Court orders management company to collect unpaid fees and interest from tenant for apartment management services.

Lietas Nr. C29710014

C-3216/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 7.oktobrī.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese S. Hrebtova

ar sekretāri K.Šuļgu

piedaloties SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pilnvarotajai pārstāvei /pers. D/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. E/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 10. oktobrī SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītājs) griezies tiesā ar prasību pret /pers. E/ (turpmāk – atbildētājs)

par parāda piedziņu norādot, ka pamatojoties uz 2003.gada 3. marta pirkuma līgumu, atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums Nr. /adrese/, kadastra Nr.

/numurs A/. Īpašuma tiesības zemesgrāmatā nav nostiprinātas. Prasītājs saskaņā ar 2011. gada 5. jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma Nr. RD-

11-910-n 1.1.punktu pārvalda pašvaldības īpašumā, valdījumā un pārvaldīšanā esošās dzīvojamās ēkas un piesaistītos zemesgabalus, tajā skaitā

dzīvojamo ēku /adrese/.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgts.

Prasītājs ir veicis dzīvojamās ēkas /adrese/ pārvaldīšanu, kā arī atbildētājs ir saņēmis pakalpojumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu. Atbildētājs nav veicis samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem.

Neveicot samaksu prasītājam par saņemtajiem pakalpojumiem, atbildētāja nepilda likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12. pantā un “Dzīvokļa

īpašuma likuma 10. panta (spēkā no 01.01.2011.) 10. pantā noteiktos pienākumus.

Parāds par saņemtajiem pakalpojumiem pieaug no 01.03.2011. un uz 01.10.2014. sastāda 5067,11 EUR, ko veido pamatparāds 4448,56 EUR

un likumiskie nokavējuma procenti 618,55 EUR.

Pamatojoties uz Civillikuma 3., 1402., 1753.pantu, 1759. panta 1. punktu, 1765.pantu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 50.pantu, 54. panta pirmo daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8.pantu, 10.pantu, likuma "Par dzīvokļa īpašumu" 12. un 35. pantu, prasītājs

lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja pārvaldīšanas un pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, maksājumu parādu 4448,56 EUR, nokavējuma

procentus 618,55 EUR un samaksātos tiesas izdevumus, kā arī noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no

pamatparāda summas.

2015.gada 25. septembrī tiesā saņemts prasītāja pieteikums par prasības summas pieaugumu, kurā norādīts, ka uztur prasību uz prasības

pieteikumā norādītajiem un pieteikumā par pieaugumiem norādītajiem pamatiem. No prasības pieteikuma iesniegšanas dienas tiesā līdz lietas izskatīšanas

dienai tiesā parāda summa pieaugusi un uz 16.09.2015. sastāda 6596,37 EUR, līdz ar to prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja pārvaldīšanas un

pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, maksājumu parādu 5690,66 EUR un nokavējuma procentus 905,71 EUR, tiesas izdevumus un noteikt

prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai). (lietas 40. lapa).

Atbildētājs rakstiskus paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniedzis.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītā pamata un apstākļiem tādā apmērā, kāds norādīts

pieteikumā par prasības summas pieaugumu, un lūdza prasību apmierināt.

Atbildētājs tiesas sēdē nav ieradies. Par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājam paziņots savlaicīgi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot

tiesas pavēsti ierakstītā vēstulē uz atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punktu,

uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu tas apstāklis,

ka atbildētājam nosūtītos tiesas dokumentus “Latvijas Pasts” atgriezis atpakaļ tiesā ar atzīmi, ka beidzies glabāšanas laiks, pats par sevi neietekmē

dokumenta paziņošanas faktu. Ievērojot minēto, kā arī to, ka par neierašanās iemesliem atbildētājs nav paziņojis, nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu, tiesa

atzīst, ka lietu iespējams izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Tiesa, izvērtējusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus, pārbaudījusi un izvērtējusi rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir apmierināma

pilnībā.

Civillikuma 3.pants nosaka, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

No lietas materiāliem konstatējams, ka, pamatojoties uz 2003.gada 3. marta pirkuma līgumu, atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums /adrese/,

atbildētāja tiesiskais valdījums uz dzīvokli reģistrēts Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā 2008. gada 4. jūlijā,

īpašuma kadastra Nr. /numurs A/. (lietas 25.-26., 47. lapa)

Saskaņā ar 2011. gada 5. jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-11-910-n 1.1.punktu un Līguma Pielikumu pašvaldība ir

uzdevusi un prasītājs ir uzņēmies pārvaldīt pašvaldības īpašumā, valdījumā un pārvaldīšanā esošās dzīvojamās ēkas un piesaistītos zemesgabalus, tajā

skaitā dzīvojamo ēku /adrese/. (lietas 12.-24. lapa)

Kā seko no prasības pieteikumā norādītā, tad Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgts.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim) 12.pants noteica, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu neatkarīgi no tā vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai

izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (stājās spēkā ar 01.01.2011.) 10.pantu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir: 1) piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā; 2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); 4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu

attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Atbilstoši minētā likuma 13.panta prasībām dzīvokļa īpašnieks uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata sedz noteiktos dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.

Likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astotajā daļā noteikts, ka valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai

pašvaldībai, pārvaldot un apsaimniekojot dzīvojamo māju, ja šā likuma 51.pantā noteiktajā kārtībā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav nodotas

dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ir tiesības saņemt maksu par dzīvokļu īpašniekiem sniegto

pakalpojumu viņu privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

No prasītāja iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem – piedzenamās summas aprēķina un kopsavilkuma (lietas 9.-10.lapa), 16.09.2015. izrakstītā

rēķina un piedzenamās summas aprēķina (lietas 41.-42. lapa) redzams, ka atbildētājs maksājumus par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem veica neregulāri un nepietiekamā apmērā, kā rezultātā atbildētājam kopš 2011.gada marta ir sācis veidoties

parāds un uz prasības sagatavošanas dienu 2014.gada pamatparāds par periodu no 01.03.2011.-01.10.2014. sastādīja 4448,56 EUR, bet pieteikuma

par prasības summas pieaugumu iesniegšanas dienu pamatparāds ir pieaudzis un uz 16.09.2015. sastāda 5690,66 EUR. Civillikuma 1838.pantā

noteikts, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs pierādījumus par parāda samaksu nav iesniedzis, iebildumus pret prasību nav cēlis, nav apstrīdējis viņam izrakstītos rēķinus un sniegto

pakalpojumu apjomu un kvalitāti, pretējus pierādījumus nav iesniedzis, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos pierādījumus un veiktos

aprēķinus, un ir pamats piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam pamatparādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, par periodu no 01.03.2011. līdz 16.09.2015. – 5960,66 EUR.

Civillikuma 1652. panta 3. punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1756. pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta pirmo punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem;

Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītājs saskaņā ar prasības pieteikumā un tā pieaugumā norādīto, un piedzenamās summas aprēķinu, kopsavilkumu un soda naudas

aprēķinu, 16.09.2015. izrakstīto rēķinu (lietas 9.-11., 41.-43. lapa) par periodu no 01.03.2011.-16.09.2015. ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma

procentus par maksājumu kavējumu, kas sastāda 905,71 EUR.

Ievērojot augstākminētās Civillikuma normas, ņemot vērā to, ka atbildētājs ir pieļāvis maksājumu kavējumus, tiesa atzīst par pamatotu

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam likumiskos nokavējuma procentus, kuri saskaņā ar prasītāja iesniegto aprēķinu, kurš nav apstrīdēts, sastāda

905,71 EUR.

Tādējādi kopsummā no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenams parāds 6596,37 EUR un prasība ir apmierināma pilnā apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) arī prasītāja tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ievērojot minēto, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, tiesa atzīst, ka ir nosakāmas prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no

neapmaksātās pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi: valsts nodeva 437,42 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,70 EUR, kopsummā 442,12 EUR.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (par trīs sūtījumiem, jo viena sūtījuma

cena saskaņā ar Tiesu administrācijas aprēķinu ir 1,57 EUR). Saskaņā ar uzziņā par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 3.lapa) norādīto,

lietā ir veikti pieci pasta sūtījumi un kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda 7,85 EUR. Tā kā prasītājs ir apmaksājis 4,70 EUR,

neapmaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda 3,15 EUR. Minētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir piedzenami no atbildētāja valsts

ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu.

Prasītājs ir samaksājis valsts nodevu 437,42 EUR no sākotnējās prasības summas 5067,11 EUR. Lietas izskatīšanas gaitā prasītājs palielināja

prasījumu apmēru līdz 6596,37 EUR un prasībā šādā apmērā arī tika apmierināta. No prasības summas 6596,37 EUR ir maksājama valsts nodeva

498,59 EUR. Tā kā prasība ir apmierināta, nesamaksātā valsts nodevas daļa 61,17 EUR saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu

piedzenama valsts ienākumos no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam labprātīgai sprieduma izpildei nosakāms termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193., 195., 204.1pantu, tiesa

no s pri e da :

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321,

pamatparādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, par

periodu no 01.03.2011. līdz 16.09.2015. – 5960,66 EUR (pieci tūkstoši deviņi simti sešdesmit euro 66 centi) un likumiskos nokavējuma procentus par

minēto periodu 905,71 EUR (deviņi simti pieci euro 71 cents), bet kopā parādu 6596,37 EUR (seši tūkstoši pieci simti deviņdesmit seši euro 37 centi).

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesas

izdevumus 442,12 EUR (četri simti četrdesmit divi euro 12 centi).

Piedzītās summas iemaksājamas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kontā AS “DNB banka”, konta Nr. LV63RIKO0002013197596.

Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet nesamaksātās

pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,15 EUR (trīs euro 15 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumu labprātīgās izpildes termiņā iemaksājami, norādot šādus rekvizītus: Saņēmējs: Tiesu administrācija, reģ. Nr.

90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, Konta Nr. LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: 21499 EKK – ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – lietā Nr. C29710014/C-3216/15.

Dokuments par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu nekavējoties iesniedzams Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā Rīgā,

Lomonosova ielā 10.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 61,17 EUR (sešdesmit viens euro 17 centi).

Valsts nodeva labprātīgās izpildes termiņā maksājama norādot šādus rekvizītus: saņēmējs Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, Konta Nr.

LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22. Iemaksas mērķis: valsts nodeva lietā C29710014/C-3216/15

Dokuments par valsts nodevas samaksu nekavējoties iesniedzams Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā Rīgā, Lomonosova ielā 10.

Noteikt /pers. E/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Par pilna sprieduma sastādīšanas dienu noteikts 2015.gada 21. oktobris.

Tiesnese S. Hrebtova.