Court partially allowed appeal, overturning lower court's dismissal of damages claim against construction company.

Lietas arhīva Nr. CA-1849-20/30

ECLI:LV:RAT:2020:1204.C30574215.9.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2020.gada 4.decembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Ilze Ošiņa,

tiesneši Inese Grauda un Uldis Danga,

ar tiesas sēžu sekretāri Lāsmu Miezīti,

piedaloties SIA “VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” pilnvarotajiem pārstāvjiem zvērinātam advokātam Edgaram Atlācim un zvērināta advokāta

palīdzēi Agnesei Kaucei, SIA “REATON” pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Ievai Azandai,

2020.gada 28.oktobrī atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34 izskatīja civillietu SIA “VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” prasībā pret SIA

“REATON” par zaudējumu piedziņu un SIA “REATON” pretprasībā par parāda piedziņu sakarā ar SIA “VALMIERAS NAMSIAMNIEKS” un SIA

“REATON” iesniegtajām apelācijas sūdzībām par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 17.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2015.gada 15.septembrī, ar 2017.gada 2.marta prasības pieteikuma precizējumiem, SIA “VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” (turpmāk –

prasītāja) cēla tiesā prasību pret SIA “REATON” (turpmāk – atbildētāja) par zaudējumu piedziņu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1431., 1587., 1716., 1717., 1770., 1773., 1775., 1779., 1846., 1847.pantiem lūdzot tiesu:

- piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai zaudējumus 150 225,13 EUR apmērā, zaudējumu daļai 13 935,93 EUR apmērā piemērojot

savstarpējo ieskaitu – dzēšot atbildētājas parādu 13 935,93 EUR apmērā pret prasītāju;

- piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai līgumsodu 21 343,00 EUR apmērā;

- piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai tiesāšanās izdevumus to faktiskajā apmērā.

[2] 2015.gada 22.oktobrī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi par celto prasību, kuros norādīts, ka prasību uzskata par nepamatotu un

noraidāmu.

[3] 2016.gada 18.maijā, ar 2016.gada 21.jūnija, 2016.gada 9.novembra un 2017.gada 12.jūnija papildinājumiem un grozījumiem, atbildētāja tiesā

cēla pretprasību pret prasītāju par parāda piedziņu.

Pretprasība pamatota ar Civillikuma 2222., 2223., 2228.pantiem, lūdzot tiesu:

- piedzīt no prasītājas par labu atbildētājai 78 104,33 EUR, no kuriem 43 384,59 EUR ir par nesamaksātajiem darbiem par 2011.gada

novembri un citiem neveiktajiem maksājumiem, pamatojoties uz līgumu, 20 783,80 EUR ir likumiskie procenti, 13 935,94 EUR ir garantijas

nodrošinājuma (ieturējuma) piedziņa par augustā, septembrī un oktobrī veiktajiem darbiem;

- piedzīt no prasītājas par labu atbildētājai visus tiesāšanās izdevumus.

[4] 2016.gada 17.novembrī, 2017.gada 6.martā un 2017.gada 12.jūlijā tiesā saņemti prasītājas paskaidrojumi par celto pretprasību un tās

papildinājumiem, kuros norādīts, ka uzskata to par nepamatotu un noraidāmu.

[5] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 17.oktobra spriedumu prasība un pretprasība apmierinātas daļēji, nospriežot:

- piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai zaudējumus 27 112,71 EUR, līgumsodu par laiku no 2011.gada 18.decembra līdz 2012.gada

6.februārim 21 343,00 EUR apmērā, kopā 48 455,71 EUR, kā arī tiesāšanās izdevumus 2 952,50 EUR, pavisam kopā 51 408,21 EUR;

- noraidīt prasību daļā par zaudējumu 123 112,42 EUR apmērā piedziņu;

- piedzīt no prasītājas par labu atbildētājai garantijas nodrošinājumu (ieturējumu) 13 935,93 EUR apmērā, valsts nodevu 737,60 EUR apmērā,

kopā 14 673,54 EUR;

- noraidīt pretprasību daļā par 64 168,30 EUR piedziņu;

- par labu prasītājai piedzītajai zaudējumu daļai 13 935,93 EUR apmērā piemērot savstarpējo ieskaitu, dzēšot atbildētājas zaudējumu apmēru 13

935,93 EUR pret prasītāju;

- piedzīt no atbildētājas par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,41 EUR apmērā.

[6] Spriedumā norādīts, ka 2011.gada 31.jūlijā starp pusēm noslēgts uzņēmuma līgums Nr.4-5/11 (turpmāk – līgums), saskaņā ar kuru uz

prasītājas pastāvīgas Iepirkuma komisijas 2011.gada 5.maija ziņojumu iepirkumā Nr.VN2011/13 ERAF “Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vienkāršota

renovācija /adrese/” Eiropas Savienības fonda projekta Nr.3DP/3.4.4.1.0/09APIA.MA/076 “Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi” ietvaros, prasītāja kā pasūtītāja uzdevusi, bet atbildētāja kā izpildītāja apņēmusies saviem darba rīkiem,

tehniskajiem līdzekļiem, materiāliem un darbaspēku veikt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vienkāršoto renovāciju /adrese/, par kopējo līguma summu

519 977,91 LVL.

Lietā nav strīda, ka laika posmā līdz 2011.gada 31.oktobrim atbildētāja izpildījusi darbus un saņēmusi samaksu 186 090,41 LVL jeb 264 782,80

EUR apmērā (ņemot vērā arī garantijas nodrošinājuma 5% ieturējumu), ko apstiprina lietā esošie segto darbu pieņemšanas akti, kā arī akts par būvdarbu

izpildi uz 2011.gada 30.decembri, no kura izriet, ka izpildīto darbu apjoms no līguma sastāda 38% par kopējo summu 195 884,57 LVL, no kuras

atskaitot garantijas nodrošinājuma 5% ieturējumu, ir 186 090,41 LVL jeb 264 782,80 EUR.

Līguma 5.punkta 5.2.apakšpunktā noteikts, ka atbildētāja līgumā noteiktos darbus izpilda 18 kalendāro nedēļu laikā, saskaņā ar iepirkumā

(Nr.VN2011/13 ERAF) iesniegto būvdarbu veikšanas grafiku. Tādējādi atbildētāja apņēmusies līgumā noteiktos darbus izpildīt līdz 2011.gada

18.decembrim.

[7] No SIA “Agroprojekts” vadītāja /pers. E/ un Latvijas Būvinženieru savienības speciālista /pers. G/, sertifikāts Nr./numurs/, akta par būvdarbu

izpildi uz 2011.gada 30.decembri, redzams, ka izpildīto darbu apjoms no līguma sastāda 38%, proti, līgums nav izpildīts noteiktajā termiņā. Tiesa

secinājusi, ka minētais akts nav pretrunā ar atbildētājas lietā iesniegto Latvijas Būvinženieru savienības speciālista /pers. B/Tehniskās ekspertīzes aktu, jo

kā izriet no liecinieka /pers. B/ sniegtajām liecībām tiesas sēdē, viņa uzdevums bijis fiksēt faktisko situāciju un viņš apsekojis tikai vienu ēku.

[8] Tiesa spriedumā atsaukusies uz Civillikuma 1589.pantā noteikto un līguma 14.punkta 14.3.6.apakšpunktā noteikto.

[9] Prasītāja nosūtījusi atbildētājai paziņojumu par līguma darbības izbeigšanu 2012.gada 26.janvārī, saskaņā ar līguma 14.3.6.punktu, paziņojot,

ka līgumu izbeidz ar 2012.gada 6.februāri.

Tiesa atzinusi, ka prasītāja paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos līguma nosūtījusi, ievērojot Civillikuma 1589.panta noteikumus, ņemot vērā, ka

lietā nav iesniegti nekādi pierādījumi par to, ka atbildētāja pēc 2011.gada 31.oktobra būtu veikusi kādus līgumā noteiktos būvdarbus, kā arī nav strīda

par to, ka līdz līgumā noteiktā termiņa beigām, proti, līdz 2011.gada 18.decembrim, būvdarbi pilnībā nav izpildīti.

[9.1.] Tiesa atzinusi par nepamatotu atbildētājas iebildumu, ka darbu uzsākšana kavējusies sakarā ar būvatļaujas saņemšanu un darba frontes

nodošanu. Atbildētāja, noslēdzot līgumu uzņēmusies saistību darbus veikt noteiktā termiņā, un atbildētājai kā pieredzējušai uzņēmējai būvniecībā, plānojot

darbu kārtību un secību, jāparedz laikapstākļi un to ietekme uz darbu izpildes iespējamību. Tiek norādīts, ka no liecinieka /pers. J/ liecībām izrietot, ka

darbi objektā no atbildētājas puses plānoti neievērojot labas prakses principus.

Tāpat arī tiesa ņēmusi vērā, ka 2012.gada 26.janvāra paziņojums par līguma darbības izbeigšanu nav apstrīdēts likumā noteiktajā kārtībā.

Norādīts, ka atbildētājas izteiktie iebildumi paskaidrojumos un pretprasībā, paši par sevi neatceļ 2012.gada 26.janvāra paziņojumu par līguma darbības

izbeigšanu, līdz ar to tiesa atzinusi, ka līguma darbība izbeigta ar 2012.gada 6.februāri saskaņā ar līguma 14.3.6.punktu.

[10] Ņemot vērā, ka starp pusēm līgums izbeigts, tiesa atzinusi, ka prasītāja pamatoti izsludinājusi jaunu iepirkumu, kurā 2012.gada 6.augustā

pieņemts lēmums atklātā konkursā (iepirkuma indentifikācijas Nr.VN2012/20 ERAF “Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, vienkāršota

renovācija”, kas tiekot īstenots Eiropas Savienības fonda projekta Nr.3DP/3/4/4/1/0/09/APIA/MA/076 ietvaros, uzvarēja SIA “R.K.C.F.Renesanse”,

kā rezultātā starp prasītāju un SIA “R.K.C.F.Renesanse” noslēgts 2012.gada 10.decembra uzņēmuma līgums Nr.4-5/29 par daudzdzīvokļu dzīvojamās

mājas /adrese/, vienkāršoto renovāciju par kopējo summu 423 481,55 LVL.

[10.1.] Prasītāja norādījusi, ka jaunā iepirkuma rezultātā prasītājai sadārdzinājušies atbildētājas ar līgumu neizpildītie darbi par 123 112,42 EUR,

uzskatot tos par zaudējumiem, kas radušies atbildētājas rīcības dēļ, proti, prasītāja bijusi spiesta noslēgt līgumu ar citu būvfirmu, lai pabeigtu

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vienkāršoto renovāciju /adrese/.

[10.2.] Vērtējot kopsakarā SIA “Agroprojekts” vadītāja /pers. E/ un Latvijas Būvinženieru savienības speciālista /pers. G/ akta par būvdarbu

izpildi uz 2011.gada 30.decembri un 2013.gada 31.jūlija apsekošanas aktu, pirmās instances tiesa secinājusi, ka 2013.gada 31.jūlija apsekošanas aktā

konstatētie trūkumi būvdarbu izpildē, ir atbildētājas veiktie līgumā noteiktie būvdarbi.

No lietas materiāliem izriet, ka 2013.gada 22.augustā starp prasītāju kā pasūtītāju un SIA “R.K.C.F.Renesanse” noslēgts uzņēmumam līgums

Nr.4-6/115, par 2013.gada 31.jūlija apsekošanas aktā konstatēto defektu novēršanu, kas saskaņā ar minētā līguma 2.1.punktu ir 18 383,98 LVL jeb

26 158,05 EUR.

Ar 2013.gada 10.oktobra darbu nodošanas - pieņemšanas aktu Nr.2 pierādīts, ka SIA “R.K.C.F.Renesanse” izpildījusi uzņēmumam līguma Nr.4-

6/115 saistības izpildot darbus 18 383,98 LVL jeb 26 158,05 EUR vērtībā.

[10.3.] Atbildētāja pamatoti norādījusi, ka līguma 14.5.punkts noteic, ka, gadījumā, ja pusēm rodas domstarpības par izpildīto darbu kvalitāti,

puses aicina neatkarīgu ekspertu, kura lēmums ir pusēm saistošs.

No pušu sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka puses nav varējušas vienoties par kopīgu neatkarīgo ekspertu, tomēr tiesa atzinusi, ka 2013.gada

31.jūlija apsekošanas aktā norādītās personas ir atzīstamas par kompetentām darbu kvalitātes noteikšanā. Bez tam tiesa norādījusi, ka lietā nav iesniegti

pierādījumi, kas norādītu uz citiem apstākļiem, kas konstatēti 2013.gada 31.jūlija apsekošanas aktā.

[10.4.] Tiesa spriedumā atsaukusies uz Civillikuma 1770. un 1779.pantiem, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 2.aprīļa

spriedumu lietā Nr.SKC-143.

Ievērojot, ka prasītāja no līguma atkāpusies un līgums izbeigts atbildētājas vainas dēļ, proti, līgumā noteiktie darbi neesot izpildīti līgumā noteiktajā

termiņā, pirmās instances tiesa atzinusi, ka prasītājai jauns uzņēmuma līgums bijis jānoslēdz, lai pabeigtu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vienkāršoto

renovāciju /adrese/, atbildētājas rīcības dēļ.

Prasītājai sakarā ar 2012.gada 10.decembra uzņēmuma līgumu Nr.4-5/29 radušies izpildāmo darbu sadārdzinājums un tiesa atzinusi, ka tie

atbilstoši aprēķinam ir prasītājas norādītajā summā 123 112,42 EUR.

Vērtējot cēloņsakarību starp atbildētājas rīcību un zaudējumu esamību, tiesa atzinusi, ka nav konstatējams cēloniskais sakars starp atbildētājas

rīcību, neizpildot līgumu noteiktajā termiņā un darbu sadārdzinājumu. Tiesa atzinusi, ka lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka tieši tā iemesla dēļ, ka līgums

izbeigts atbildētājas rīcības dēļ, neizpildīto darbu dēļ, izmaksas palielinājušās. Pirmās instances tiesas ieskatā, ka šajā gadījumā prasītājai līdz ticamības

pakāpei jāpierāda fakts, ka tieši tā iemesla dēļ, ka līgums izbeigts, radies sadārdzinājums. Pats fakts, ka izsludināts jauns iepirkums un noslēgts jauns

līgums par renovācijas darbu pabeigšanu, nepierāda sadārdzinājuma pamatojumu.

Ņemot vērā minēto, pirmās instances tiesa atzinusi, ka prasība daļā par zaudējumu 123 112,42 EUR apmērā piedziņu neesot pamatota un ir

noraidāma.

[11] Vērtējot zaudējumus par defektīvo darbu izlabošanu, spriedumā atzīts, ka tie tieši radušies atbildētājas rīcības dēļ un darbu izlabošanas

rezultātā radušās izmaksas atzīstamas par zaudējumiem, kas radušies atbildētājas rīcības dēļ. Tādējādi tiesa atzinusi, ka prasība daļā par zaudējumu 26

158,05 EUR apmērā ir t pamatota un tie piedzenami no atbildētājas par labu prasītājai.

[12] Pirmās instances tiesa atzinusi, ka atbildētājai pret prasītāju esot neizpildītas saistības 954,66 EUR apmērā, proti, izmaksas, kas radušās

līguma ietvaros veicot renovācijas darbus objekta izlietojot ūdeni un elektrību, ko apstiprina 2011.gada 30.decembra faktūrrēķins Nr.NAM-1605

670,94 LVL jeb 954,66 EUR apmērā, tas ir par auksto ūdeni un elektroenerģijas izdevumiem.

Pirmās instances tiesa spriedumā atsaukusies uz Civillikuma 1838.pantu, norādot, ka tā kā atbildētāja neesot iesniegusi pierādījumus par to, ka

būtu norēķinājusies ar prasītāju par saņemtajiem, izlietotajiem pakalpojumiem par auksto ūdeni un elektroenerģiju, no atbildētājas par labu prasītājai

piedzenami zaudējumi 954,66 EUR apmērā.

[13] Tādējādi kopā no atbildētājas par labu prasītājai esot piedzenami zaudējumi 27 112,71 EUR apmērā.

[14] Tiesa tāpat arī spriedumā atsaukusies uz Civillikuma 1716.pantu un līguma 12.2., 5.1.punktu, atzīstot, ka prasītāja pamatoti aprēķinājusi

līgumsodu par līguma savlaicīgu neizpildi 21 343 EUR apmērā, kas ir 300,00 LVL jeb 426,86 EUR dienā un par laika periodu no 2011.gada

18.decembra, kad saskaņā ar līguma noteikumiem atbildētājai bijis jāizpilda līgumā noteiktie darbi līdz 2012.gada 6.februārim, kad prasītāja izbeigusi

līgumu, proti, par 50 dienām.

Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams līgumsods 21 343,00 EUR apmērā.

[15] Tiesa atsaukusies uz līguma 10.3.1.punktu, atzīstot, ka lietā nav strīda par to, par garantijas summas ieturējumu prasītāja 2011.gada

atbildētājai izrakstījusi rēķinus NR.109C/1 un Nr.161C-3 par kopējo summu 13 935,93 EUR apmērā.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājai pienākas no prasītājas garantijas nodrošinājumu (ieturējums) 13 935,93 EUR apmērā.

Vērtējot prasību par ieskaita izdarīšanu tiesa ņem vērā, kas saskaņā ar Civillikuma 1846.pantu ar ieskaitu jāsaprot prasījuma dzēšana ar

pretprasījumu. Civillikuma 1852.pants nosaka, ka parādnieka pretprasījums nedzēš viņa parādu pats no sevis, bet tikai tad, kad viņš to tieši licis priekšā

šim nolūkam.

Atbilstoši Civillikuma 1846.pantam ar ieskaitu jāsaprot prasījuma dzēšana ar pretprasījumu. Kā, atklājot minētās normas jēgumu, atzīts tiesību

doktrīnā, ieskaita skaidrojums pantā (..) uzsver sasniedzamo rezultātu – viena prasījuma dzēšanu ar citu, pretēji vērstu prasījumu. Ieskaita būtības

izpratnei ir svarīgi paturēt vērā, ka ieskaita rezultāts var būt arī prasījuma noteiktas daļas dzēšana, ka ne visi prasījumi var tikt dzēsti ieskaitā (sk.

Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā.- Rīga. Mans Īpašums,

1998, 31.lpp.).

Kā norāda Augstākās tiesas Civillietu departaments 2014.gada 19.marta spriedumā SKC-116/2014, secināms, ka ieskaita veikšanai prasījumiem

ir jābūt abpusīgiem, t.i., pretēji vērstiem.

Līdz ar to pirmās instances tiesa atzinusi, ka, lai veiktu ieskaitu, tiesa apmierina pretprasību daļā par garantijas nodrošinājumu (ieturējumu) 13

935,93 EUR piedziņu no prasītājas par labu atbildētājai, taču par labu prasītājai piedzītajai zaudējumu daļai 13 935,00 EUR apmērā piemērojams

savstarpējs ieskaits, dzēšot atbildētājas zaudējumus 13’935,93 EUR apmēru pret prasītāju.

[16] Vērtējot pretprasību daļā par parāda 43 384,59 EUR apmērā un likumisko procentu 20 783,80 EUR apmērā piedziņu, tiesa ņēmusi vērā

līguma 14.6.punktā noteikto.

Tiesa atzinusi, ka lietā nav iegūti nekādi pierādījumi par to, ka atbildētāja 2011.gada novembrī būtu veikusi kādus darbus, kā arī lietā nav iegūti

pierādījumi par to, ka būtu kādi atbildētājas pasūtīti un apmaksāti materiāli, iekārtas vai būvizstrādājumi, kas uz līguma izbeigšanas brīdi neesot iebūvēti

objektā un, kas faktiski būtu atradušies būvlaukumā. Atbildētājas pārstāve norādījusi, ka materiāli atrodoties atbildētājas noliktavās. Atbildētājas

apgalvojumus neapstiprina neviens rakstveida pierādījums, tāpat arī ne pieņemšanas -nodošanas akts, ne arī kādi citi dokumenti.

Ņemot vērā minēto, pirmās instances tiesa atzinusi, ka atbildētājas pretprasība minētajā daļā par 43 384,59 EUR piedziņu ir nepamatota un

nepierādīta.

[17] Attiecīgi zudis tiesiskais pamats aprēķināto likumisko procentu piedziņai, jo, nepastāvot parādam un līdz ar to arī samaksas nokavējumam, nav

iespējama likumisko procentu piedziņa. Tādejādi pretprasība daļā par likumisko procentu piedziņu 20 783,80 EUR apmērā ir noraidāma.

[18] Par minēto pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi atbildētāja, pārsūdzot to daļā par zaudējumu piedziņu 27 112,71

EUR un līgumsodu 21 343,00 EUR apmērā, kā arī daļā ar kuru noraidīta pretprasība par parāda piedziņu 43 384,59 EUR un likumiskajiem procentiem

20 783,80 EUR apmērā.

[19] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa nepamatoti atzinusi atbildētāju par vainojamu neattaisnojamā darbībā, kas esot

cēloņsakarībā ar prasītājas zaudējumiem. Atbildētājas ieskatā tiesa kļūdaini pieņēmusi, ka uz prasītājas līguma uzteikuma brīdi bija iestājies būvdarbu

pabeigšanas termiņš. Prasītāja ar savu rīcību novilcinājusi būvdarbu uzsākšanas laiku. Turklāt 2011.gada 15.augusts ir uzskatāms par būvdarbu

uzsākšanas datumu.

[19.1.] Atbildētājas ieskatā pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka konkurss norisinājās 2011.gada maija sākumā. Būvdarbu grafiks un

konkursa nosacījums, ka darbi jāveic 18 kalendāro nedēļu laikā, no atbildētājas viedokļa bijusi izpildāma prasība, to ievērojot, sastādīts būvdarbu

veikšanas grafiks. Atbildētāja no savas puses līgumu parakstījusi 2011.gada 7.jūnijā.

Atbildētāja nav varējusi paredzēt tik ilgstošu prasītājas kavēšanos ar līguma parakstīšanu un būvatļaujas noformēšanu. Ja minētā nepamatotā

novilcināšanās nebūtu notikusi, tad līgums būtu parakstīts 2011.gada jūnija sākumā, un tuvākajā laikā būtu iegūta arī būvatļauja. Darbi būtu uzsākti vismaz

par diviem mēnešiem ātrāk, kas savukārt ļautu izvairīties no būvdarbiem vēlā rudens periodā.

Veicamo darbu grafiks gatavots 2011.gada pavasarī, kad atbildētāja nav varējusi zināt, ka tiks novilcināta darbu uzsākšana no viņas neatkarīgu

apstākļu dēļ.

Tāpat arī apelācijas sūdzībā tiek norādīts, ka saistībā ar prasītājas vilcināšanos, kas kopumā aizkavējusi darbu uzsākšanu par vismaz diviem

mēnešiem, nav bijis iespējams izvairīties no būvdarbu veikšanas vēlā rudenī.

Atbildētāja apelācijas sūdzībā atsaukusies uz līguma 3.1., 3.5., 9.1.12. punktiem.

[19.2.] Atbildētāja regulāri informējusi prasītāju par problēmām, kas kavējot darbu izpildi un lūgusi rast tām risinājumu, lai varētu turpināt veikt

nolīgtos būvdarbus.

Vairākus sarežģījumus, kas radušies darbu veikšanas procesā, vajadzēja un varēja atrisināt tikai prasītāja. Sarežģījumi bijuši praktiskas dabas,

piemēram, nenodrošināta piekļuve vietai, kas nepieciešama slīpā jumta izvietošanai, jo tajā atradās interneta un TV kabeļi vai, piemēram, gadījums, kad

nesošajā sienā konstatēta plaisa, kuras stiprināšanai nepieciešams lēmums. Minētās problēmas atbildētāja pat gribot nevarētu atrisināt, jo nebūtu attiecīgo

pilnvaru nepieciešamo darbību veikšanai. Atbildētāja arī šādos gadījumos apliecinājusi gatavību paveikt darbus, tiklīdz prasītāja būs nodrošinājusi darba

fronti un noformējusi pieņemšanas nodošanas aktu, tādējādi ievērojot līgumā noteikto kārtību.

[19.3.] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka līgumā ietverti tādi būvdarbi, kurus nevar veikt nelabvēlīgos un neatbilstošos laikapstākļos. Tiklīdz

atbildētāja konstatējusi, ka laikapstākļi vairs neļauj pilnvērtīgi veikt darbus, par to paziņots prasītājai 2011.gada 1.novembra vēstulē Nr.18/02-154, kurā

lūgts noteikt tehnoloģisko pārtraukumu.

Uz minēto lūgumu prasītāja atbildējusi ar 2011.gada 7.novembra vēstuli Nr.2-5/927, kurā deva savu piekrišanu noteikt tehnoloģisko pārtraukumu

no 2011.gada 7.novembrim līdz 2012.gada 1.maijam, norādot, ka būvdarbiem jābūt pabeigtiem ne vēlāk kā 12.jūnijā pretēji tikšot aprēķināts līgumsods.

Atbildētāja norādījusi, ka termiņš, kas būtu uzskatāms par darbu nodošanas termiņu pēc tehnoloģiskā pārtraukuma, būtu 2012.gada 22.jūnijs,

minētajā prasītājas vēstulē norādītais termiņš 2012.gada 12.jūnijs nav pamatots.

Atbildētāja uzskata, ka prasītāja ar savu rīcību radījusi šķēršļus būvdarbu laicīgai izpildei un maldinājusi atbildētāju par darbu izpildes termiņiem.

Prasītājas mainīgā nostāja būtiskos jautājumos, kā tehnoloģiskā pārtraukuma sākuma un beigu termiņi, pārtraukuma laikā un pēc tā veicamo darbu

kārtība un izpildes nodrošināšana, būtiski apgrūtinājusi atbildētājas darbu.

Ņemot vērā doto piekrišanu, atbildētāja elektroniski nosūtījusi sagatavotu vienošanos par tehnoloģisko pārtraukumu. 2011.gada 22.novembrī

saņemts būvuzrauga /pers. G/ pieprasījums izbeigt darbus un sagatavot tos pārtraukumam.

2011.gada 25.novembrī atbildētāja nosūtījusi prasītājai vēstuli Nr.18/02-174, kurā norādīts, ka prasītāja nav parakstījusi vienošanos un nav

norādījusi, vai un kādi iebildumi pastāv, kādēļ nevarētu parakstīt minēto vienošanos. Uz minēto prasītāja atbildējusi ar 2011.gada 29.novembra vēstuli

Nr.2-5/985, kurā norādījusi, ka gadījumā, ja tiks pārsniegts būvdarbu kopējais laiks, kas ir 18 kalendārās nedēļas, tad prasītāja būs spiesta izmantot

līguma 12.2. punktā noteikto. No minētās prasītājas vēstules nevar secināt, ka prasītājai būtu iebildumi par iepriekš norunāto tehnoloģisko pārtraukumu

kopumā, bet tiek uzsvērts, ka atbildētājai jāievēro līgumā noteiktais 18 kalendāro nedēļu termiņš, pretējā gadījumā tiktu piemērots līgumsods.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka prasītājas nostāja tehnoloģiskā pārtraukuma jautājumā izpaudusies kā minētās nosūtītās vienošanās neparakstīšana,

un vēlāk vairākas reizes mainot darbu nodošanas termiņu. Būvdarbu beigu termiņi atšķīrušies, taču prasītāja vairākkārtīgi norādījusi termiņu, kas ir pēc

tehnoloģiskā pārtraukuma.

Viens no darba pabeigšanas termiņiem minēts prasītājas nosūtītajā 2011.gada 25.novembra vēstulē “Par uzņēmuma līgumu Nr.4-5/11”, kurā

prasītāja uzsvērusi, ka pabeigšanas termiņš skaitāms pēc 2012.gada 1.maija, kad būtu beidzies tehnoloģiskais pārtraukums.

Tiek norādīts, ka atbildētājas piedāvātā un prasītājas neparakstītā vienošanās paredzējusi precizēt un rakstveidā nostiprināt, kādi darbi tikšot

atsākti pēc tehnoloģiskā pārtraukuma un kādus darbus iespējams turpināt, neskatoties uz laikapstākļiem. Prasītāja 2011.gada 2.decembra vēstulē Nr.2-

5/997 paziņojusi, ka darbu izpildes termiņš tomēr ir 2011.gada 18.decembris.

2011.gada 5.decembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājai vēstuli Nr.2-5/1000, kurā pieprasījusi veikt fasādes darbu sagatavošanu tehnoloģiskajam

pārtraukumam. Savukārt 2011.gada 15.decembrī atbildētāja nosūtījusi prasītājai vēstuli, kurā, atsaucoties uz iepriekšējiem pasūtītāja norādījumiem,

informējusi prasītāju, ka uzsākta gatavošanās tehnoloģiskajam pārtraukumam. 2011.gada 16.decembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājai savu vienošanās

projektu par tehnoloģisko pārtraukumu.

Minētā prasītājas uzvedība liecinot par prasītājas piekrišanu tehnoloģiskajam pārtraukumam, kas atbildētājai pamatoti liekot uzskatīt, ka

vienošanas, par tehnoloģisko pārtraukumu laika posmā no 2011.gada 7.novembra līdz 2012.gada 1.maijam, ir spēkā.

Līdz ar to secināms, ka sākotnēji prasītāja izteikusi piekrišanu noteikt tehnoloģisko pārtraukumu, lai gan prasītāja piekrišanu nav parakstījusi, tomēr

ar savu turpmāko rīcību apliecinot, ka piekrīt noteikt šādu pārtraukumu. Tā kā starp pusēm nav apspriesti citi pārtraukuma termiņi, tad nav pamata

uzskatīt, ka puses būtu vienojušās par citu tehnoloģiskā pārtraukuma periodu.

Atbildētājas ieskatā ir bijis pamats uzskatīt un paļauties, ka tehnoloģiskais pārtraukums noteikts par laika posmu no 2011.gada 7.novembra līdz

2012.gada 1.maijam. Turklāt veiktas darbības, kas bijušas vērstas uz vienošanās rakstveida noformēšanu.

[19.4.] Apstāklis, ka prasītāja nav parakstījusi atbildētājas nosūtīto vienošanos par tehnoloģisko pārtraukumu, pats par sevi nenozīmē, ka šāda

vienošanās starp pusēm nepastāv. Atbildētāja norādījusi, ka saskaņā ar Civillikuma 1428.panta otro un trešo daļu un 1432.pantu, gribas izteikums, šajā

gadījumā izteikts klusējot, ar prasītājas veiktām darbībām, ar ko prasītāja devusi savu piekrišanu tehnoloģiskajam pārtraukumam, to saistot, un prasītājai

ir jāpieņem sekas, kas no tās radušās, turklāt savu doto piekrišanu prasītāja vēlāk nevar ierobežot.

Līdz ar to uzskatāms, ka 2012.gada 26.janvārī vēl nav iestājušās līguma termiņa beigas, jo puses bija vienojušās par tehnoloģisko pārtraukumu.

Turklāt fakts, ka prasītāja savā uzteikuma vēstulē Nr.2-5/52 norādījusi, ka līgums tiekot uzskatīts par vienpusēji lauztu no 2012.gada 6.februāra,

apliecina, ka prasītāja piekrīt un atzīst tehnoloģisko pārtraukumu.

[20] Atbildētāja apelācijas sūdzībā atsaukusies uz līguma 7.sadaļā noteikto, norādot, ka 2011.gada novembrī veiktos darbus prasītāja nav

pieņēmusi, jo uzskatīja, ka tie nav veikti vispār. Uz 2011.gada novembrī veikto darbu akta nav saņemts prasītājas paraksts, jo atbildētāja nav piekritusi

un pusēm radušās domstarpības.

[20.1.] Līguma 7.5.punkts paredz rīcību šādos gadījumos, nosakot, ka pusēm jāvienojas par ekspertu, kas veiktu atbilstošu ekspertīzi. Uzteicot

līgumu, prasītāja nav ievērojusi līguma 14.5.punktā noteikto kārtību, kā būtu jārīkojas ar, uz līguma laušanas brīdī esošajiem, nepieņemtajiem darbiem.

Prasītāja nenorādīja konkrētus iebildumus un nav noteikts termiņš to izlabošanai. Faktiski pastāv izpildīti, bet nepieņemti darbi, par kuriem esošās

domstarpības nav risinātas, ievērojot līgumu. Kā rezultātā prasītāja nolēmusi novembrī veiktos darbus ignorēt un neiekļaut gala aktos, kas tika sastādīti,

izbeidzot līgumu.

Atbildētāja vairākkārtīgi prasītājai norādījusi, ka pēdējos aktos nav iekļauti atbildētājas novembrī veiktie būvdarbi. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka

prasītājas pēdējā sagatavotajā aktā, proti, 2013.gada 31.jūlija apsekošanas aktā, iekļauti tādi darbi, par kuru kvalitāti un apjomu pusēm pastāv strīds.

[20.2.] Atbildētāja neuzskata, ka pirmās instances tiesa pārsūdzētajā spriedumā pamatojusi, kādēļ uzskata atbildētājas iesniegto Latvijas

Būvinženieru savienības speciālista /pers. B/ 2012.gada 27.februāra tehniskās ekspertīzes aktu par nederīgu, bet prasītājas iesniegto 2013.gada 31.jūlija

apsekošanas aktu, kuru sagatavojusi SIA “Agroprojekts” autoruzraugs /pers. E/ un SIA “Warss+” būvuzraugs /pers. G/, par atbilstošu lietas faktiskajiem

apstākļiem.

[21] Attiecībā uz atbildētājas 2011.gada novembrī veiktajiem darbiem būvobjektā un iegādātajiem un apmaksātajiem materiāliem, pirmās instances

tiesa bez plašākas motivācijas piekritusi prasītājai, norādot, ka atbildētāja novembrī veikto darbu un materiālu iegādi neapliecina neviens rakstveida

pierādījums.

Atbildētāja apelācijas sūdzībā norādījusi, ka lietas materiālos atrodas atbildētājas izsniegti un parakstīti dokumenti, proti, akts par 2011.gada

novembrī veiktajiem būvdarbiem un tāme par iegādātajiem materiāliem būvobjekta vajadzībām. Minētie dokumenti ir iesniegti, taču nav parakstīti no

prasītājas puses.

Atbildētāja uzskata, ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā atbildētājas pretprasībā ietverto situācijas aprakstu par 2011.gada novembrī veikto

darbu aktu, un iemesliem, kādēļ tas neuzrādoties prasītājas sastādītajos gala aktos.

Tāpat arī atbildētāja norādījusi, ka pirmās instances tiesa nav sniegusi nekādus savus apsvērumus par atbildētājas iesniegto aktu par 2011.gada

novembrī paveiktajiem darbiem un par tāmi, kas apliecina iegādāto materiālu daudzumu un vērtību.

Jāņem vērā, ka atbildētājai, iegādājoties un apmaksājot materiālus, kas paredzēti speciāli priekš būvobjekta vajadzībām, vienīgā interese bijusi

izpildīt pušu starpā noslēgto līgumu. Tā kā līgumu izbeigusi prasītāja, tad viņai arī rodas pienākums norēķināties ar atbildētāju par iegādātajiem

materiāliem, kas nav uzstādīti. Atbildētāja no savas puses prasītājas interesēs darbu ir paveikusi, iegādājusies materiālus prasītājas būvobjekta

vajadzībām, līdz ar to prasītājai, saskaņā ar Civillikuma 2222.panta pirmo daļu, minētie materiāli jāpieņem un jāveic par tiem samaksa.

Līguma 14.6.punkts paredz, ka materiāliem faktiski jāatrodas būvlaukumā, taču atbildētāja nevar piekrist, ka fakts, ka materiāli nav atradušies

būvlaukumā uz konkrēto līguma laušanas brīdi, atbrīvojot prasītāju no pienākuma norēķināties par minētajiem materiāliem.

Atbildētāja, ievērojot Komerclikuma 393.panta pirmajā daļā ietverto rūpības pienākumu, konstatējusi, ka būvlaukumā nav piemērotu telpu

iegādāto materiālu atbilstošai uzglabāšanai, savukārt ārpus iekštelpām materiālu uzglabāšanu nelabvēlīgi ietekmētu vēlā rudens laikapstākļi, līdz ar to

materiāli paturēti atbildētājas noliktavā, tā nodrošinot to uzglabāšanu sausā un drošā vietā. Prasītāja vairākkārtīgi tikusi informēta, ka materiāli ir brīvi

pieejami, vienīgi pusēm jānokārto materiālu apmaksas jautājums.

Atbildētājas ieskatā fakts, ka materiāli nav atradušies būvlaukumā un nav fiksēti pieņemšanas – nodošanas aktā, pirmās instances tiesai bija

jāizvērtē kopsakarā ar 2011.gada novembra aktā par atbildētājas veiktajiem darbiem. Tāpat kā aktu par 2011.gada novembra būvdarbiem, arī tāmi par

iegādātajiem materiāliem prasītājas vajadzībām, prasītāja atteikusies parakstīt. Atbildētāja uzskata, ka prasītājas atteikums parakstīt, veikt apmaksu un

pieņemt darbus un materiālus ir nepamatots, savukārt pirmās instances tiesa nav detalizētāk analizējusi minēto situāciju.

[22] Atbildētāja uzskata, ka prasītājas rīcība vairākkārtīgi bijusi negodprātīga un vērsta uz līgumsaistību izbeigšanu. Atbildētāja uzskata, ka līguma

uzteikšana nemaz nav bijusi iespējama, jo atbildētājai bijis pamats uzskatīt un paļauties, ka laika posmā, kura ietvaros vienpusēji lauzts līgums, bijis

noteikts tehnoloģiskais pārtraukums, tāpēc darbu pabeigšanas termiņu nav bijis iespējams nokavēt, jo starp pusēm bijusi saskaņota vienošanās, ka darbu

pilnīga pabeigšana iespējama pēc 2012.gada 1.maija, kā arī līguma punkts, uz kura pamata lauzts līgums, nosakot, ka nepieciešams konstatēt, ka līguma

izpildes termiņa nokavējums radies izpildītāja vainas dēļ.

[23] Atbildētāja uzskata, ka pirmās instances tiesa pārsūdzētajā spriedumā nav pietiekami rūpīgi un vispusīgi izskatījusi prasītājas vainas apmēru

līguma izpildes termiņa ietekmēšanā. Līdz ar to trūkstot motivācijas tiesas viedoklim, ka pie nokavējuma vainojama atbildētāja. Tas pamatoti liekot

apšaubīt līguma uzteikuma tiesiskumu, atsaucoties uz prasītājas uzteikuma vēstulē minēto līguma 14.3.6.punktu.

[24] Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza prasītāja, pārsūdzot to daļā ar kuru noraidīta prasība un daļā ar kuru

apmierināta pretprasība, lūdzot apmierināt prasību daļā par zaudējumu 123 112,42 EUR apmērā piedziņu no atbildētājas, savukārt pretprasību noraidīt

pilnībā.

[25] Prasītājas ieskatā pirmās instances tiesa pamatoti esot konstatējusi, ka:

1. 2011.gada 31.jūlijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgtais Uzņēmuma līgums Nr.4-5/11 par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vienkāršoto

renovāciju /adrese/, izbeigts ar 2012.gada 6.februāri atbildētājas vainas dēļ;

2. prasītājas 2012.gada 26.janvāra paziņojums par līguma izbeigšanu ir likumīgs un pamatots, paziņojums likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdēts;

3. līguma darbība izbeigta ar 2012.gada 6.februāri;

4. prasītāja pamatoti izsludinājusi jaunu iepirkumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācijas darbu pabeigšanai;

5. prasītāja bijusi spiesta noslēgt jaunu uzņēmuma līgumu, lai pabeigtu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vienkāršoto renovāciju atbildētājas rīcības

dēļ;

6. prasītājai saistībā ar 2012.gada 10.decembrī noslēgto uzņēmumu līgumu ar SIA ,,R.K.C.F.Renesanse” par renovācijas darbu pabeigšanu radies

darbu sadārdzinājums 123 112,42 EUR apmērā.

[26] Apelācijas sūdzībā tiek norādīts, ka prasītāja, lai pirmās instances tiesa, lietas izskatīšanas laikā, pēc iespējas pilnīgāk un objektīvāk varētu

izvērtēt atbildētājas līguma ietvaros veikto darbu apjomu kopsakarībā ar nekvalitatīvi veiktajiem darbiem un/vai vispār neveiktajiem darbiem, iesniegusi

pārskatu, kurā atspoguļoti atbildētājas izpildītie un neizpildītie darbi, kā arī to darbu apjoms, kurus objektā pēc līguma laušanas paveikusi SIA

,,R.K.C.F.Renesanse”. Minētajā pārskatā visaptveroši esot atspoguļots visu veikto darbu apjoms un ar to saistītie izdevumi līguma un uzņēmuma līguma

ietvaros.

Prasītājas ieskatā no pirmās instances tiesas sprieduma neizriet, ka tiesa, taisot spriedumu daļā par darbu, kurus veikusi SIA

,,R.K.C.F.Renesanse”, lai pabeigtu dzīvojamās mājas /adrese/ vienkāršoto renovāciju, sadārdzinājumu, izvērtējusi prasītājas iesniegto rakstveida

pierādījumu kopumu, kas atspoguļo summas 123 112,42 EUR pamatotību.

Turklāt prasītāja uzskata, ka tā kā pirmās instances tiesa spriedumā atzinusi, ka prasītāja bijusi spiesta noslēgt uzņēmuma līgumu, lai pabeigtu

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vienkāršoto renovāciju atbildētājas rīcības dēļ, tad tikai ar tāda fakta atzīšanu ir pietiekami, lai konstatētu cēlonisko

sakaru starp atbildētājas rīcību, neizpildot līgumu norādītajā termiņā, un darbu sadārdzinājumu.

[26.1.] Lietā nav strīda un tas nostiprināts arī pirmās instances tiesas spriedumā, ka līgums un uzņēmuma līgums noslēgti atklāta konkursa ietvaros,

rīkojot publiska iepirkuma procedūru.

Prasītāja uzskata, ka pirmās instances tiesa, taisot spriedumu, nav izpratusi atkārtotas iepirkuma procedūras izsludināšanas izšķirošo lomu šajā

gadījumā, jo prasītāja kā pasūtītāja izsludinājusi atklātu konkursu par konkrētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vienkāršotu renovāciju, savukārt

pretendenti iesnieguši savus piedāvājumus to darbu veikšanai, kas norādīti izsludinātā konkursa tehniskajā specifikācijā, proti, to darbu, kuru izpildi, nav

veikusi atbildētāja.

Pretendenti, iesniedzot piedāvājumus, pirms tam izvērtē darbu apjomu, objekta sarežģītības pakāpi, darbaspēka izmaksas, materiālu izmaksas un

citus kritērijus, kas kopsummā veido līgumcenu, lai veiktu līgumā noteikto būvdarbu izpildi. Prasītāja iepirkuma procedūras ietvaros izvērtējusi visus

piedāvājumus, attiecīgi no tiem izvēloties tā pretendenta piedāvājumu, kurš ne tikai atbildis piedāvājuma izvēles kritērijiem, bet konkrētajā gadījumā arī

bija saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums.

Prasītājas kā iepirkuma procedūras pasūtītājas kompetencē neietilpusi objekta būvdarbu kopējo izmaksu noteikšana. Proti, objektā veicamo

būvdarbu izmaksas nosaka pretendenti, vadoties no jau iepriekš norādītajiem kritērijiem. Izsludinot jaunu konkursu, nav iespējams garantēt, un to kā

pienākumu nenosaka arī publisko iepirkumu procedūru regulējošie normatīvie akti, būvdarbu kopējo izmaksu saglabāšanu iepriekš noslēgta līguma

izmaksu ietvaros, tajā skaitā, materiālu, darbaspēka u.c. Tādejādi, izsludinot atkārtotu konkursu, SIA „Valmieras Namsaimnieks” bija jāvadās tikai un

vienīgi no tiem piedāvājumiem un cenām, kurus pretendenti kā piedāvājumus iesnieguši atkārtoti izsludinātajā iepirkuma procedūrā saistībā ar projektu

„Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vienkāršota renovācija /adrese/” Eiropas Savienības fonda projekta Nr.3DP/3.4.4.1.0/09APIA.MA/076

„Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi”.

Tā kā atbildētājas rīcības rezultātā prasītāja bijusi spiesta veikt atkārtotu iepirkuma procedūru kā rezultātā noslēgts uzņēmuma līgums, tad prasītājas

ieskatā nevar pastāvēt šaubas, ka starpība, kas izveidojusies starp līguma summu, par kuru līgums nav izpildīts, un uzņēmuma līgumu, 123 112,42 EUR

apmērā, uzskatāma par zaudējumiem, kas radušies atbildētājas vainas un rīcības dēļ.

Tāpat arī apelācijas sūdzībā tiek norādīts, ka ir pierādīts cēloniskais sakars starp atbildētājas rīcību, neizpildot līgumu norādītajā termiņā un darbu

sadārdzinājumu, jo tieši atbildētājas vainas dēļ tika izbeigts līgums par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vienkāršotu renovāciju.

Prasītāja kā konkrētās dzīvojamās mājas pārvaldniece dzīvokļu īpašnieku vārdā bija uzņēmusies saistības, kas paredzējušas renovācijas veikšanu

un nav bijusi pieļaujama situācija, ka daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā iesāktie būvdarbi netiktu pabeigti. Turklāt dzīvojamās mājas renovācijas projektam

piesaistīti arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta līdzekļi, kurus bijis nepieciešams apgūt dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku interesēs.

[27] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka lietā nav strīda par to, ka atbildētājai pienākas no prasītājas garantijas nodrošinājums (ieturējums) 13 935,93

EUR apmērā. Tomēr prasītāja uzskata, ka pirmās instances tiesa kļūdaini norādījusi, ka, lai veiktu ieskaitu, tiesai jāapmierina pretprasība daļa par

garantijas nodrošinājumu (ieturējumu) 13 935,93 EUR piedziņu no prasītājas par labu atbildētājai, jo prasītāja savos prasības pieteikuma precizējumos

faktiski esot samazinājusi kopējā prasījuma 150 225,13 EUR apmēru, lūdzot tiesu zaudējumu daļai 13 935,93 EUR apmērā piemērot savstarpējo

ieskaitu.

[28] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumos par prasītājas apelācijas sūdzību norādījusi, ka tajā celtie iebildumi pret pirmās instances tiesas

spriedumu daļā, ar kuru tiesa noraida prasību piedzīt 123 112,42 EUR, ir nepamatoti un noraidāmi.

[29] Prasītāja rakstveida paskaidrojumos par atbildētājas apelācijas sūdzību norādījusi, ka uzskata to par nepamatotu un noraidāmu pilnā apmērā.

[30] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 25.maija spriedumu prasība un pretprasība apmierinātas daļēji, nospriežot:

- piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu par ūdens un elektrības patēriņu objektā 954,66 EUR, tiesas izdevumus 35,06 EUR un ar

lietas vešanu saistītos izdevumus 47,74 EUR, kopā piedzīt 1 037,46 EUR;

- prasību par zaudējumu, kas saistīti ar defektu novēršanu 26 158,05 EUR apmērā piedziņu, par zaudējumu, kas saistīti ar darbu

sadārdzinājumu 123 112,42 EUR apmērā un par līgumsoda piedziņu 21 343,00 EUR apmērā, kopā 170 613,47 EUR piedziņu – noraidīt;

- piedzīt no prasītājas par labu atbildētājai garantijas nodrošinājumu (ieturējumu) 13 935,93 EUR, parādu par padarītiem darbiem

2011.gada novembrī 29 235,52 EUR, parādu par logu un durvju iegādi 8 189,07 EUR, parādu par materiālu iegādi 5 959,76 EUR, tiesas izdevumus 3

478,18 EUR un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 2 866,01 EUR, kopā piedzīt 63 664,47 EUR;

- atbildētājas pretprasību par likumisko nokavējuma procentu piedziņu 20 783,80 EUR apmērā – noraidīt.

[31] Par minēto apelācijas instances spriedumu prasītāja iesniedza kasācijas sūdzību, pārsūdzot to daļā, ar kuru noraidīta prasība un apmierināta

pretprasība.

[32] Par iesniegto kasācijas sūdzību atbildētāja iesniedza rakstveida paskaidrojumus, kuros norādījusi, ka sūdzību uzskata par nepamatotu un tā

esot noraidāma.

[33] Ar Latvijas Republikas Senāta 2020.gada 5.maija spriedumu nospriests Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 25.maija

spriedumu atcelt daļā, ar kuru noraidīta prasība un apmierināta pretprasība.

[34] 2020.gada 28.oktobra tiesas sēdē prasītājas pilnvarotie pārstāvji norādīja, ka apelācijas sūdzība un prasība tiek uzturēta pilnā apjomā.

Tiesas sēdē atbildētājas pilnvarotā pārstāve norādīja, ka apelācijas sūdzība un pretprasība tiek uzturēta pilnā apjomā.

Motīvu daļa

[35] Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus un novērtējusi apelācijas sūdzību motīvus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība par zaudējumu 149

270,47 EUR, līgumsoda 21 343,00 EUR piedziņu un ieskaita piemērošanu ir pamatota un apmierināma, savukārt pretprasība daļā par garantijas

nodrošinājuma 13 935,93 EUR piedziņu ir pamatota un apmierināma, bet daļā par parāda 43 384,35 EUR piedziņu noraidāma.

[36] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar

apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

[36.1.] Par minēto pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi atbildētāja, pārsūdzot to daļā par zaudējumu 27 112,71 EUR un

līgumsoda 21 343,00 EUR piedziņu, kā arī daļā ar kuru noraidīta pretprasība par parāda 43 384,59 EUR un likumisko procentu 20 783,80 EUR

piedziņu.

Prasītāja pārsūdzējusi pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīta prasība un daļā, ar kuru apmierināta pretprasība, lūdzot apmierināt

prasību daļā par zaudējumu 123 112,42 EUR piedziņu no atbildētājas, savukārt pretprasību noraidīt pilnībā.

Ar Latvijas Republikas Senāta 2020.gada 5.maija spriedumu nospriests Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 25.maija

spriedumu atcelt daļā, ar kuru noraidīta prasība par zaudējumu 123 112,00 EUR un līgumsoda 21 343,00 EUR piedziņu un apmierināta pretprasība par

parāda 43 384,59 EUR piedziņu.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 25.maija spriedums stājies likumīgā spēkā daļā, ar kuru apmierināta prasība par parāda

par ūdens un elektrības patēriņu objektā 954,66 EUR piedziņu un noraidīta pretprasība par likumisko nokavējuma procentu piedziņu 20 783,80 EUR

apmērā.

Līdz ar to izskatāma prasība daļā par zaudējumu, kas saistīti ar darbu sadārdzinājumu, 123 112,42 EUR apmērā piedziņu, zaudējumu, kas saistīti

ar defektu novēršanu, 26 158,05 EUR apmērā piedziņu un līgumsoda 21 343,00 EUR apmērā piedziņu par darbu kavējumu laika periodā no 2011.gada

18.decembra līdz 2012.gada 6.februārim, kā arī par ieskaita piemērošanu garantijas nodrošinājumam (ieturējumam) 13 935,93 EUR apmērā.

Savukārt pretprasība ir izskatāma daļā par parāda piedziņu par 2011.gada novembra darbu apmaksu 29 235,52 EUR apmērā, parāda par logu un

durvju iegādi 8 189,07 EUR apmērā un materiālu iegādi 5 959,76 EUR apmērā piedziņu.

[37] Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic, ja tiesa atzīst, ka zemākas instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma

193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija, izskatot lietu, konstatē pamatu pievienoties pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, izņemot daļā, ar kuru noraidīta

prasība par zaudējumu sakarā ar darbu sadārdzinājumu 123 112,42 EUR apmērā piedziņu, kopumā atzīstot, ka pirmās instances tiesa veikusi pareizu

lietas apstākļu novērtējumu un izdarījusi secinājumus, kurus pamatojusi ar tiesību normām.

Izvērtējot atbildētājas apelācijas sūdzības argumentus, Civillietu tiesas kolēģija nekonstatē kādus apstākļus, kas būtu par pamatu pirmās instances

tiesai pretēju secinājumu izdarīšanai attiecībā par prasības apmierināto daļu un noraidīto pretprasību, jo atbildētājas apelācijas sūdzības argumenti faktiski

ir analoģiski izteiktajiem iebildumiem, kuriem vispusīgu un pareizu novērtējumu ir sniegusi jau pirmās instances tiesa.

[38] Civillietu tiesas kolēģija atzīst par pareizu prasītājas apelācijas sūdzības argumentu, ka pirmās instances tiesa, secinot, ka atbildētāja pieļāvusi

darbu izpildes kavējumu un atbildētājas vainas dēļ izbeigts pušu noslēgtais līgums, nepamatoti secinājusi, ka nepastāv cēloniskais sakars starp atbildētājas

rīcību, neizpildot līgumu noteiktajā termiņā, un darbu sadārdzinājumu.

Pirmās instances tiesa pamatoti atzina, ka prasītājai nācās atkārtoti izsludināt iepirkuma procedūras konkursu un noslēgt 2012.gada 10.decembra

uzņēmuma līgumu, tieši sakarā ar atbildētājas pieļauto darbu izpildes termiņa nokavējumu, kas bija pamats 2011.gada 31.jūlija uzņēmuma līguma

vienpusējai izbeigšanai.

Taču pirmās instances tiesas ieskatā lietā nav gūti pierādījumi, ka tieši atbildētājas rīcības dēļ vēl neizpildīto darbu izmaksas ir palielinājušās, jo

fakts, ka tika izsludināts jauns iepirkums un noslēgts jauns līgums par renovācijas darbu pabeigšanu, nepierādot sadārdzinājuma pamatojumu.

Šādam secinājumam Civillietu tiesas kolēģija nevar pievienoties, jo konkrētajā gadījumā pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā faktu, ka

dzīvojamās mājas /adrese/ vienkāršotā renovācija veikta publiskā iepirkuma rezultātā, noslēdzot gan 2011.gada 31.jūlija uzņēmuma līgumu Nr.4-5/11

(1.sējuma lietas lapas Nr.201.-210.), gan arī noslēdzot starp prasītāju un SIA “R.K.C.F.Renesanse” 2012.gada 10.decembra uzņēmuma līgumu Nr.4-

5/29 (1.sējuma lietas lapas Nr.57.-66.).

Līdz ar to, apspriežot darbu izmaksu cenas un to sadārdzinājumu, jāņem vērā, ka, noslēdzot līgumus publiskā iepirkuma procedūras rezultātā,

būvdarbu izpildes summa ir atkarīga no publiskā iepirkuma konkursa pretendentu piedāvājuma, kuri savukārt izteikuši piedāvājumu atbilstoši aktuālajām

cenām. Kā to pamatoti norāda prasītāja apelācijas sūdzībā, izsludinot jaunu konkursu, nav iespējams garantēt, un to kā pienākumu nenosaka arī publisko

iepirkumu procedūru regulējošie normatīvie akti, būvdarbu kopējo izmaksu saglabāšanu iepriekš noslēgta līguma izmaksu ietvaros, tajā skaitā, materiālu,

darbspēka u.c..

Tā kā atkārtots iepirkuma procedūras konkurss tika izsludināts, jo atbildētājas vainas dēļ netika darbi pabeigti pielīgtajā 18 nedēļu termiņā, proti,

līdz 2011.gada 18.decembrim, atzīstams, ka darbu sadārdzinājums radies tāpēc, ka atkārtotajā iepirkuma procedūras konkursā piedāvājumos izteiktas

citas cenas, kas arī noteica darbu pabeigšanas reālās izmaksas.

Lietā nav strīda, ka 2012.gada 10.decembra uzņēmuma līgumā paredzētie darbi ir izpildīti un prasītāja veikusi samaksu, līdz ar ko attiecīgā

zaudējumu summa 123 112,42 EUR apmērā ir piedzenama no atbildētājas, jo minēto maksājumu prasītājai nācās veikt tieši tāpēc, ka atbildētāja pieļāva

darbu izpildes termiņa nokavējumu, kas bija pamats līguma izbeigšanai, savukārt SIA “R.K.C.F.Renesanse” pabeidza ēkas /adrese/ renovāciju un

izpildīja atbildētājas nepabeigtos darbus.

[39] Atbildētājas apelācijas sūdzības arguments, ka darbu izpildes termiņa kavējums radies sakarā ar prasītājas rīcību, novilcinot būvdarbu

uzsākšanas laiku, kā arī nenodrošinot darba fronti, kā arī starp pusēm pastāvējusi vienošanās par tehnoloģisko pārtraukumu, noraidāmi kā nepamatoti.

[39.1.] Izskatāmajā lietā ir būtiski ņemt vērā faktu, ka, tā kā 2011.gada 31.jūlija uzņēmuma līgums Nr.4-5/11 (1.sējuma lietas lapas Nr.201.-

210.) noslēgts publiskā iepirkuma procedūras rezultātā, tad, izskatot lietu, jāņem vērā publisko iepirkumu regulējošās tiesību normas, uz ko norādīts arī

Latvijas Republikas Senāta 2020.gada 5.maija spriedumā.

Atbilstoši atklātā konkursa iepirkuma Nr.VN2011/13 ERAF „Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vienkāršota renovācija /adrese/” Eiropas

Savienības fonda projekta Nr.3DP/3.4.4.1.0/09APIA.MA/076 “Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ energoefektivitātes paaugstināšanas

pasākumi” ietvaros” nolikumam, atbildētājas iesniegtais piedāvājums tai ir saistošs 120 dienas, skaitot no piedāvājumu atvēršanas dienas.

Lietā nav strīda, ka pēc sākotnēji izsludinātā atklātā konkursa piedāvājumu atvēršanas atbildētāja 2011.gada 6.maijā saņēma paziņojumu par

atbildētāja piedāvājuma izvēli, līdz ar ko nav pamata secinājumam, ka prasītāja nebūtu ievērojusi līguma noslēgšanas termiņu.

Turklāt, ņemot vērā, ka projekts tika īstenots ar Eiropas Reģionālas attīstības fonda atbalstu, iepirkuma procedūras dokumentācija tika nodota

izvērtēšanai arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, kas to veic 20 darba dienu laikā. Tāpat laika periodā līdz uzņēmuma līguma parakstīšanai tika

atkārtoti risināts jautājums par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļa īpašnieka kopības lēmuma pieņemšanu par pilnvarojumu prasītājai slēgt

uzņēmuma līgumu, sakarā ar to, ka viena dzīvokļa īpašnieka pilnvarotā persona bija vērsusies Valsts policijā par 2011.gada 17.maija dzīvokļa īpašnieku

kopsapulces leģimitāti.

Līdz ar to secināms, ka līguma parakstīšana 2011.gada 31.jūlijā atbilda iepirkuma procedūras noteikumiem un šajā laika periodā tika risināti ar

uzņēmuma līguma noslēgšanu saistīti jautājumi.

[39.2.] Apelācijas sūdzības argumentu, ka prasītāja ar savu bezdarbību kavējusi darbu izpildi, Civillietu tiesas kolēģija noraida kā nepamatotu.

Kā tiek norādīts apelācijas sūdzībā, atbildētājas ieskatā prasītāja ir vainojama arī līguma savlaicīgā neizpildē, jo nenodrošināja piekļuvi vietai, kas

nepieciešama slīpā jumta izvietošanai, jo tajā atradās interneta un TV kabeļi, kā arī nesošajā sienā konstatēta plaisa, kuras stiprināšanai nepieciešams

lēmums.

No 2011.gada 12.septembra un 2011.gada 3.oktobra būvsapulces protokoliem (1.sējuma lietas lapas Nr.186,196), ar ko atbildētāja pamato

apelācijas sūdzībā iepriekš izteiktos argumentus, redzams, ka minētie jautājumi izskatīti sapulcē un lemts par to risināšanu. Taču secinājumam, ka šie

apstākļi kavētu darbu izpildi, turklāt tādā apmērā, ka atbildētāja tieši tāpēc nevarēja ievērot darbu izpildes termiņu, minētie protokoli nedod pamatu.

Arī vērtējot šos protokolus kopsakarā ar visiem pārējiem lietas materiāliem, nav pamata secināt, ka prasītāja ar savu rīcību kavēja darbu izpildi.

No šiem pašiem protokoliem, uz ko atsaucas atbildētāja, kā arī no citiem būvsapulces protokoliem (1.sējuma lietas lapas Nr.138., 146., 171., 173.,

176., 179., 182., 188., 191., 196.) redzams, ka arī no prasītājas puses tiek izteikti iebildumi gan par veikto darbu kvalitāti un apjomu, turklāt tiek izlemti

jautājumi, kādi darbi jāveic, lai novērstu šķēršļus būvdarbu veikšanai.

Turklāt jau 2011.gada 12.septembra un 19.septembra būvsapulcēs tiek risināts jautājums, ka nav iesniegts darba veikšanas projekts ar reālo darba

laika grafiku, līdz ar ko būvdarbu vadītājam /pers. U/ noteikts to iesniegt sākotnēji līdz 2011.gada 15.septembrim, tad līdz 2011.gada 23.septembrim,

taču vēl 2011.gada 21.novembrī šāds grafiks nav iesniegts (1.sējuma lietas lapas Nr.146., 191., 196.).

Situācijā, kad vēl 2011.gada 21.novembrī nav iesniegts darbu izpildes grafiks, apgalvojumam, ka kādus darbus nav iespējams veikt, jo prasītāja

nav nodrošinājusi darba fronti, nav nekāda pamata, jo nav iespējams pārbaudīt, kādus darbus, atbilstoši grafikam, atbildētāja nav varējusi izpildīt minētā

iemesla dēļ. Līdz ar to apgalvot, ka būvdarbi aizkavējušies tieši tāpēc, ka prasītāja nav nodrošinājusi darba fronti, ir nepamatoti un neatbilstoši lietā

esošajiem pierādījumiem.

Lai gan 2011.gada 1.novembra vēstulē (2.sējuma lietas lapas Nr.8-9) atbildētāja norāda, ka darbu izpildes grafiks esot ticis iesniegts konkursa

dokumentācijas komplektā, un tas būtu tikai aktualizējams ar darbu sākšanas un pabeigšanas datumu konkretizāciju, minētais apstiprina faktu, ka reālo

darbu laiku izpildes grafiks nav ticis sagatavots.

Attiecībā par apelācijas sūdzības argumentu, ka pirmās instances tiesa nepamatoti ietvērusi spriedumā liecinieka /pers. J/ citātu, ka „priekšmetu

atrašanās kāpņu telpās un pagrabā ir tikai celtnieku nolaidība, jo ja to neizdara iedzīvotājs, to izdara celtnieks” un tas pauž sprieduma kontekstā domu,

ka darba frontes atbrīvošanu ir atbildētāja kompetence, Civillietu tiesas kolēģija noraida kā nepamatotu. Liecinieka/pers. J/ liecības ir ietvertas sprieduma

aprakstošajā daļā, savukārt tiesas secinājumi sprieduma motīvu daļā nav pamatoti ar šādu liecinieka izteikumu.

[39.3.] Attiecībā par pušu vienošanos par tehnoloģisko pārtraukumu līdz 2012.gada 1.maijam, Civillietu tiesas kolēģija nekonstatē, ka šāda

vienošanās pastāvētu starp pusēm un ka tā būtu pieļaujama.

Fakts, ka šādas pārrunas par neatbilstošiem laika apstākļiem darbu veikšanai bijušas un arī 2011.gada 7.novembra vēstulē atbildētajai prasītāja ir

atbalstījusi būvdarbu pārtraukumu no 2011.gada 7.novembra līdz 2012.gada 1.maijam, nemaina līguma izpildes termiņu, ne arī faktu, ka šāda vienošanās

par līguma termiņa pagarinājumu nav noslēgta. 2011.gada nogalē, savstarpējā sarakstē, prasītāja arī konkrēti norāda, ka šāda vienošanās netiks noslēgta.

Līdz ar to atbildētājai nebija nekāda tiesiska pamata secināt, ka starp pusēm šāda vienošanās pastāvētu un tas atbrīvotu atbildētāju no 2011.gada

31.jūlija uzņēmuma līgumā pielīgtajām darbu izpildes termiņa neievērošanas sekām.

Turklāt konkrētajā gadījumā atbilstoši Civilprocesa likuma 476.panta pirmajai daļai, vērā ņemams Latvijas Republikas Senāta 2020.gada 5.maija

spriedumā norādītais, ka grozījumi Publisko iepirkumu likumā, ar kuriem iekļauts regulējums par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozīšanu

(Publisko iepirkumu likuma 67.1pants) un uz kuru atsaucas prasītāja savā kasācijas sūdzībā, stājās spēkā tikai 2012.gada 1.augustā, t.i., pēc konkrētā

publiskā iepirkuma noslēgšanās. Tomēr, ņemot vērā, ka minētais regulējums sakrīt ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgu judikatūru (piemēram,

Eiropas Savienības Tiesas 2008.gada 19.jūnija spriedums lietā „Pressetext Nachrichtenagentur”, C-454/06, ECLI:EU:C:2008:351) un pēc

būtības ticis piemērots jau iepriekš, jo tas izriet no iepirkumu jomas regulējušā atklātības un vienlīdzības attieksmes principa, tad Senāta ieskatā, lemjot

par iepirkuma līguma grozījumiem, šajā normā ietvertie principi bija jāņem vērā arī pirms attiecīgo grozījumu veikšanas Publisko iepirkumu likumā.

Līdz ar to, ņemot vērā, ka 2011.gada 31.jūlija uzņēmuma līgums ir noslēgts publiskā iepirkuma konkursa rezultātā, un līguma termiņš Eiropas

Savienības tiesas judikatūras izpratnē ir vērtējams kā būtisks līguma grozījums, un pēc publiska iepirkuma slēgšanas tiesību piešķiršanas nav pieļaujams,

ka prasītāja kā pasūtītāja un atbildētāja kā izraudzītais pretendents varētu izdarīt grozījumus, kas būtiski atšķiras no sākotnējā līguma noteikumiem,

secināms, ka puses šādu vienošanos par tehnoloģisko pārtraukumu un līguma termiņa pagarināšanu nebija tiesīgas slēgt, neizsludinot jaunu iepirkuma

procedūras konkursu.

[40] Līdz ar to, konstatējot būvdarbu izpildes pabeigšanas termiņa kavējumu, ir pamats piedzīt prasītājas prasīto līgumsodu 21 343,00 EUR

apmērā, kā to pamatoti jau atzinusi pirmās instances tiesa.

[41] Apelācijas sūdzības arguments, ka pirmās instances tiesa nepamatoti atzinusi, ka prasītājas pieaicinātie eksperti, kas sastādījuši 2013.gada

31.jūlija apsekošanas aktu, ir atzīstami par atbilstošiem, ievērojot 2011.gada 31.jūlija uzņēmuma līgumu, noraidāms kā nepamatots un neatbilstošs lietas

faktiskajiem apstākļiem.

Pirmās instances tiesa ir vērtējusi Latvijas Būvinženieru savienības speciālista /pers. B/ 2012.gada 27.februāra tehniskās ekspertīzes aktu

(2.sējuma lietas lapas Nr.52), turklāt kopsakarā ar /pers. B/ liecībām, pamatoti atzīstot, ka minētais akts nav pretrunā ar 2011.gada 30.decembra aktu

par būvdarbu izpildi.

Vērā ņemams apstāklis, ka Latvijas Būvinženieru savienības speciālista /pers. B/ 2012.gada 27.februāra tehniskās ekspertīzes akts sastādīts

2012.gada 27.februārī un apsekota ir viena ēka, proti, dzīvojamās mājas /adrese/, nevis visa ēka.

2013.gada 31.jūlija apsekošanas aktā konstatētas fasādes sienas plaisas, fasādes pilastru siltinājuma, logu aiļu, loga skārda palodžu un lodžiju

margu defekti. Ņemot vērā, ka eksperts /pers. B/ ir vizuāli apsekojis mājas 2.korpusu, nav secināms, ka visas mājas fasādei nav vispār bijuši bojājumi,

turklāt šāds defekts var rasties arī laika gaitā, jo atbilstoši /pers. B/ konstatējam ārējā apdare vēl nav veikta.

Eksperts /pers. B/ vizuāli apsekojis tikai korpusā Nr.2 logus, arī tad konstatējot, ka logu montāžas procesi vietām vēl ir nobeidzami, līdz ar to

Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā nav pamata atzīt, ka kaut vai tikai 2.korpusā logu montāžas darbi būtu pilnībā kvalitatīvi izpildīt. Savukārt pārējie

eksperta /pers. B/ apsekotie objekti, nemaz nav 2013.gada 31.jūlija aktā fiksēti kā defekti, proti, ieejas jumtiņi, ieejas bloka piebūves, kāpņu telpas.

Lietā nav arī strīda, ka līdz 2013.gada 31.jūlijam tikai atbildētāja veikusi būvdarbus šajā objektā.

Līdz ar to pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka prasītājas labā piedzenami zaudējumi 26 158,05 EUR apmērā sakarā ar 2013.gada 31.jūlija

apsekošana aktā konstatēto defektu novēršanu, ko veikusi SIA „R.K.C.F.Renesanse”.

[42] Civillietu tiesas kolēģija arī pilnībā pievienojas pirmās instances tiesas motīviem attiecībā par pretprasības noraidīto daļu, kas attiecas uz

parādu par izpildīto darbu 2011.gada novembrī samaksu 29 235,52 EUR apmērā, secinot, ka šādu darbu veikšanai nav konstatēti pierādījumi.

Pēc vispārēja noteikuma prasībās atlīdzināt zaudējumus, kas radušies sakarā ar saistības neizpildīšanu, prasītājam jāpierāda: pirmkārt, tiesība prasīt

izpildīšanu, t.i., viņam jāpierāda tiesiskas attiecības esība, uz kuras pamata atbildētājam pienākas izpildīt; otrkārt, izpildīšanas termiņa iestāšanās; treškārt,

prasot zaudējumu atlīdzību – zaudējuma apmērs (sk. Civillikuma 1401., 1402., 1785.pantu). Savukārt atbildētājam pēc analoģijas ar Civillikuma

1838.pantu jāpierāda, ka viņš savu no līguma izrietošo saistību ir izpildījis, jo viņa pienākums izteicies darbībā (sk. arī Bukovskis V. Civilprocesa

mācību grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933, 774.lpp.).

Ņemot vērā minēto, tiesību doktrīnā nostiprināto pierādījumu nastas sadales principu starp pusēm prasībā, atbildētajai jāpierāda darbu, par kuriem

tiek prasīta samaksa, izpildījums un to samaksas apmērs.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, Civillietu tiesas kolēģija nekonstatē, ka atbildētāja būtu veikusi kādus darbus novembrī, un prasītāja tos nebūtu

apmaksājusi.

Ar 2011.gada 30.decembra aktu, ko sastādījis SIA „Agroprojekts” vadītājs /pers. E/ un Latvijas Būvinženieru speciālists /pers. G/, fiksēti darbi,

ko atbildētāja veikusi līdz minētajam datumam. Atbildētāja nav izteikusi iebildumus, ka aktā būtu norādīti kādi darbi, ko atbildētāja nebūtu veikusi. Līdz

ar to secināms, ka lietā nav strīda, ka atbildētāja minētos darbus izpildījusi un tāpat nav strīda, ka prasītāja savukārt tos apmaksājusi.

Kā pierādījumu saviem apgalvojumiem par veiktajiem darbiem 2011.gada novembrī, atbildētāja iesniegusi aktu Nr.3 par 2011.gada novembrī

izpildītajiem darbiem (4.sējuma lietas lapas Nr.9.-19.), ko vienpusēji parakstījusi atbildētāja.

Atbilstoši 2011.gada 31.jūlija uzņēmuma līguma 7.1.punktam, akts par iepriekšējā mēnesī izpildītajiem būvdarbiem atbildētājai bija iesniedzams

prasītājai līdz katra nākošā kalendārā mēneša 1.datumam un atbilstoši 7.1.punktam to pārbauda un akceptē prasītāja kā pasūtītājs un būvuzraugs. Lietā

nav strīda, ka minētā kārtība nav ievērota un prasītāja nav akceptējusi šo aktu.

Kā to norāda Latvijas Republikas Senāts 2020.gada 5.maija spriedumā, lai noskaidrotu lietas apstākļus, kas ietilpst pierādīšanas priekšmetā,

izskatot lietas, kas saistītas ar būvniecības procesu, jāņem vērā arī šo procesu vispārējais tiesiskais regulējums, cita starp, ka atbilstoši Vispārējiem

būvnoteikumiem (sk. Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr. 112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 116.6. un 140.punktu) katrā

būvobjektā ir jābūt būvdarbu žurnālam, kurā atspoguļo darba gaitu būvobjektā no sākuma līdz nodošanai ekspluatācijā. Līdz ar to, ņemot vērā, ka

būvdarbu žurnāls uzskatāms par pirmo izpildes dokumentu (..) tad, vērtējot apstākļus, kas saistīti ar būvniecības procesa norisi, tajā ietverto informāciju

nevar atstāt bez ievērības.

Kā redzams no jau iepriekš minētajiem būvsapulces protokoliem (1.sējuma lietas lapas Nr.138., 146., 171., 173., 176., 179., 182., 188., 191.,

196.), būvdarbu žurnāls prasītājai nav bijis pieejams, kā arī apelācijas instances tiesas sēdē atbildētājas pārstāve norādīja, ka sakarā ar Senāta norādi par

minētā dokumenta būtiskumu strīda izšķiršanā nekādi papildus pierādījumi, tajā skaitā būvdarbu žurnāls, netiks iesniegti.

Turklāt, kā jau iepriekš tiesa secināja, būvdarbu gaitā līdz pat 2011.gada 21.novembrim no atbildētājas puses nav iesniegts darbu izpildes grafiks,

līdz ar ko pat nav iespējams pārbaudīt kādi iespējamie darbi varētu tikt veikti 2011.gada novembrī.

Nekonstatējot kādu darbu izpildi 2011.gada novembrī, nav pamata izvērtēt to samaksas apmēru. Līdz ar ko pretprasība par parādu par

2011.gada novembrī veikto darbu izpildi 29 235,52 EUR apmērā ir noraidāma.

Izvērtējot lietā jau esošos pierādījumus, Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata izdarīt kādus pretējus pirmajai instancei veiktus secinājumus, noraidot

pretprasību par parāda 29 235,52 EUR apmērā piedziņu.

[43] Civillietu tiesas kolēģija pievienojas arī pilnībā pirmās instances tiesas motivācijai, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, ka būtu kādi atbildētājas

pasūtīti un apmaksāti materiāli, iekārtas vai būvizstrādājumi, kas uz līguma izbeigšanas brīdi nebija iebūvēti objektā un, kas faktiski būtu atradušies

būvlaukumā.

Atbilstoši 2011.gada 31.jūlija uzņēmuma līguma 14.6.punktam, izbeidzot līgumu pēc pasūtītāja iniciatīvas, tad izpildītāja pasūtītos un apmaksātos

materiālus, iekārtas, būvizstrādājumus, kas uz līguma izbeigšanas brīdi nav iebūvēti objektā un, kas atrodas faktiski būvlaukumā, tiek fiksēti pieņemšanas

- nodošanas aktā un pasūtītājs tos apmaksā pēc attiecīgo dokumentu saņemšanas no izpildītāja un pēc apmaksas tie pāriet pasūtītāja īpašumā.

Minētā kārtībā atbildētājas tāmēs (4.sējuma lietas lapas Nr.20., 21.) norādītās preces (logi un durvis) 8 189,07 EUR vērtībā un materiāli 5

959,76 EUR nav fiksētas.

No minētajām tāmēm nav iespējams secināt, ka logi un durvis, kā arī materiāli iegādāti tieši 2011.gada 31.jūlija līguma izpildei.

Iztrūkstot būvdarbu žurnālam, nav iespējams arī pārbaudīt piegādāto materiālu uzskaiti, attiecīgi salīdzinot to apmaksu.

Atbildētājas arguments, ka minētās preces un materiāli neatradās būvlaukumā, jo atbildētāja, ievērojot pienācīgu rūpību, glabāja tās savā noliktavā,

noraidāms, jo šāda rīcība neatbilst ne līguma nosacījumiem, ne arī kādai pušu vēlākai vienošanās.

Turklāt vērā ņemams fakts, ka attiecībā par logu nomaiņu, jau 2011.gada 19.septembra būvsapulcē tiek risināts jautājums, ka gadījumā, ja

atsevišķu dzīvokļu īpašnieki atsakās no logu nomaiņas, šiem dzīvokļiem logi nav jāpasūta (1.sējuma lietas lapas Nr.191.).

[44] Jautājums, par kuru pusēm faktiski pēc būtības nepastāv strīds, ir, ka atbildētājai pienākas no prasītājas garantijas nodrošinājums (ieturējums)

13 935,93 EUR apmērā.

Pirmās instances tiesa pamatoti atsaukusies gan uz judikatūru, gan tiesību doktrīnu, secinot, ka, lai veiktu ieskaitu, ir apmierināma pretprasība par

garantijas nodrošinājumu (ieturējumu) 13 935,93 EUR apmērā piedziņu, vienlaicīgi dzēšot to.

Lietā nav strīda, ka prasītāja jau nav iekļāvusi minēto summu zaudējumu aprēķinā, līdz ar ko ir atzīstams, ka piemērojams savstarpējs ieskaits,

atzīstot, ka par labu SIA „REATON” piedzītais garantijas nodrošinājums (ieturējums) 13 935,93 EUR apmērā ir dzēsts.

[45] Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija secina, ka prasība daļā par zaudējumu 149 270,47 EUR, līgumsoda 21 343,00 EUR piedziņu un

ieskaita piemērošanu, kā arī prasītājas iesniegtā apelācijas sūdzība ir pamatota un apmierināma, savukārt pretprasība daļā par garantijas nodrošinājuma

13 935,93 EUR piedziņu ir pamatota un apmierināma, piemērojot ieskaitu, bet daļā par parāda 43 384,35 EUR piedziņu un atbildētājas iesniegtā

apelācijas sūdzība kā nepamatota ir noraidāma. Līdz ar to atzīstams, ka pirmās instances tiesa kopumā, izņemot attiecībā par zaudējumu, ko veido

būvdarbu sadārdzinājums, 123 112,42 EUR apmērā, pareizi novērtējusi visus lietas apstākļus, tos pamatoti saistot ar lietā gūtajiem pierādījumiem.

[46] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta (..).

[47] Prasība tiek apmierināta daļā par zaudējumu 149 270,47 EUR, līgumsoda 21 343,00 EUR piedziņu un ieskaita piemērošanu.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja, ceļot prasību, samaksājusi valsts nodevu 3 316,37 EUR apmērā (1.sējuma lietas lapa Nr.9.) un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,24 EUR (1.sējuma lietas lapa Nr.9A), tāpat arī prasītāja veikusi valsts nodevas samaksu par apelācijas sūdzības

iesniegšanu 2 939,44 EUR apmērā (4.sējuma lietas lapas Nr.227., 228.), kopā samaksu veicot 6 261,05 EUR.

Ņemot vērā minēto atzīstams, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6

261,05 EUR apmērā.

Savukārt pretprasība daļā par garantijas nodrošinājuma 13 935,93 EUR piedziņu ir pamatota un apmierināma, piemērojot ieskaitu, bet daļā par

parāda 43 384,35 EUR piedziņu ir noraidāma.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētāja, ceļot pretprasību, samaksājusi valsts nodevu 2 178,72 EUR (4.sējuma lietas lapas Nr.23., 40.,

50.).

Ņemot vērā, ka atbildētājas celtā pretprasība apmierināta daļā par garantijas nodrošinājuma 13 935,93 EUR apmērā piedziņu, tad atzīstams, ka no

prasītājas par labu atbildētājai piedzenama samaksātā valsts nodeva par iesniegto pretprasības pieteikumu 737,60 EUR apmērā.

[48] Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1) punkta c) apakšpunkts noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros

- izdevumi advokāta palīdzības samaksai - atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības

summa pārsniedz 57 001 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 5 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas.

[49] No civillietas materiāliem redzams, ka prasītāja veikusi maksājumus zvērinātam advokātam par juridisko palīdzību pirmajā instancē 2 515,30

EUR (4.sējuma lietas lapas Nr.88., 90., 92., 170., 172.), apelācijas instancē 2 318,67 EUR (5.sējuma lietas lapas Nr.24., 26., 27.), kopā 4 833,97

EUR.

Ņemot vērā minēto atzīstams, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai 4

833,97 EUR apmērā.

[50] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu no zaudējušās puses valsts ienākumos piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi (ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi).

Lietā konstatējams, ka iztiesāšanas laikā pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā radušies ar tiesas paziņojumu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi. Kopējie izdevumi sastāda 12,11 EUR.

Ņemot vērā minēto atzīstams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētājas un prasītājas Tiesu administrācijas

labā piespriežami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 12,11 EUR apmērā, proti, no prasītājas 6,05 EUR un no atbildētājas 6,06 EUR.

[51] Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmā daļa noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par

personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad

spriedums izpildāms nekavējoties. Un minētā panta otrā daļa noteic, ka sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka lietas dalībniekiem nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

SIA “VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” prasību pret SIA “REATON” par zaudējumu 149 270,47 EUR apmērā, līgumsoda 21 343,00 EUR

apmērā piedziņu un ieskaita piemērošanu apmierināt.

SIA “REATON” pretprasību pret SIA “VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” daļā par garantijas nodrošinājuma (ieturējuma) 13 935,93 EUR

apmērā piedziņu apmierināt, daļā par parāda 43 384,35 EUR apmērā piedziņu – noraidīt.

Piedzīt no SIA “REATON”, reģistrācijas numurs 40003015277, par labu SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas numurs

44103022271, zaudējumus 149 270,47 EUR (viens simts četrdesmit deviņi tūkstoši divi simti septiņdesmit euro un četrdesmit septiņi centi),

līgumsodu par laiku no 2011.gada 18.decembra līdz 2012.gada 6.februārim 21 343,00 EUR (divdesmit viens tūkstotis trīs simti četrdesmit trīs euro)

apmērā, kopā 170 613,47 EUR (viens simts septiņdesmit tūkstotis seši simti trīspadsmit euro un četrdesmit septiņi centi), kā arī tiesāšanās

izdevumus 6 261,05 EUR (seši tūkstoši divi simti sešdesmit viens euro un pieci centi), ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības

samaksai 4 833,97 EUR (četri tūkstoši astoņi simti trīsdesmit trīs euro un deviņdesmit septiņi centi) apmērā, kopā piedzenot 181 708,49 EUR

(viens simts astoņdesmit viens tūkstotis septiņi simti astoņi euro un četrdesmit deviņu centi) apmērā.

Samaksa veicama SIA “VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” kontā AS DNB banka, kods RIKOLV2X, konts LV76RIKO0002010723862; AS

Swedbanka, kods HABALV22, konts LV79HABA0551000436550; AS SEB banka, kods UNLALV2X, konts LV43UNLA0050000123558; AS

Norvik banka, kods LATBLV22, konts LV88LATB0002010096349; AS Citadele banka, kods PARXLV22, konts LV86PARX0012487560001.

Piedzīt no SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas numurs 44103022271, par labu SIA “REATON”, reģistrācijas numurs

40003015277, garantijas nodrošinājumu (ieturējumu) 13 935,93 EUR (trīspadsmit tūkstoši deviņi simti trīsdesmit pieci euro un trīsdesmit pieci

centi) apmērā un piemērot savstarpēju ieskaitu, atzīstot, ka par labu SIA “REATON”, reģistrācijas numurs 40003015277, piedzītais garantijas

nodrošinājums (ieturējums) 13 935,93 EUR apmērā ir dzēsts.

Piedzīt no SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas numurs 44103022271, par labu SIA “REATON”, reģistrācijas numurs

40003015277, tiesāšanās izdevumus 737,60 EUR (septiņi simti trīsdesmit septiņi euro un sešdesmit centi) apmērā.

Maksājumu SIA “REATON”, reģistrācijas numurs 40003015277, labā veikt AS “Latvijas pasta banka”, kods LAPBLV2X, konta Nr.

LV88LAPB0000006052764.

Piedzīt no SIA “REATON”, reģistrācijas numurs 40003015277, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,06 EUR (seši euro un

seši centi) apmērā, veicot samaksu kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, maksājuma mērķis: ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi civillietā Nr. C30574215.

Piedzīt no SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas numurs 44103022271, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

6,05 EUR (seši euro un pieci centi) apmērā, veicot samaksu kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, maksājuma

mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C30574215.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā, iesniedzot kasācijas

sūdzību Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā.

Spriedums sastādīts 2020.gada 4.decembrī.

Tiesnese I.Ošiņa

Tiesnese I.Grauda

Tiesnesis U.Danga