Court dismissed applicants' claim that the Ministry's decision approving an energy efficiency project was unlawful.
Legislator summary
AI generatedThe administrative court rejected the applicants' petition declaring the Ministry of Economics' decision unlawful. Applicants argued the apartment owners' assembly lacked proper authority and that window replacement costs were unjustified. The court found the assembly acted within its powers and confirmed that window replacement was a necessary measure for energy efficiency compliance.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.-291. pants: The court dismissed the petition as the administrative body acted within its statutory authority and the project requirements were substantively justified by energy audit findings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A420547811 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Jelgavā 2012.gada 22.martā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Ozola,
piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestāžu Ekonomikas ministrijas pārstāvei Z.M. un I.S. un valsts aģentūras „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” pārstāvei I.Š., trešajai personai G.L.
atklātā tiesas sēdē Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz G.S., V.D., V.B., L.R. un T.F. (turpmāk kopā – līdzpieteicēji) pieteikumu par Ekonomikas ministrijas 2011.gada 8.jūnija lēmuma Nr.1-6.7-16 atzīšanu par prettiesisku.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts aģentūra ,,Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” (turpmāk – Aģentūra) 2011.gada 31.martā pieņēma lēmumu Nr.9.2-11/2249SF (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru apstiprināja G.L. (turpmāk - trešā persona) Eiropas Savienības fonda projekta iesniegumu ,,Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, Jelgavā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi” Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma saņemšanai darbības programmas ,,Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ietvaros (turpmāk - projekta iesniegums) ar nosacījumu, ka trešā persona 30 darba dienu laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas novērsīs konstatētās neatbilstības. 2011.gada 29.aprīlī Aģentūrā saņemts līdzpieteicēju sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas iesniegums.
Ekonomikas ministrijas (turpmāk – Ministrija), izskatot apstrīdēšanas iesniegumu, 2011.gada 8.jūnijā pieņēma lēmumu Nr.1-6.7-16 (turpmāk – Lēmums), ar kuru sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu. Lēmumā ietverts turpmāk norādītais pamatojums. [1.1] Lēmumu par trešās personas pilnvarošanu un projekta iesnieguma iesniegšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Jelgavā, /adrese/ (turpmāk – dzīvojamā māja) dzīvokļu īpašnieki pieņēma dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, nevis kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulcē.
Attiecīgi šai sapulcei nebija jānorit saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma regulējumu. Likums ,,Par dzīvokļa īpašumu” neparedz īpašu kārtību, kādā saskaņojami dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē plānotie darba kārtības jautājumi. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces darba kārtības neprecīza formulēšana neietekmē kopsapulces ietvaros izskatītos lēmumus pēc būtības. Tādējādi nav nozīmes apstāklim, ka kopsapulcē tika izskatīti sākotnēji darba kārtībā neiekļauti jautājumi. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce rīkojusies savu pilnvaru ietvaros.
Lēmumi par pilnvarojuma izsniegšanu trešajai personai un dzīvojamās mājas renovācijas pasākumu veikšanu ir tiešā cēloņsakarībā ar kopīpašumā esošo daļu pārvaldīšanu, tajā skaitā arī darbībām, kas saistītas ar mājas renovācijas pasākumu īstenošanu. [1.2] Visas projekta iesniegumam pievienotā energoaudita pārskatā norādītās pozīcijas ir mijiedarbībā un, iztrūkstot vienai, siltumenerģijas ietaupījums var būtiski samazināties. Tādējādi, ja energoaudita pārskatā logu nomaiņa ir paredzēta, tad, to neveicot, netiks iegūts plānotais siltumenerģijas ietaupījums.
Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lēmusi, ka dzīvokļos, kuros plānota logu nomaiņa, izmaksas par logu nomainīšanu tiks saskaņotas ar katru dzīvokļa īpašnieku. Dzīvokļu īpašniekam, kuram logu nomaiņa nav jāveic, nebūs jāmaksā par cita dzīvokļa logu nomaiņu. Līdz ar to dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nav pieņēmusi lēmumu par logu nomaiņu katra dzīvokļa atsevišķajā īpašumā, bet gan informējusi par tā nozīmi energoefektivitātes pasākumu īstenošanā.
[2] Administratīvajā rajona tiesā 2011.gada 29.jūnijā saņemts līdzpieteicēju pieteikums, kurā lūgts atcelt Lēmumu, pamatojot to ar šādiem argumentiem: [2.1] Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nenoritēja saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likumu. [2.2] Lemjot par logu nomaiņu atsevišķos dzīvokļos, dzīvokļu īpašnieki ir pārkāpuši savu kompetenci lemt tikai par kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanu, nevis par atsevišķu īpašumu. Trešā persona ir pārkāpusi sava pilnvarojuma robežas, jo tika pilnvarota veikt pasākumu kopumu dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas renovācijai, nevis logu nomaiņu atsevišķos dzīvokļos. To dzīvokļu īpašnieki, kas logus savā dzīvoklī jau ir nomainījuši, piespiedu kārtā būs spiesti maksāt par logu nomaiņu dzīvokļos, kuru īpašnieki to līdz šim nav izdarījuši. Projekta iesniegums ir apstiprināts prettiesiski, jo normatīvie akti paredz finansējumu piešķirt tikai būvdarbu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieku kopīpašumā esošajās daļās. Aģentūrai nebija tiesību piešķirt līdzfinansējumu logu nomaiņai dzīvokļos.
[3] Ministrija paskaidrojumā tiesai norāda, ka līdzpieteicēju prasījumu neatzīst un uzskata, ka pieteikums ir noraidāms, pamatojot to ar Lēmumā norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidrots: [3.1] Aģentūras 2011.gada 31.marta lēmums nebija uzskatāms par galīgo lēmumu, jo tajā bija ietverti nosacījumi, kas projekta iesniedzējam vēl bija jāizpilda. 2011.gada 13.jūnijā Aģentūra ir pieņēmusi atzinumu, kurā konstatēja, ka sākotnējā lēmumā ietvertie nosacījumi ir izpildīti. [3.2] Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu vadības likuma (turpmāk – Vadības likums) 22.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību, līdz ar to ar trešo personu jau ir noslēgts līgums par projekta īstenošanu un tādējādi lēmums uzskatāms par izpildītu. Aģentūra rakstveida paskaidrojumos tiesai pievienojas Ministrijas paskaidrojumā norādītajam.
[4] Trešā persona rakstveida paskaidrojumos norāda, ka līdzpieteicējiem ir tikai vēlme novilcināt projekta uzsākšanu un tieši līdzpieteicēju rīcība var radīt būtiskus zaudējumus dzīvokļu īpašniekiem, kuri atbalstīja nepieciešamību uzsākt energoefektivitātes pasākumu īstenošanu dzīvojamā mājā. Ja projekts netiek īstenots noteiktajā laikā, dzīvojamā māja vairs nevarēs iesniegt jaunu projekta pieteikumu par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem.
[5] Uz tiesas sēdi līdzpieteicēji nebija ieradušies, iepriekš informējot tiesu par neierašanās iemesliem. Tiesa, uzklausot atbildētājas pusē pieaicināto iestāžu pārstāvju viedokļus, nolēma izskatīt lietu bez līdzpieteicēju klātbūtnes.
Iestāžu pārstāvji tiesas sēdē prasījumu neatzina un uzturēja rakstveida paskaidrojumos sniegtos argumentus. Trešā persona tiesas sēdē paskaidroja, ka līdzpieteicēji ne tik daudz satraucas par logu nomaiņu, bet neuzticas viņam kā vadītājam un ka nauda tiks tērētā privātām vajadzībām.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus un noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir pilnībā noraidāms.
[7] Tiesa lietā konstatē šādus faktiskos apstākļus; [7.1] 2010.gada 5.augustā sasaukta dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, kurā tiek nolemts atbalstīt pasākumu dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas renovācijai; akceptēts pilnvarojuma līgums un trešā persona pilnvarota dzīvokļu īpašnieku vārdā organizēt un nodrošināt dzīvojamās mājas renovācijas darbus (lietas 1.sējuma 116.-124.lapa); [7.2] 2011.gada 31.janvārī trešā persona kā dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona Aģentūrā iesniegusi projekta iesniegumu (id. Nr.DMS/4.4.4.1.0/11/08/165), kurā norādīti īstenojamie pasākumi (lietas 2.sējuma 90.- 173.lapa); [7.3] Ar Aģentūras 2011.gada 31.marta lēmumu (sākotnējais lēmums) apstiprināts projekta iesniegums [7.2] ar nosacījumu, ka 30 dienu laikā projekta iesniedzējs novērsīs lēmumā konstatētās neatbilstības (lietas 2.sējuma 70.-71.lapa); [7.4] Līdzpieteicēji 2011.gada 28.aprīlī apstrīdējuši sākotnējo lēmumu [7.3] (lietas 2.sējuma 56.-58.lapa); [7.5] Ar Aģentūras 2011.gada 6.maija lēmumu Nr.9.2-1.1/3026SF veikti grozījumi sākotnējā lēmumā [7.3] (lietas 2.sējuma 36.lapa); [7.6] 2011.gada 11.maijā un 16.jūnijā Aģentūrā saņemti projekta iesnieguma labojumi (lietas 2.sējuma 12.-16. un 39.-46.lapa); [7.7] Ar Ekonomikas ministrijas 2011.gada 8.jūnija lēmumu (Lēmums), izskatot līdzpieteicēju sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas iesniegumu [7.4], atstāts negrozīts sākotnējais lēmums (lietas 1.sējuma 15.-19.lapa); [7.8] Aģentūra 2011.gada 13.jūnijā sniegusi atzinumu Nr.9.2-1.1/4151SF par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi un līguma par projekta īstenošanu parakstīšanu (lietas 1.sējuma 69.-70.lapa); [7.9] 2011.gada 28.jūnijā tiesā iesniegts līdzpieteicēju pieteikums (lietas 1.sējuma 4.- 14.lapa); [7.10] 2011.gada 7.jūlijā noslēgts līgums par projekta īstenošanu (lietas 1.sējuma 157.-173.lapa).
[8] Tiesa attiecībā uz nepieciešamību precizēt pieteikuma priekšmetu, kas norādīts Administratīvās apgabaltiesas lēmumā šajā lietā (sk. lietas 3.sējuma 8.-11.lapa; 10.punkts), norāda uz turpmāk minētajiem apsvērumiem. Viens no pienākumiem, kas jāveic tiesai, izskatot personas lūgumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, ir pārbaudīt, vai iestādes pieņemtais lēmums, par kura tiesiskumu ir iesniegts pieteikums tiesā, ir atzīstams par pirmšķietami tiesisku. Proti, tas nozīmē, ka, tiesa, izlemjot jautājumu par pagaidu noregulējumu vai administratīvā akta darbības apturēšanu, ierobežotā apjomā, salīdzinot ar lietas izskatīšanu pēc būtības, piemēro objektīvās izmeklēšanas principu. Tomēr atsevišķos gadījumos, iespējams, var izveidoties situācija, ka tiesa ierobežotajā laikā, kurā tai jāizlemj minētais jautājums, vēl nevar visā pilnībā izdarīt juridiskus apsvērumus, ja tie ir sevišķi sarežģīti un prasa padziļinātu izpēti. Izskatot lietu pēc būtības, tiesai ir iespējas iegūt papildus pierādījumus un konstatēt papildu apstākļus, kas var būt par pamatu savādākam spriedumam. Tāpat nevar izslēgt, ka, izskatot lietu pēc būtības, tiesa nonāk pie savādākiem juridiskajiem apsvērumiem, kas arī var izmainīt lietas iznākumu.
[9] Tiesa šajā lietā piemērojamo tiesību normu ietvaros konstatē, ka Vadības likuma 19.pantā ir noteikti tie lēmumu veidi, kādus atbildīgā iestāde pieņem; 20.panta pirmajā un otrajā daļā tiešā tekstā noteikts, ka atbildīgā iestāde (..) atbilstoši Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzēja juridiskajam statusam (fiziskā persona, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība) izdod administratīvo aktu (..); savukārt likuma 22.pantā noteikta lēmuma (administratīvā akta) apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība. Turklāt atbilstoši Vadības likuma 22.panta 3.1 daļai arī atzinumu [7.8] par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi var apstrīdēt un pārsūdzēt tādā kārtībā un termiņos kā lēmumu, par kurā ietvertā nosacījuma izpildi sagatavots atzinums. Atzinumu par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi var apstrīdēt un pārsūdzēt arī atsevišķi no lēmuma, kurā ietverts nosacījums. Līdz ar to tiesa konstatē, ka no Vadības likumā ietvertajām tiesību normām (likumdevēja gribas) skaidri secināms, ka atbildīgās iestādes pieņemtie lēmumi, kas nav pārvaldes lēmumi, ir atzīstami par administratīvajiem aktiem un kā tādi apstrīdami un pārsūdzami Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Savukārt, kā izriet no Vadības likumā ietvertajām tiesību normām, tad ar Eiropas Savienības finansējums saņēmēju, kura projekta iesniegums ir apstiprināts šajā likumā noteiktajā kārtībā, slēdzams civiltiesisks līgums par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu (Vadības likuma 15.panta otrās daļas 1.punkts), kā arī strīdu risināšanas alternatīva ir noteikta civiltiesiskā kārtībā (Vadības likuma 23., 25.pants). Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka kaut arī noslēgtais līgums [7.10] tiešām būtu atzīstams par līdzīgu publisko tiesību līgumam, tomēr šajā gadījumā likumdevējs ir noteicis civiltiesisku principu piemērošanu. Savukārt tiesai nav pamata apšaubīt šādu tiesību normu leģitīmo mērķi un likumdevēja izteikto gribu. Tādējādi tiesa, ņemot vērā Vadības likumā ietverto regulējumu, secina, ka lietā vienīgais iespējamais pieteikuma priekšmets (prasījums) var būt par administratīvā akta tā galīgajā noformējumā – Ekonomikas ministrijas 2011.gada 8.jūnija lēmuma Nr.1-6.7-16 atzīšanu par prettiesisku.
[10] Līdzpieteicēji savus argumentus par Lēmuma prettiesiskumu balsta uz to, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nav notikusi atbilstoši likuma „Par dzīvokļu īpašumu” 28.panta otrajai daļai, Kooperatīvo sabiedrību likumam un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „/Nosaukums/” statūtiem. Tiesa, ņemot vērā arī Administratīvā apgabaltiesas lēmumā šajā lietā konstatēto, secina, ka šāds līdzpieteicēju arguments ir nepamatots. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumu Nr.138 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”” (turpmāk – Noteikumi Nr.138) 8.punkts (tiesību norma redakcijā, kas bija spēkā kopsapulces sasaukšanas brīdī) noteic, ka aktivitātes ietvaros projekta iesniedzējs ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Dzīvokļu īpašnieki projektu iesniedz ar pilnvarotās personas starpniecību, ja tā atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām. Lēmumu par attiecīgās personas pilnvarošanu pieņem dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. Savukārt, lai pieteiktos finansējuma saņemšanai, projekta iesniedzējs (daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki) iestādē iesniedz projekta iesniegumu, kam cita starp pievienots dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols, kas apliecina pieņemto lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovāciju (minēto lēmumu pieņem atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kas attiecas uz dzīvokļu īpašumu); norāda renovācijas darbu izmaksas; norādīta pilnvaroto personu, kas ir tiesīga iesniegt projekta iesniegumu, kā arī veikt citas ar finansējuma saņemšanu saistītās darbības (Noteikumu Nr.138 28.2.1.apakšpunkts).
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 01.01.2011.) IV1 nodaļā regulēta daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces kompetence, tai skaitā, lemt par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu (likuma 27.1 pants) un izlemt citus jautājumus, kas saistīti ar kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu (27.2 panta otrās daļas 5.punkts) – arī izraudzīties pilnvaroto personu. Tomēr, tas, ka dzīvokļu īpašnieki daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai (likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 27.2 panta pirmā daļa) ir izveidojuši dzīvokļu īpašnieku sabiedrību (dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība „/Nosaukums/”), dzīvokļu īpašniekiem neatņem tiesības izlemt citus jautājumus, kas saistīti ar kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Līdz ar to atzīstams, ka šajā gadījumā 2010.gada 5.augustā pieņemtais lēmums par dzīvojamās mājas renovāciju un pilnvarotās personas izvēli tika pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, kas bija to tiesīga darīt. No likuma „Par dzīvokļa īpašumu” normām neizriet noteikta kārtībā, kādā sasaucamas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, tajā izskatāmo jautājumu iepriekšēja paziņošana vai saskaņošana. Ievērojot to, ka saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 27.1 panta piekto daļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce attiecīgu lēmumu „par” pieņēma ar balsu vairākumu (vairāk nekā puse no dzīvokļu īpašnieku skaita), - šāds lēmums ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem.
[11] Līdzpieteicēji norāda, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce pretēji likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 27.1 un 27.2 pantā noteiktajam lēmusi arī par atsevišķiem dzīvokļu īpašumiem – par logu nomaiņu visos dzīvokļos, kaut gan drīkst lemt tikai par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Kā izriet no lietas materiāliem, ko arī konstatējusi apgabaltiesa, kopsapulcē netika izlemts jautājums par logu nomaiņu konkrētos dzīvokļu īpašumos. [11.1] 2010.gada 5.augusta dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolā (lietas 2.sējuma 106.-107.lapa) norādīts, ka logu nomaiņa dzīvokļos notiks, saskaņot to ar dzīvokļu īpašniekiem; dzīvokļos, kuros tiks mainīti logi, logu maiņas izmaksas un turpmākie maksājumi, tiks saskaņoti ar katru dzīvokļa īpašnieku atsevišķi, bet dzīvokļos, kuros jau ir pakešu logi, maksājumi būs tikai par kopīpašumā veikto darbu izmaksām. [11.2] Pilnvarojuma līgumā (lietas 2.sējuma 111.- 127.lapa) norādīts, ka pilnvarotajai personai (trešā persona) ir pienākums organizēt energoefektivitātes pasākumus mājas kopīpašumā esošajā daļā, bet no pilnvarojuma līguma neizriet, ka trešā persona būtu pilnvarota organizēt energoefektivitātes uzlabošanas darbus atsevišķos dzīvokļu īpašumos. [11.3] Būvniecības izmaksu tāmē (lietas 2.sējuma 169.-173.lapa) ir iekļautas izmaksas par logu nomaiņu dzīvojamās platībās, bet arī no tāmes neizriet, ka logi noteikti tiks mainīti tieši pieteicēju dzīvokļos. [11.4] Turklāt arī no lietā esošajiem mājas iedzīvotāju iesniegumiem (lietas 1.sējuma 132.- 156.lapa) izriet, ka logu nomaiņa konkrētos dzīvokļos plānots veikt saskaņā ar pašu dzīvokļu īpašnieku izteikto gribu; savukārt, daži no līdzpieteicējiem no šāda pasākuma atteikušies (lietas 1.sējuma 148., 151.lapa). Arī tiesas sēdē, trešā persona un iestādes pārstāvji apstiprināja, ka logu nomaiņa katrā konkrētā dzīvoklī nav obligāts pasākums, lai, to neizpildot, netiktu apstiprināts projekta iesniegums. Tādējādi, līdzpieteicēji, neiedziļinoties projekta iesnieguma dokumentācijā, nepamatoti izvirzījuši pretenzijas par to, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce lēmusi par viņu atsevišķā īpašuma renovācijas izmaksas iekļaujamām pozīcijām.
[12] Tāpat nav pamatots līdzpieteicēju arguments par to, ka projekta iesniegumā ietvertas tādas izmaksas (atbalstītās aktivitātes), kas neatbilst Noteikumu Nr.138 prasībām – proti, logu nomaiņa dzīvokļos.
Noteikumu Nr.138 12.1. un 12.2. punktu noteic, kam piešķir finansējumus – būvdarbu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajās daļās, nodrošinot energoaudita pārskatā norādīto energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu izpildi, un projekta dokumentācijas sagatavošanai un projekta būvuzraudzībai un autoruzraudzībai. Savukārt Noteikumu Nr.138 17.punktā uzskaitītas visas aktivitātes ietvaros attiecināmās izmaksas, cita starp, attiecināmajām izmaksām pieskaita arī ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltināšanu un nomaiņu un arī citus renovācijas darbus, kas paaugstina ēkas energoefektivitāti un ir iekļauti energoauditā kā veicamie pasākumi. No dzīvojamās mājas energoaudita pārskatā (lietas 1.sējuma 83.-115.lapa) ietvertajiem ieteikumiem ēkas renovācijas pasākumu īstenošanai izriet, ka gan dzīvokļos, gan dzīvojamās mājas kāpņu telpās esošie koka logi jānomaina pret jauniem PVC rāmja logiem ar dubultā stiklojuma paketi; koka logi ir ar atslāņojušos krāsu, ar vienu stiklu (kāpņu telpās); koka logi ir morāli un fiziski novecojuši, neatbilst LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” izvirzītajām prasībām, kuru tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs. No minētā tiesiskā regulējuma un ēkas energoauditā sniegto priekšlikumu būtības secināms, ka logu nomaiņa arī dzīvokļos atbilst gan konkrētās aktivitātes jēgai un mērķim, un turklāt šādas prasības ir iestrādātas attiecīgajos būvnormatīvos.
[13] Pastāvot šādiem lietā iepriekš konstatētajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka Ekonomikas ministrijas 2011.gada 8.jūnija lēmums Nr.1-6.7-16, ar kuru atstāts negrozīts valsts aģentūras ,,Latvijas investīciju un attīstības aģentūra” 2011.gada 31.marta lēmums Nr.9.2-11/2249SF par projekta iesnieguma ,,Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, Jelgavā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi” apstiprināšanu ar nosacījumu, par tiesisku un pamatotu. Savukārt līdzpieteicēju pieteikums noraidāms kā nepamatots.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda noraidīt G.S., V.D., V.B., L.R. un T.F. pieteikumu par Ekonomikas ministrijas 2011.gada 8.jūnija lēmuma Nr.1-6.7-16 atzīšanu par prettiesisku. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.
Tiesnese (personiskais paraksts) S.Ozola
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese ______________S.Ozola Jelgavā, 2012.gada 22.martā