīgu
privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts un pašvaldības institūciju darbību.
No Covid-19 likuma 1. panta pirmajā daļā definētā mērķa nepārprotami izriet, ka šī likuma 12. panta pirmajā daļā noteiktā iespēja
izskatīt lietu rakstveida procesā, ir pasākums, kas vērsts uz sabiedrības veselības un drošības interešu aizsardzību. Tāpat no Covid-19 likuma
1. panta pirmās daļas secināms, ka minētais pasākums ietver privātpersonu tiesību un pienākumu ierobežojumu, kas ir samērots ar
sabiedrības veselības un drošības interesēm.
Vispārējie principi, kas piemēroti nosakot Covid-19 likumā uzskaitīto pasākumu kopumu, ir izklāstīti šā likuma 1. panta trešajā daļā. Tie
ir: 1) cilvēktiesību ierobežošanas minimizēšana – personu tiesības tiek ierobežotas tikai tad, ja nav citu alternatīvu pasākumu, kas efektīvi aizsargā
sabiedrības veselību un drošību; 2) sabiedrības veselības apdraudējuma mazināšana – piesardzības pasākumi tiek noteikti, izvērtējot Covid-19 infekcijas
izplatības draudus Latvijā un ārvalstīs, un tiek īstenoti, izvērtējot visus pastāvošos riskus, lai mazinātu Covid-19 infekcijas atkārtotas izplatības draudus;
3) publisku un sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu pieejamības ierobežošana ir pieļaujama tikai tādā mērā, cik tas nepieciešams sabiedrības veselības un
drošības nodrošināšanai, kā arī pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistīto personu veselībai un drošībai.
Ievērojot Covid-19 likuma mērķi un vispārējos principus, kas piemēroti, nosakot nepieciešamo pasākumu kopumu, secināms, ka tiesiskās
situācijas, kurā lemjams jautājums par lietas izskatīšanas veidu, pastāvēšana Covid-19 likuma spēkā esības laikā, pats par sevi nav pietiekams pamats
lietas izskatīšanai rakstveida procesā saskaņā ar šā likuma 12. panta pirmo daļu. Minētajā tiesību normā paredzētā iespēja izskatīt lietu rakstveida
procesā, pirmkārt, ir iespēja nevis pienākums, otrkārt, tiesību normā paredzētā iespēja noteikta ar mērķi mazināt riskus gan lietu dalībnieku, gan tiesnešu
un tiesu darbinieku veselībai, tādēļ ir izvērtējama risku pastāvēšana un alternatīvi pasākumi risku mazināšanai, piemēram, lietas izskatīšana mutvārdu
procesā videokonferences režīmā, ja to prasa kriminālprocesa intereses.
Senāts atzīst, ka lēmums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā saskaņā ar Covid-19 likuma 12. panta pirmo daļu ir pamatojams nevis ar
atzinumu, ka lietu iespējams izskatīt rakstveida procesā, bet atzinumu, ka objektīvi pastāv apstākļi, kas noteic šajā tiesību normā paredzētā pasākuma
piemērošanas nepieciešamību. Tiesību uz lietas izskatīšanu mutvārdu procesā ierobežojums ir jāpamato.
[6.1] Izskatāmajā lietā konstatēti turpmāk norādītie faktiskie apstākļi.
Lieta pirmās instances tiesā izskatīta rakstveida procesā saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta 1.1 daļu.
Ar apelācijas instances tiesas tiesneses 2021. gada 30. augusta lēmumu noteikta lietas izskatīšana mutvārdu procesā 2021. gada 13. oktobrī.
2021. gada 13. septembrī saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 490. pantu grozīts iztiesāšanas laiks, iztiesāšana noteikta 2021. gada 11. oktobrī.
2021. gada 7. oktobrī lieta noņemta no izskatīšanas 2021. gada 11. oktobrī sakarā ar apsūdzētā /pers. A/ atrašanos pašizolācijā.
2021. gada 18. oktobrī, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta pirmo daļu, tiesnese noteikusi lietas
izskatīšanu rakstveida procesā.
Paziņojumā par lietas izskatīšanu rakstveida procesā tiesa norādījusi, ka, ievērojot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta
pirmajā daļā noteikto, ka krimināllietu apelācijas kārtībā var iztiesāt rakstveida procesā arī gadījumos, kas nav minēti Kriminālprocesa likumā, tiesnese
uzskata, ka lietu var iztiesāt rakstveida procesā.
2021. gada 16. novembrī Rīgas apgabaltiesā saņemti /pers. A/ aizstāvja rakstveida iebildumi pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā. Pamatojot
iebildumus, aizstāvis norādījis, ka uztur viedokli par pirmās instances tiesā pieļautiem Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem, izskatot lietu bez
pierādījumu pārbaudes rakstveida procesā, kā arī, lūdzis ņemt vērā, ka saslimstība ar Covid-19 infekciju ir mazinājusies, ir pieņemti dažādi atvieglojumi
attiecībā uz personu pulcēšanos, Rīgas apgabaltiesā lietas tiek iztiesātas, ievērojot epidemioloģiskās prasības. Turklāt, iztiesājot lietu apelācijas kārtībā
rakstveida procesā, apsūdzētajam tiktu liegta iespēja īstenot Kriminālprocesa likuma 71. panta 2. punktā un 72. panta otrajā daļā garantētās tiesības
pašam piedalīties krimināllietas iztiesāšanā, tādējādi arī iespēja īstenot likumā paredzētās tiesības uz taisnīgu tiesu un uz aizstāvību.
Ar Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 8. decembra spriedumu aizstāvja lūgums par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā noraidīts. Pamatojot lūguma
noraidīšanu, tiesa norādījusi šādus argumentus:
1. lietā nepastāv apstākļi, kurus nav iespējams izskatīt rakstveida procesā,
2. nolēmuma taisnīgums, pamatotība un atbilstība tiesību normām, patiesības noskaidrošana nav atkarīga no procesa veida,
3. rakstveida process neierobežo procesa dalībnieku līdzvērtību,
4. tiesas kolēģija nekonstatē objektīvus apstākļus, kas būtu par pamatu lietas izskatīšanai mutvārdu procesā.
[6.2] Senāts konstatē, ka izskatāmajā krimināllietā apelācijas instances tiesa nav pamatojusi, kāpēc konkrētajos apstākļos ir nepieciešams
rakstveida process kā izņēmums. Apelācijas instances tiesa, argumentējot lēmumu, norādījusi, ka tā nekonstatē objektīvus apstākļus, kas būtu par
pamatu lietas izskatīšanai mutvārdu procesā. Tādējādi tiesa izdarījusi nevis atzinumu, ka pastāv pamats atkāpties no tiesību uz lietas izskatīšanu mutvārdu
procesā pamatprincipa ievērošanas, bet gan atzinusi, ka nekonstatē pamatu tā ievērošanai.
Pamatojoties uz izklāstītajiem argumentiem, Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesa, nemotivējot lietas iztiesāšanu rakstveida procesā saskaņā ar
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta pirmo daļu, ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 15. pantu, tādēļ Rīgas apgabaltiesas
2021. gada 8. decembra spriedums ir atceļams pilnībā.
[7] Izskatot kasācijas argumentus par Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem, izskatot lietu pirmās instances tiesā, lietā ir noskaidrojams,
vai pirmās instances tiesa ir motivējusi atzinumu par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta 1.1 daļas piemērošanas pamatotību
pirmās instances tiesā, un, vai lietā ir konstatēti šajā tiesību normā norādītie apstākļi, kas noteic tās piemērošanas iespējamību.
[7.1] Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta 1.1 daļu (likuma redakcijā no 2020. gada 23. decembra)
krimināllietas, kas nodotas tiesai paātrinātā procesa kārtībā vai izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, pirmās instances tiesā var izskatīt rakstveida
procesā. Tiesa paziņojumā par krimināllietas izskatīšanu rakstveida procesā norāda tiesības prokuroram, apsūdzētajam, aizstāvim un cietušajam desmit
dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par piemērojamo soda
veidu un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem, kā arī norāda nolēmuma pieejamības dienu. Ja iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida
procesā iesniedzis prokurors, apsūdzētais, aizstāvis vai cietušais, tiesa pieņem lēmumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā.
[7.2] Lietā konstatēti tālāk norādītie faktiskie apstākļi:
Pirmās instances tiesas tiesnesis 2020. gada 8. jūlijā ir pieņēmis lēmumu lietu /pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas un
195. panta pirmās daļas iztiesāt atklātā tiesas sēdē, neveicot pierādījumu pārbaudi.
2021. gada 12. aprīlī tiesnesis paziņojis apsūdzētajam /pers. A/ un prokuroram, ka saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma
12. panta 1.1 daļu lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 2021. gada 16. jūnijā. Paziņojumā izskaidrotas tiesības prokuroram un apsūdzētajam desmit
dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, kā arī iesniegt viedokli par piemērojamo
soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem.
2021. gada 19. maijā pirmās instances tiesā saņemts apsūdzētā /pers. A/ lūgums noslēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu un sodīt viņu ar
naudas sodu 20 minimālo mēnešalgu apmērā.
2021. gada 28. maijā pirmās instances tiesā saņemta prokurores E. Masules uz šo lūgumu sniegtā atbilde, kurā prokurore norādījusi, ka uzskata
par neiespējamu lūgt tiesai piemērot /pers. A/ norādīto sodu, jo piedāvātais soda veids un mērs neatbilst soda noteikšanas vispārīgajiem principiem.
2021. gada 1. jūnijā apsūdzētais iesniedzis tiesai lūgumu piemērot viņam naudas sodu vai piespiedu darbu un, ja nepieciešams, noteikt probācijas
uzraudzību. /pers. A/ atkārtoti norādījis, ka atzīst savu vainu un nožēlo izdarīto.
Apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi aizstāvja viedokli, ka /pers. A/ lūgumi par vienošanās ar prokuroru noslēgšanu ir
atzīstami par iebildumiem pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā. Tiesa konstatējusi, ka līdz lietas iztiesāšanai rakstveida procesā iebildumi pret lietas
iztiesāšanu rakstveida procesā nav saņemti.
Ievērojot apstākli, ka krimināllieta /pers. A/ apsūdzībā tika nodota tiesai izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, saskaņā ar Covid-19 infekcijas
izplatības pārvaldības likuma 12. panta 1.1 daļu pirmās instances tiesa varēja izskatīt lietu rakstveida procesā gadījumā, ja prokurors, apsūdzētais,
aizstāvis vai cietušais nav iesnieguši iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā. Izskatāmajā lietā iebildumi pret lietas izskatīšanu rakstveida
procesā netika iesniegti, tādēļ aizstāvja iebildumi pret Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta 1.1 daļas piemērošanu pirmās instances
tiesā ir nepamatoti un noraidāmi.
[8] Senātam ir jāsniedz atbilde, vai pirmās instances tiesa, iztiesājot lietu, ir ievērojusi Kriminālprocesa likuma 499. panta nosacījumus, kas regulē
pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu.
[8.1] Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmā daļa noteic, ka tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu attiecībā uz visu
apsūdzību vai tās patstāvīgu daļu tikai ar nosacījumu, ka apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā vai attiecīgajā daļā; tiesai pēc lietas
materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu; apsūdzētais, bet obligātās aizstāvības gadījumos arī viņa aizstāvis un pārstāvis, piekrīt šādas
pārbaudes neizdarīšanai.
Saskaņā ar minētā panta otro daļu, pirms izlemt jautājumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa noskaidro prokurora, personas, kas
īsteno aizstāvību, cietušā un viņa pārstāvja un kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka, kura mantai uzlikts arests, viedokli par to, kā arī izskaidro
viņiem pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas.
No Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmās un otrās daļas secināms, ka nosacījums, ka apsūdzētais piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai,
uzskatāms par ievērotu, ja pirms tam tiesa izskaidro viņam pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, proti, ka lietā pieņemto
nolēmumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju, rīcību ar mantu vai sakarā ar pieļautiem procesa
pārkāpumiem. Tādējādi apsūdzētais, piekrītot lietas izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, faktiski atsakās no savām tiesībām pārsūdzēt spriedumu daļā
par vainīgumu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā.
[8.2] Pirmās instances tiesa konstatējusi Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmajā un otrajā daļā paredzētos nosacījumus krimināllietas
iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes.
Senāts konstatē, ka protokolā par pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanu, nododot lietu tiesai, apsūdzētais ir norādījis, ka pierādījumu pārbaude,
iztiesājot lietu, nav nepieciešama. Ziņu par to, ka apsūdzētajam, nododot lietu tiesai, būtu izskaidrota pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā
būtība un sekas, lietā nav.
Pirmās instances tiesa ir informējusi /pers. A/, ka, ievērojot viņa viedokli par iespējamību iztiesāt lietu, neizdarot pierādījumu pārbaudi, saskaņā ar
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta 1.1 daļu, lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un apsūdzētajam ir tiesības desmit dienu laikā
pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt iebildumus pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par piemērojamo soda veidu un mēru
un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem.
Senāts konstatē, ka pirmās instances tiesa nav izskaidrojusi apsūdzētajam /pers. A/ pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un
sekas, tādējādi tiesa ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 499. panta otro daļu.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 575. panta pirmās daļas 8. punktā noteiktajam, fakts, ka lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, neievērojot
šā likuma 499. panta nosacījumus, ir Kriminālprocesa likuma būtisks pārkāpums, kas katrā ziņā izraisa tiesas nolēmuma atcelšanu.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 566. pantu, ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, konstatē šā likuma pārkāpumu, kas katrā ziņā izraisa
sprieduma atcelšanu [..], kuru tā pati nevar novērst, nepārkāpjot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību, [..] tā pieņem lēmumu par pirmās instances tiesas
sprieduma atcelšanu pilnībā vai kādā tās daļā un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.
Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesa, nekonstatējot Kriminālprocesa likuma 499. panta otrās daļas pārkāpumu lietas izskatīšanā pirmās
instances tiesā un, atceļot pirmās instances tiesas spriedumu tikai daļā par sodu, ir pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 566. panta pārkāpumu. Norādītais
pārkāpums atzīstams par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu šā likuma 575. panta trešās daļas izpratnē.
[8.3] Ievērojot minēto apsvērumu kopumu, Senāts atzīst, ka Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 8. decembra spriedums un Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedums ir atceļami pilnībā un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.
[9] Senāts norāda, ka tiesai, izlemjot lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un konstatējot, ka pastāv normatīvs regulējums, kas
konstatētajos faktiskajos apstākļos attiecīgajā tiesu instancē pieļauj lietas izskatīšanu rakstveida procesā, papildus jāizvērtē vai, izskatot lietu rakstveida
procesā tiks nodrošinātas personas tiesības uz taisnīgu tiesu, ja tā ir vienīgā vai pēdējā tiesu instance, kas lietu skata pēc būtības.
Senāts piekrīt tiesību doktrīnā paustai atziņai, ka tiesības uz taisnīgu tiesu negarantē mutvārdu procesu jebkura ar lietu saistīta jautājuma izlemšanā,
bet gan tikai lietas izskatīšanā pēc būtības. Pēc vispārējā principa tiesā vismaz vienā instancē, kas lietu skata pēc būtības, ir jānodrošina personai tiesības
uz mutvārdu procesu, ja viņa to lūdz (Briede J., Višķere I., Litvins G., Bitāns A., Danovskis E., 92. panta komentārs. Grām.: Latvijas Republikas
Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011,
137. lpp.).
Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā, analizējot lietu izskatīšanu mutvārdu vai rakstveida procesā no tiesību uz taisnīgu tiesu viedokļa, atzīts,
ka pēc vispārējā principa, ja persona vēlas lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, tai šāda iespēja ir jānodrošina vienā instancē, kas izskata lietu pēc
būtības (skat. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2002. gada 12. novembra spriedums lietā „Döry v. Sweden” (28394/95), Eiropas Cilvēktiesību
tiesas 1994. gada 23. februāra spriedums „Fredin v. Sweden” (18928/91)).
No Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet, ka atklātas tiesas sēdes rīkošana ir Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas
6. pantā nostiprinātais pamatprincips. Šim principam ir īpaša nozīme krimināltiesību kontekstā, kurā vispārīgi ir jābūt pirmās instances tiesai, kas pilnībā
atbilst Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta prasībām, un kurā attiecīgā persona var likumīgi pieprasīt, lai tā tiktu
„uzklausīta”, kā arī tostarp izmantot iespēju mutiski izklāstīt savus aizstāvības pamatus, uzklausīt apsūdzības liecības, iztaujāt un konfrontēt lieciniekus
(Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2006. gada 23. novembra sprieduma lietā „Jussila v. Finland”, iesnieguma Nr. 73053/01, 40. punkts, un Eiropas
Cilvēktiesību tiesas 2008. gada 4. marta sprieduma lietā, „Hüseyin Turan v. Turkey, iesnieguma Nr. 11529/02, 31. punkts).
Jāņem vērā arī tas, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru personai nav liegts brīvprātīgi tieši vai klusējot atteikties no lietas taisnīgas
izskatīšanas garantijām. Tomēr atteikšanās no tiesībām piedalīties tiesas sēdē ir jākonstatē nepārprotami, un tā ir jāpapildina ar minimālajām garantijām,
kas atbilst šī pasākuma nozīmīgumam. Turklāt tā nedrīkst būt pretrunā kādām būtiskām sabiedrības interesēm (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2006. gada
1. marta sprieduma lietā „Sejdovic v. Italy, iesnieguma Nr. 56581/00, 86. punkts, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2018. gada 13. marta
sprieduma lietā „Vilches Coronado and other v. Spain, iesnieguma Nr. 55517/14, 36. punkts).
[10] Ar pirmās instances tiesas spriedumu un apelācijas instances tiesas spriedumu apsūdzētajam /pers. A/ atstāti negrozīti viņam pirmstiesas
procesā piemērotie drošības līdzekļi – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē un aizliegums izbraukt no valsts.
Senāts atzīst, ka minētie drošības līdzekļi ir samērīgi un to piemērošanas turpināšana pārmērīgi neierobežos apsūdzētā pamattiesības.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585. un 587. pantu, Senāts
nolēma
atcelt Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 8. decembra spriedumu un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedumu un
lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas tiesā;
apsūdzētajam /pers. A/ turpināt piemērot drošības līdzekļus – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē un aizliegumu izbraukt no valsts.
Lēmums nav pārsūdzams.
A. Poļakova A. Freibergs S. Kaija