Court dismissed driver's appeal, upholding fine and license suspension for drunk driving.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the plaintiff's appeal against a police decision to fine him and suspend his driving license for six months. The plaintiff argued that the breathalyzer test was invalid due to recent consumption of kvass and claimed the police violated procedural instructions by stopping him unexpectedly. The court found the violation occurred while driving under the influence in poor visibility conditions, constituting negligence that endangered public safety, and determined the penalty was appropriate under the Administrative Offences Code.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 149.15 panta 2. daļa; LAPK 11. pants; LAPK 32. panta 2. daļa; Tiesas praksē: Administratīvā pārkāpuma izdarīšana alkoholisko dzērienu ietekmē ir sodāma ar naudas sodu un transportlīdzekļa vadītāja tiesību atņemšanu neatkarīgi no procedūras sīkajiem defektiem, ja pārkāpums apdraud sabiedrības drošību.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A42487308 A2410-09/18
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2009. gada 3. novembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese K.Kalvāne-Radziņa,
piedaloties pieteicējam E.P. un pieteicēja pilnvarotajam pārstāvim E.M., atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestās Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pilnvarotajai pārstāvei K.G., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc E.P. pieteikuma par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2008. gada 1. februāra lēmuma Nr.287 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2007. gada 30. decembrī, plkst. 6.30, Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk arī - RGPP KPP) Patruļpolicijas vienības 2.bataljona inspektors sastādīja pieteicējam administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 315286 par to, ka E.P. (turpmāk tekstā – pieteicējs) 2007. gada 30. decembrī, plkst. 06.00, vadīja transportlīdzekli Mercedes Benz E200, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Rīgā pa Maskavas ielu no Višķu ielas puses Krustpils ielas virzienā atrodoties alkoholisko dzērienu iespaidā, ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 0,65 promiles. Mērījums veikts ar portatīvo alkohola mērierīci, Lion SD - 400 Nr. 057834D. Protokolā konstatēts, ka pieteicējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā - LAPK) 149.15 panta otrajā daļā. 2008. gada 2. janvārī Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietniece pieņēma lēmumu Nr.050/PA 315286, ar kuru nolēma pieteicējam uzlikt naudas sodu Ls 250 apmērā un atņemt visu kategoriju transporta līdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem. [2] Izskatot pieteicēja sūdzību, Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvalde (turpmāk tekstā - atbildētājs) 2008. gada 1. februārī pieņēma lēmumu Nr.287 (turpmāk tekstā
- Lēmums) un atstāja negrozītu Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas lēmumu Nr.050/PA 315286. [3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atcelt turpmāk norādīto motīvu dēļ: [3.1] Pieteicēja norāda, ka ir strādājis visu nakti un no rīta, braucot uz mājām, ir iebraucis degvielas uzpildes stacijā un nopircis sev maizītes un 1,5 litrus kvasa. Braucot pa ceļam viņš ir ēdis un dzēris kvasu. [3.2] Pieteicējs neko nav pārkāpis, bet viņu pēkšņi apturēja policijas darbinieki. Līdz ar to viņi ir pārkāpuši Ceļu policijas darba organizācijas instrukciju Nr.22. [3.3] Pieteicējam lika pūst alkometrā Lion SD-400, bet nebija pagājušas 20 minūtes pēc
ēšanas. Līdz ar to mērījums nav veikts atbilstoši mēraparāta lietošanas instrukcijai, jo pieteicējs neilgi
pirms tam bija ēdis. [3.4] Pieteicējam nav saprotams kā varēja uzrādīt alkoholu, ja viņš to nav lietojis. Pieteicējs uzskata, ka promiles viņa izelpotajā gaisā varēja uzrādīties dēļ tā, ka viņš ēda un dzēra kvasu. [3.5] Pieteicējs protokolā ir ierakstījis, ka piekrīt mērījumam, jo neapstrīd, ka promiles tiešām tika uzrādītas. Policijas darbinieki viņam norādīja, ka parakstoties pieteicējs tikai apstiprina, ka mērījuma rezultāti bija tieši tādi. Līdz ar to pieteicējs jūtas maldināts. [3.6] Pietiecējs norāda, ka saskaņā ar mēraparāta Lion SD-400 instrukciju, to nedrīkst lietot, ja gaisa temperatūra ir zem 0oC.
Laikā, kad pieteicējam veica mērījumus gaisa temperatūra bija -2oC, ko apstiprina Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra. [3.7] Pieteicējs norāda, ka viņš strādā transporta uzņēmumā un uz doto brīdi nevar veikt savus ar darbu saistītos pienākumus, jo viņam ir nelikumīgi aizturēta vadītāja apliecība. Tādejādi viņš nevar pienācīgi nodrošināt ģimeni un nevar būt drošs par savu ikdienu. Pieteicējs uzskata, ka viņam sods ir piemērots nepamatoti, jo viņš nebija lietojis alkoholu un nav vainīgs pārkāpuma izdarīšanā. [4] Tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos atbildētājs norāda, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ: [4.1] Atbildētājs paskaidro, ka Lēmums pieņemts, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, kas saskaņā ar LAPK 244.panta nosacījumiem, novērtējami pēc amatpersonas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. [4.2] Atbildētājs ir konstatējis, ka pieteicējs ir pārkāpis Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 39.1.2.punkta prasības, kas nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem. [4.3] Atbildētājs norāda, ka lietas izskatīšanas gaitā netika konstatēti fakti, kas apliecinātu to, ka policijas darbinieki tieši vai netieši būtu personīgi ieinteresēti sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu pieteicējam.
Policijas darbinieku darbu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi netika konstatēti. [4.4] Atbildētājs paskaidro, ka no 2007. gada 30. decembra transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr.NB 213390 RGPP KPP ir secināms, ka starp pirmo un otro vadītāja pārbaudi, kas tika veikta pieteicējam, bija pagājušas 15 minūtes. Atbildētājs uzskata, likumdevējs norādot intervālu 15-20 minūtes starp pirmo un otro vadītāja pārbaudi domājis, lai minētais laika intervāls nebūtu mazāks par 15-20 minūtēm. Sastādīto transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu pieteicējs parakstījis un ar savu parakstu apliecinājis, ka veiktajiem mērījumiem piekrīt, un protokolā par administratīvo pārkāpumu nav izteicis lūgumu nogādāt viņu uz medicīnisko pārbaudi, tad policijas darbiniekiem nebija pienākums pieteicēju nogādāt uz medicīnisko pārbaudi alkohola ietekmes noteikšanai. [5] Tiesas sēdē pieteicējs un pieteicēja pārstāvis pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumenta pamata. [6] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina uz Lēmumā un paskaidrojumos tiesai norādīto argumentu pamata.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieka paskaidrojumu, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms. [8] Saskaņā ar LAPK 149.15 panta otro daļu par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili, transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem. Atbildētājs ir konstatējis, ka pieteicējs ir pārkāpis Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 39.1.2.punkta prasības, kas nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem.
No iepriekš citētajām tiesību normām ir secināms, ka pieteicējam var piemērot administratīvo sodu, ja viņš ir vadījis transporta līdzekli un pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija izelpotā gaisā vai asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili. [9] Ar lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk minētos pierādījumus: [9.1] 2007. gada 30.decembrī, plkst. 6:30, RGPP KPP Patruļpolicijas vienības 2.bataljona inspektors sastādīja pieteicējam administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 315286 par to, ka pieteicējs 2007.gada 30.decembrī, plkst. 06:00, vadīja transportlīdzekli Mercedes Benz E200, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Rīgā pa Maskavas ielu no Višķu ielas puses Krustpils ielas virzienā atrodoties alkoholisko dzērienu iespaidā, ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 0,65 promiles.
Mērījums veikts ar portatīvo alkohola mērierīci ,Lion SD - 400 Nr. 057834D. Pieteicējs protokolu ir parakstījis un protokolā norādījis: „pārkāpumam piekrītu” (lietas lapa 22). [9.2] 2007.gada 30.decembrī tika sastādīts Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols NB213390, kurā ir norādīts, ka pirmais mērījums pieteicējam veikts 2007.gada 30.decembrī plkst.6.06 un mēraparāta nolasījums (atrēķinot pieļaujamo kļūdu) ir 0,65 promiles. Otrais mērījums veikts 2007.gada 30.decembrī plkst. 6.21 un mēraparāta nolasījums (atrēķinot pieļaujamo kļūdu) ir 0,66 promiles.
Pieteicējs protokolu ir parakstījis un tas ir pievienots 2007.gada 14.augusta administratīvā pārkāpuma protokolam Nr.PA 315286. (lietas lapa 27). Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolam NB213390 pievienotas mēraparāta Lion SD-400 mērījumu izdrukas Nr.0116 un Nr.0117, no kurām ir redzams, ka pieteicējam pirmais mērījums veikts 2007.gada 30.decembrī plkst.6.06 un mērījuma nolasījums ir 0,71 promile (neatrēķinot pieļaujamo kļūdu). Savukārt otrais mērījums veikts plkst.6.21 un mērījuma nolasījums ir 0,72 promiles (neatrēķinot pieļaujamo kļūdu).
Pieteicējs mērījumu rezultātus ir parakstījis (attiecīgi lietas lapas 28 un 29). [9.3] RGPP KPP Patruļpolicijas vienības 2.bataljona inspektora L.V. dienesta ziņojums, kurā tas norāda, ka 2007. gada 30,decembrī pildīja dienesta pienākumus Rīgā, uz Maskavas ielas kopā ar jaunāko inspektoru A.V.. Plkst. 06:00 apturēja transportlīdzekli Mercedes Benz, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kurš brauca pa Maskavas ielu no Višķu ielas puses Krustpils ielas virzienā nedroši. Minētais transportlīdzeklis tika apturēts pie tirdzniecības centra ,,K - Rauta".
Transportlīdzekļa vadītājam tika piedāvāts veikt alkohola pārbaudi uz vietas, jo inspektoram rādās aizdomas par to, ka vadītājs atrodas alkoholisko dzērienu ietekmē, jo transportlīdzekļa salonā bija jūtama stipra alkohola smaka. Uz jautājumu vai pieteicējs bija lietojis kādu alkoholisku dzērienu, pieteicējs atbildēja, ka iepriekšējā vakarā bija ciemos, kur nedaudz iedzēra. Apturot transportlīdzekli nekas neliecināja, ka
vadītājs bija kauto ko ēdis vai dzēris, šo faktu viņš arī nebija minējis. Pieteicējam tika piedāvāts veikt
alkohola koncentrācijas konstatējošo pārbaudi transportlīdzekļa apturēšanas vietā, kam pieteicējs piekrita.
Pirmās pārbaudes rezultāts parādīja, ka vadītājs atrodas alkoholisko dzērienu ietekmē un alkohola koncentrācija izelpojamā gaisa bija 0,71 promiles. Pēc 15 minūtēm inspektors L.V. veica otru pārbaudi.
Tās rezultāts bija 0, 72 promiles. Vadītāja pārbaudes protokolu pieteicējs parakstīja, ierakstot protokolā, ka
pārkāpumam piekrīt. Savu ierakstu pieteicējs motivēja ar to, ka lietas izskatīšanas gaitā to uztvers kā vainu mīkstinošu apstākli. Par pārkāpumu tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PA 315286, ar kuru pieteicējs tika iepazīstināts un parakstījis to (lietas lapa 33). [10] Izvērtējusi iepriekš minētos pierādījumus to savstarpējā kopsakarā, tiesa secina, ka ar tiem ir pierādīts, ka pieteicējs 2007.gada 30.decembrī plkst.6.00 vadīja automašīnu Mercedes Benz E200, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Rīgā pa Maskavas ielu no Višķu ielas puses Krustpils ielas virzienā atrodoties alkoholisko dzērienu iespaidā, ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 0,65 promiles. [11] Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 6.punktu, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi veic, izdarot divus mērījumus, ar 15–20 minūšu intervālu.
Tiesa konstatē, ka pieteicējam mērījumi veikti ar atbilstošu laika intervālu. Tiesa lietā augstāku ticamību piešķir policijas darbinieka sniegtajām ziņām par mērījumu iegūšanas apstākļiem pretēji pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem. Tiesa uzskata, ka policijas darbiniekam nav pamata norādīt lietas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošus faktus. Savukārt pieteicējs ir ieinteresēts noliegt pārkāpuma izdarīšanu, lai nesaņemtu sodu. Lai gan policijas darbinieku liecības (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, tomēr policijas darbinieku liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe.
Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (Sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra sprieduma lietā AA 13-05/5 [17.1]punktu, 2005.gada 9.decembra sprieduma lietā 666-05/5 [15.1]punktu). Tiesa neatrod lietā nevienu ticamu un pārliecinošu pierādījumu tam, ka policijas darbinieks būtu ieinteresēts sastādīt pieteicējam administratīvā pārkāpuma protokolu bez pamatota iemesla, sagrozot lietas faktiskos apstākļus. [12] Iepriekš norādītā iemesla dēļ, tiesa par nepamatotu uzskata pieteicēja argumentu, ka viņš pārkāpumu nav izdarījis.
Kā redzams no lietas materiāliem pieteicējs administratīvā pārkāpuma protokolā ir nepārprotami ierakstījis: ”pārkāpumam piekrītu”. Ja reiz pieteicējs bija ēdis un dzēris kvasu, tad pieteicējam nekas netraucēja šos apstākļus ierakstīt protokolā, nevis atzīt pārkāpumu. Pie tam, ja pieteicējs būtu atzinis tikai mērījumu rezultātu pareizību, tad nevajadzīgi ir ierakstīt, ka viņš atzīst pārkāpumu. Līdz ar to pieteicēja protokolā ierakstītais ir pretrunā ar pieteicēja paskaidrojumiem. Tā kā ieraksts protokolā ir tapis uzreiz pēc administratīvā pārkāpuma konstatēšanas, tad tiesa tam piešķir augstāku ticamību iepretim pieteicēja vēlāk sniegtajiem paskaidrojumiem, kas ir vērsti uz to, lai izvairītos no administratīvās atbildības.
Fakts, ka pieteicējs sākotnēji atzina pašu pārkāpumu, apstiprinās arī ar policijas darbinieka dienesta ziņojumā norādīto, ka pieteicējs pārkāpumam ir piekritis un ierakstījis šādu frāzi, lai tā tiktu ņemta vērā, kad tiks piemērots sods. Tāpat arī no policijas darbinieka dienesta ziņojuma izriet, ka pieteicējs viņam pats ir atzinies, ka ir lietojis alkoholu iepriekšējā vakarā. Policijas darbinieks arī nav pamanījis, ka pieteicējs, braucot un arī pārbaudes veikšanas laikā, būtu ēdis un dzēris. [13] Pietiecējs norāda, ka saskaņā ar mēraparāta Lion SD-400 instrukciju, to nedrīkst lietot, ja gaisa temperatūra ir zem 0oC.
Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumu Nr. 977 ,,Prasības mēraparātiem, ar kuriem nosaka alkohola koncentrāciju personas izelpotajā gaisā” pielikuma 20.punkts nosaka, ka viena no
alkometram izvirzītām prasībām ir tāda, ka alkometram ir jādarbojas temperatūras diapazonā no 0 °C līdz 40
°C. Kā redzams no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras 2008.gada 16.janvāra vēstules Nr.4-6/120 (lietas lapa 36), tad 2007.gada 30.decembrī laikā, kad pieteicējam veikts alkohola koncentrācijas
izelpojamā gaisā mērījums, t.i. pēc plkst. 6.00, nedz stundas vidējā, nedz minimālā, nedz maksimālā gaisa
temperatūra nebija zemāka par 0oC. Līdz ar to mērierīce ir izmantota atbilstošos meteoroloģiskajos apstākļos un šāds pieteicēja arguments nav pamatots. [14] Izvērtējot piemērotā soda samērīgumu, tiesa konstatē, ka tas ir uzlikts piemērotās tiesību normas sankcijas robežās. Saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tiesa konstatē, ka pieteicējs pārkāpumu ir izdarījis ceļu satiksmes jomā, vadot transportlīdzekli, kas ir
paaugstinātas bīstamības objekts. Pie tam transportlīdzekli pieteicējs ir vadījis alkoholisko dzērienu iespaidā.
Līdz ar to tiesa uzskata, ka izdarītais administratīvais pārkāpums apdraud būtiskas sabiedrības intereses – drošu
ceļu satiksmi. Tiesa uzskata, ka pieteicējs administratīvo pārkāpumu ir izdarījis aiz neuzmanības, jo pats ir atzinis policijas darbiniekiem, ka iepriekšējā vakarā ir lietojis alkoholiskos dzērienus. Tātad pieteicējam bija iespējams paredzēt savas darbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet viņš to nav paredzējis, kaut gan viņam vajadzēja un viņš varēja tās paredzēt (LAPK 11.pants. Administratīvā pārkāpuma izdarīšana aiz neuzmanības). Pieteicējs nav tiesai norādījis, ka viņa mantiskais stāvoklis ir tik slikts, ka pieteicējs nevar nomaksāt naudas sodu Ls 250 apmērā. Tāpat pieteicēja rīcībā nav saskatāmi vainu
mīkstinoši apstākļi, jo pieteicējs izdarīto vaļsirdīgi nav nožēlojis. Savukārt piekrišana pārkāpumam ir
formāla, lai saņemtu mazāku sodu, nevis izteikta tā iemesla dēļ, ka pieteicējs izdarīto tiešām apzinās un nožēlo. Tiesa arī ņem vērā laiku, kad pieteicējs ir apturēts – 6.00 no rīta, kad ceļu satiksmes intensitāte vēl nav intensīva. Tomēr decembrī pulksten 6.00 no rīta ir diennakts tumšais laiks un redzamība ir slikta. Tādejādi ceļu satiksmes drošībai tiek radīts lielāks apdraudējums, ja transportlīdzekļa vadītājs vada transportlīdzekli alkoholisko dzērienu iespaidā.
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, tiesa uzskata, ka pieteicējam ir piemērots samērīgs naudas
sods un tā apmērs ir atbilstošs. Savukārt sods daļā par transportlīdzekļa vadītāja tiesību atņemšanu uz
sešiem mēnešiem ir likumā noteikts sods, kas ir piemērojams, neizdarot lietderības apsvērumus.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda
atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2008. gada 1. februāra lēmumu Nr.287, bet E.P. sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2009. gada 3. novembrī.
Tiesnese /paraksts/ K.Kalvāne-Radziņa
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese
K.Kalvāne-Radziņa Rīgā, 2009. gada 3. novembrī