Small claims court partially allowed debt collection for bank card fees and interest but rejected excess interest claim.
Legislator summary
AI generatedThe court partially allowed SIA Julianus Inkasso Latvija's small claims action against individual Z for debt collection. The plaintiff sought over EUR 1,300 including principal, interest, and fees, while the defendant raised no objections or evidence of payment. The court awarded EUR 1,482.83 based on verified bank records but rejected the claim for EUR 30.45 in interest exceeding the principal amount.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 195. pants: In small claims proceedings where the defendant does not contest the claim, the court may award the full proven amount, but must proportionally reduce costs and reject any claim exceeding the established principal and verified interest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C31373614
Lietas arhīva Nr. C-0137-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Valkā 2015.gada 16.aprīlī
Valkas rajona tiesa
tiesnese S.Dreija rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasībā pret /pers. Z/ par parāda piedziņu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
2014.gada 9.jūnijā prasītājs SIA „Julianus Inkasso Latvija” iesniedza Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju
/pers. Z/ un lūdza piedzīt galveno parādu EUR 973,89 un likumiskos nokavējuma procentus EUR 341,99, kā arī tiesas izdevumus – valsts nodevu EUR
197,38 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70; noteikt tiesību saņemt likumiskos 6% gadā no galvenā parāda par laiku līdz sprieduma
izpildei.
Ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas D.Vilsones 2014.gada 22.oktobra lēmumu lieta nodota izskatīšanai Valkas rajona tiesai.
Prasības pieteikumā norādīts, ka uz atbildētāja iesnieguma pamata starp akciju sabiedrību „Parex banka” (01.08.2010. akciju sabiedrība „Parex
banka” saistības nodevusi akciju sabiedrībai „Citadele banka” saskaņā ar 28.07.2010. noslēgto Uzņēmuma pārejas līgumu) un atbildētāju noslēgts
pakalpojuma līgums ar klienta identifikācijas Nr./numurs/ par kartes izsniegšanu un tās apkalpošanas nodrošināšanu un citiem ar kartes lietošanu saistītiem
bankas pakalpojumiem (turpmāk tekstā-līgums).
Parakstot līgumu, atbildētājs piekritis un apņēmies ievērot kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumus, tai skaitā, arī bankas cenrādi.
Saskaņā ar kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumiem, atbildētājam norādītajā norēķinu datumā - katra mēneša 15.datumā bija jāmaksā
minimālā iemaksas summa, kas ir 5% no izmantotā kredītlimita summas plus 100% no kredīta pārtēriņa, ja tāds ir (kredīta pārtēriņš-konta debeta
(negatīva) atlikuma palielinājums par summu, kas pārsniedz noteikto kredītlimitu vai, ja kredītlimits nav piešķirts – visa konta debeta (negatīva) atlikuma
summa; kredīta pārtēriņš var rasties arī tad, ja banka ietur maksājumu, kas tai pienākas saskaņā ar pakalpojuma noteikumiem un cenrādi un kontā nav
pietiekošā daudzumā klienta naudas līdzekļu un kredītlimita līdzekļu), kopā ar kredīta izmantošanas procentiem un ar kartes izmantošanu saistītajām
maksām.
Norādīts, ka banka savas saistības pēc līguma izpildījusi pilnā apjomā, bet atbildētājs pārkāpis līguma nosacījumus un pielaidis maksājumu
kavējumu.
2008.gada 21.jūlijā banka konstatējusi, ka atbildētājs neveic minimālās iemaksas, nemaksā procentus par kredīta lietošanu un ar kartes lietošanu
saistīto izdevumu samaksas (bankas komisijas). 2008.gada 21.jūlijā izmantotā un neatgrieztā kredīta summa bijusi EUR 887,60, procentu parāds par
kredīta izmantošanu bijis EUR 86,15, nesamaksātās bankas komisijas (atlīdzības maksa par bankas sniegtajiem pakalpojumiem) EUR 0,14.
2008.gada 21.jūlijā banka izmantojusi ar līgumu pielīgto tiesību un vienpusēji atkāpusies no līguma.
2012.gada 9.jūlijā akciju sabiedrība „Citadele banka” un SIA „Julianus Inkasso Latvija” noslēguši cesijas līgumu Nr.320/12/JD ar pielikumu
Nr.1, uz kura pamata prasītājs ieguvis prasījuma tiesības pret atbildētāju - tiesības prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus,
kas radušies līguma neizpildes rezultātā.
Norādīts, ka prasītājs atbildētājam izsūtījis paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju, veicis visas nepieciešamās pirmstiesas darbības prasījuma un
blakus prasījumu iekasēšanai no atbildētāja.
Prasītājs prasības iesniegšanas brīdī par labu atbildētājam nolīgto kavējumu procentu vietā aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus, kas ir
6% gadā, tas ir, 0,01644% dienā par katru kavēto dienu.
Prasības pieteikumā prasītājs norāda parāda aprēķinu. Galvenais parāds 01.08.2012. ir EUR 973,89, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma
pamatsummas EUR 887,60 (Ls 623,81), aprēķinātiem procentiem par kredītlīdzekļu izmantošanu EUR 86,15 (Ls 60,55) un bankas komisijas par
sniegtajiem pakalpojumiem EUR 0,14 (Ls 0,10).
Likumiskie nokavējuma procenti aprēķināti par laiku no 21.07.2008. līdz 28.05.2014. par 2136 kavētām dienām EUR 341,99, kas aprēķināti –
galvenais parāds x kavēto dienu skaits x 0,01644/100.
Prasītājs nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
Atbildētājs par prasības pieteikumu tiesai rakstveida paskaidrojumu nav sniedzis, tāpat nav lūdzis, lai uzklausīšana notiktu tiesas sēdē.
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2014.gada 19.jūnijā atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietu /adrese/ nosūtījusi tiesas paziņojumu,
prasības pieteikumu un paskaidrojuma veidlapu, ko atbildētājs ir saņēmis.
Civilprocesa likuma 25025.panta otrā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt
tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs
saņemt tiesas kancelejā.
Tiesa uzskatīja, ka civillieta izskatāma rakstveida procesā, par ko lēmums pieņemts 2014.gada 1.decembrī, ar 2014.gada 5.decembra
paziņojumu puses informētas, ka sprieduma norakstu tās varēs saņemt tiesas kancelejā 2015.gada 16.aprīlī, ka pēc rakstiska lūguma to tiesa var arī
nosūtīt pa pastu.
Minēto paziņojumu un lēmumu par lietas pieņemšanu tiesneses tiesvedībā Valkas rajona tiesā atbildētājs deklarētajā dzīvesvietā nav saņēmis.
Valsts akciju sabiedrība „Latvijas Pasts” to atgrieza tiesai 12.01.2015. ar norādi – beidzies glabāšanas laiks.
Atkārtoti minētie dokumenti atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīti ierakstītā pasta sūtījumā 2015.gada 13.janvārī, tos Valsts akciju
sabiedrība „Latvijas Pasts” tiesai atgrieza 2015.gada 18.februārī ar norādi - beidzies glabāšanas laiks.
Tiesa tika izpildījusi Civilprocesa likuma 56.panta piektās daļas prasības, kas uzdod tiesai dokumentus fiziskajai personai piegādāt pēc tās
deklarētās dzīvesvietas adreses. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē.
Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ja tiesas dokumenti piegādāti 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir
paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no
nosūtīšanas dienas, ja dokumenti sūtīti ar pasta sūtījumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta otro daļu tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi un no
pasta tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas
dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli
dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.
Septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika no pusēm nav saņemti paziņojumi par procesuālo tiesību izmantošanu, kā to pieļauj
Civilprocesa likuma 250.22 panta otrā daļa.
MOTĪVU DAĻA
Iepazinusies ar prasības pieteikumu, tam pievienotajiem pierādījumiem, novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir
pamatota un apmierināma daļēji.
Civillikuma 1793.un 1801.pants noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, un
cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā, parādnieka piekrišana,
pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.
Prasītājs prasījuma tiesību pārņemšanu pret atbildētāju ir pierādījis ar 2012.gada 9.jūlija cesijas līgumu Nr.320/12/JD, ko apstiprina pievienotā
dokumenta izraksts. Ar pielikuma Nr.1 izrakstu apstiprināts, ka cedēta atbildētāja /pers. Z/ saistība. Cesionārs par prasījuma tiesību pāreju ar
13.08.2012. paziņojumu informēja atbildētāju, ko apstiprina pievienotā paziņojuma par prasījuma tiesību cesiju kopija. Prasītājs ar 13.08.2012.
paziņojumu par parādsaistībām pieprasīja atbildētāju izpildīt saistību līdz 20.08.2012., ko apstiprina pievienotā paziņojuma kopija.
Lietā noskaidrots, ka prasītāja un atbildētāja starpā pastāv saistību tiesiskās attiecības, kas nodibinātas akciju sabiedrībai „Parex Banka”
akceptējot atbildētāja 2004.gada 8.novembra iesniegumu Visa kartes saņemšanai ar kredīta limitu Ls 500 jeb EUR 711,44. Iesniegumā atbildētājs ar
parakstu apstiprināja, ka ir iepazinies un piekrīt visiem noteikumiem, kas norādīti lapas otrajā pusē, un cenrādim, ka apņemas tos ievērot. To apstiprina
pievienotā iesnieguma kopija.
Lietā nav strīda, ka atbildētājs Visa karti saņēma un kredītlimitu lietoja.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs uzņemto saistību nav pienācīgi pildījis un norēķinus noteikumos un cenrādī noteiktajā kārtībā un apmērā
nav veicis, jo atbildētājs pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis.
Saskaņā ar Kartes un konta lietošanas un apkalpošanas noteikumu 5.13. un 5.4.4.punktu bankai bija tiesības atcelt atļauto kredītu, ja atbildētājs
vairāk kā 15 dienas kavēja minimālās iemaksas. Lai gan rakstveida pierādījumi par šo faktu lietā nav pievienoti, saskaņā ar Civilprocesa likuma
104.panta otro daļu tiesa atzīst par pierādītu, ka vienpusēji no līguma banka atkāpās 2008.gada 21.jūlijā, jo pusēm par šo faktu strīds nepastāv. Cesijas
līguma pielikuma Nr.1 izrakstā, ko prasītājs izdarījis 28.05.2014., norādīts, ka saistība fiksēta 21.07.2008. un galvenā parāda summa EUR 973,89.
Dokumentos nav skaidrojuma, kāpēc galvenā parāda summa norādīta euro, ja banka apstiprināja pieteikumu un izdeva Visa karti rīcībai ar latiem. Lietā
nav iesniegti dokumenti par parāda aprēķinu uz 2008.gada 21.jūliju, kad vienpusēji tika izbeigts līgums ar atbildētāju. Akciju sabiedrība „Citadele banka”
01.08.2012. ir izdevusi izziņu Nr.2.12.11.-01/4212 par /pers. Z/ parādu, pamatojoties uz noslēgto līgumu VISA LVL kartes lietošanai un apkalpošanai,
kurā norādīts, ka neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir LVL 623,81 (EUR 887,60), bankas komisijas (atlīdzības maksa par bankas sniegtajiem
pakalpojumiem) LVL 0,10 (EUR 0,14), kredīta procenti (atlīdzība, kuru klients maksā bankai par faktiski izlietoto kredītlimitu) LVL 60,55 (EUR
86,15). Tiesa uzskata, ka pareizi parāda apmērs ir norādīts akciju sabiedrības akciju sabiedrības „Citadele banka” izdotajā izziņā.
Tiesa uzskata, ka prasītājs nekorekti un faktiskajiem apstākļiem neatbilstoši ir norādījis galvenā parāda apmēru EUR 973,89 (887,60 + 86,15 +
0,14), kurā bez tiesiska pamata ieskaita procentus par kredītlimita izmantošanu, kas atbildētājam jāmaksā saskaņā ar akciju sabiedrības „Parex banka”
cenrādi 20% gadā, un komisijas maksa.
Prasītājs ar 2012.gada 13.augusta paziņojumu par parādsaistībām pieprasīja atbildētāju izpildīt saistību līdz 20.08.2012., ko atbildētājs nav
apstrīdējis. Tiesa secina, ka lietā nav strīda par prasījuma noilgumu.
Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenama parāda pamatsumma EUR 887,60 (Ls 623,81) un bankas komisijas EUR 0,14.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Civillikuma 1946.pants noteic, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bija tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Procentu maksāšanas pienākums atbildētājam izriet no noslēgtā Visa kartes līguma un cenrāža 20% apmērā gadā par kredītlimita izmantošanu.
Par laiku līdz 2008.gada 21.jūlijam, kad vienpusēji izbeigts līgums, no atbildētāja prasītāja labā piedzenami līgumiskie procenti par kredītlimita
izmantošanu EUR 86,15 (Ls 60,55). Nepiedzenot šo summu kā galveno parādu tiesa nav pārkāpusi Civilprocesa likuma 192.pantu, un ir ievērojusi
prasījuma robežas.
Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Civillikuma 1765.panta pirmā daļa
noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas
ir, seši procenti no simta gadā.
Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka sprieduma rezolutīvajā daļā jānorāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)
saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Tiesa atzīst, ka pamatoti prasītājs ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus pēc likmes 6% gadā. Tiesa uzskata, ka tie aprēķināmi ar
nākamo dienu pēc līguma izbeigšanas – no 2008.gada 22.jūliju līdz 2014.gada 28.maijam, kad prasība sagatavota tiesai, no parāda pamatsummas EUR
887,60 nevis EUR 973,89, kurā prasītājs ieskaita līgumisko procentu parādu un bankas komisijas. Līdz ar to prasība daļā par likumisko nokavējuma
procentu piedziņu apmierināma daļēji EUR 311,54 apmērā – aprēķins EUR 887,60 x 2135 dienas x 0,01644/100 (procenti dienā). Prasība daļā par
likumisko nokavējuma procentu piedziņu EUR 30,45 apmērā tiek noraidīta.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu un Civilprocesa likuma 195.pantu apmierināms prasītāja lūgums un tam nosakāma tiesība par laiku
līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos sešus procentus no simta gadā no parāda pamatsummas.
Apmierinot prasību daļēji, tiesa ņem vērā, ka atbildētājs tiesai nav iesniedzis iebildumus pret prasību, kā arī nav iesniedzis pierādījumus, kas
apstiprinātu, ka parāds ir daļēji vai pilnīgi samaksāts.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka gadījumā, ja prasība apmierināta daļēji, tiesa piespriež prasītājam tā samaksātos tiesas
izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Tiesas izdevumi šajā lietā ir prasītāja samaksātā valsts nodeva EUR 197,38 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu
nosūtīšanu EUR 4,70.
Prasība par EUR 1315,88 piedziņu tiek apmierināta daļēji - EUR 1285,43 apmērā (97,69% apmērā).
No atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva EUR 192,81 saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a”
apakšpunktu (15% no apmierinātā prasījuma EUR 1285,43), un proporcionāla daļa no ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem - EUR 4,59 (97,69%
no EUR 4,70), kopā EUR 197,40.
Ievērojot Civilprocesa likuma 2041.pantu, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 97.,189.-193.,195.,199., 204.1, 250.25, 250.27, 415.panta pirmo daļu tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt daļēji un piedzīt no /pers. Z/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta /adrese/, par labu SIA „Julianus
Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, juridiskā adrese Brīvības iela 149, Rīga, LV-1012, parāda pamatsummu EUR 887,60, bankas
komisijas EUR 0,14, līgumiskos procentus par kredītlimita izmantošanu līdz 21.07.2008. EUR 86,15, likumiskos nokavējuma procentus par
laiku no 22.07.2008. līdz 28.05.2014. EUR 311,54, tiesas izdevumus EUR 197,40, kopējo summu EUR 1482,83 (viens tūkstotis četri simti
astoņdesmit divi euro un 83 centi).
Parāds ieskaitāms SIA „Julianus Inkasso Latvija” norēķinu kontā LV61HABA0551008868793 akciju sabiedrībā „Swedbank”.
Noteikt SIA „Julianus Inkasso Latvija” tiesību par laika periodu līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos sešus
procentus no simta gadā no parāda pamatsummas.
Noteikt /pers. Z/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.
Prasību daļā par likumisko nokavējuma procentu piedziņu EUR 30,45 apmērā noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2015.gada 16.aprīļa, ievērojot Civilprocesa
likuma 440.2panta nosacījumus. Apelācijas sūdzība iesniedzama Valkas rajona tiesā.
Tiesnese S.Dreija