Court allows small claims suit for unpaid rent and awards legal interest and court costs.

Lietas Nr. C07047916

Lietas arhīva Nr. C-0479-16/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2016.gada 10.oktobrī

Aizkraukles rajona tiesa šāda sastāvā:

tiesnese I.Zālīte

rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “Rīgas Centrāltirgus” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2016.gada 29.martā AS “Rīgas Centrāltirgus” (turpmāk arī prasītāja) cēlusi Aizkraukles rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk

arī atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2015.gada 3.novembrī starp Rīgas pašvaldības akciju sabiedrību “Rīgas Centrāltirgus” (nosaukums 2016.gada

14.janvārī mainīts uz AS “Rīgas Centrāltirgus”) un atbildētāju tika noslēgts līgums Nr.0227-G/15 par Centrāltirgus Gaļas paviljona vietas Nr. V-8/17

nomu un līgums Nr.0228-G/15 par vietas Nr. V-8/18 nomu.

Saistībā ar līgumiem atbildētāja nav apmaksājusi 2015.gada 3.novembra rēķinu Nr. RTC 087017 un 2015.gada 3.novembra rēķinu Nr. RTC

087019.

Par tirdzniecības vietas nomu prasītāja atbildētājai piestādījusi rēķinus par kopējo summu 239,58 EUR, kurus atbildētāja nav apmaksājusi.

2015.gada 30.decembrī atbildētājai nosūtīts brīdinājums par parāda samaksu ar lūgumu līdz 2016.gada 15.janvārim samaksāt parādu, ko

atbildētāja neveica.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 239,58 EUR un visus tiesāšanas izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja nevēlas, lai notiku uzklausīšana tiesas sēdē.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 2112., 2113., 2124., 2141., 2146.pantu, Civilprocesa likuma 1.pantu 26.panta otro daļu, 41.panta pirmo

daļu, 127.panta pirmo daļu.

Rakstveida paskaidrojumi par celto prasību no atbildētājas tiesā nav saņemti.

Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa noteic, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu iztiesāt lietu tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs

saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad

sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 2 panta pirmo daļu 2016.gada 5.aprīlī prasītājai un atbildētājai ir

izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu

tiesnesim (lietas 33.lapa).

Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses I.Zālītes 2016.gada 9.maija lēmumu civillietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu 2016.gada 7.septembrī pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā (lietas 38.lapa).

Atbildētājai tiesas dokumenti nosūtīti uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir viņas deklarētā dzīvesvietas adrese, proti, tiesas dokumenti

nosūtīti saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu un atbilstoši Civilprocesa likuma 561.panta pirmās daļas 3.punktam uzskatāms, ka tiesas

dokumenti atbildētājai izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas. Atbildētāja paziņošanas prezumpciju nav atspēkojusi, norādot uz objektīviem

apstākļiem, kas neatkarīgi no viņas gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē. Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma

1.pantu dzīvesvietas deklarēšanas mērķis ir, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

MOTĪVU DAĻA

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, tiesa atzīst, ka prasītājas prasība pret atbildētāju ir pamatota un apmierināma.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Civillikuma

1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai

izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt

saistību tiesību (1401.p.).

Savukārt Civillikuma 2112.pants noteic, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas

lietas lietošanu.

No lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem redzams, ka starp prasītāju un atbildētāju 2015.gada 3.novembrī noslēgts tirdzniecības vietas nomas

abonements – līgums Nr.0227-G/15 par Centrāltirgus Gaļas paviljona vietas Nr. V-8/17 nomu (lietas 11.-13.lapa), un 2015.gada 3.novembrī noslēgts

tirdzniecības vietas nomas abonements – līgums Nr.0228-G/15 par Centrāltirgus Gaļas paviljona vietas Nr. V-8/18 nomu (lietas 14.-16.lapa). Līgumos

puses vienojušās, ka iznomātājs nodod un nomnieks saskaņā ar līguma noteikumiem pieņem lietošanā par maksu tirdzniecības vietas. Savukārt nomnieks,

pamatojoties uz iznomātāja sagatavotiem rēķiniem, pirms tirdzniecības uzsākšanas, veic pilnīgu nomas maksas un komunālo maksājumu samaksu. Puses

līgumos vienojušās, ka laika periodā no 2015.gada 9.novembra līdz 2015.gada 31.decembrim, maksājama nomas maksa 5,46 EUR dienā par katru

tirdzniecības vietas nomu.

Vienojoties par nomas līguma būtiskajām sastāvdaļām, proti, priekšmetu un nomas maksu, puses noslēgušas Civillikuma noteikumiem atbilstošu

nomas līgumu.

Atbilstoši Civillikuma 2141.pantam nomniekam jāmaksā nomas maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot maksājumus, viņam jāmaksā

nokavējuma procenti. Civillikuma 2146.pants noteic, ka nomas maksa jāsamaksā pilnīgi, kaut arī nomnieks aiz paša vainas nebūtu izlietojis visus nomātā

priekšmeta labumus (..).

Pamatojoties uz 2015.gada 3.novembrī noslēgto tirdzniecības vietas nomas abonementu – līgumu Nr.0227-G/15, prasītāja 2015.gada 3.novembrī

izrakstījusi atbildētājai rēķinu Nr. RTC 087017 par 119,79 EUR un, pamatojoties uz 2015.gada 3.novembrī noslēgto tirdzniecības vietas nomas

abonementa – līgumu Nr.0228-G/15, prasītāja 2015.gada 3.novembrī izrakstījusi atbildētājai rēķinu Nr. RTC 087019 par 119,79 EUR (lietas 27.,

28.lapa), kopā 239,58 EUR.

2015.gada 30.decembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājai brīdinājumu par parāda samaksu, lūdzot atbildētāju samaksāt nomas maksas parādu

239,58 EUR apmērā (lietas 19.lapa), taču pierādījumu tam, ka atbildētāja samaksājusi parādu, lietas materiālos nav.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai

pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civilprocesa likuma 93.pants noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda

savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa atbrīvo vienu pusi no

pierādīšanas pienākuma, ja otra puse neapstrīd norādītos faktus. Tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi tiesai faktus, uz kuriem tā pamatojusi savu

prasījumu. Savukārt atbildētāja savas procesuālās tiesības iesniegt paskaidrojumus un apstrīdēt prasītājas prasījumu nav izmantojusi. Atbildētāja nav

cēlusi iebildumus par parāda aprēķinu, nav norādījis uz tādiem faktiem, kas liecinātu, ka prasītāja pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu izpildījusi savu

pienākumu. Tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja savas maksājumu saistības būtu izpildījusi, jo atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai

samaksas pierādīšanas pienākums gulstas uz parādnieku.

Civillikuma 1759.pants noteic, ka likumiskie procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu. Savukārt Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka tiesai, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā jānorāda

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa, nosakot prasītājas tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus līdz sprieduma izpildei, ņem vērā arī judikatūrā izteikto viedokli, ka

likumisko procentu maksāšanas līdz nolēmuma izpildei pienākums nav atkarīgs no prasības pieteikumā ietverta vai neietverta lūguma (sk. Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 25.novembra lēmumu lietā Nr. SPC-111/2009). Tiesību doktrīnā atzīts, ka likumiskajiem

procentiem līdz sprieduma izpildei ir cits raksturs un maksāšanas pamats, proti, ja spriedums ir par naudas piedziņu, tad par piedziņas juridisko pamatu

kļūst tieši spēkā stājies spriedums, nevis nesamaksātā nomas maksa. Runa ir par tiesas sprieduma nepildīšanu labprātīgi, proti, par aizskāruma novēršanu

apstākļos, kad jau bija jāiejaucas valstij ar savas varas autoritāti. Tāpēc jo svarīgāk, ka ir jābūt stimulam izpildīt bez kavēšanās valsts konstatētu

pienākumu, un šādu stimulējošu funkciju pilda procentu maksāšanas pienākums. Prasība var būt radusies sakarā ar bezprocentu saistību, bet ar

spriedumu spēkā stāšanos saistība iegūst jaunu īpašību: tās izpildes pienākums izriet no tiesas sprieduma, parādnieks ar savu rīcību ir novedis pie tā, ka

jāiesaista tiesa un valstiskās piespiešanas līdzekļi, tas ietekmē arī procentu maksāšanu, proti, procenti jāmaksā arī tad, ja sākotnēji aizdevums bijis

procentiem (sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-28.nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof.

K.Torgāna zinātniskajā redakcijā.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 534.lpp). Ievērojot iepriekš minēto tiesisko regulējumu likumisko procentu

līdz sprieduma izpildei piedziņu, ir nosakāmas prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda summas līdz

sprieduma pilnīgai izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Prasītāja, ceļot prasību, samaksājusi valsts nodevu 71,14 EUR (lietas 9.lapa) un izdevumus, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 5,36 EUR apmērā (lietas 10., 40 .lapa). Minētie tiesas izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo

daļu piedzenami no atbildētājas par labu prasītājai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 1.punktu, 193.pantu, 204.1, 250.25

pantu, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Rīgas Centrāltirgus”, reģistrācijas Nr.50003249741, parādu 239,58 EUR (divi

simti trīsdesmit deviņi euro un 58 centi), valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit vienu euro un 14 centus) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

5,36 EUR (piecus euro un 36 centus).

Samaksa veicama, naudas līdzekļus ieskaitot AS “Rīgas Centrāltirgus”” norēķinu kontā kredītiestādē AS „Citadele banka”

LV62PARX0001104210405.

Noteikt AS “Rīgas Centrāltirgus” tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt no /pers. B/ likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no

piespriestās, bet neatmaksātās parāda pamatsummas.

Noteikt /pers.B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2016.gada

10.oktobra iesniedzot apelācijas sūdzību Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese I.Zālīte