Court dismissed claim for invalid registration and damages where administrative act was legally justified.

Lietas arhīva Nr. A42-00587-17/21

ECLI:LV:ADRJRIT:2017:1116.A420287216.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2017.gada 30.novembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska,

piedaloties pieteicējam /pers. A/,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Uzņēmumu reģistra pilnvarotajai pārstāvei Neldai Nātrai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties, uz /pers. A/ pieteikumu par Uzņēmumu reģistra valsts notāra

2016.gada 22. jūnija lēmuma Nr.1-5/104 atzīšanu par prettiesisku un ar to nodarītā morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016.gada 17.maijā Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts pieteicēja /pers. A/ parakstīts pieteikums par izmaiņām sabiedrības ar

ierobežotu atbildību „KOLUMBA NAMI” (turpmāk – Sabiedrība) valdes sastāvā un dalībnieku reģistra nodalījuma pievienošanu Sabiedrības

reģistrācijas lietai (turpmāk – Izmaiņu pieteikums), kuram cita starpā pievienots zvērināta tiesu izpildītāja akts par kustamas mantas izsolē pieteicēja

iegūtajām visām Sabiedrības kapitāla daļām, kā arī pieteicēja parakstīts 2016.gada 17.maija Sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījums Nr.1 (turpmāk –

Dalībnieku reģistra nodalījums) ar informāciju par Sabiedrības vienīgo dalībnieku – pieteicēju, un 2016 gada 17.maija Sabiedrības dalībnieka lēmums

Nr.1/2016, ar kuru pieteicējs, kā sabiedrības vienīgais dalībnieks lemj par trešās personas /pers. C/ atcelšanu no Sabiedrības valdes locekļa amata un

sevis iecelšanu Sabiedrības valdes locekļa amatā.

Uzņēmumu reģistra valsts notārs 2016.gada 18.maijā ar sākotnējo lēmumu Nr.6-12/86945 nolēma pievienot Dalībnieku reģistra nodalījumu

Sabiedrības reģistrācijas lietai un izdarīt ierakstu komercreģistrā, ka atbrīvota Sabiedrības valde – trešā persona, iecelta Sabiedrības valde – pieteicējs.

Trešā persona sākotnējo lēmumu apstrīdēja Reģistra galvenajam valsts notāram, kas ar 2016.gada 22.jūnija lēmumu nolēma atcelt sākotnējo

lēmumu un izdarīt atzīmi par izslēgšanu no Sabiedrības reģistrācijas lietas uz šādiem dokumentiem: 105.lpp. līdz 116.lpp., kā arī izdarīt ierakstu

komercreģistrā, ka atbrīvota Sabiedrības valde – pieteicējs, iecelta Sabiedrības valde – trešā persona.

[2] Nepiekrītot Reģistra galvenā valsts notāra lēmumam, pieteicējs vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.

Pieteikumā pieteicējs nepiekrīt pārsūdzētajā lēmumā secinātajam, ka Dalībnieku reģistra nodalījumu ir parakstījis jau kā Sabiedrības jaunā valde,

ko pats iecēlis vēl nebūdams sabiedrības dalībnieks. Pieteicējs Dalībnieku reģistra nodalījumu parakstīja, kā Sabiedrības daļu ieguvējs, nevis kā valdes

loceklis, jo parādnieks, kura kapitāla daļas tika izsolītas un kurš vienlaicīgi bija arī Sabiedrības vienīgais valdes loceklis, neveica komerclikumā noteiktās

prasības dalībnieku maiņai.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2016.gada 26.septembra rakstveida paskaidrojumā Reģistrs pieteikumu neatzīst un uzskata to par noraidāmu,

pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2017.gada 14.septembrī saņemtajā rakstveida paskaidrojumā trešā persona /pers. C/ norāda, ka nav pretenziju

pret pārsūdzēto Reģistra galvenā valsts notāra lēmumu. Vienlaikus trešā persona lūdz lietu izskatīt bez trešās personas klātbūtnes.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem. Pieteicējs tiesas sēdē precizēja prasījumu,

atzīstot, ka šobrīd tiesa var lemt tikai par pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu, kā arī papildināja pieteikumu ar prasījumu par morālā kaitējuma 7114,36 euro

atlīdzināšanu.

Tiesas sēdē Reģistra pilnvarotā pārstāve pieteikumu un tā papildinājumus neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un rakstveida

paskaidrojumā minētajiem argumentiem.

Uz tiesas sēdi nebija ieradušās trešās personas /pers. C/ un Sabiedrība. No trešās personas /pers. C/ saņemts lūgums izskatīt lietu bez viņa

klātbūtnes.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 214.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, tiesa

sāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 268. vai 269.pantu nav pamats to atlikt.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa nekonstatē Administratīvā procesa likuma 268. vai 269.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai,

uzklausot pārējo procesa dalībnieku viedokli, kuri norādīja, ka lietu iespējams izskatīt bez trešo personu vai to pārstāvju klātbūtnes, tiesa atzīst par

iespējamu izskatīt lietu bez trešo personu vai to pārstāvja klātbūtnes.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un izvērtējot tos kopsakarā ar lietas materiāliem un lietā esošajiem

pierādījumiem, secina, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[7] Izskatāmajā lietā sākotnējā lēmuma pieņemšanas pamatā bija pieteicēja Reģistram iesniegtais pieteikums par izmaiņām Sabiedrības valdes

sastāvā un Dalībnieku reģistra nodalījuma pievienošana Sabiedrības reģistrācijas lietai.

Savukārt Reģistra galvenais valsts notārs, izskatot trešā personas sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas iesniegumu, ar pārsūdzēto lēmumu atcēla

sākotnējo lēmumu, atjaunoja ierakstus par sākotnējo Sabiedrības valdi, kā arī atlika pieteicēja ierosināto izmaiņu ieraksta izdarīšanu, nosakot termiņu

konstatēto trūkumu novēršanai.

Pieteicēja ieskatā, viņam, kā Sabiedrības daļu ieguvējam, ir tiesības parakstīt Sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumu un lemt par Sabiedrības

valdes locekļiem.

Tādējādi lietā ir strīds par to, vai Reģistrs pamatoti atteica veikt izmaiņas Sabiedrības valdes un dalībnieku reģistrā, pamatojoties uz pieteicēja

Izmaiņu pieteikumu konstatējot trūkumus pieteicēja iesniegtajos dokumentos un līdz ar to vai pamatoti veica sākotnējā lēmuma atcelšanu un izmaiņu

ierakstīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā.

No Reģistra datu bāzē publiski pieejamās informācijas ir konstatējams, ka pēc lēmuma pieņemšanas Sabiedrības lietā ir pieņemti jauni lēmumi par

ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā par Sabiedrības pamatkapitālu, amatpersonām un citas izmaiņas. Tādējādi pārsūdzētais lēmums ir zaudējis

spēku.

Ievērojot minēto, izskatāmajā lietā pieteicēja prasītā administratīvā akta atcelšana nav iespējama, jo tas jau ir zaudējis spēku, tādējādi tiesai ir

pamats vērtēt vienīgi pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu (sal. sk. Augstākās tiesas 2007.gada 14.jūnija sprieduma lietā SKA- 255/2007 (Nr.A42202004)

10.2.punktu).

[8] Atbilstoši likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.panta pirmās daļas 2.punktam, lai nodrošinātu savu funkciju izpildi, reģistrs

cita starpā pieņem lēmumu par Uzņēmumu reģistrā reģistrējamo tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrēšanu, par izmaiņām attiecīgajā reģistrā vai

dibināšanas un darbības dokumentu grozījumiem un izdara attiecīgu ierakstu.

Saskaņā ar minētā likuma 4.4panta pirmo daļu Uzņēmumu reģistra amatpersona izdara ierakstus Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros,

pamatojoties uz ieinteresētās personas pieteikumu, tiesas nolēmumu, valsts pārvaldes iestādes lēmumu vai paziņojumu, kas saņemts reģistru savstarpējās

savienojamības sistēmā no ārvalsts reģistra.

No minētā secināms, ka par pamatu ieraksta izdarīšanai komercreģistrā Reģistram var kalpot gan valsts pārvaldes iestādes lēmums, gan arī

privātpersonas pieteikums, kas izskatāmajā gadījumā arī bija par pamatu sākotnējā lēmuma pieņemšanai.

[9] Komerclikuma 224.panta pirmajā daļā noteikts, ka dalībnieku sapulce ar savu lēmumu ievēlē un atsauc valdes locekļus. Iesniedzot

komercreģistra iestādei pieteikumu par valdes locekļa pilnvaru izbeigšanos, izmaiņām pārstāvības tiesībās vai par jauna valdes locekļa ievēlēšanu,

pieteikumam pievienojams dalībnieku sapulces protokola izraksts ar attiecīgo lēmumu.

Atbilstoši šā panta 1.1daļai lēmums par valdes locekļa ievēlēšanu ir spēkā arī tad, ja to pieņēmusi persona, kas nav ierakstīta dalībnieku reģistrā,

bet mantojumā vai ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ieguvusi visas sabiedrības daļas.

Saskaņā ar Komerclikuma 136.panta pirmo daļu dalībnieks ir persona, kas ierakstīta dalībnieku reģistrā, ja likumā nav noteikts citādi.

Savukārt saskaņā ar šā likuma 186.pantu trešo daļu sabiedrības kapitāla daļa dod dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas

sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības.

Komerclikuma 187.panta pirmā daļa noteic, ka daļu un to apmaksas uzskaitei, daļu pārejas atspoguļošanai, kā arī dalībnieku tiesību nodrošināšanai

sabiedrība ved dalībnieku reģistru.

Saskaņā ar Komerclikuma 187.1panta pirmo un trešo daļu paziņojumu ieraksta izdarīšanai dalībnieku reģistrā sabiedrībai iesniedz persona, par

kuru ieraksts izdarāms. Ja daļas iegūtas piespiedu izsolē, paziņojumu sabiedrībai iesniedz daļas ieguvējs. Paziņojumam pievieno dokumentu, uz kura

pamata daļas iegūtas, vai tā notariāli apliecinātu kopiju.

Savukārt Komerclikuma 187.1panta sestā daļa noteic, ka valdei ir pienākums izdarīt ierakstu dalībnieku reģistra nodalījumā vai celt motivētus

iebildumus pret ieraksta izdarīšanu ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc tam, kad tā saņēmusi paziņojumu par izmaiņām dalībnieku reģistra nodalījumā

ierakstāmajām ziņām. Valde atsaka ieraksta izdarīšanu dalībnieku reģistra nodalījumā, ja daļu atsavināšana vai iegūšana notikusi pretēji likumam vai

dibināšanas dokumentiem vai ja no sabiedrībai iesniegtajiem dokumentiem nav skaidri un nepārprotami redzama daļu pāreja.

No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka valdes ievelēšana ir dalībnieku sapulces kompetencē. Vispārīgā gadījumā Sabiedrības dalībnieku

sapulcē balsstiesības ir personai, kura ierakstīta sabiedrības dalībnieku reģistrā.

No minētajām tiesību normām izriet, ka kapitāldaļu ieguvējs savu dalībnieka statusu Sabiedrībā oficiāli iegūst ar brīdi, kad Sabiedrības vestajā

dalībnieku reģistrā ir izdarīts ieraksts par aktuālo dalībnieku sastāvu, bet izmaiņas Sabiedrības dalībnieku sastāvā ir jāatspoguļo sabiedrības valdes vestajā

dalībnieku reģistrā, kurā ierakstus apliecina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs vai valdes pilnvarots valdes loceklis.

Arī Augstākā tiesa līdzīgā lietā no minētajām tiesību normām secinājusi, ka sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījuma, tostarp izmaiņu izdarīšana

tajā, ir sabiedrības valdes pārziņā. Valde pārbauda faktiskos apstākļus saistībā ar ieraksta izdarīšanu dalībnieku reģistra nodalījumā un atsaka ieraksta

izdarīšanu, ja daļu atsavināšana vai iegūšana notikusi pretēji likumam vai dibināšanas dokumentiem vai ja no sabiedrībai iesniegtajiem dokumentiem nav

skaidri un nepārprotami redzama daļu pāreja. Secīgi dalībnieku un valdes strīdi par izmaiņu izdarīšanu dalībnieku reģistrā, tostarp konkrētu dalībnieku

atrašanos tajā, ir risināmi civiltiesiskā kārtībā, tostarp vispārējās jurisdikcijas tiesā (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 17.decembra lēmums SKA-

1444/2015).

Savukārt tikai pēc tam, kad sabiedrības valde ir ierakstījusi kapitāla daļu ieguvēju sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumā, viņam kopā ar

pārējiem sabiedrības dalībniekiem ir tiesības lemt par izmaiņām sabiedrības valdes sastāvā.

Līdz ar to tiesa atzīst par pareizu Reģistra argumentu, ka vispārīgā gadījumā kapitāldaļu ieguvējs (dalībnieks) savas dalībnieka tiesības (tostarp

tiesības atcelt iepriekšējo valdi un iecelt jaunu valdi) var sākt īstenot ar to brīdi, kad ziņas par aktuālo dalībnieku sastāvu ir ierakstītas sabiedrības vestajā

dalībnieku reģistrā.

[10] Savukārt izņēmuma gadījums paredzēts Komerclikuma 224.panta 1.1daļā, proti, lēmums par valdes locekļa ievēlēšanu ir spēkā arī tad, ja to

pieņēmusi persona, kas nav ierakstīta dalībnieku reģistrā, bet mantojumā vai ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ieguvusi visas sabiedrības daļas.

Tomēr likumdevējs nav paredzējis tiesības lemt par valdes locekļa ievēlēšanu pirms ierakstīšanas dalībnieku reģistra nodalījumā tādai personai, kas

ieguvusi visas sabiedrības kapitāla daļas piespiedu izsolē.

Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs zvērināta tiesu izpildītāja rīkotajā izsolē ir ieguvis 400 Sabiedrības kapitāla daļas, ko apliecina zvērināta tiesu

izpildītāja 2015.gada 22.jūlija akts par kustamas mantas pārdošanu izsolē (turpmāk – Akts) (lietas 30-31.lapa).

Tādējādi konkrētajā lietā pieteicējam, pēc Sabiedrības kapitāla daļu iegūšanas piespiedu izsolē, bija jāvēršas pie Sabiedrības valdes ar lūgumu

ierakstīt viņu Sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumā. Pēc pieteicēja ierakstīšanas Sabiedrības dalībnieku reģistrā, Sabiedrības valde to apliecinātu ar

parakstiem Komerclikuma 187.panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to tikai pēc pieteicēja ierakstīšanas Sabiedrības dalībnieku reģistra

nodalījumā pieteicējam būtu tiesības lemt par izmaiņām Sabiedrības valdes sastāvā.

No pieteikumam pievienotā Dalībnieka lēmuma redzams, ka pieteicējs par izmaiņām Sabiedrības valdes sastāvā ir lēmis vēl pirms viņa ierakstīšanas

Sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumā, atceļot iepriekšējo Sabiedrības valdi un ieceļot jaunu Sabiedrības valdi - pieteicēju. Savukārt Dalībnieku

reģistra nodalījumu ir parakstījis pieteicējs kā Sabiedrības jaunā valde, ko iecēlis pieteicējs vēl nebūdams Sabiedrības dalībnieks. Tādējādi tiesa secina,

ka Sabiedrības jaunā valde jeb pieteicējs - ir ievēlēta, neievērojot tiesību normās noteikto kārtību.

Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka ar sākotnējo lēmumu nepamatoti bija nolemts pievienot Dalībnieku reģistra nodalījumu Sabiedrības reģistrācijas

lietai un izdarīt ierakstu komercreģistrā, ka atbrīvota Sabiedrības valde – trešā persona /pers. C/, iecelta Sabiedrības valde – pieteicējs, proti, ar

pārsūdzēto Reģistra lēmumu pamatoti atcelts sākotnējais lēmums un komercreģistrā ir atjaunoti ieraksti par Sabiedrības valdi, kādi tie bija pirms

sākotnējā lēmuma pieņemšanas, jo pieteicēja iesniegtie dokumenti neatbilda tiesību normās noteiktajām prasībām.

[11] Komerclikuma 221.panta pirmā daļa noteic, ka sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību, ir valde.

Atbilstoši Komerclikuma 187.panta devītajai daļai katru nodalījumu ar savu parakstu apliecina valdes priekšsēdētājs vai valdes pilnvarots valdes

loceklis, turklāt valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa paraksts apliecināms notariāli.

Komerclikuma 187.1panta sestā un septītā daļa noteic, ka valdei ir pienākums izdarīt ierakstu dalībnieku reģistrā vai celt motivētus iebildumus pret

ieraksta izdarīšanu ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc tam, kad tā saņēmusi paziņojumu par izmaiņām dalībnieku reģistrā ierakstāmajās ziņās. Valde

atsaka ieraksta izdarīšanu dalībnieku reģistrā, ja daļu atsavināšana vai iegūšana notikusi pretēji likumam vai dibināšanas dokumentiem vai ja no

sabiedrībai iesniegtajiem dokumentiem nav skaidri un nepārprotami redzama daļu pāreja. Triju darba dienu laikā pēc jaunā nodalījuma parakstīšanas

valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par izmaiņām dalībnieku reģistrā. Pieteikumam pievieno pēdējo sabiedrības dalībnieku reģistra

nodalījumu. Pieteikumā valde apliecina, ka ir ievēroti šā likuma un sabiedrības statūtu noteikumi par daļas atsavināšanu.

No minētā tiesiskā regulējuma tiesa nekonstatē no tiesību normām izrietošas pieteicēja – kā Sabiedrības daļu ieguvēja vai dalībnieka – vienpusējas

tiesības veikt izsolē iegūto kapitāla daļu īpašuma tiesību pārreģistrāciju komercreģistrā. Tieši pretēji, no minētajām tiesību normām var konstatēt, ka arī

piespiedu izsoles rezultātā notiekošo kapitāldaļu pārejas reģistrēšanai jebkurā gadījumā ir nepieciešama nepastarpināta Sabiedrības valdes līdzdalība.

Proti, tāpat kā pārējos gadījumos arī izsolē iegūto kapitāla daļu pārejas reģistrēšanas gadījumā tikai un vienīgi Sabiedrības valdei ir tiesības un arī

pienākums izdarīt ierakstu dalībnieku reģistrā vai celt motivētus iebildumus pret ieraksta izdarīšanu, kā arī vienīgi valdei ir tiesības un arī pienākums pēc

jaunā nodalījuma parakstīšanas iesniegt komercreģistra iestādei pieteikumu par izmaiņām dalībnieku reģistrā.

Pieteikumā pieteicējs norāda uz Sabiedrības valdes nevēlēšanos ievērot likumā noteikto dalībnieku reģistra izmaiņu reģistrēšanas procedūru, tomēr,

lai arī šāds apstāklis ir atzīstams par šķērsli vēlamo izmaiņu pieteikšanai komercreģistrā, tas pats par sevi nevar atcelt vai izmainīt likumā noteikto attiecīgo

darbību veikšanas kārtību.

Tiesa vērš pieteicēja uzmanību uz likumdevēja paredzētajām Sabiedrības kapitāla daļu ieguvēja aizstāvības iespējām pret Sabiedrības valdes

negodprātīgu rīcību. Proti, atbilstoši Komerclikuma 169.1pantam valdes loceklis atbild par dalībniekam, daļas atsavinātājam vai daļas ieguvējam

nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies, valdes loceklim pārkāpjot šā likuma 187. un 187.1panta noteikumus.

Savukārt attiecībā uz pieteicēja iesniegtās informācijas reģistrēšanu tiesību normas neparedz izņēmumus vai apstākļus, pie kuriem Komerclikuma

187. un 187.1panta noteikumi nebūtu piemērojami.

Lai arī pieteicējs, pamatojoties uz Civilprocesa likuma normām, atsaucas uz apstākļiem, kas viņa ieskatā pieļauj izņēmumus valdes locekļa paraksta

nepieciešamībai, tomēr konkrētas tiesību normas, kas atceltu valdes paraksta/dalības nepieciešamību attiecīgo izmaiņu pieteikšanai, pieteicējs nav

norādījis un tādas nekonstatē arī tiesa.

Savukārt fakts, ka Izmaiņu pieteikumu un Dalībnieku reģistra nodalījumu ir parakstījis Sabiedrības dalībnieks/daļu ieguvējs, kā tas jau iepriekš

noskaidrots, nemaina likumā tieši noteikto konkrētas sabiedrības izpildinstitūcijas dalības un līdzdarbības nepieciešamību.

Tādējādi jebkurā gadījumā, piesakot komercreģistrā izmaiņas Dalībnieku reģistrā, ir nepieciešama attiecīgās Sabiedrības valdes līdzdalība, kuras

trūkuma vai citas negodprātīgas rīcības gadījumā, personai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību.

Ņemot vērā, ka izskatāmajā gadījumā Izmaiņu pieteikumu un Dalībnieku reģistra nodalījumu ir parakstījis Sabiedrības kapitāla daļu ieguvējs, nevis

Sabiedrības valde, tiesa atzīst, ka likumā noteiktā kārtība izmaiņu pieteikšanai dalībnieku reģistrā nav ievērota.

[12] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka Reģistrs pamatoti atcēla ar sākotnējo lēmumu reģistrētās izmaiņas Sabiedrības valdē un

Dalībnieku reģistrā, jo Izmaiņu pieteikums un Dalībnieku reģistra nodalījums nebija noformēti likumā noteiktajā kārtībā, un pamatoti izslēdza minētos

dokumentus no Sabiedrības reģistrācijas lietas, dodot pieteicējam novērst konstatētos trūkumus un nosakot trūkumu novēršanas termiņu.

Līdz ar to pārsūdzētais lēmums atzīstams par tiesisku un pamatotu, bet pieteikums šajā daļā ir noraidāms.

[13] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai

personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Atlīdzināšanas likums) 6.pants paredz, ka tiesības uz zaudējuma

atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes

rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju, un ir

galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas. Cēloņsakarība nepastāv gadījumā, kad tāds pats zaudējums būtu radies arī tad, ja iestāde būtu

rīkojusies tiesiski.

No minētajām tiesību normām secināms, ka persona var prasīt zaudējumu atlīdzinājumu, arī morālā un personiskā kaitējuma atlīdzinājumu, ja

kaitējums vai zaudējumi nodarīti ar administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kas atzīta par prettiesisku.

Tā kā tiesa pārsūdzēto lēmumu atzina par tiesisku un pamatotu, attiecībā uz pieteicēju nepastāv Atlīdzināšanas likuma 6.pnatā paredzētais

kaitējuma atlīdzināšanas pamats.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2016.gada 22. jūnija lēmuma Nr.1-5/104 atzīšanu par prettiesisku un morālā

kaitējuma atlīdzināšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese I.Petrovska