Legislator Case Law & Legislation
19710136023 / K77-0489-26 ECLI:LV:RPT:2026:0105.19710136023.4.S AI generated

Court convicted defendant of two thefts and sentenced to 310 hours of community service.

Case Number 19710136023 / K77-0489-26
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court found the defendant guilty of two separate thefts committed in May and June 2023 and sentenced her to 310 hours of community service. The defendant admitted to the charges during the trial, acknowledging the facts of stealing shoes and other items from a store without payment. Consequently, the court imposed a combined sentence, ordered restitution for the victims' losses, and covered the state's legal costs.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 180. panta 1. daļa; Krimināllikuma 50. panta 1. un 2. daļa; Krimināllikuma 52. panta 4. un 5. daļa: When a defendant admits guilt for multiple thefts of small value, the court may combine the sentences and impose community service while ordering restitution.

Keywords

AI generated
theft small value community service sentence combined sentencing admission of guilt restitution order criminal liability first instance court

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 180. panta 1. daļa
Krimināllikuma 50. panta 1. un 2. daļa
Krimināllikuma 52. panta 4. un 5. daļa
Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520. panta
Kriminālprocesa likuma 523. panta 1. pirmsaņa daļa
Kriminālprocesa likuma 524., 527., 528., 529. un 530. panta
Kriminālprocesa likuma 368. panta

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 19710136023

K77-0489-26/77

ECLI:LV:RPT:2026:0105.19710136023.4.S

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2026.gada 5.janvārī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Diāna Dzērviniece,

piedaloties prokurorei Laurai Šakinai, aizstāvjiem Sandrai Kundziņai, Ievai Betkerei, Ivetai Vietniecei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas (divi noziedzīgi nodarījumi).

Tiesa, pārbaudot un izvērtējot visus krimināllietā esošos materiālus,

konstatēja:

/Persona A/izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā, un proti:

2023.gada 31.maijā ap plkst.19.15 /Persona A/, mantkārīgu motīvu vadīta, svešas kustamas mantas nolaupīšanas

nolūkā atrodoties tirdzniecības centra /Nosaukums A/ /Adrese A/, SIA /Nosaukums B/ veikala tirdzniecības

zālē, tirdzniecības zālē no tirdzniecības preču stendiem paņēma un, domādama, ka viņas darbības neviens

nenovēro, savā līdzi paņemtajā somā paslēpa divus “Adidas pulseboost HD” apavu pārus 139,95euro vērtībā

katru, 279,90 eurokopējā vērtībā. Pēc tam /Persona A/ ar somā paslēptajām precēm izgāja no SIA /Nosaukums

B/ veikala tirdzniecības zāles, par minētajām precēm nesamaksājot veikala kasē.

Ar savām prettiesiskajām darbībām /Persona A/ nolaupīja SIA /Nosaukums B/ piederošo kustamo mantu

279,90euro vērtībā, tas ir nelielā apmērā.

Ar savām darbībām /Persona A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu.

Turklāt /Persona A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā, un proti:

2023.gada 15.jūnijā ap plkst.16.00 /Persona A/, atrodoties alkohola ietekmē, mantkārīgu motīvu vadīta, svešas

kustamas mantas nolaupīšanas nolūkā atrodoties tirdzniecības centra /Nosaukums A/ /Adrese A/, SIA

/Nosaukums B/ veikala tirdzniecības zālē, tirdzniecības zālē no tirdzniecības preču stendiem paņēma un,

domādama, ka viņas darbības neviens nenovēro, savā līdzi paņemtajā somā paslēpa šādas preces:

- apavus “Skecher” 89,95 euro vērtībā;

- apavus “Timberland” 79,95 euro vērtībā;

- cepuri “New era” 29,95 eurovērtībā. Pēc tam /Persona A/ ar somā paslēptajām precēm izgāja no SIA

/Nosaukums B/ veikala tirdzniecības zāles, par minētajām precēm nesamaksājot veikala kasē.

Ar savām prettiesiskajām darbībām /Persona A/ nolaupīja SIA /Nosaukums B/ piederošo kustamo mantu

199,85euro vērtībā, tas ir nelielā apmērā.

Ar savām darbībām /Persona A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu.

Tiesas sēdē apsūdzētā /Persona A/ saprata viņai celtās apsūdzības būtību un savu vainu viņai inkriminēto

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2023.gada

31.maijā), Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2023.gada 15.jūnijā), atzina pilnībā.

Apsūdzētā /Persona A/ piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, lūdza tiesu pierādījumu

pārbaudi neizdarīt, paskaidrojot, ka viņai ir zināma pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un

sekas. Apsūdzētās /Persona A/ lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu ir atbalstījusi viņas aizstāve, pret

to savus iebildumus nav izteikusi prokurore.

Krimināllieta tika iztiesāta bez pierādījumu pārbaudes tiesas izmeklēšanā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

499.panta nosacījumiem.

Apsūdzētās /Persona A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu juridisko kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 180.panta

pirmās daļas (izdarīts 2023.gada 31.maijā), un pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas (izdarīts 2023.gada

15.jūnijā), tiesa atzīst par pareizu.

Apsūdzētās /Persona A/ vaina divu patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma

180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2023.gada 31.maijā) un Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts

2023.gada 15.jūnijā), ir pilnībā pierādīta ar visiem krimināllietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā,

pierādījumu analīze nav nepieciešama, un par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem apsūdzētā /Persona A/

ir sodāms.

Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta nosacījumus un saskaņā ar

Krimināllikuma 46.pantu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā

personību, viņa atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, apsūdzētās /Persona A/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi, kas

paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, ir klasificējami kā mazāk smagi noziegumi.

Pārbaudot apsūdzētās /Persona A/ personu raksturojošos datus noskaidrots, ka viņa uz noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas brīdi bija sodīta, pēdējo reizi notiesāta ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada

12.februāra spriedumu pēc Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas (pieci noziedzīgi nodarījumi), par katru

noteikts sods – īslaicīga brīvības atņemšana uz 1 (vienu) mēnesi, saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un

otro daļu galīgais sods pēc noziedzīgu nodarījumu kopības noteikts – īslaicīga brīvības atņemšana uz 3 (trīs)

mēnešiem. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 21.jūlija lēmumu /Persona A/ noteikts

galīgais sods saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2020.gada

24.novembra spriedumu noteiktajam sodam daļēju pieskaitīts sods, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 2021.gada 12.februāra spriedumu – brīvības atņemšana uz 1 gadu 2 mēnešiem un 164

sabiedriskā darba stundas. Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022.gada 20.jūnija lēmumu, ievērojot Rīgas

apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2021.gada 16.decembra lēmumu lietā, /Persona A/ noteiktais un

neizciestais sods – sabiedriskais darbs 164 stundas aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 41 dienu (lietas

1.sējuma 59. – 79.lapa, 109.lapa, 120. – 154.lapa), ar vidējo izglītību, pēc apsūdzētās vārdiem: strādā neoficiāli;

viņai ir piešķirts bezdarbnieka statuss; maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss nav piešķirts; invaliditāte

nav noteikta, neprecējusies, viņas apgādībā personu nav (lietas 1.sējuma 54., 56., 57.lapa), pēc apsūdzētās

vārdiem: viņas deklarētā dzīves vieta pašlaik ir /Adrese B/ (lietas 1.sējuma 55); faktiskā dzīves vietas adrese –

/Adrese C/, kur dzīvo kopā ar civilvīru un viņa māti, par kuru rūpējas, pēc apsūdzētās vārdiem: viņai ir vairākas

hroniskas saslimšanas, invaliditāte nav noteikta; jau sešus gadus nelieto narkotikas, pašlaik veselības stāvoklis ir

uzlabojies.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētās /Persona A/ atbildību mīkstinošu apstākli,

attiecībā uz katru no viņai inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tiesa atzīst to, ka viņa ir pilnībā

atzinusi savu vainu un izdarīto nožēlo.

Tiesa neatstāj bez ievērības faktu, ka /Persona A/, piekrītot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas

izmeklēšanā, paātrināja krimināltiesisku attiecību noregulēšanu un atviegloja tiesas procesu, proti, izmantoja

savas Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 1.punktā minētās tiesības uz sadarbību un izvēlējās

vienkāršāku procesa veidu, taču tas nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli, bet

pastiprina vainas atzīšanu un nožēlošanu (skat. Senāta Krimināllietu departamenta 2008.gada 21.aprīļa lēmumu

lietā Nr.SKK-232/2008), un tiek ņemts vērā pie soda noteikšanas, kā personību raksturojošs faktors.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, par apsūdzētās /Persona A/ atbildību pastiprinošu

apstākli, attiecībā uz katru no viņai inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tiesa atzīst to, ka

noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu, par apsūdzētās /Persona A/ atbildību pastiprinošu

apstākli, attiecībā uz 2023.gada 15.jūnijā izdarīto noziedzīgu nodarījumu, tiesa atzīst to, ka noziedzīgais

nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā

konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst

sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat. A.Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa nosaka, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu vai mazāk

smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā

paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Nosakot sodu apsūdzētajai /Persona A/ tiesa ņem vērā, ka soda mērķis ir ne tikai sodīt, bet arī atjaunot

taisnīgumu, aizsargāt sabiedrības drošību, resocializēt vainīgo personu, atturēt citas personas no noziegumu

izdarīšanas. Soda mērķis ir sasniedzams ar saprātīgiem un demokrātiskiem līdzekļiem, katrā no gadījumiem

izvērtējot apsūdzētā vainu un attieksmi pret nodarījumu, sociālo stāvokli, sabiedrisko bīstamību un to, vai

obligāta un kategoriska brīvības atņemšanas soda piemērošana ir galējais un nepieciešamais līdzeklis šī mērķa

sasniegšanai.

Ņemot vērā augstāk norādīto, izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, to, ka apsūdzētā /Persona A/ ir izdarījusi

divu patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, kas apdraud personu mantiskās intereses, radīto kaitējumu, visus

apsūdzētās atbildību mīkstinošos un pastiprinošus apstākļus, apsūdzētās personu raksturojošos datus, to, ka

iepriekš /Persona A/ piespriestie sodi ir izciesti, jaunus likumpārkāpumus kopš 2023.gada 15.jūnija /Persona A/

nav izdarījusi, kā arī ņemot vērā prokurores tiesas debatēs pausto viedokli par apsūdzētajai /Persona A/

nosakāmo sodu, tiesa uzskata, ka soda mērķa sasniegšanai, kas ir ne tikai vainīgo personu sodīt par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, bet arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kā arī lai aizsargātu sabiedrības drošību un šajā lietā panāktu

krimināltiesisko taisnīgumu, /Persona A/ ir nosakāms Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā

paredzētais alternatīvais sods - sabiedriskais darbs, tādā veidā gan sodot viņu – piespiedu kārtā iesaistot

sabiedrībai nepieciešamo darbu bezatlīdzības veikšanā, gan nepakļaujot viņu ieslodzījumam.

Tiesas ieskatā tieši sods sabiedrisko darbu veidā ir samērīgs un atbilstošs ne vien soda represīvo, bet arī

preventīvo mērķu sasniegšanai, jo nevis soda bardzība, bet gan tā neizbēgamība nodrošina gan soda efektivitāti,

gan tā audzinošo raksturu.

Tiesa nekonstatē apstākļus, kas atbilstoši Krimināllikuma 40.panta trešajā daļā noteiktajam, liegtu apsūdzētajai

/Persona A/ izpildīt sabiedrisko darbu.

Sods – sabiedriskais darbs - apsūdzētajai /Persona A/ nosakāms Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā

paredzētās sankcijas robežās, bet virs vidējā apmēra, jo atbildību pastiprinošu apstākļu esamība ir pamats

bargāka soda mēra piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros un liedz tiesai tiesības piespriest

minimālo sodu, jo pēc Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinošu apstākļu esamība jau pati par sevi liedz

iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

departamenta 2006.gada 8.februāra lēmumā lietā Nr.SKK01-74/06).

Atbilstoši Krimināllikuma Pārejas noteikumu 34.punktam, šā likuma regulējums par soda noteikšanu par

vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, kas bija spēkā līdz 2024.gada

31.decembrim, ir piemērojams attiecībā uz personām, kuras noziedzīgos nodarījumus izdarījušas līdz 2024.gada

31.decembrim.

Galīgais sods pēc noziedzīgu nodarījumu kopības apsūdzētajai /Persona A/ ir nosakāms saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta pirmās un otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2024.gada 31.decembrim) nosacījumiem.

Nosakot apsūdzētajai /Persona A/ sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, tiesa ņem vērā 2008.gada 01.jūlija

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmumā

“Sodu piemērošanas politika” norādīto, ka nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos

gadījumos piemērojama piespriesto sodu daļēja saskaitīšana. Savukārt galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko

sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos sodus, var tikt piemērota īpašos gadījumos.

Ievērojot to, ka apsūdzētā /Persona A/ ir izdarījusi divus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus (mazāk smagus

noziegumus), uz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas brīdi bija sodīta, tiesa uzskata, ka, nosakot sodu /Persona A/

pēc noziedzīgu nodarījumu kopības saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu (likuma redakcijā

līdz 2024.gada 31.decembrim), soda mērķa sasniegšanai efektīvākais līdzeklis būs piemērot daļēji sodu

saskaitīšanas principu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto un piekto daļu, soda termiņā /Persona A/ ieskaitāms šī

kriminālprocesa ietvaros aizturēšanā pavadītais laiks no 2023.gada 15.jūnija plkst.17.00 līdz 2023.gada

16.jūnija plkst.13.00, kas atbilst 8 (astoņām) sabiedriskā darba stundām.

Krimināllietā, pirmstiesas procesā, tika pieteikts cietušās SIA /Nosaukums B/ pieteikums par radītā mantiskā

zaudējuma, kopējā apmērā 279,90 EUR kompensāciju.

Cietušās SIA /Nosaukums B/ pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, bet saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

351.panta 41.daļu, kompensācijas pieteikumu izskata neatkarīgi no cietušā klātbūtnes.

Apsūdzētā /Persona A/ tiesas sēdē atzina cietušās SIA /Nosaukums B/ pieteikumu par radītā mantiskā

zaudējuma kompensāciju, piekrita cietušās noteiktā mantiskā zaudējuma apmēram.

Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarēts pamatprincips – personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts

kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas

procesuālas iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa nosaka, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa,

ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo

aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu, savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka

kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz

tiesas nolēmuma pamata.

Tiesa uzskata, ka cietušās SIA /Nosaukums B/ par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs ir

pamatots, mantiski zaudējumi cietušajai SIA /Nosaukums B/ ir nodarīti apsūdzētās /Persona A/ noziedzīgu

darbību rezultātā un nav atlīdzināti, līdz ar ko cietušās SIA /Nosaukums B/ pieteikums par radītā mantiskā

zaudējuma 279,90 EUR apmērā kompensāciju ir apmierināms.

Kompensācijas samaksāšanas pienākums cietušajai, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas

1.punktu, uzliekams apsūdzētajai /Persona A/.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta trešo daļu, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav

atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā

kārtībā.

Tiesa konstatē lietā procesuālo izdevumu esamību. Apsūdzētās /Persona A/, kura vēlējās aizstāvja piedalīšanos,

aizstāvības nodrošināšanai krimināllietas iztiesāšanā, pēc norīkojuma tika pieaicinātas zvērinātas advokātes

Sandra Kundziņa, Ieva Betkere un Iveta Vietniece, kurām par veikto darbu valsts nodrošinātās juridiskās

palīdzības /Persona A/ no valsts budžeta izmaksāti kopumā 240,00 EUR, ko veido izdevumi par apsūdzētās

/Persona A/ aizstāvības nodrošināšanu tiesā, aizstāvju iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem, sniegtajām

juridiskajām konsultācijām. Advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu personai, kura

nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības

sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabineta 2009.gada

22.decembra noteikumi Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas

apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” un Ministru kabineta 2018.gada 27.marta

noteikumi Nr.183 “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos” Nr.1493 “Noteikumi par

valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to

izmaksas kārtību”.

Tiesa uzskata, ka minēto procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākums uzliekams apsūdzētajai /Persona A/

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punkta un 368.panta pirmās daļas nosacījumiem.

Konkrētajā kriminālprocesā nav konstatēti Kriminālprocesa likuma 85.pantā paredzētie nosacījumi, kuriem

iestājoties, /Persona A/ ir tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvju palīdzību.

Spriedumam stājoties likumīgā spēkā dokumentus: 2 (divus) CD-R diskus ar videonovērošanas kameru

ierakstiem, kas glabājas pie krimināllietas, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 135.panta otro daļu un

374.panta pirmo daļu, - turpināt glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520.pantu, 523.panta pirmo prim daļu, 524., 527., 528.,

529. un 530.pantu, tiesa

nosprieda:

/Persona A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā

daļā (izdarīts 2023.gada 31.maijā), un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 180 (viens simts astoņdesmit) stundām.

/Persona A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā

daļā (izdarīts 2023.gada 15.jūnijā), un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 200 (divi simti) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu (likuma redakcijā līdz 2024.gada 31.decembrim) daļēji

saskaitot piespriestos sodus, galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības /Persona A/ noteikt – sabiedrisko

darbu uz 310 (trīs simti desmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu un piekto daļu soda termiņā /Persona A/ ieskaitīt šajā

kriminālprocesā aizturēšanā pavadīto laiku no 2023.gada 15.jūnija plkst.17.00 līdz 2023.gada 16.jūnija

plkst.13.00, kas atbilst 8 (astoņām) sabiedriskā darba stundām.

Izskaidrot, ka /Persona A/ ir pienākums pieteikties sabiedriskā darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas

dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas viņas faktiskā dzīvesvieta, desmit darba

dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums.

Piedzīt no /Persona A/ par labu SIA /Nosaukums B/ mantisko zaudējumu 279,90 EUR (divi simti septiņdesmit

deviņieuro, 90 centi) apmērā.

Noteikt /Persona A/ termiņu kaitējuma kompensācijas labprātīgai atlīdzināšanai – 30 (trīsdesmit) dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas, maksājuma veikšanas faktu apliecinošu dokumentu iesniedzot Rīgas pilsētas

tiesā.

Piedzīt no /Persona A/ valsts labā procesuālos izdevumus 240,00 EUR (divi simti četrdesmiteuro, 00 centi)

apmērā par zvērinātu advokātu Sandras Kundziņas, Ievas Betkeres un Ivetas Vietnieces sniegto juridisko

palīdzību.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.pantu /Persona A/ procesuālie izdevumi 240,00 EUR (divi simti

četrdesmiteuro, 00 centi) apmērā par aizstāvju sniegto juridisko palīdzību pirmās instances tiesā labprātīgi

jāsamaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas tiesas norādītajā Valsts kases

kontā – saņēmējs: NMR90001672316, saņēmēja iestāde: Tiesu administrācija, BIC kods TRELLV22, konta

Nr.LV05TREL819045814800B, maksājuma veikšanas faktu apliecinošu dokumentu iesniedzot Rīgas pilsētas

tiesā.

Spriedumam stājoties likumīgā spēkā dokumentus: 2 (divus) CD-R diskus ar videonovērošanas kameru

ierakstiem, kas glabājas pie krimināllietas, - uzglabāt kopā ar lietu.

Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju, rīcību ar mantu vai sakarā ar pieļautiem procesa

pārkāpumiem var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 (desmit) darbdienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas

apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu

Rīgas pilsētas tiesā (Valērijas Seiles ielā 10, Rīgā).

Pilns spriedums sagatavots un pieejams 2026.gada 29.janvārī.

Tiesnese D.Dzērviniece