Court dismisses defamation claim against company executives for false bankruptcy allegations and awards legal costs.

Lietas Nr. C32316414

Lietas arhīva Nr. C-0213-17/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 19.aprīlī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis V.Prudņikovs

ar tiesas sēdes sekretāri L.Viļumu,

piedaloties prasītājas /pers. A/ pārstāvim advokātam S.Ģirģenam, atbildētāju /pers. B/ un /pers. C/ pārstāvei advokātei L.Štrausei, atbildētājas AS

/pers. RV/ pārstāvim /pers. D/, trešās personas MSIA “/pers. E/” administratoram /pers. F/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/, /pers. C/, SIA “/pers. G/”, AS “/pers. RV/” par nepatiesu ziņu atsaukšanu un

morālās kompensācijas piedziņu ar trešo personu MSIA “/pers. E/”.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2014.gada 21.oktobrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts /pers. A/ prasības pieteikums pret SIA “/pers. I/”, /pers. B/ un /pers. C/

par nepatiesu ziņu atsaukšanu un morālās kompensācijas piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka 2014.gada 1.oktobrī laikrakstā /Nosaukums B/ 6.

un 7. lapaspusēs tika publicēts raksts “Latvijā parāds nav jāatdod? No tā vienkārši jāmāk izvairīties!”. Laikraksta /Nosaukums B/ izdevējs ir atbildētājs

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību /pers. I/. Kā izriet no raksta satura, raksta autori ir akciju sabiedrības “/pers. RV/” padomes priekšsēdētājs /pers. B/

un akciju sabiedrības “/pers. RV/” valdes priekšsēdētāja /pers. C/. Rakstā cita starpā tiek norādīts, ka “Ļaunprātīgi maksātnespējas gadījumi rada arvien lielāku

kaitējumu Latvijas sabiedrības morālei un ekonomikas attīstībai. Tie ir gadījumi, kad satiekas krāpnieku, negodprātīgu tiesnešu, maksātnespējas administratoru darbība, lai apkrāptu naudas

aizdevējus un pastarpināti arī bankas noguldītājus (..). Visas sabiedrības nolūkā šis krāpšanas perēklis ir jālikvidē. Sauksim visus iesaistītos vārdā! Piedāvājam vienu ilustratīvu piemēru, ar kuru

esam saskārušies pēdējos gados - SIA “/pers. E/” un saistīto uzņēmumu ļaunprātīgās maksātnespējas gadījumu.” Raksta turpinājumā tiek norādīts, ka 2005.gadā AS “/pers.

RV/” ir izsniegusi SIA “/pers. E/” kredītu EUR 37252358,62 apmērā un, ka SIA “/pers. E/” vienīgā īpašniece prasītāja ir galvojusi par šī kredīta

atmaksu. Tiek norādīts, ka nolūkā izvairīties no saistību izpildes SIA “/pers. E/” nolēma izmantot ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu un, lai šo

plānu realizētu prasītāja esot atzinusi neesošu kreditoru prasījumus. Turklāt, tiek norādīts, ka šie kreditori esot ar prasītāju saistīti uzņēmumi. Rakstā tiek

norādīts, ka ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa plānu SIA “/pers. E/” izstrādāja, lai panāktu sev vēlama maksātnespējas administratora iecelšanu

maksātnespējas procesā. Rakstā cita starpā tiek norādīts arī uz to, ka maksātnespējas procesa administratore /pers. J/ kreditoriem ir izmaksājusi naudas

līdzekļus EUR 913360,53 apmērā un maksātnespējas administratore /pers. K/ nekustamā īpašuma apsaimniekotājam ir izmaksājusi naudas līdzekļus

EUR 211255,81 apmērā, norādot, ka šie naudas līdzekļi, iespējams, nonākuši pie uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar prasītāju. Rakstā tiek norādīts, ka “/pers.

RV/ aizdomas par to, ka /pers. K/ patiesībā darbojas /pers. A/ interesēs, apstiprinājās brīdī, kad /pers. K/ kā juridisko pakalpojumu sniedzēju /pers. E/ maksātnespējas procesā pieaicināja

juristi /pers. L/, kas ir ilggadējā prasītājas juriste un fiktīvo kreditoru pārstāve”. Ņemot vērā to, ka rakstā minētā persona prasītāja tiek norādīta gan kā SIA “/pers. E/”

vienīgā īpašniece, gan minētās sabiedrības vadītāja, nav šaubu, ka rakstā tiek norādīta informācija tieši par prasītāju. Turklāt, ņemot vērā to, ka

informācija par komercreģistrā reģistrētas sabiedrības dalībniekiem un valdes locekļiem ir publiski pieejama saskaņā ar Komerclikuma 7.pantu, ir

secināms, ka ar rakstā minēto personu prasītāju identificēt varēja jebkurš raksta lasītājs. Kā izriet no rakstā minētās informācijas, raksta autori visu par

prasītāju sniegto informāciju ir izteikuši apgalvojuma formā, turklāt, nevienā brīdī nenorādot, ka tas ir tikai viņu personīgais viedoklis, uzskats vai

vērtējums. Pieļāvumu raksta autori ir izteikuši tikai attiecībā uz maksātnespējas administratoru izmaksāto summu nonākšanu pie uzņēmumiem, kuri esot

saistīti ar prasītāju. No raksta konteksta un uzbūves izriet, ka raksta autori rakstā ietverto informāciju par konkrēto maksātnespējas procesu ir

atspoguļojuši kā ziņas jeb faktus, nevis savu viedokli. Rakstā ir iekļautas šādas nepatiesas ziņas: AS “/pers. PR/” ir izsniegusi SIA “/pers. E/” aizdevumu

EUR 37252358,62 apmērā un prasītāja ir galvojusi šī kredīta atmaksu; SIA “/pers. E/” ierosināja ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, lai izvairītos

no saistību izpildes pret AS “/pers. RV/” un tādēļ, lai panāktu sev vēlama maksātnespējas administratora iecelšanu SIA “/pers. E/” maksātnespējas

procesā; prasītāja atzina neesošu kreditoru prasījumus; visi SIA “/pers. E/” kreditori (izņemot AS “/pers. RV/”) ir fiktīvi kreditori un ir saistīti ar prasītāju;

SIA /pers. E/ maksātnespējas administratoru izmaksātās summas ir nonākušas pie uzņēmumiem, kas saistīti ar prasītāju. Neviens no augstāk minētajiem

apgalvojumiem nav patiess. AS “/pers. PR/” nav izsniegusi SIA “/pers. E/” kredītu minētajā apmērā un prasītāja nav galvojusi šāda kredīta atmaksu. SIA

“/pers. E/” izstrādāja un lūdza apstiprināt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības plānu ar gluži pretēju mērķi - lai, izmantojot šī tiesību institūta priekšrocības,

izvairītos no maksātnespējas. Prasītāja SIA “/pers. E/” vārdā ir atzinusi tikai tādu kreditoru prasījumus, kuri atbilda pušu starpā nodibinātajām tiesiskajām

attiecībām. Neviens no SIA “/pers. E/” kreditoriem nav nekādā veidā saistīts ar prasītāju vai prasītājas personīgajām interesēm. Izvērtējot rakstā ietvertās

nepatiesās ziņas atbilstoši raksta kopējam kontekstam, ir skaidri redzams, ka prasītājai tiek piedēvēta rīcība, kas ir ne tikai neētiska, bet arī pretlikumīga

un krimināli sodāma. Turklāt, izvērtējot rakstu kopumā, rodas iespaids, ka tieši goda un cieņas aizskaršana ir bijis autoru galvenais mērķis, jo rakstā ne

tikai ir norādīts uz prasītājas izdarītu noziedzīgu nodarījumu, bet īpaši uzvērts uz šo, it kā, veikto darbību kaitīgajām sekām, rakstā norādot, ka „kaitējums,

kas tiek nodarīts /pers. RV/, ir arī kaitējums visai sabiedrībai, tātad arī mums katram”. Tādējādi katram raksta lasītājam, kurš atbildētāju norādītās ziņas ir uztvēris atbilstoši

rakstā norādītajai formai, varēja rasties priekšstats, ka prasītāja, veicot nelikumīgas darbības, ir apkrāpusi tieši viņu, tādējādi raisot katra lasītāja

personisku nepatiku un nicinājumu pret prasītāju. Pamatojoties uz Satversmes 95.pantu, Civillikuma 1.pantu, 5.pantu, 2352.1pantu, likuma „Par presi un

citiem masu informācijas līdzekļiem” 7.pantu, 21.pantu, 28.pantu, prasītāja lūdz uzlikt atbildētājiem pienākumu atsaukt 01.10.2014. laikrakstā /Nosaukums B/

publicēto rakstu “Latvijā parāds nav jāatdod? No tā vienkārši jāmāk izvairīties!”, raksta atsaukumu publicējot citā laikraksta /Nosaukums B/ numurā, raksta atsaukumu

publicējot tādā pašā izmērā, kādā publicēts minētais raksts; piedzīt no SIA “/pers. I/” par labu prasītājai morālo kompensāciju EUR 3471,80; piedzīt no /pers. B/ par labu

prasītājai morālo kompensāciju EUR 1550; piedzīt no /pers. C/, par labu prasītājai morālo kompensāciju EUR 1550.

2014.gada 10.decembrī tiesā saņemti atbildētājas /pers. C/ paskaidrojumi, kuros atbildētāja norāda, ka prasību uzskata par nepamatotu un pilnībā noraidāmu.

2014.gada 11.decembrī tiesā saņemti atbildētāja /pers. B/ pārstāvja paskaidrojumi, kuros atbildētāja pārstāvis norāda, ka prasību uzskata par nepamatotu un

pilnībā noraidāmu.

2014.gada 12.decembrī tiesā saņemti atbildētājas SIA “/pers. I/” paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāja prasību uzskata par nepamatotu un noraidāmu.

Paskaidrojumos norādīts, ka uz pašreizējo brīdi, kā SIA “/pers. E/” amatpersona, atbilstoši Lursoft datu bāzē esošajai informācijai, ir reģistrēts administrators /pers. F/, līdz ar to, prasītājai

nav tiesību savu prasību pamatot ar apstākļiem, kas attiecas uz SIA “/pers. E/” un ko var apstiprināt SIA “/pers. E/”. No minētā secināms, ka attiecīgā prasības pieteikuma daļā prasītāja nav

ievērojusi Civilprocesa likuma 1.panta pirmo daļu. Atbildētāja nav saņēmusi no prasītājas iesniegumu, kas atbilstoši Preses likumam, saturētu prasītājas prasības par nepatiesu ziņu atsaukšanu

vai atvainošanos. Pretēji vispārējiem civiltiesiskajiem principiem, prasītāja nav ievērojusi normatīvajos tiesību aktos noteikto nepatieso ziņu atsaukšanas kārtību. Lai arī prasītāja ir uzskaitījusi

prasības pieteikumā informāciju, kas prasītājas ieskatā ir ziņas, un kas, prasītājas ieskatā, neatbilst patiesībai, tomēr prasītāja nav norādījusi attiecībā pret kādu informāciju, rakstā minētais, vai

prasības pieteikumā norādītais neatbilst patiesībai, proti, prasītāja nav iesniegusi jebkādus pierādījumus, kas pamatotu prasības pieteikumā izklāstītos apstākļus. Prasītājas informācija, kas

tiek uztverta par nepatiesu, saskan ar procedūrām, kas noteiktas tiesību aktos, līdz ar to nav pamata apšaubīt konkrēto raksta saturu, to pareizību un atbilstību būtībai. Kas attiecas uz pārējo,

prasītājas uzskaitīto informāciju, kas prasītājas ieskatā nav patiesa, atbilstoši raksta saturam, raksta autoram ir bijusi faktiskā bāze pretējam viedoklim, jo rakstā ir norādīti apstākļi, kas liek

uzskatīt, attiecīgie uzņēmumi varētu būt saistīti ar prasītāju, respektīvi, nevar noliegt, ka pastāvēja notikumi, kuri ir veicinājuši rakstā noteiktā viedokļa veidošanos par situāciju. Prasības

pieteikums nesatur informāciju, attiecībā pret kādu, rakstā prasītājas ieskatā nav patiesa, un kas konkrēti un nepārprotami liecina, ka tā aizskar prasītāja godu un cieņu.

2015.gada 29.oktobrī tiesā saņemti AS “/pers. RV/” paskaidrojumi, kuros norādīts, ka tiesu praksē ir atzīts, ka tiesai nav pamata uzlikt par pienākumu atsaukt

visu rakstu, bet gan tikai tās ziņas, kuras tiesa ir atzinusi par nepatiesām, godu un cieņu aizskarošām. Tā kā prasītāja lūdz tiesai uzlikt par pienākumu atbildētājiem atsaukt

rakstu, nevis konkrētas ziņas, kuras tā uzskata par nepatiesām, godu un cieņu aizskarošām, tad prasība esošajā redakcijā nevar tikt apmierināta, jo tajā nav izteikts konkrēts prasījums. Tiesa

pēc savas iniciatīvas nevar vērtēt un atzīt, kādas konkrēti ziņas ir atsaucamas, jo to ierobežo Civilprocesa likuma 192.pants. Tiesība prasīt nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu

un mantiskās kompensācijas piedziņu ir tikai tai personai, par kuru šīs nepatiesās ziņas ir paustas - attiecīgi kurai varēja rasties kaitējums. Taču prasītāja lūdz tiesu uzlikt par pienākumu

atbildētājiem atsaukt rakstu un piedzīt par labu prasītājai morālo kompensāciju par rakstā pausto viedokli, kas neattiecas uz pašu prasītāju. Proti, rakstā sniegts uz faktiem balstīts

viedoklis par problēmām MSIA “/pers. E/” maksātnespējas procesā. Prasītāja ir norādīta kā persona, kas saistīta ar MSIA “/pers. E/”, jo ir /pers. E/ 100% kapitāldaļu īpašniece un bija arī

valdes locekle ar paraksta tiesībām. Nav saprotams kādas tiesības prasītājai šī ziņa jeb publiski pieejams un zināms fakts ir aizskāris.

2015.gada 4.decembrī tiesā saņemti prasītājas /pers. A/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka apkopojot secinājumus par Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē noteiktiem standartiem

vārda brīvības, goda un cieņas aizsardzībā, arī 2003/2004.gada Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā norādīts, ka lietās par goda un cieņas aizskaršanu un nepatiesu

ziņu publicēšanu ir nepieciešams rūpīgi nošķirt ziņas jeb faktus no viedokļa. Fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei, un to pastāvēšana var tikt pierādīta. Turpretim viedoklis

nav pakļaujams patiesības pārbaudei. Tas atspoguļo personas subjektīvu vērtējumu par kādu personu, tās darbību vai kādu notikumu un nevar būt ne patiess, ne nepatiess.

Raksts satur nevis vispārīgu viedokli, bet konkrētu faktu analīzi, grafisku attēlojumu, raksts ietver personu vārdu, uzvārdu, firmu, precīzu naudas summu uzskaitījumu, un

rakstā iekļauti nepārbaudīti fakti, kas tiešā veidā aizskar prasītāju kā fizisku personu, jo raksta kontekstā prasītājas vārds, uzvārds, saistīts nelikumīgām darbībām, kas radījis

nenovēršamu kaitējumu manai reputācijai. Raksts ir diezgan analītisks, tas nesatur frāzes: “liekas, ka”, “būtu nepieciešams pārbaudīt faktus par...”, “domāju, ka”, un raksta

konteksts un tajā ietvertie fakti, pasniegšanas un lingvistiskā forma ir pretrunā ar AS “/pers. RV/” paskaidrojumiem.

2016.gada 18.janvārī tiesā saņemti prasītājas /pers. A/ prasības pieteikuma grozījumi, saskaņā ar kuriem prasītāja lūdz uzlikt par pienākumu SIA “/pers. I/”,

/pers. B/, /pers. C/, AS “/pers. RV/”, atsaukt 01.10.2014. laikrakstā “/Nosaukums D/” publicētajā rakstā “Latvijā parāds nav jāatdod? No tā vienkārši jāmāk izvairīties!”:

1.raksta 1.daļā - Aizdevuma izsniegšana grafiskajā attēlā saturošās ziņas: “Ar /pers. E/ īpašnieci un vadītāju /pers. A/ saistītās personas un juridisko pakalpojumu sniedzēji

(Fiktīvie kreditori) par kopējo summu 50 milj. EUR”; 2.raksta 2.daļā - Fiktīvo kreditoru radīšana grafiskajā attēlā saturošās ziņas: „Ar /pers. E/ īpašnieci un vadītāju /pers. A/

saistītās personas un juridisko pakalpojumu sniedzēji (Fiktīvie kreditori) par kopējo summu 50 milj. EUR”; 3.raksta 3.daļā - /pers. O/ saturošās ziņas: “Ar /pers. A/ saistītie

fiktīvie kreditori”; 4.raksta 4.daļā - /pers. E/ Maksātnespējas process - administratore /pers. J/ saturošas ziņas: “Ne policija, ne prokuratūra neizmeklēja un necenšas atgūt

pretlikumīgi izmaksātos 913 360,53 EUR, un tie līdz šai

i ir “pazuduši”, iespējams, ar /pers. A/ saistītos ofšoros”; 5.raksta 4.daļā - /pers. E/Maksātnespējas process - administratore /pers. J/ grafiskajā attēlā saturošās ziņas:

„Ar /pers. E/ īpašnieci un vadītāju /pers. A/ saistītās personas un juridisko pakalpojumu sniedzēji (Fiktīvie kreditori) par kopējo summu 50 miļj. EUR”; 6.raksta 5.daļā - /pers.

E/ maksātnespējas process administratore /pers. K/ saturošās ziņas: “Nekādi reāli apsaimniekošanas darbi netika veikti, bet samaksātā /pers. E/ nauda par šo “pakalpojumu”,

iespējams, nonāca pie uzņēmumiem, kas saistīti ar /pers. A/”; 7.raksta 5.daļā - /pers. E/ maksātnespējas process administratore /pers. K/ saturošās ziņas: “/pers. RV/ aizdomas

par to, ka /pers. K/ patiesībā darbojas /pers. A/ interesēs, apstiprinājās brīdī, kad /pers. K/ kā juridisko pakalpojumu sniedzēju /pers. E/ maksātnespējas procesā pieaicināja

juristi /pers. L/, kas ir ilggadējā /pers. A/ juriste un fiktīvo kreditoru pārstāve”; 8.raksta 5.daļā - /pers. E/ maksātnespējas process administratore /pers. K/ grafiskajā attēlā

saturošās ziņas: „Ar /pers. E/ īpašnieci un vadītāju /pers. A/ saistītās personas un juridisko pakalpojumu sniedzēji (Fiktīvie kreditori) par kopējo summu 50 miļj. EUR”;

9.raksta 6.daļā - /pers. E/ maksātnespējas process - administrators /pers. F/ grafiskajā attēlā saturošās ziņas: „Ar /pers. E/ īpašnieci un vadītāju /pers. A/ saistītās personas un

juridisko pakalpojumu sniedzēji (Fiktīvie kreditori) par kopējo summu 50 miļj. EUR”. Piedzīt no SIA “/pers. I/”, par labu prasītājai morālo kompensāciju EUR 3471,80; piedzīt no

/pers. B/ par labu prasītājai morālo kompensāciju EUR 1033,33; piedzīt no /pers. C/, par labu prasītājai morālo kompensāciju EUR 1033,33; piedzīt no AS “/pers. RV/” par labu

prasītājai morālo kompensāciju EUR 1033,33.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2016.gada 18.janvāra protokollēmumu nolemts pieaicināt kā trešo personu prasītājas pusē maksātnespējīgo SIA “/pers.

E/.”

2016.gada 26.janvārī tiesā saņemti atbildētājas SIA “/pers. I/” (pēc nosaukuma maiņas - SIA “/pers. G/”) paskaidrojumi, kuros norādīts, ka no raksta

satura, kas prasītājas ieskatā neatbilst tiesībai tas pamatā saistās ar SIA “/pers. E/”, turpretī, prasības pieteikums ir kā no fiziskās personas. Uz pašreizējo

brīdi, kā SIA “/pers. E/” amatpersona, atbilstoši Lursoft datu bāzē īsajai informācijai, ir reģistrēts administrators /pers. F/, līdz ar to, prasītājai nav tiesību savu

prasību pamatot ar apstākļiem, kas attiecas uz SIA “/pers. E/” un ko var apstiprināt SIA “/pers. E/” attiecas uz prasītāju, kā fizisko personu, lai arī prasītāja,

pamatojot savu prasību, ir atsaukusies uz Preses likumu, tomēr tas darīts bez pamata, kā arī neievērojot minētajā tiesību normā noteiktās procedūras. Ja,

atbilstoši prasītāja uzskata, informācija, ka: “AS “/pers. PR/” ir izsniegusi SIA “ /pers. E/” aizdevumu EUR 37252358,62 apmērā un /pers. A/ ir galvojusi šī kredīta atmaksai”, nav tad,

atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas noteikumiem, prasītājai būtu jāuzrāda AS “/pers. PR/” vai tās pārņēmējā rakstveida izziņa par to, ka SIA

“/pers. E/” nav ņēmusi aizdevumu minētajā apjomā. Kas attiecas uz pārējo, prasītājas uzskaitīto informāciju, kas prasītājas ieskatā nav patiesa, atbilstoši

raksta saturam, raksta autoram ir bijusi faktiskā bāze pretējam viedoklim, jo rakstā ir norādīti apstākļi, kas liek uzskatīt, attiecīgie uzņēmumi varētu būt saistīti

ar prasītāju, respektīvi, nevar noliegt, ka pastāvēja notikumi, kuri ir veicinājuši rakstā noteiktā viedokļa veidošanos par situāciju. Lai arī prasītāja prasības

pieteikumā plaši izklāstījusi komentārus par tiesību aktiem un atziņām, kas regulē ar prasība pieteikumu skarto jautājumu, tomēr, prasības pieteikums nesatur

informāciju, attiecībā pret kādu, rakstā prasītājas ieskatā nav patiesa, un kas konkrēti un nepārprotami liecina, ka tā aizskar prasītājas godu un cieņu.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis advokāts /pers. GE/ prasību uzturēja.

Tiesas sēdē atbildētāju /pers. C/ un /pers. R/ pārstāve advokāte L.Štrause prasību neatzina.

Tiesas sēdē atbildētājas AS “/pers. RV/” pārstāvis advokāts A.Pauniņš prasību neatzina.

Tiesas sēdē trešās personas maksātnespējīgā SIA “/pers. E/” pārstāvis /pers. F/ norādīja, ka publikācija ir uzskatāma par AS “/pers. RV/” viedokli.

MOTĪVU DAĻA

Novērtējusi prasību, paskaidrojumus un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir nepamatota un noraidāma pilnīgi.

Lietas izskatīšanas gaitā tika nodibināts, ka 2014.gada 1.oktobrī laikrakstā “/Nosaukums D/” atbildētāja “/pers. RV/” publicēja rakstu “LATVIJĀ

PARĀDS NAV JĀATDOD? NO TĀ VIENKARŠI JĀMAK IZVAIRĪTIES”.

Prasītāja lūdz tiesu uzlikt par pienākumu atbildētājiem atsaukt 2014.gada 1.oktobrī laikrakstā “/Nosaukums D/” publicētajā rakstā “LATVIJĀ

PARĀDS NAV JĀATDOD? NO TĀ VIENKARŠI JĀMAK IZVAIRĪTIES” raksta daļas, ka attiecas uz prasītāju, kā arī piedzīt no atbildētājiem

morālo kompensāciju. Prasītāja uzskata, ka rakstā ir ietvertas nepatiesas ziņas par prasītāju, kas aizskar prasītājas godu un cieņu. Atbildētāji prasību

neatzīst.

Satversmes 95.pants noteic, ka valsts aizsargā cilvēka cieņu un godu, bet 100.pants garantē tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt,

paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Tomēr tiesa norāda, ka vārda brīvība nav absolūta, un tās ierobežojumi ir noteikti Satversmes

116.pantā, kas paredz, ka Satversmes 100.pantā noteiktās tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības,

demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver

uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no valsts institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām. Šis pants

neierobežo valstu tiesības pieprasīt radioraidījumu, televīzijas raidījumu un kino demonstrēšanas licencēšanu. Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar

pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami

demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus,

aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai, lai nodrošinātu tiesas varu

un objektivitāti.

Tiesa konstatē, ka šādus ierobežojumus vārda brīvībai ar leģitīmu mērķi konkrētajā gadījumā nosaka Civillikuma normas.

Saskaņā ar Civillikuma 2352.1panta pirmo un otro daļu katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu

ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai,

šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos

gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa.

Civilprocesa likuma 5.panta sestā daļa noteic, piemērojot tiesību normas, tiesai ir pienākums ņemt vērā judikatūru. Par judikatūru, kas ņemama

vērā piemērojot tiesību normas, ir atzīstams augstāko tiesu nolēmumu kopums, kas ir pieejams sabiedrībai un kas satur abstraktas juridiskas atziņas.

Konkrētajā gadījumā Civillietu tiesas kolēģija ņem vērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 1.februāra spriedumā lietā

Nr.SKC-8/2012 norādīto, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa līdzīgās lietās sniegusi ieskatu par vispārīgiem principiem, kuri jāņem vērā, izvērtējot vārda

brīvības ierobežojumu nepieciešamību strīdos, kuros saduras tiesības uz vārda brīvību un personas tiesības uz privātās dzīves, goda un cieņas

neaizskaramību aizsardzība. Tie ir šādi: […] 3) ievērojot ierobežojuma nepieciešamību, ir jānošķir ziņas un faktus no viedokļiem vai vērtējumiem, kuru

patiesīgums nav pierādāms (sk., piemēram, 1997.gada 1.jūlija spriedumu lietā Oberšliks pret Austriju (2), 2007.gada 12.jūlija spriedumu lietā

AS “/Nosaukums D/” un Ozoliņš pret Latviju), 4) vērtējot vārda brīvības ierobežojuma nepieciešamību, ir jāņem vērā apstrīdēto izteikumu saturs,

konteksts, kādā tie publicēti, vai tie uzskatāmi par rupju personisku apvainojumu, vai izteikumi asā formā ir līdzeklis, lai pievērstu uzmanību kādam

sabiedrības intereses skarošam jautājumam (sk., piemēram, 2004.gada 27.maija spriedumu lietā Vides aizsardzības klubs pret Latviju).

Tāpat tiesa ņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1986.gada 8.jūlija spriedumā lietā: Lingens v.Austria (46.p.) noteikto, ka fakti ir pieļaujami

patiesības pārbaudei un to pastāvēšana var tikt pierādīta. Turpretī viedoklis nav pakļaujams patiesības pārbaudei, jo tas atspoguļo personas subjektīvu

vērtējumu par kādu personu, tās darbību vai notikumu. Tādēļ viedoklis nevar būt ne patiess, ne nepatiess, lai arī cik nepieņemams tas kādam liktos.

Tādējādi tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā ir izvērtējams vai strīdus raksta daļas ir ziņas vai viedoklis.

Lietā nav strīda par to, ka konkrētajā gadījumā notikusi publiska informācijas sniegšana, taču, lai konstatētu, vai strīdus raksta daļas atbilst

jēdzienam ziņa vai viedoklis, ir jāanalizē konfliktsituācijas apstākļi. Tiesa konstatē, ka judikatūrā nav dotas abu iepriekš minēto jēdzienu definīcijas, tāpēc

tas, vai izteikums ir ziņa vai viedoklis, ir jāizvērtē katrā konkrētā gadījumā atsevišķi, ievērojot arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas norādītos vērtēšanas

kritērijus. Līdz ar to tiesa vadās no sekojošiem aspektiem: 1) par būtiskāko atzīstama nevis konkrētā izteikuma gramatiskā interpretācija vai tas, ka

izteikums pausts apgalvojuma vai pieņēmuma formā, bet publikācijas vai izteikuma konteksts; 2) būtiska nozīme piešķirama tam, kā šādu rakstu vai

izteikumu uztvertu neitrāls lasītājs; 3) svarīga ir arī paša izteikuma autora piešķirtā nozīme attiecīgajiem izteikumiem.

No lietas materiālos esošā 2014.gada 1.oktobra raksta “LATVIJĀ PARĀDS NAV JĀATDOD? NO TĀ VIENKARŠI JĀMAK

IZVAIRĪTIES” redzams, ka minēto rakstu kā atklātu vēstuli prasītāja adresēja Latvijas Republikas Ministru kabinetam, Nacionālās drošības padomei,

Tieslietu un Iekšlietu ministrijai, Ģenerālprokuratūrai, Valsts policijai un Maksātnespējas aģentūrai. Raksts veltīts ļaunprātīgiem maksātnespējas

gadījumiem, kas rada lielu kaitējumu Latvijas sabiedrības morālei un ekonomikas attīstībai. Rakstā uzsvērts, ka ļaunprātīgi maksātnespējas procesi ir šī

laikmeta augonis Latvijā un ir kļuvis par nacionālās drošības jautājumu. Izteikts viedoklis, ka visas sabiedrības interešu nolūkā šis krāpšanas perēklis ir

jālikvidē. Raksta autors piedāvāja lasītājiem vienu ilustratīvu piemēru, ar kuru saskaries pēdējos gados – SIA “/pers. E/” un saistīto uzņēmumu

ļaunprātīgās maksātnespējas gadījumu, minētais darīts ar mērķi padarīt Latvijas uzņēmējdarbības un tiesiskuma vidi kvalitatīvāku un uzlabot Latvijas

sabiedrības ilgtspēju. Rakstā atbildētāja AS “/pers. RV/” vispārīgi aprakstīja konkrētā komersanta juridiskās personas SIA “/pers. E/” maksātnespējas

gadījumu, akcentējot uz aizdevuma izsniegšanu, fiktīvu kreditora radīšanu, SIA “/pers. E/” ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, SIA “/pers. E/”

maksātnespējas procesu un administratoru /pers. J/, /pers. K/ un /pers. F/ darbībām.

Tiesa, iepazīstoties ar 2014.gada 1.oktobra rakstu “LATVIJĀ PARĀDS NAV JĀATDOD? NO TĀ VIENKARŠI JĀMAK IZVAIRĪTIES” ,

secina, ka atbildētāja AS “/pers. RV/” apkopoja visu viņas rīcībā esošo informāciju par SIA “/pers. E/” maksātnespējas procesu un devusi savu

vērtējumu minētajam maksātnespējas procesam, nosaucot to par ļaunprātīgu. Tiesa atzīst, ka strīdus raksta daļas, tulkojot tos sistēmiski ar visu rakstu, kā

arī raksta mērķi, ir atbildētājas subjektīvs viedoklis par prasītājas, kas ir SIA “/pers. E/” īpašniece, vadītāja un SIA “/pers. E/” saistību galviniece, iesaisti

SIA “/pers. E/” maksātnespējas procesā. Faktiski, ar savu rakstu prasītāja, nevis izplatījusi ziņas, bet, izsakot savu viedokli par konkrēto maksātnespējas

procesu, vēlējusies uzsākt valstī diskusiju par ļaunprātīgiem maksātnespējas procesiem, piesaistīt valsts iestāžu uzmanību ļaunprātīgiem maksātnespējas

procesiem un saņemt valsts iestāžu atbildes uz jautājumiem, kas skar SIA “/pers. E/” maksātnespējas procesu un citus maksātnespējas procesus. Tiesa

atzīst, ka atbildētājas AS “/pers. RV/” rakstā izteiktais viedoklis nav pakļaujams patiesības pārbaudei, jo atspoguļo atbildētājas AS “/pers. RV/”

subjektīvu vērtējumu par SIA “/pers. E/” maksātnespējas procesu un prasītājas iesaisti tajā.

No lietas materiālos esošās Lursoft izdrukas redzams, ka prasītāja kopš 2004.gada 23.novembra ir vienīgā MSIA “/pers. E/” kapitāldaļu īpašniece

un kopš šī paša datuma viņai kā valdes loceklei ir tiesības pārstāvēt MSIA “/pers. E/” atsevišķi.

No lietas materiālos esošā MSIA /pers. E/ 2009.gada 16.decembra ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna redzams, ka to MSIA /pers. E/ vārdā

ir vienpersoniski parakstījusi /pers. A/. Plānā norādīts, ka /pers. A/ ir vienojusies ar administratori /pers. J/, ka viņa pildīs administratora pienākumus MSIA /pers. E/

ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā. Tāpat redzams, ka šo plānu saskaņojuši MSIA /pers. CE/ valdes loceklis /pers. A0/ un SIA /pers. CF/ valdes loceklis /pers. AA/.

No lietas materiālos esošās izdrukas no Lursoft datu bāzes ir redzams, ka MSIA /pers. CE/ vienīgais īpašnieks no dibināšanas brīža līdz 2009.gada 25.augustam ir /pers.

A0/, bet pēc šī datuma vienīgais īpašnieks ir /pers. AB/.

No lietas materiālos esošās izdrukas no Latvijas Vēstnesis par laulāto mantiskajam attiecībām izriet, ka /pers. A0/ ir /pers. A/ laulātais, ko apliecina publikācija par visas

mantas šķirtību, kas reģistrēta 2010.gada 15.aprīlī.

No lietas materiālos esošā Paziņojuma par patiesa labuma guvēju redzams, ka /pers. AB/ patiesā labuma guvējs ir /pers. A/, ko pierāda pašas /pers. A/ aizpildīts un

parakstīts paziņojums par patiesā labuma guvējiem.

No lietas materiālos esošās izdrukas no Lursoft datu bāzes ir redzams, ka laika posmā no 2009.gada 26.augusta līdz 2011.gada 17.jūnijam, vienīgais SIA /pers. CF/

dalībnieks bija /pers. AA/, kā arī viņš bija valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt atsevišķi SIA /pers. CF/ laika posmā no 2009.gada 7.septembra līdz 2011.gada 17.jūnijam.

No lietas materiālos esošā MSIA /pers. E/ ziņojuma Valsts ieņēmumu dienestam redzams, ka /pers. AA/ tika nodarbināts MSIA /pers. E/ par būvdarbu vadītāja palīgu,

bet /pers. A/ par direktori.

No lietas materiālos esošā MSIA /pers. CE/ AS /pers. PR/ iesniegtā darbinieku saraksta redzams, ka /pers. AA/ šajā uzņēmumā ir ticis nodarbināts par būvdarbu

vadītāja palīgu, savukārt /pers. A/ par darba aizsardzības speciālisti.

No lietas materiālos esošā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2009.gada 27.oktobra lēmuma lietā Nr.3-12/3660 redzams, ka tiesa 2009.gada 13.oktobrī ir

saņēmusi parādnieka MSIA /pers. E/ atbildi uz brīdinājumu, kurā parādnieks norāda, ka atzīst saistību pilnā apmērā - LVL 28 112 116,00 jeb EUR 39 999 937,39. Līdz ar ko tiesa

nolēma nodot piespiedu izpildīšanai maksājumu saistību un piedzīt tiesas izdevumus LVL 205,72 jeb EUR 292,71 apmērā, pavisam kopā LVL 28 112 321,72 jeb EUR 40 000

230,10 par labu SIA /pers. CF/.

No lietas materiālos esošā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2009.gada 22.oktobra lēmuma lietā Nr.3-12/3585 redzams, ka tiesa 2009.gada 1.oktobrī ir

saņēmusi parādnieka MSIA /pers. E/ atbildi uz brīdinājumu, kurā parādnieks norāda, ka atzīst saistību pilnā apmērā - LVL 5 220 888,99 jeb EUR 7 428 655,77. Līdz ar ko tiesa

nolēma nodot piespiedu izpildīšanai maksājumu saistību un piedzīt tiesas izdevumus LVL 205,72 jeb EUR 292,71 apmērā, pavisam kopā LVL 5 221 094,71 jeb EUR 7 428 948,48

par labu MSIA /pers. CE/.

No lietas materiālos esošā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2010.gada 14.jūlija lēmuma lietā Nr.3-12/3585 redzams, ka tiesa aizstāja pieteicēju MSIA /pers.

CE/ ar SIA /pers. CF/, kas ieguva prasījuma tiesības pret MSIA /pers. E/ no /pers. AC/, kura savukārt ieguva prasījuma tiesības pret MSIA /pers. E/ no MSIA /pers. CE/ .

No lietas materiālos esošā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2010.gada 25.maija lēmuma lietā Nr.3-12/1511 redzams, ka tiesa konstatē, ka parādnieks MSIA

/pers. E/ nav iesniedzis tiesā iebildumus pret pieteikumu par maksājuma saistību – LVL 702 804 jeb EUR 1000 000 pret /pers. AB/. Līdz ar ko tiesa nolēma nodot piespiedu

izpildīšanai maksājuma saistību un piedzīt tiesas izdevumus LVL 205,25 jeb EUR 292,04 apmērā, pavisam kopā LVL 703 009,25 jeb EUR 1 000 292,04 par labu /pers. AB/.

No lietas materiālos esošā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2009.gada 22.septembra lēmuma un parādnieka MSIA “/pers. E/" atbildes uz brīdinājumu, kuru

parakstījusi /pers. A/, redzams, ka MSIA “/pers. E/" ir atzinis saistību pilnā apmērā -LVL 342 801,85 jeb EUR 487 763,09. Līdz ar ko tiesa nolēma nodot piespiedu izpildīšanai

maksājumu saistību un piedzīt tiesas izdevumus LVL 205,72 jeb EUR 292,71 apmērā, pavisam kopā LVL 343 007,57 jeb EUR 488 055,80 par labu SIA /pers. CF/.

No lietas materiālos esošā starptautiskas auditorkompānijas SIA “Ernst & /pers. AE/" 2014.gada 30.aprīļa ziņojuma izriet, ka MSIA “/pers. E/" atzītie prasījumi par

kopējo summu EUR 48 917 526,43 nav pamatoti.

No lietas materiālos esošās izdrukas no /pers. AF/ redzams, ka /pers. AC/ dalībnieks ir bijusi /pers. A/ un viņas laulātais /pers. A0/.

No lietas materiālos esošā MSIA “/pers. E/” kreditoru prasījumu reģistrā redzams, ka prasījuma tiesības pret MSIA “/pers. E/” par summu EUR 47 610

518,73 apmērā ir /pers. AG/.

No lietas materiālos esošajām pilnvarām redzams, ka /pers. AG/ vārdā rīkojas /pers. AH/ un /pers. AI/, /pers. AI/ ir pilnvarojis /pers. AG/ vārdā rīkoties /pers. AJ/, kā

arī /pers. L/.

No lietas materiālos esošā iesnieguma Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesai, speciālpilnvaras un Rīgas apgabaltiesas tiesas sēdēs protokola redzams, ka /pers.

L/ ir /pers. A/ pilnvarotā persona tiesvedībās.

No lietas materiālos esošā Rīgas apgabaltiesas tiesas sēdēs protokola VA “Maksātnespējas administrācija” lēmuma konstatējams, ka /pers. L/ pārstāvēja MSIA

“/pers. E/” un iepriekšējā MSIA “/pers. E/” administratore /pers. K/ pieļāva tiesību normu pārkāpumu, pilnvarojot /pers. L/ pārstāvēt MSIA “/pers. E/", zinot, ka /pers. L/ ir arī

/pers. A/ pārstāve.

No lietas materiālos esošās izdrukas no Lursoft redzams, ka /pers. AG/ pārstāvis /pers. AI/ kļuva par SIA “Rascom” valdes loceklis tūdaļ pēc tam, kad valdes locekļa

pilnvaras beidzās /pers. A/, savukārt laikā, kad /pers. A/ bija SIA “Rascom” valdes locekle tās īpašnieks bija gan /pers. AB/, gan /pers. AG/. SIA “Rascom" juridiskā adrese ir

reģistrēta /adrese/, kas ir /pers. A/ deklarētā dzīvesvieta, kas arī norādīta /pers. A/ prasības pieteikumā.

No lietas materiālos esošās Lursoft izdrukas redzams, ka SIA “Martium” ir reģistrēts /pers. A/ deklarētajā dzīvesvietā. SIA “Martium” valdes loceklis arī ir /pers. AI/,

un tās īpašnieks ir /pers. AG/. Pirms tam SIA “Martium" valdes locekle bija /pers. A/ un /pers. AM/, kas bija arī MSIA “/pers. E/" valdes loceklis. Tāpat arī /pers. A/

pārmaiņus ar /pers. AB/ ir bijuši SIA “/pers. MS/” īpašnieki.

No lietas materiālos esošās galvojuma saistības un galvojuma redzams, ka /pers. A/ galvoja par MSIA “/pers. E/” kredītu.

No lietas materiālos esošā MSIA “/pers. E/” administratores /pers. J/ 13.0.5.2011 lēmuma Nr.5/2011 par naudas līdzekļu izmaksu nenodrošinātājiem kreditoriem redzams,

ka administratore, tajā skaitā, izmaksāja nenodrošinātajam kreditoram SIA “/pers. BL/l” Ls 628934,78 un nenodrošinātajam kreditoram /pers. AB/ Ls 12975.

No lietas materiālos esošā VA “Maksātnespējas administrācija” 20.09.2011 lēmuma Nr.1-09/283 redzams, ka VA “Maksātnespējas administrācija” atzina MSIA “ /pers.

E/” administratores /pers. J/ 13.05.2011 lēmumu Nr.5/2011 un naudas līdzekļu izmaksu par prettiesisku.

No lietas materiālos esošā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 28.07.2011 lēmuma redzams, ka tiesa nolēma atcelt administratori /pers. J/ no administratora

pienākumu pildīšanas MSIA “/pers. E/" maksātnespējas procesā, atzīstot, ka administratore nav nodrošinājusi efektīvu un likumīgu maksātnespējas procesa norisi, kā arī

pārkāpusi maksātnespēju reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

No lietas materiālos esošā prokurores 19.07.2012 lēmuma par krimināllietas nodošanu tiesai redzams, ka /pers. J/ tiek apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 215.panta otrajā daļā, t.i., par to, ka viņa tīši, būdama administratore maksātnespējas procesā, veica darījumus par labu vienai vai vairākiem

kreditoriem uz citas kreditoru daļas rēķina MSIA “/pers. E/” maksātnespējas procesā.

No lietas materiālos esošā prokurora 31.08.2011 lēmuma par krimināllietas nodošanu tiesai redzams, ka prasītāja tiek apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā, t.i., par to, ka viņa personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, ar viltu ieguva svešu mantu (naudu) lielā apmērā (krāpšana),

būdama SIA “/pers. E/” valdes priekšsēdētāja, kā arī tiek apsūdzēta noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 210.panta trešajā daļā un 275.panta otrajā

daļā, proti, par to, ka viņa sniedza apzināti nepatiesas ziņas aizdevuma izmantošanas laikā, radot būtisku kaitējumu kreditoram, kā arī mantkārīgā nolūkā izmantoja

dokumentus personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, būdama SIA “/pers. E/” valdes priekšsēdētāja.

Vērtējot minētos apstākļus kopsakarā tiesa atzīst, ka atbildētājai AS “/pers. RV/” bija pietiekama faktiskā bāze paust savu viedokli par MSIA “/pers.

E/” maksātnespējas procesu un /pers. A/ iesaisti tajā.

Bez tam atbildētājas AS “/pers. RV/” viedoklis par MSIA “/pers. E/” fiktīvajiem kreditoriem apstiprināts ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 05.09.2016

spriedumu civillietā Nr.C31354114 ar kuru SIA “/pers. E/” atbrīvota no saistību izpildes pret /pers. AG/ pēc Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2009.gada

27.oktobra lēmuma lietā Nr.3-12/3660 par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā ar kuru nodota piespiedu izpildīšanai maksājumu saistība EUR 40000230,11

apmērā.

Bez tam atbildētājas AS “/pers. RV/” viedoklis par MSIA “/pers. E/” fiktīvajiem kreditoriem apstiprināts ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 12.09.2016

spriedumu civillietā Nr.C31353414 ar kuru SIA “/pers. E/” atbrīvota no saistību izpildes pret /pers. AG/ pēc Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2009.gada 27.oktobra

lēmuma lietā Nr.3-12/3585 par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā ar kuru nodota piespiedu izpildīšanai maksājumu saistība EUR 7428948,48 apmērā.

Bez tam atbildētājas AS “/pers. RV/” viedoklis par MSIA “/pers. E/” fiktīvajiem kreditoriem apstiprināts ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 15.06.2015

spriedumu civillietā Nr.C31352914 ar kuru SIA “/pers. E/” atbrīvota no saistību izpildes pret /pers. AG/ pēc Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2010.gada 25.maija

lēmuma lietā Nr.3-12/1511 par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā ar kuru nodota piespiedu izpildīšanai maksājumu saistība EUR 1000292,04 apmērā.

Bez tam atbildētājas AS “/pers. RV/” viedoklis par MSIA “/pers. E/” fiktīvajiem kreditoriem apstiprināts ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 18.08.2016

spriedumu civillietā Nr.C28242715 ar kuru SIA “/pers. E/” atbrīvota no saistību izpildes pret /pers. AG/ pēc Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2009.gada 22.septembra

lēmuma lietā Nr.3-12/354409 par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā ar kuru nodota piespiedu izpildīšanai maksājumu saistība EUR 488055,80 apmērā.

Rezumējot teikto, tiesa atzīst, ka prasītājas prasījums par nepatiesu ziņu atsaukšanu ir nepamatots.

Papildus attiecībā par prasītājas prasību daļā pret atbildētāju SIA “/pers. G/” tiesa konstatējusi sekojošo.

Lietas izskatīšanas gaitā tika noskaidrots, ka prasības pieteikumā apstrīdēto rakstu atbildētāja SIA “/pers. G/” izplatīja kā masu informācijas

līdzeklis laikrakstā “/Nosaukums D/”.

Saskaņā ar likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21. panta pirmo daļu fiziskās vai juridiskās personas ir tiesīgas pieprasīt, lai

masu informācijas līdzekļi atsauc par tām publicētās (pārraidītās) ziņas, ja tās neatbilst patiesībai. Citos goda un cieņas aizskaršanas gadījumos ir tiesības

prasīt atvainošanos. Saskaņā ar minētā panta otro daļu iesniegums par nepatiesu ziņu atsaukšanu vai atvainošanos iesniedzams masu informācijas līdzekļa

redaktoram sešu mēnešu laikā no nepatieso ziņu vai godu un cieņu aizskarošās informācijas publicēšanas (pārraidīšanas) dienas.

Atbildētāja SIA “/pers. G/” savos paskaidrojumos tiesai norādīja, ka nav saņēmusi no prasītājas iesniegumu par nepatiesu ziņu atsaukšanu.

Prasītāja nav iesniegusi pierādījumus, kas atspēkotu minēto atbildētājas SIA “/pers. G/” argumentu. Tā kā prasītāja sešu mēnešu laikā atbilstoši

speciālajam likumam nav pieprasījusi masu informācijas līdzeklim atsaukt par viņu publicētas ziņas, tiesa atzīst, ka prasītāja nav veikusi likuma “Par presi

un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21.pantā noteiktos pasākumus, lai noregulētu savu strīdu ar atbildētāju SIA “/pers. G/”. Ņemot vērā, ka likuma

“Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21.pantā noteiktais termiņš ir pagājis, prasītāja zaudējusi savas tiesības prasīt no atbildētājas SIA

“/pers. G/” atsaukt nepatiesas ziņas.

Bez tam attiecībā par prasītājas prasību daļā pret atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ tiesa papildus konstatējusi sekojošo.

No atbildētājas AS “/pers. RV/” iesnieguma par iestāšanos lietā atbildētāju pusē redzams, ka atbildētāja AS “/pers. RV/” apliecināja, ka atbildētāji /pers. C/ un /pers. B/

ir AS “/pers. RV/” amatpersonas, kas apstrīdēto publikāciju publicēja AS “/pers. RV/” uzdevumā un interesēs.

No 2014.gada 1.oktobra raksta “LATVIJĀ PARĀDS NAV JĀATDOD? NO TĀ VIENKARŠI JĀMAK IZVAIRĪTIES” redzams, ka /pers. C/

un /pers. B/ rakstā norādīti kā AS “/pers. RV/” pārstāvji, proti, attiecīgi valdes priekšsēdētāja un padomes priekšsēdētājs.

Saskaņā ar Komerclikuma 266.pantu akciju sabiedrību pārvalda akcionāru sapulce, padome un valde. Saskaņā ar 291.pantu padome ir

sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga valdes

darbību. Saskaņā ar 301.panta 1.punktu valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. No 303.panta izriet, ka valdes locekļiem ir

pārstāvības tiesības.

Atbildētāji/pers. AO/ un atbildētājs /pers. B/ savos paskaidrojumos apliecināja, ka kā indivīdi minēto rakstu nav ne sagatavojuši, ne parakstījuši, ne

publicējuši.

Ņemot vērā, ka minēto rakstu sagatavoja un publicēja juridiskā persona AS “/pers. RV/”, savukārt atbildētāji /pers. C/ un /pers. B/ ir atbildētājas

AS “/pers. RV/” pārvaldes institūciju locekļi, kuri savā vārdā nav sagatavojuši un publicējuši minēto rakstu, tiesa atzīst, ka atbildētāji /pers. C/ un /pers.

B/ nevar būt atbildīgi par 2014.gada 1.oktobra rakstu “LATVIJĀ PARĀDS NAV JĀATDOD? NO TĀ VIENKARŠI JĀMAK IZVAIRĪTIES”. Līdz

ar to prasība pret atbildētājiem /pers. C/ un /pers. B/ ir nepamatota, jo celta pret neīstu atbildētāju.

Tā kā tiesa atzinusi, ka prasītājas prasījums par nepatiesu ziņu atsaukšanu ir nepamatots, nav pamata morālās kompensācijas piedziņai par labu

prasītājai, jo minētais prasījums tika balstīts uz to, ka atbildētāji izplatījuši par prasītāju nepatiesas ziņas.

Rezumējot teikto, tiesa atzīst, ka prasība nav pamatota pilnībā.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “a” un “e” apakšpunktā noteikts, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos

apmēros: izdevumi advokāta palīdzības samaksai: atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās

prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas; atlīdzināmie

izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām nav mantiska rakstura, un lietās, kuras tiesa atzinusi par sarežģītām, — to faktiskajā apmērā,

tomēr ne vairāk par 4275 euro. Minētā panta trešā daļa nosaka, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu

atbildētājam. Minētā panta ceturtā daļā nosaka, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai

nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Ņemot vērā minēto, no prasītājas par labu atbildētājam /pers. B/ piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai EUR

1089, no prasītājas par labu atbildētājai /pers. C/ piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai EUR 1089 un no prasītājas

par labu atbildētājai labu AS “/pers. RV/” piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai EUR 2796,89.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu prasītājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa 8.pantu, 93.-97.pantiem, 193.pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ prasību pret /pers. B/, /pers. C/, SIA “/pers. G/”, AS “/pers. RV/” par nepatiesu ziņu atsaukšanu un morālās kompensācijas piedziņu

noraidīt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/ (/pers. AR/), personas kods /personas kods/, ar lietas vešanu saistītos

izdevumus advokāta palīdzības samaksai EUR 1089.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, ar lietas vešanu saistītos izdevumus

advokāta palīdzības samaksai EUR 1089.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “/pers. RV/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, ar lietas vešanu saistītos

izdevumus advokāta palīdzības samaksai EUR 2796,89.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Ziemeļu rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums ir 2017.gada 3.maijā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) V.Prudņikovs