Legislator Case Law & Legislation
16870001618 / SKK-0006-23 ECLI:LV:AT:2023:0221.16870001618.5.L AI generated

Supreme Court quashes appeal verdict for retrial due to lack of oral hearing violating fair trial rights.

Case Number 16870001618 / SKK-0006-23
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court of Latvia quashed the appeal court's decision and ordered a retrial because the defendant was denied an oral hearing. The defense argued that the written proceedings violated the right to a fair trial under Article 6 of the ECHR, while the prosecution contended the written format was sufficient given the case complexity. The court ruled that the first instance must fully comply with ECHR standards, including the opportunity for the accused to be heard and confront evidence, which necessitated a new trial.

Legislator headnote

AI generated

Criminal Procedure Law Art. 585; Art. 587; ECHR Art. 6: A criminal trial must be conducted in open court with the accused's right to be heard and to confront evidence, requiring a retrial if these fundamental guarantees are not met in the first instance.

Keywords

AI generated
right to fair trial oral hearing requirement written proceedings ECHR Article 6 retrial procedure conflict of interest criminal procedure law

Cited Legislation

AI generated
Criminal Procedure Law Art. 585
Criminal Procedure Law Art. 587
ECHR Art. 6

Cited Case Law

AI generated
Döry v. Sweden
novembra spriedums lietā „Döry v. Sweden” (28394/95), Eiropas Cilvēktiesību
Fredin v. Sweden
februāra spriedums „Fredin v. Sweden” (18928/91)).
Jussila v. Finland
novembra sprieduma lietā „Jussila v. Finland”, iesnieguma Nr.
Hüseyin Turan v. Turkey
marta sprieduma lietā, „Hüseyin Turan v. Turkey, iesnieguma Nr.
Sejdovic v. Italy
marta sprieduma lietā „Sejdovic v. Italy, iesnieguma Nr.
Vilches Coronado and other v. Spain
sprieduma lietā „Vilches Coronado and other v. Spain, iesnieguma Nr.
ECLI:LV:AT:2023:0221.16870001618.5.L
Supreme Court vacates appeal judgment for writing-only trial, mandating oral hearing to ensure fair trial rights.

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:AT:2023:0221.16870001618.5.L

Lieta Nr. 16870001618, SKK-6/2023

Krimināllietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2023. gada 21. februārī

Senāts šādā sastāvā: senatore referente Anita Poļakova, senatori Artūrs Freibergs un Sandra Kaija

rakstveida procesā izskatīja krimināllietu sakarā ar apsūdzētā /pers. A/ aizstāvja zvērināta advokāta Egona Rusanova kasācijas sūdzību par Rīgas

apgabaltiesas 2021. gada 8. decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedumu

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

atzīts par vainīgu trijos Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā paredzētajos noziedzīgajos nodarījumos un Krimināllikuma 195. panta pirmajā daļā

paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā. Par katru no tiem /pers. A/ noteikts sods.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta trešo un ceturto daļu sods /pers. A/ noteikts brīvības atņemšana uz 2 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta 1.1 daļas 3. punktu galīgais sods /pers. A/ noteikts brīvības atņemšana uz 6 gadiem un probācijas uzraudzība

uz 3 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 70.14 panta otro daļu no /pers. A/ piedzīta konfiscējamo mantu (automašīnu „BMW X1” un „Mercedes Benz

GL 320”) vērtība 14 000 euro.

[2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu par krāpšanām lielā apmērā un par

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

[3] Ar Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 8. decembra spriedumu, iztiesājot lietu sakarā ar apsūdzētā /pers. A/ aizstāvja Jāņa Dobelnieka apelācijas

sūdzību, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedums atcelts daļā par /pers. A/ noteikto sodu par trīs Krimināllikuma

177. panta trešajā daļā un vienu 195. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, par soda noteikšanu saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta

trešo un ceturto daļu un par /pers. A/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta 1.1 daļas 3. punktu.

/pers. A/ noteikts sods par trim Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un vienu Krimināllikuma

195. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta trešo un ceturto daļu sods /pers. A/ noteikts brīvības atņemšana uz 4 gadiem 10 mēnešiem un probācijas

uzraudzība uz 3 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta 1.1 daļas 3. punktu galīgais sods /pers. A/ noteikts brīvības atņemšana uz 5 gadiem 10 mēnešiem un

probācijas uzraudzība uz 3 gadiem.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.

[4] Par Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 8. decembra spriedumu apsūdzētā /pers. A/ aizstāvis E. Rusanovs iesniedzis kasācijas sūdzību, kurā lūdz

atcelt abu zemāko instanču tiesu spriedumus pilnībā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

Kasācijas sūdzībā izteikto lūgumu aizstāvis E. Rusanovs pamatojis ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[4.1] Apelācijas instances tiesa, izskatot lietu rakstveida procesā, ir liegusi apsūdzētajam iespēju izmantot Kriminālprocesa likuma 71. panta

2. punktā un 72. panta otrajā daļā garantētās tiesības pašam piedalīties krimināllietas iztiesāšanā. Tādējādi tiesa ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma

15. pantā nostiprināto pamatprincipu – tiesības uz taisnīgu tiesu.

Apelācijas instances tiesa nepamatoti izskatījusi lietu rakstveida procesā saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta

pirmo daļu, jo aizstāvis iesniedza tiesai motivētu lūgumu skatīt lietu atklātā tiesas sēdē mutvārdu procesā. Lēmumu par aizstāvja lūguma noraidīšanu tiesa

ir pieņēmusi vienlaicīgi ar lietas izskatīšanu rakstveida procesā un nolēmumu lietā. Turklāt lēmumu skatīt lietu rakstveida procesā tiesa pamatojusi tikai ar

atzinumu, ka lietu ir iespējams izskatīt rakstveida procesā.

[4.2] Pirmās instances tiesa nepamatoti izskatījusi lietu rakstveida procesā saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta

1. daļu.

Apelācijas instances tiesa, nekonstatējot Kriminālprocesa likuma 575. panta pirmās daļas 8. punktā norādīto Kriminālprocesa likuma būtisku

pārkāpumu, ir pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 511. panta otrās daļas, 564. panta ceturtās daļas un 566. panta pārkāpumu, kas atzīstami par

Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem šā likuma 575. panta trešās daļas izpratnē un ir pamats apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanai.

2021. gada 12. aprīlī pirmās instances tiesas tiesnesis pieņēma lēmumu saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta

1.1 daļu izskatīt krimināllietu /pers. A/ apsūdzībā rakstveida procesā, uzskatot, ka lieta var tikt izskatīta bez pierādījumu pārbaudes. Apsūdzētais

rakstveidā informēja tiesu un prokuratūru, ka atzīst savu vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, taču vēlas slēgt vienošanos par vainas

atzīšanu un sodu. Kad prokurors nepiekrita slēgt vienošanos, apsūdzētais nosūtīja tiesai iesniegumu, no kura saturiski izriet iebildums pret lietas

izskatīšanu rakstveida procesā. Turklāt tiesai pirms lietas izskatīšanas rakstveida procesā bija jāpārliecinās, vai krimināllietā ir iestājušies visi

Kriminālprocesa likuma 499. pantā noteiktie nosacījumi pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai.

Apsūdzētais, pabeidzot pirmstiesas kriminālprocesu un piekrītot neveikt pierādījumu pārbaudi, pirmās instances tiesā var mainīt savu viedokli par

pierādījumu pārbaudes nepieciešamību. Ņemot vērā, ka /pers. A/ bija izteicis lūgumu slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, uzskatāms, ka viņš

bija iebildis arī pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā bez pierādījumu pārbaudes.

Pirmās instances tiesai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmās daļas 3. punktu bija jānoskaidro, vai apsūdzētajam un prokurorei

nepanākot vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, apsūdzētais piekrīt lietas izskatīšanai tiesā bez pierādījumu pārbaudes, kā arī jāizskaidro

apsūdzētajam, no kā viņš atsakās, piekrītot izskatīt lietu bez pierādījumu pārbaudes.

Pirmās instances tiesa, izskatot lietu rakstveida procesā bez pierādījumu pārbaudes, bet pirms tam neizskaidrojot apsūdzētajam pierādījumu

pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 499. panta otrās daļas nosacījumus tādējādi ir pārkāpusi šī

likuma 575. panta pirmās daļas 8. punktā norādīto pārkāpumu.

Motīvu daļa

[5] Lai sniegtu atzinumu par to, vai apelācijas instances tiesa, iztiesājot lietu rakstveida procesā, ir pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 15. panta

pārkāpumu, Senātam vispirms ir jādod atbilde uz jautājumu: vai lietas iztiesāšana apelācijas instances tiesā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības

likuma (turpmāk – arī Covid-19 likums) 12. panta pirmās daļas spēkā esības laikā pats par sevi ir pietiekams pamats lietas izskatīšanai rakstveida

procesā saskaņā ar minēto tiesību normu.

[6] Kriminālprocesa likuma 15. pantā noteikts kriminālprocesa pamatprincips – ikviena tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā, objektīvā un

neatkarīgā tiesā.

Tiesības uz taisnīgu tiesu ietver arī tiesības uz mutvārdu procesu, tomēr tās nav absolūtas. Normatīvajos aktos var būt paredzēti gadījumi, kuros

krimināllietu var iztiesāt rakstveida procesā.

Izņēmumi no vispārējā principa – tiesībām uz lietas izskatīšanu mutvārdu procesā – apelācijas instances tiesā ir noteikti Kriminālprocesa likuma

559. panta ceturtajā daļā, kurā uzskaitīti gadījumi, kad lietu var iztiesāt rakstveida procesā.

Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta pirmo daļu (likuma redakcijā no 2020. gada 23. decembra) krimināllietu

apelācijas kārtībā var iztiesāt rakstveida procesā arī gadījumos, kas nav minēti Kriminālprocesa likumā. Prokurors vai persona, kuras intereses un

tiesības sūdzība vai protests aizskar, var izteikt lūgumu lietu izskatīt mutvārdu procesā, to pamatojot.

Minētie normatīvi noteiktie gadījumi neatņem personai tiesības lūgt lietu izskatīt mutvārdu procesā.

No Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumiem par gadījumiem, kad lieta izskatīta rakstveida procesā, pamatojoties uz normatīvi noteiktiem

izņēmumiem no pamatprincipa, izriet, ka tas vien apstāklis, ka likumdevējs noteiktu kategoriju lietu izskatīšanai ir paredzējis rakstveida procesu, pats par

sevi nav uzskatāms par pietiekamu argumentu, lai noraidītu personas lūgumu lietu izskatīt mutvārdu procesā (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2021. gada

25. februāra sprieduma lietā „Mtchedlishvili v. Georgia, iesnieguma Nr. 894/12, 33. un 39. punkts). Turklāt lēmumu pieņemšanā nozīme ir tiesu

izmantotajai argumentācijas metodoloģijai, proti, pamatojums nepieciešams rakstveida procesam kā izņēmumam no pamatprincipa, nevis pamatprincipa

ievērošanai jeb lietas izskatīšanai mutvārdu procesā (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2010. gada 7. decembra sprieduma lietā „Andersson v.

Sweden”, iesnieguma Nr. 17202/04, 53. punkts).

Piemērojot Covid-19 likuma 12. panta pirmo daļu, jāņem vērā šā likuma 1. panta pirmajā daļā definēto likuma mērķi – noteikt tiesisko kārtību

Covid-19 infekcijas izplatības laikā, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu, kas nodrošina ar sabiedrības veselības un drošības interesēm samērīgu

privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts un pašvaldības institūciju darbību.

No Covid-19 likuma 1. panta pirmajā daļā definētā mērķa nepārprotami izriet, ka šī likuma 12. panta pirmajā daļā noteiktā iespēja

izskatīt lietu rakstveida procesā, ir pasākums, kas vērsts uz sabiedrības veselības un drošības interešu aizsardzību. Tāpat no Covid-19 likuma

1. panta pirmās daļas secināms, ka minētais pasākums ietver privātpersonu tiesību un pienākumu ierobežojumu, kas ir samērots ar

sabiedrības veselības un drošības interesēm.

Vispārējie principi, kas piemēroti nosakot Covid-19 likumā uzskaitīto pasākumu kopumu, ir izklāstīti šā likuma 1. panta trešajā daļā. Tie

ir: 1) cilvēktiesību ierobežošanas minimizēšana – personu tiesības tiek ierobežotas tikai tad, ja nav citu alternatīvu pasākumu, kas efektīvi aizsargā

sabiedrības veselību un drošību; 2) sabiedrības veselības apdraudējuma mazināšana – piesardzības pasākumi tiek noteikti, izvērtējot Covid-19 infekcijas

izplatības draudus Latvijā un ārvalstīs, un tiek īstenoti, izvērtējot visus pastāvošos riskus, lai mazinātu Covid-19 infekcijas atkārtotas izplatības draudus;

3) publisku un sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu pieejamības ierobežošana ir pieļaujama tikai tādā mērā, cik tas nepieciešams sabiedrības veselības un

drošības nodrošināšanai, kā arī pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistīto personu veselībai un drošībai.

Ievērojot Covid-19 likuma mērķi un vispārējos principus, kas piemēroti, nosakot nepieciešamo pasākumu kopumu, secināms, ka tiesiskās

situācijas, kurā lemjams jautājums par lietas izskatīšanas veidu, pastāvēšana Covid-19 likuma spēkā esības laikā, pats par sevi nav pietiekams pamats

lietas izskatīšanai rakstveida procesā saskaņā ar šā likuma 12. panta pirmo daļu. Minētajā tiesību normā paredzētā iespēja izskatīt lietu rakstveida

procesā, pirmkārt, ir iespēja nevis pienākums, otrkārt, tiesību normā paredzētā iespēja noteikta ar mērķi mazināt riskus gan lietu dalībnieku, gan tiesnešu

un tiesu darbinieku veselībai, tādēļ ir izvērtējama risku pastāvēšana un alternatīvi pasākumi risku mazināšanai, piemēram, lietas izskatīšana mutvārdu

procesā videokonferences režīmā, ja to prasa kriminālprocesa intereses.

Senāts atzīst, ka lēmums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā saskaņā ar Covid-19 likuma 12. panta pirmo daļu ir pamatojams nevis ar

atzinumu, ka lietu iespējams izskatīt rakstveida procesā, bet atzinumu, ka objektīvi pastāv apstākļi, kas noteic šajā tiesību normā paredzētā pasākuma

piemērošanas nepieciešamību. Tiesību uz lietas izskatīšanu mutvārdu procesā ierobežojums ir jāpamato.

[6.1] Izskatāmajā lietā konstatēti turpmāk norādītie faktiskie apstākļi.

Lieta pirmās instances tiesā izskatīta rakstveida procesā saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta 1.1 daļu.

Ar apelācijas instances tiesas tiesneses 2021. gada 30. augusta lēmumu noteikta lietas izskatīšana mutvārdu procesā 2021. gada 13. oktobrī.

2021. gada 13. septembrī saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 490. pantu grozīts iztiesāšanas laiks, iztiesāšana noteikta 2021. gada 11. oktobrī.

2021. gada 7. oktobrī lieta noņemta no izskatīšanas 2021. gada 11. oktobrī sakarā ar apsūdzētā /pers. A/ atrašanos pašizolācijā.

2021. gada 18. oktobrī, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta pirmo daļu, tiesnese noteikusi lietas

izskatīšanu rakstveida procesā.

Paziņojumā par lietas izskatīšanu rakstveida procesā tiesa norādījusi, ka, ievērojot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta

pirmajā daļā noteikto, ka krimināllietu apelācijas kārtībā var iztiesāt rakstveida procesā arī gadījumos, kas nav minēti Kriminālprocesa likumā, tiesnese

uzskata, ka lietu var iztiesāt rakstveida procesā.

2021. gada 16. novembrī Rīgas apgabaltiesā saņemti /pers. A/ aizstāvja rakstveida iebildumi pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā. Pamatojot

iebildumus, aizstāvis norādījis, ka uztur viedokli par pirmās instances tiesā pieļautiem Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem, izskatot lietu bez

pierādījumu pārbaudes rakstveida procesā, kā arī, lūdzis ņemt vērā, ka saslimstība ar Covid-19 infekciju ir mazinājusies, ir pieņemti dažādi atvieglojumi

attiecībā uz personu pulcēšanos, Rīgas apgabaltiesā lietas tiek iztiesātas, ievērojot epidemioloģiskās prasības. Turklāt, iztiesājot lietu apelācijas kārtībā

rakstveida procesā, apsūdzētajam tiktu liegta iespēja īstenot Kriminālprocesa likuma 71. panta 2. punktā un 72. panta otrajā daļā garantētās tiesības

pašam piedalīties krimināllietas iztiesāšanā, tādējādi arī iespēja īstenot likumā paredzētās tiesības uz taisnīgu tiesu un uz aizstāvību.

Ar Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 8. decembra spriedumu aizstāvja lūgums par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā noraidīts. Pamatojot lūguma

noraidīšanu, tiesa norādījusi šādus argumentus:

1. lietā nepastāv apstākļi, kurus nav iespējams izskatīt rakstveida procesā,

2. nolēmuma taisnīgums, pamatotība un atbilstība tiesību normām, patiesības noskaidrošana nav atkarīga no procesa veida,

3. rakstveida process neierobežo procesa dalībnieku līdzvērtību,

4. tiesas kolēģija nekonstatē objektīvus apstākļus, kas būtu par pamatu lietas izskatīšanai mutvārdu procesā.

[6.2] Senāts konstatē, ka izskatāmajā krimināllietā apelācijas instances tiesa nav pamatojusi, kāpēc konkrētajos apstākļos ir nepieciešams

rakstveida process kā izņēmums. Apelācijas instances tiesa, argumentējot lēmumu, norādījusi, ka tā nekonstatē objektīvus apstākļus, kas būtu par

pamatu lietas izskatīšanai mutvārdu procesā. Tādējādi tiesa izdarījusi nevis atzinumu, ka pastāv pamats atkāpties no tiesību uz lietas izskatīšanu mutvārdu

procesā pamatprincipa ievērošanas, bet gan atzinusi, ka nekonstatē pamatu tā ievērošanai.

Pamatojoties uz izklāstītajiem argumentiem, Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesa, nemotivējot lietas iztiesāšanu rakstveida procesā saskaņā ar

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta pirmo daļu, ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 15. pantu, tādēļ Rīgas apgabaltiesas

2021. gada 8. decembra spriedums ir atceļams pilnībā.

[7] Izskatot kasācijas argumentus par Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem, izskatot lietu pirmās instances tiesā, lietā ir noskaidrojams,

vai pirmās instances tiesa ir motivējusi atzinumu par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta 1.1 daļas piemērošanas pamatotību

pirmās instances tiesā, un, vai lietā ir konstatēti šajā tiesību normā norādītie apstākļi, kas noteic tās piemērošanas iespējamību.

[7.1] Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta 1.1 daļu (likuma redakcijā no 2020. gada 23. decembra)

krimināllietas, kas nodotas tiesai paātrinātā procesa kārtībā vai izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, pirmās instances tiesā var izskatīt rakstveida

procesā. Tiesa paziņojumā par krimināllietas izskatīšanu rakstveida procesā norāda tiesības prokuroram, apsūdzētajam, aizstāvim un cietušajam desmit

dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par piemērojamo soda

veidu un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem, kā arī norāda nolēmuma pieejamības dienu. Ja iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida

procesā iesniedzis prokurors, apsūdzētais, aizstāvis vai cietušais, tiesa pieņem lēmumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā.

[7.2] Lietā konstatēti tālāk norādītie faktiskie apstākļi:

Pirmās instances tiesas tiesnesis 2020. gada 8. jūlijā ir pieņēmis lēmumu lietu /pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas un

195. panta pirmās daļas iztiesāt atklātā tiesas sēdē, neveicot pierādījumu pārbaudi.

2021. gada 12. aprīlī tiesnesis paziņojis apsūdzētajam /pers. A/ un prokuroram, ka saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma

12. panta 1.1 daļu lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 2021. gada 16. jūnijā. Paziņojumā izskaidrotas tiesības prokuroram un apsūdzētajam desmit

dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, kā arī iesniegt viedokli par piemērojamo

soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem.

2021. gada 19. maijā pirmās instances tiesā saņemts apsūdzētā /pers. A/ lūgums noslēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu un sodīt viņu ar

naudas sodu 20 minimālo mēnešalgu apmērā.

2021. gada 28. maijā pirmās instances tiesā saņemta prokurores E. Masules uz šo lūgumu sniegtā atbilde, kurā prokurore norādījusi, ka uzskata

par neiespējamu lūgt tiesai piemērot /pers. A/ norādīto sodu, jo piedāvātais soda veids un mērs neatbilst soda noteikšanas vispārīgajiem principiem.

2021. gada 1. jūnijā apsūdzētais iesniedzis tiesai lūgumu piemērot viņam naudas sodu vai piespiedu darbu un, ja nepieciešams, noteikt probācijas

uzraudzību. /pers. A/ atkārtoti norādījis, ka atzīst savu vainu un nožēlo izdarīto.

Apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi aizstāvja viedokli, ka /pers. A/ lūgumi par vienošanās ar prokuroru noslēgšanu ir

atzīstami par iebildumiem pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā. Tiesa konstatējusi, ka līdz lietas iztiesāšanai rakstveida procesā iebildumi pret lietas

iztiesāšanu rakstveida procesā nav saņemti.

Ievērojot apstākli, ka krimināllieta /pers. A/ apsūdzībā tika nodota tiesai izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, saskaņā ar Covid-19 infekcijas

izplatības pārvaldības likuma 12. panta 1.1 daļu pirmās instances tiesa varēja izskatīt lietu rakstveida procesā gadījumā, ja prokurors, apsūdzētais,

aizstāvis vai cietušais nav iesnieguši iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā. Izskatāmajā lietā iebildumi pret lietas izskatīšanu rakstveida

procesā netika iesniegti, tādēļ aizstāvja iebildumi pret Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta 1.1 daļas piemērošanu pirmās instances

tiesā ir nepamatoti un noraidāmi.

[8] Senātam ir jāsniedz atbilde, vai pirmās instances tiesa, iztiesājot lietu, ir ievērojusi Kriminālprocesa likuma 499. panta nosacījumus, kas regulē

pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu.

[8.1] Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmā daļa noteic, ka tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu attiecībā uz visu

apsūdzību vai tās patstāvīgu daļu tikai ar nosacījumu, ka apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā vai attiecīgajā daļā; tiesai pēc lietas

materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu; apsūdzētais, bet obligātās aizstāvības gadījumos arī viņa aizstāvis un pārstāvis, piekrīt šādas

pārbaudes neizdarīšanai.

Saskaņā ar minētā panta otro daļu, pirms izlemt jautājumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa noskaidro prokurora, personas, kas

īsteno aizstāvību, cietušā un viņa pārstāvja un kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka, kura mantai uzlikts arests, viedokli par to, kā arī izskaidro

viņiem pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas.

No Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmās un otrās daļas secināms, ka nosacījums, ka apsūdzētais piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai,

uzskatāms par ievērotu, ja pirms tam tiesa izskaidro viņam pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, proti, ka lietā pieņemto

nolēmumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju, rīcību ar mantu vai sakarā ar pieļautiem procesa

pārkāpumiem. Tādējādi apsūdzētais, piekrītot lietas izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, faktiski atsakās no savām tiesībām pārsūdzēt spriedumu daļā

par vainīgumu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā.

[8.2] Pirmās instances tiesa konstatējusi Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmajā un otrajā daļā paredzētos nosacījumus krimināllietas

iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes.

Senāts konstatē, ka protokolā par pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanu, nododot lietu tiesai, apsūdzētais ir norādījis, ka pierādījumu pārbaude,

iztiesājot lietu, nav nepieciešama. Ziņu par to, ka apsūdzētajam, nododot lietu tiesai, būtu izskaidrota pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā

būtība un sekas, lietā nav.

Pirmās instances tiesa ir informējusi /pers. A/, ka, ievērojot viņa viedokli par iespējamību iztiesāt lietu, neizdarot pierādījumu pārbaudi, saskaņā ar

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta 1.1 daļu, lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un apsūdzētajam ir tiesības desmit dienu laikā

pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt iebildumus pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par piemērojamo soda veidu un mēru

un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem.

Senāts konstatē, ka pirmās instances tiesa nav izskaidrojusi apsūdzētajam /pers. A/ pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un

sekas, tādējādi tiesa ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 499. panta otro daļu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 575. panta pirmās daļas 8. punktā noteiktajam, fakts, ka lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, neievērojot

šā likuma 499. panta nosacījumus, ir Kriminālprocesa likuma būtisks pārkāpums, kas katrā ziņā izraisa tiesas nolēmuma atcelšanu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 566. pantu, ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, konstatē šā likuma pārkāpumu, kas katrā ziņā izraisa

sprieduma atcelšanu [..], kuru tā pati nevar novērst, nepārkāpjot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību, [..] tā pieņem lēmumu par pirmās instances tiesas

sprieduma atcelšanu pilnībā vai kādā tās daļā un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.

Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesa, nekonstatējot Kriminālprocesa likuma 499. panta otrās daļas pārkāpumu lietas izskatīšanā pirmās

instances tiesā un, atceļot pirmās instances tiesas spriedumu tikai daļā par sodu, ir pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 566. panta pārkāpumu. Norādītais

pārkāpums atzīstams par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu šā likuma 575. panta trešās daļas izpratnē.

[8.3] Ievērojot minēto apsvērumu kopumu, Senāts atzīst, ka Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 8. decembra spriedums un Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedums ir atceļami pilnībā un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

[9] Senāts norāda, ka tiesai, izlemjot lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un konstatējot, ka pastāv normatīvs regulējums, kas

konstatētajos faktiskajos apstākļos attiecīgajā tiesu instancē pieļauj lietas izskatīšanu rakstveida procesā, papildus jāizvērtē vai, izskatot lietu rakstveida

procesā tiks nodrošinātas personas tiesības uz taisnīgu tiesu, ja tā ir vienīgā vai pēdējā tiesu instance, kas lietu skata pēc būtības.

Senāts piekrīt tiesību doktrīnā paustai atziņai, ka tiesības uz taisnīgu tiesu negarantē mutvārdu procesu jebkura ar lietu saistīta jautājuma izlemšanā,

bet gan tikai lietas izskatīšanā pēc būtības. Pēc vispārējā principa tiesā vismaz vienā instancē, kas lietu skata pēc būtības, ir jānodrošina personai tiesības

uz mutvārdu procesu, ja viņa to lūdz (Briede J., Višķere I., Litvins G., Bitāns A., Danovskis E., 92. panta komentārs. Grām.: Latvijas Republikas

Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011,

137. lpp.).

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā, analizējot lietu izskatīšanu mutvārdu vai rakstveida procesā no tiesību uz taisnīgu tiesu viedokļa, atzīts,

ka pēc vispārējā principa, ja persona vēlas lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, tai šāda iespēja ir jānodrošina vienā instancē, kas izskata lietu pēc

būtības (skat. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2002. gada 12. novembra spriedums lietā „Döry v. Sweden” (28394/95), Eiropas Cilvēktiesību

tiesas 1994. gada 23. februāra spriedums „Fredin v. Sweden” (18928/91)).

No Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet, ka atklātas tiesas sēdes rīkošana ir Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas

6. pantā nostiprinātais pamatprincips. Šim principam ir īpaša nozīme krimināltiesību kontekstā, kurā vispārīgi ir jābūt pirmās instances tiesai, kas pilnībā

atbilst Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta prasībām, un kurā attiecīgā persona var likumīgi pieprasīt, lai tā tiktu

„uzklausīta”, kā arī tostarp izmantot iespēju mutiski izklāstīt savus aizstāvības pamatus, uzklausīt apsūdzības liecības, iztaujāt un konfrontēt lieciniekus

(Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2006. gada 23. novembra sprieduma lietā „Jussila v. Finland”, iesnieguma Nr. 73053/01, 40. punkts, un Eiropas

Cilvēktiesību tiesas 2008. gada 4. marta sprieduma lietā, „Hüseyin Turan v. Turkey, iesnieguma Nr. 11529/02, 31. punkts).

Jāņem vērā arī tas, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru personai nav liegts brīvprātīgi tieši vai klusējot atteikties no lietas taisnīgas

izskatīšanas garantijām. Tomēr atteikšanās no tiesībām piedalīties tiesas sēdē ir jākonstatē nepārprotami, un tā ir jāpapildina ar minimālajām garantijām,

kas atbilst šī pasākuma nozīmīgumam. Turklāt tā nedrīkst būt pretrunā kādām būtiskām sabiedrības interesēm (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2006. gada

1. marta sprieduma lietā „Sejdovic v. Italy, iesnieguma Nr. 56581/00, 86. punkts, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2018. gada 13. marta

sprieduma lietā „Vilches Coronado and other v. Spain, iesnieguma Nr. 55517/14, 36. punkts).

[10] Ar pirmās instances tiesas spriedumu un apelācijas instances tiesas spriedumu apsūdzētajam /pers. A/ atstāti negrozīti viņam pirmstiesas

procesā piemērotie drošības līdzekļi – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē un aizliegums izbraukt no valsts.

Senāts atzīst, ka minētie drošības līdzekļi ir samērīgi un to piemērošanas turpināšana pārmērīgi neierobežos apsūdzētā pamattiesības.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585. un 587. pantu, Senāts

nolēma

atcelt Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 8. decembra spriedumu un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedumu un

lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas tiesā;

apsūdzētajam /pers. A/ turpināt piemērot drošības līdzekļus – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē un aizliegumu izbraukt no valsts.

Lēmums nav pārsūdzams.

A. Poļakova A. Freibergs S. Kaija