Court dismisses appeal against lower court judgment enforcing unpaid child support arrears and monthly maintenance payments.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal dismissed the respondent's appeal against the first-instance judgment ordering enforcement of child support arrears and monthly maintenance. The plaintiff sought recovery of unpaid sums from April to September 2016 and future monthly payments, citing the defendant's unilateral breach of a 2014 agreement. The court upheld the lower court's decision based on the established facts of the defendant's non-compliance and the plaintiff's financial need. Consequently, the judgment remains in force and enforceable against the respondent.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law Code provisions on child support; The court held that a parent's unilateral failure to honor a maintenance agreement creates a legal debt enforceable by the custodial parent, and the lower court's calculation of arrears and future support obligations was correct.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-2882-17/27
ECLI:LV:RAT:2017:1117.C30756016.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2017.gada 17.novembrī
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja Inta Zaļā
tiesnese Iveta Stuberovska
tiesnesis Valdis Vazdiķis
ar sekretāri Līvu Čeveri, Sabīni Melderi,
piedaloties prasītājas /pers. C/ pārstāvei zvērinātai advokātei Anetei Rubenei un atbildētāja /pers. D/ pārstāvei /pers. E/,
Rīgā, Brīvības bulvārī 34, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. C/ prasībā pret /pers. D/ par uzturlīdzekļu parāda piedziņu un uzturlīdzekļu
piedziņu sakarā ar /pers. D/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 30.marta spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1.] /pers. C/ 2016.gada 15.septembrī iesniedza prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, bet 2016.gada 23.septembrī prasības
pieteikuma precizējumus, pret /pers. D/ par uzturlīdzekļu parāda un uzturlīdzekļu piedziņu.
Prasība pamatota ar Civillikuma 177., 179., 1587., 1759.panta 1.punktu, 1765.pantu, lūdzot tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai
uzturlīdzekļu parādu 1 160 EUR apmērā nepilngadīgās meitas /pers. F/ uzturam par laika periodu no 2016.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 14.septembrim
1 160 EUR apmērā, kā arī atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no parāda summas līdz sprieduma pilnīgai
izpildei.
Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus nepilngadīgā bērna /pers. F/ uzturam EUR 3600 gadā, kas mēnesī ir EUR
300.
Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi.
[1.1.] Prasītājai un atbildētājam ir kopīgs bērns – meita /pers. F/, dzimusi /datums/, kuras ikdienas aizgādību īsteno prasītāja. Sakarā ar laulības
šķiršanu 2014.gada 30.aprīlī prasītāja un atbildētājs noslēdza vienošanos, ar kuru atbildētājs apņēmās katru mēnesi maksāt prasītājai līdzekļus kopīgās
meitas /pers. F/ uzturam 300 EUR.
Sākot ar 2016.gada 1.aprīli atbildētājs ir vienpusēji atkāpies no pušu noslēgtās vienošanās un maksā prasītājai ievērojami mazākus uzturlīdzekļus.
Un proti, 2016.gada aprīlī – 100 EUR, bet no maija līdz septembrim 108 EUR mēnesī, kopā 640 EUR. Līdz ar to prasītāja ir aprēķinājusi, ka uz
prasības pieteikuma iesniegšanas dienu atbildētājs, atbilstoši pušu noslēgtajai vienošanās, nav samaksājis uzturlīdzekļus 1 160 EUR ((300 EUR x 6) -
(640 EUR)) apmērā.
[1.2.] Prasītājas aprūpē bez pušu kopīgās meitas /pers. F/ ir vēl viens nepilngadīgs bērns. Prasītāja viena pati rūpējas par bērniem. Prasītāja
aprēķinājusi, ka vidēji mēnesī meitas uzturam nepieciešami 470 EUR. Prasītājas ienākumi pēc nodokļu nomaksas ir 750 EUR mēnesī.
Pēc prasītājās rīcībā esošās informācijas, atbildētājs ieņem kuģa kapteiņa vecākā palīga amatu ar ikmēneša ienākumiem līdz pat 10 000 EUR, līdz
ar to prasītāja uzskata, ka atbildētājs materiāli ir labāk nodrošināts un ir spējīgs izpildīt savas ar vienošanos uzņemtās saistības.
[2.] Atbildētājs/pers. D/ 2016.gada 13.oktobrī iesniedza tiesā paskaidrojumu, kurā norāda, ka prasību neatzīst un lūdz to noraidīt.
Paskaidrojumā norādīti šādi argumenti.
Slēdzot vienošanos 2014.gada 30.aprīlī par uzturlīdzekļu maksāšanu meitas uzturam 300 EUR apmērā līdz meitas 18 gadu vecumam, atbildētājs
strādāja par kuģa kapteiņa palīgu un viņa darba alga ļāva šādu summu meitas uzturam maksāt. Tomēr, nespējot nokārtot kvalifikācijas eksāmenu,
atbildētājs ir zaudējis darbu un šobrīd materiālo palīdzību saņem no ģimenes un radiniekiem. Līdz ar to atbildētājs maksā bērnam uzturlīdzekļus valsts
noteiktajā minimālajā apmērā, t.i., 108 EUR mēnesī.
Prasība daļā par likumisko procentu piedziņu, atbildētāja ieskatā, ir noraidāma, jo starp pusēm nepastāv strīds par naudas aizdošanu, bet gan par
uzturlīdzekļiem.
[3.] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 29.decembra lēmumu no atbildētāja par labu prasītājai piedzīti uzturlīdzekļus
meitas /pers. F/ uzturam 111 EUR apmērā ik mēnesi, sākot no 2016.gada 15.septembra, bet ne mazāk kā Ministru kabineta noteiktajā apmērā līdz cita
nolēmuma pieņemšanai lietā.
[4.] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 30.marta spriedumu /pers. C/ prasība apmierināta. Tiesa nosprieda:
piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļu parādu 1 160 EUR apmērā;
noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no nesamaksātā uzturlīdzekļu parāda
1 160 EUR;
piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus meitas /pers. F/ uzturam 300 EUR ik mēnesi, sākot no 2016.gada 15.septembra līdz meitas
pilngadībai, bet ne mazāk kā noteikts Ministru kabineta noteikumos;
piedzīt no atbildētāja par labu valstij valsts nodevu 425,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 16,45EUR. Vienlaicīgi spriedumā
noteikts, ka ar tā spēkā stāšanos spēku zaudē Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 29.decembra lēmums par pagaidu uzturlīdzekļu
piedziņu.
Spriedums pamatots ar šādiem motīviem.
[4.1.] Puses 2014.gada 30.aprīlī noslēgušas vienošanos par uzturlīdzekļu samaksu /pers. F/ uzturam. Vienošanās nav apstrīdēta un tā ir spēkā.
Atsaucoties uz Civillikuma 1587.pantam, tiesa atzinusi, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams uzturlīdzekļu parāds bērna uzturam par laika
periodu no 2016.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 14.septembrim 1 160 EUR apmērā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, tiesa atzinusi par pamatotu prasītājas lūgumu noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no nesamaksātā uzturlīdzekļu parāda 1 160 EUR.
[4.2.] Atsaucoties uz Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 30.septembra spriedumu lietā Nr.SKC-2407-14, Senāta 2007.gada
24.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-729 un 2010.gada 27.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-1126/2010, pirmās instances tiesa atzinusi par pamatota
prasību daļā par uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgā bērna uzturam noteikt ar spriedumu.
Tiesa atzina, ka puses, noslēdzot vienošanos, ir noteikušas bērnam nepieciešamo uzturlīdzekļu apmēru. Uz lietas izskatīšanas brīdi tiesa
nekonstatēja, ka bērnam nepieciešamo uzturlīdzekļu apmērs būtu mainījies.
Tiesa, izvērtējot lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, atzina, ka atbildētāja mantiskais stāvoklis ļauj viņam maksāt uzturlīdzekļus pušu
noslēgtās vienošanās apmērā, t.i. 300 EUR ik mēnesi līdz bērna pilngadībai, sākot no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas.
[5.] Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 30.marta spriedumu /pers. D/ iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka
spriedumu pārsūdz pilnā apjomā.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa, taisot spriedumu, nav vērtējusi, ka atbildētājs līdz pat darba zaudēšanai maksāja
uzturlīdzekļus atbilstoši pušu noslēgtajai vienošanās. Ņemot vērā, ka atbildētājs šobrīd nekur nestrādā, viņš maksā uzturlīdzekļus atbilstoši savām spējām
108 EUR apmērā, t.i., valstī noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā. Atbildētājs papildus pērk visu, kas bērnam nepieciešams, tajā skaitā apģērbu un
apavus.
[6.] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2017.gada 17.novembrī izskatīja civillietu pēc būtības. Uz tiesas sēdi bija ieradusies prasītājas
/pers. C/ pārstāve zvērināta advokāte Anete Rubene un atbildētāja /pers. D/ pārstāve /pers. E/.
Atbildētāja pārstāve /pers. E/ tiesas sēdē uzturēja apelācijas sūdzību. Norādīja, ka atbildētāja faktiskie dzīves apstākļi nav mainījušies. Atbildētājs
jau nepilnus divus gadus nekur nestrādā, bet bezdarbnieka uzskaitē nav stājies. Atbildētāja vecāki šobrīd palīdz atbildētājam maksāt līdzekļus meitas
uzturam.
Prasītājas pārstāve zvērināta advokāte Anete Rubene norādīja, ka uztur prasību, apelācijas sūdzību neatzīst.
Motīvu daļa
[7.] Pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot lietas dalībnieku argumentus, Civillietu tiesas
kolēģija atzīst, ka prasītājas /pers. C/ prasība par uzturlīdzekļu un uzturlīdzekļu parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma, savukārt atbildētāja
/pers. D/ apelācijas sūdzība kā nepamatota noraidāma.
[8.] Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic – ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums
ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma motivācijai.
Novērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma motīvus un to atbilstību lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka
pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums prasības apmierināšanai ir pareizs un pilnībā pietiekams, tāpēc pievienojas pirmās instances
tiesas sprieduma motivācijai.
Sakarā ar iesniegto apelācijas sūdzību tiesas kolēģija uzskata par nepieciešamu dot novērtējumu tajā norādītajiem argumentiem.
[9.] Tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētājam ir saistoša pušu starpā 2014.gada 30.aprīlī noslēgtās vienošanās 4.punkta nosacījums, proti, ka
atbildētājs apņemas maksāt prasītājai uzturlīdzekļus meitas /pers. F/ uzturam līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 300 EUR mēnesī. Puses vienojušās, ka
uzturlīdzekļu summā ir iekļauti izdevumi par izglītošanu, medicīnisko aprūpi, brīvā laika organizēšanu un iesaistīšanu kultūras, sporta un reliģiskos
pasākumos.
Atbildētājs minēto vienošanos nav apstrīdējuši, tā ir spēkā esoša un līdz ar to atbildētājam saistoša. Tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētājs nebija
tiesīgs vienpusēji atkāpties no pušu noslēgtās vienošanās, samazinot uzturlīdzekļu apmēru no 300 EUR līdz 108 EUR mēnesī.
Šāds Civillietu tiesas kolēģijas secinājums atbilst arī Civillikuma 1587.pantam, kas noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu
izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.
Ņemot vērā minēto, tiesas kolēģija atzīst, ka prasība daļā par uzturlīdzekļu parāda piedziņu 1 160 EUR apmērā par laika periodu no 2016.gada
1.aprīļa līdz 2016.gada 14.septembrim ir pamatota un apmierināma. Parāda aprēķins veikts atbilstoši noslēgtās vienošanās 4.punktam, un atbildētājs šo
aprēķinu nav apstrīdējis.
[9.1.] Izvērtējot prasību daļā, kurā lūgts noteikt prasītājai tiesības saņemt no parāda summas likumiskos 6% gadā līdz sprieduma izpildei, tiesas
kolēģija atzīst, ka prasība šajā daļā ir apmierināma.
Savu viedokli tiesas kolēģija pamato ar Civillikuma 1753.pantu, kurā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas
naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņas daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1759.panta 1.punktā noteikts, ka
procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs;
šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt Civillikuma 1765.pants nosaka: “Ja procentu apmērs nav cieši noteikts darījumā, kā arī tajā
gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā”.
Ņemot vērā minēto un atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no
atbildētāja /pers. D/ likumiskos 6% gadā no nesamaksātās uzturlīdzekļu parāda summas.
[9.2.] Prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētāja līdzekļus meitas /pers. F/ uzturam ar tiesas spriedumu, nosakot to apmēru 300 EUR mēnesī. Pret
atbildētāju celto prasību par uzturlīdzekļu piedziņu prasītāja pamatojusi ar apstākļiem, ka atbildētājs nepilda saistības maksāt uzturlīdzekļus bērnam
atbilstoši vienošanās noteikumiem. Minētā iemesla dēļ viņa lūdz piedzīt uzturlīdzekļus ar tiesas spriedumu.
Konkrētā prasība celta bērna interesēs, aizstāvot Civillikuma 179. pantā noteiktās tiesības bērnam saņemt finansiālu atbalstu no vecākiem. Tā kā
lieta ir saistīta ar bērna likumīgajām interesēm, kuru nodrošināšana, izskatot strīdu, ir tiesas pamatuzdevums, konkrētajā gadījumā tiesai ir jāizvēlas tāds
strīda risinājums, kas maksimāli nodrošinātu bērna tiesību ievērošanu.
Lietā jau tika konstatēts, ka starp vecākiem noslēgtā vienošanās nenodrošina efektīvu tiesisko aizsardzību bērna tiesībām uz uzturlīdzekļu
saņemšanu, jo atbildētājs to nepilda un nepastāv mehānisms, ar kuru atbildētāju bez papildus tiesvedībām un ar to saistītajiem izdevumiem varētu
piespiest to pildīt. Līdz ar to, ja uzturlīdzekļi tiktu piedzīti ar tiesas spriedumu, nolēmuma izpildīšanu iespējams panākt ar Civilprocesa likumā noteiktajiem
instrumentiem par tiesas nolēmuma piespiedu izpildi, kas atbilst bērna interesēm. Ceļot šādu prasību, lai aizstāvētu no likuma izrietošas bērna tiesības
saņemt uzturlīdzekļus no vecāka, nav nepieciešams apstrīdēt noslēgto vienošanos. Šāda vienošanās neliedz ar likumu pamatoto vecāka pienākumu par
uzturlīdzekļu maksāšanu noteikt ar tiesas spriedumu.
[9.3.] Nosakot piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, tiesas kolēģija uzskata par iespējamu pievienoties pirmās instances tiesas vērtējumam, atzīstot,
ka /pers. F/ uzturam vidēji mēnesī nepieciešami 470 EUR, bet no atbildētāja šādu izdevumu nodrošināšanai piedzenami 300 EUR mēnesī.
Civillikuma 179.pantā noteikts, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu.
Vērtējot atbildētāja materiālo stāvokli, tiesas kolēģija konstatē, ka atbildētājs pirms prasības celšanas tiesā ir guvis ievērojamus ienākumus no
nekustamo īpašumu realizācijas. Un proti, pārdodot 2016.gada 28.decembrī nekustamo īpašumu /adrese A/, atbildētājs ir ieguvis naudas līdzekļus
24 333,33 EUR apmērā (lietas 137.-143.lapa), bet pārdodot 2016.gada 6.jūnijā nekustamo īpašumu /adrese B/, atbildētājs ir ieguvis naudas līdzekļus
72 000 EUR apmērā (lietas 148.-151.lapa), kopā iegūstot naudas līdzekļus 96 333,33 EUR apmērā.
Uz atbildētāja vārda ir reģistrēta automašīna /TL marka/, reģistrācijas numurs /numurs/, ko apliecina 2016.gada 6.oktobra Ceļu satiksmes drošības
direkcijas izziņu Nr.12.21/4179 (lietas 83.-84.lapa).
Atbildētāja materiālo stāvokli raksturo arī viņa izdevumi. Tā, laika posmā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 9.decembrim atbildētājs
apmeklējis izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas kursus Novikontas jūras koledžā, kopumā samaksājot 1 491 EUR (lietas 110.lapa).
Tiesas kolēģija uzskata par nepieciešamu norādīt, ka atbildētājs ir darba spējīgā vecumā. Pierādījumi par invaliditāti vai citiem apstākļiem, kas liegtu
viņam strādāt algotu darbu un gūt regulārus ienākumus, lietā nav iesniegti. Līdz ar to atbildētāja arguments, ka viņš ilgstoši nestrādā un viņam nav regulāri
ienākumi, nevar būt par pamatu uzturlīdzekļu apmēra noteikšanai to minimālajā apmērā.
Vērtējot prasītājas materiālo stāvokli, tiesas kolēģija ņem vērā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2016.gada 23.septembrī sniegto
informāciju (lietas 65.lapa), no kuras secināms, ka prasītājas vidējā darba alga no 2016.gasda janvāra līdz 2016.gada augustam bija 568,02 EUR.
Prasītāja, sniedzot paskaidrojumus, norādījusi, ka viņas ienākumi ir 750 EUR mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Turklāt prasītājas apgādībā bez pušu
kopīgās meitas ir vēl viens nepilngadīgs bērns.
Līdz ar to secināms, ka prasītājas materiālais stāvoklis ir sliktās, salīdzinot to ar atbildētāja materiālo stāvokli. Ņemot vērā, ka prasītāja veic
nepilngadīgās meitas ikdienas aizgādības pienākumus, to izpildei prasītājai ir ierobežota iespējas gūt lielākus ienākumus. Līdz ar to prasītājai meitas /pers.
F/ uzturam ir spējīga nodrošināt līdzekļus 170 EUR apmērā.
Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība ir apmierināma un no atbildētāja par labu prasītājai meitas uzturam piedzenami 300 EUR ik
mēnesi līdz pilngadības sasniegšanai. Vienlaikus tiesas kolēģija atzīst, ka uzturlīdzekļi piedzenami no prasības celšanas dienas, t.i., no 2016.gada
15.septembra, kad prasītāja pušu 2014.gada 30.aprīļa vienošanās 4.punktā noteikto uzturlīdzekļu summu lūgusi piedzīt ar tiesas spriedumu, sprieduma
izpildē ieskaitot atbildētāja pēc 2016.gada 15.septembra prasītājai faktiski samaksātās uzturlīdzekļu summas.
[10.] Ievērojot to, ka civillieta izskatīta pēc būtības un prasība apmierināta, Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepieciešamu skatīt jautājumu par
tiesas izdevumu atlīdzināšanu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu prasītājs lietā par uzturlīdzekļu piedziņu ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas
valsts ienākumos. Savukārt Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots,
piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
[10.1.] Atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktam un 34.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunktam no atbildētāja par
labu valstij piedzenama iepriekš nesamaksātā valsts nodeva par uzturlīdzekļu un uzturlīdzekļu parāda piedziņu 425,14 EUR (((300x12)+(1160)-
2134)*4%+320,10)) apmērā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem, ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi (ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi šajā lietā
ir 17,57 EUR (lietas 2.lapa), ko veido izdevumi pirmās instances tiesā 16,45 EUR un apelācijas instances tiesā 1,12 EUR. Līdz ar to Civillietu tiesas
kolēģija atzīst, ka no atbildētāja valsts labā piedzenami iepriekš nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 17,57 EUR.
[10.2.] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesas kolēģija nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildīšanai daļā par tiesas izdevumu
samaksu valsts ienākumos – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties Civillikuma 177., 179., 1587.pantu, Civilprocesa likuma 204.1, 430., 432., 433., 434., 454.pantu, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda
/pers. C/ prasību par uzturlīdzekļu parāda piedziņu un uzturlīdzekļu piedziņu apmierināt.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļu parādu 1 160 EUR
(tūkstotis simtu sešdesmit euro un 00 centi) apmērā par laika periodu no 2016.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 14.septembrim.
Noteikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, tiesības saņemt no atbildētāja /pers. D/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus)
procentus gadā no nesamaksātā uzturlīdzekļu parāda 1 160 EUR apmērā.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus meitas /pers. F/, personas
kods /personas kods/, uzturam 300 EUR (trīs simti euro un 00 centi) ik mēnesi, sākot no 2016.gada 15.septembra līdz meitas pilngadībai, bet ne mazāk
kā 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt no septiņu gadu vecuma ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru
kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Uzturlīdzekļu maksājumos ieskaitīt maksājumus, ko /pers. D/ ir veicis /pers. C/ no 2016.gada
15.septembra.
Uzturlīdzekļu samaksa veicama /pers. C/, personas kods /personas kods/, norēķinu kontā: AS “Swedbank”, kods: HABALV22, konta numurs:
/konta numurs/.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 425,14 EUR (četri simti divdesmit pieci euro un 14 centi).
Valsts nodevas samaksa veicama pēc šādiem rekvizītiem: saņēmējs Valsts kase, reģistrācijas numurs 90000050138, konta numurs LV55 TREL
1060 1909 1120 0, saņēmēja banka Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķī jānorāda lietas numurs un lietas dalībnieka vārds, uzvārds,
personas kods.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 17,57 EUR (septiņpadsmit euro un 57
centi).
Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama pēc šādiem rekvizītiem: saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas numurs 90001672316,
konta numurs LV51 TREL 2190 4580 1900 0, saņēmēja banka Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķī jānorāda 21499 un lietas numurs,
dati lietas dalībnieka identificēšanai.
Noteikt /pers. D/termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža.
Dokumenti, kas apliecina maksājumu izdarīšanu valsts ienākumos, iesniedzami Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā sprieduma
labprātīgai izpildei noteiktā termiņa laikā.
Noteikt, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 29.decembra lēmums par pagaidu līdzekļu piedziņu no /pers. D/, personas
kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, nepilngadīgās /pers. F/, personas kods /personas kods/, uzturam, izpildāms
līdz šī sprieduma spēkā stāšanās dienai, nosakot, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 29.decembra lēmumu piedzītie
uzturlīdzekļi ieskaitāmi šī sprieduma izpildē.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma teksta
sagatavošanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Zaļā
Tiesnese I.Stuberovska
Tiesnesis V.Vazdiķis