Court partially allowed alimony claim, rejecting increase request but ordering arrears payment and minimum rate.

Lieta Nr.C12332116

Lietas arhīva Nr.C-3321-16

S P RIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Krāslavā 2016.gada 11.novembrī

Daugavpils tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Galeja

ar tiesas sēdes sekretāri I.Galilejevu

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu parāda piedziņu un uzturlīdzekļu piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

Prasītāja/pers. A/ 2016.gada 9.augustā iesniedza tiesā prasības pieteikumu pret atbildētāju /pers. B/ par līguma grozīšanu, uzturlīdzekļu parāda

piedziņu un uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājas un atbildētāja laulībā /datums/piedzima meita /pers. C/. Tā kā atbildētājs par ģimeni un bērnu

neinteresējās, prasītāja vērsās Daugavpils tiesā ar prasību par laulības šķiršanu un uzturlīdzekļu piedziņu. Ar Daugavpils tiesas 2007.gada 6.decembra

spriedumu šķirta pušu laulība. Ņemot vērā, ka atbildētājs bija uzsācis maksāt uzturlīdzekļus meitas /pers.C/ uzturēšanai, prasītāja atteicās no prasības

daļā par uzturlīdzekļu piedziņu, noslēdzot 2007.gada 26.februārī ar atbildētāju līgumu par mantisko un citu jautājumu atrisināšanu starp laulātajiem pirms

laulības šķiršanas. Līguma 3.punktā prasītāja vienojās ar atbildētāju, ka atbildētājs maksā prasītājai uzturlīdzekļus meitas /pers.C/ uzturēšanai ne mazāk

par 25% no minimālās darba algas mēnesī, sākot no līguma parakstīšanas līdz bērna septiņu gadu vecumam un ne mazāk par 30% no minimālās darba

algas mēnesī, sākot ar bērna septiņu gadu vecumu un līdz bērna pilngadībai, pārskaitot uzturlīdzekļus uz prasītājas norēķinu kontu līdz tekošā mēneša

20.datumam.

Atbildētājs uzturlīdzekļus saskaņā ar līgumu meitas uzturēšanai maksāja prasītājai līdz 2010.gada martam. No 2010.gada aprīļa atbildētājs

pārtrauca maksāt uzturlīdzekļus meitas /pers.C/ uzturēšanai, tāpēc līdz 2016.gada 1.augustam izveidojās uzturlīdzekļu parāds: 2010.gadā – par septiņiem

mēnešiem 537,81 euro; par 2011.gadu 1024,44 euro; par 2012.gadu 1024,44 euro, par 2013.gadu 1024,44 euro; par 2014.gadu 1152 euro; par

2015.gadu 1296 euro; par 2016.gada septiņiem mēnešiem 777 euro, kopā 6835,93 euro.

No laika perioda, kad tika noslēgts līgums, līdz šim laikam ir mainījušies gan tiesiskie, gan faktiskie apstākļi, kas ir pamats tam, lai grozītu piedzīto

uzturlīdzekļu apmēru, tos palielinot. Prasītājas meita ir 9.klases skolniece, līdz ar to ir palielinājušies izdevumi, kas saistīti ar skolas gaitām. Kā arī

palielinājās komunālo pakalpojumu maksa, kļuva dārgāki produkti. Meitai pusaudža gados ir sava pusaudža dzīve, kas prasa izdevumus, kuru nebija tad,

kad tika parakstīts līgums: kabatas nauda, saviesīgu pasākumu apmeklēšana, savas un draugu dzimšanas dienu svinēšana, kino un citu pasākumu

apmeklēšana. Meitai ir hobijs - zivtiņas, kas mēnesī izmaksā apmēram 40-50 euro. Meitas uzturēšana mēnesī izmaksā apmēram 430 euro, no kuriem

puse jāsedz bērna tēvam, atbilstoši grozot līgumu un piedzenot no atbildētāja ik mēnesi 215 euro.

Pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu, lūdz grozīt 2007.gada 26.februāra līguma 3.punktu un piedzīt no atbildētāja meitas /pers. C/ uzturēšanai ik

mēnesi uzturlīdzekļus 215 euro. Lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļu parādu 6835,93 euro par laika periodu no 2010.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada

1.augustam. Spriedumu par uzturlīdzekļu piedziņu izpildīt nekavējoties.

Atbildētājs/pers. B/ 2016.gada 27.oktobrī iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumu, kurā norādīja, ka prasību atzīst daļēji. Uzskata, ka pieprasītā

bērna uzturlīdzekļu summa ir pārāk liela. Viņš nav spējīgs maksāt pieprasīto uzturlīdzekļu summu, jo saņem mazāk par minimālo darba algu – neto

309 euro. Viņam jāmaksā komunālie maksājumi, kas Rīgā ir sadārdzinājušies, jāpērk pārtika, jāmaksā transporta izdevumi. Atbildētājam ceļam uz darbu

vidēji mēnesī ir izdevumi 80-100 euro. Viņš nav piekritis meitas aizvešanai uz Angliju, mīl meitu un vēlas par viņu rūpēties, audzināt, skolot un izklaidēt.

Kad prasītāja kopā ar meitu bija Latvijā, viņa ļāva meitai pavadīt laiku pie atbildētāja gadā aptuveni divas-sešas dienas. Vienīgā komunikācija ar meitu

notiek ar interneta starpniecību. Viņš pirka meitai piederumus zivju akvārijam. Viņš vēlētos biežāk tikties ar meitu (reizi nedēļā), pats pirkt viņai apģērbu,

vest uz kultūras pasākumiem, piedalīties meitas dzīvē. Lūdz samazināt uzturlīdzekļu summu.

Prasītājas/pers. A/ pilnvarotā pārstāve /pers. D/ tiesas sēdē uzturēja prasību pēc prasības pieteikumā norādītajiem motīviem. Prasītājas pārstāve

paskaidroja, ka atbildētājs 2010.gadā pārtrauca maksāt meitai uzturlīdzekļus, tāpēc izveidojās uzturlīdzekļu parāds. Atbildētājs ir darbaspējīgs vīrietis,

viņam tomēr ir lielāka alga par minimālo algu, tāpēc uzskata, ka viņš var maksāt vairāk par minimālajiem uzturlīdzekļiem. Prasītāja kopā ar meitu dzīvo

Rīgā. Pierādījumus par /pers.C/nepieciešamajiem izdevumiem iesniegt nevēlas. Lūdz grozīt 2007.gada 26.februāra līguma 3.punktu un piedzīt prasītājas

labā no atbildētāja meitas /pers. C/ uzturēšanai ik mēnesi uzturlīdzekļus 215 euro. Lūdz piedzīt prasītājas labā no atbildētāja uzturlīdzekļu parādu

6835,93 euro par laika periodu no 2010.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 1.augustam. Lūdz spriedumu par uzturlīdzekļu piedziņu izpildīt nekavējoties.

Atbildētājs/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā

kārtībā. Tiesas pavēste atbildētājam tika nosūtīta ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāja paskaidrojumā norādīto adresi, līdz ar to tiesa atzīst, ka

atbildētājam ir paziņots par lietas izskatīšanu tiesas sēdē. Atbildētājs nav paziņojis tiesai neierašanās uz tiesas sēdi iemeslu, nav lūdzis lietas izskatīšanu

atlikt, līdz ar to nav konstatējami Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītie apstākļi, kas dotu pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes.

M o t ī v u d a ļ a

Tiesa, noklausoties prasītājas pārstāvi, pārbaudot rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

No dzimšanas apliecības redzams, ka /pers. C/ dzimusi /datums/, viņas vecāki ir prasītāja /pers. A/ un atbildētājs /pers. B/.

Prasītāja un atbildētājs 2007.gada 26.februārī noslēdza līgumu par mantisko un citu jautājumu atrisināšanu starp laulātajiem pirms laulības šķiršanas.

Līguma 1.punktā puses vienojās, ka meita /pers.C/ pēc laulības šķiršanas dzīvo kopā ar māti un atrodas viņas ikdienas aizgādībā. Līguma 3.punktā puses

vienojās, ka atbildētājs maksā prasītājai līdzekļus bērna uzturēšanai ne mazāk par 25% no minimālās darba algas mēnesī, sākot ar līguma parakstīšanas

brīdi līdz bērna septiņu gadu vecumam un ne mazāk par 30% no minimālās darba algas mēnesī, sākot ar bērna septiņu gadu vecumu līdz bērna

pilngadībai.

Atbildētājs neapstrīdēja, ka meita /pers.C/ dzīvo kopā ar prasītāju, prasītāja audzina un uztur bērnu, līdz ar to prasītāja ir tiesīga prasīt piedzīt

uzturlīdzekļus bērna uzturēšanai.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļu parādu 6835,93 euro apmērā.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Nav strīda, ka 2007.gada 26.februāra līgumu puses noslēgušas labprātīgi, paužot tajā savu brīvu gribu. Līdz ar to atbilstoši Civillikuma

1587.pantam līgums abām pusēm ir saistošs. Savukārt atbilstoši Civillikuma 1589.pantam atbildētājam nav tiesību vienpusēji atkāpties no šī līguma

izpildes, un atbildētāja pienākums ir pildīt paša parakstīto līgumu. Turklāt puses bija vienojušās par Ministru kabineta noteiktā minimālā uzturlīdzekļu

apmēra maksāšanu. Atziņa, ka atbildētājam ir saistošs 2007.gada 26.februārī noslēgtais līgums, izriet arī no judikatūras (sk. Senāta spriedumu lietā

Nr.SKC- 729/2007, lietā Nr.SKC-1126/2010, lietā Nr.SKC-1229/2013).

Atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas norādīto, ka uzturlīdzekļu maksāšanu saskaņā ar 2007.gada 26.februāra līgumu pārtrauca 2010.gadā un līdz

ar to izveidojās uzturlīdzekļu parāds 6835,93 euro apmērā, kā arī atbildētājs neiesniedza pierādījumus, ka uzturlīdzekļu maksājumus ir veicis. Līdz ar to

prasība par uzturlīdzekļu parāda piedziņu ir apmierināma pilnā apmērā.

Prasītāja ir cēlusi prasību par pušu starpā noslēgtā 2007.gada 26.februāra līguma 3.punkta grozīšanu un uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu,

piedzenot no atbildētāja uzturlīdzekļus 215 euro. Tā kā atbildētājs nepilda pušu vienošanos par uzturlīdzekļu maksāšanu, prasītājai ir pamats lūgt turpmāk

piedzīt uzturlīdzekļus ar tiesas spriedumu, lai varētu saņemt izpildu rakstu un vērsties pie tiesu izpildītāja.

Civillikuma 177.panta pirmā daļa noteic, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Civillikuma 177.panta otrā daļa noteic, ka

aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu. Savukārt šī panta ceturtā daļa noteic, ka bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, tas ir,

ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības

nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna

uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Civillikuma 179.pantā noteikti kritēriji, kas jāņem vērā, nosakot bērnam sniedzamo uzturlīdzekļu apmēru, un tie ir vecāka spējas un mantiskais

stāvoklis. Lai pareizi noteiktu piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, tiesai jānoskaidro, kāda summa ir nepieciešama bērna uzturam, jāizvērtē katra vecāka

mantas stāvoklis un spēja pieprasīto summu maksāt, jāsadala nepieciešamā uzturlīdzekļu summa proporcionāli katra vecāka mantas stāvoklim un

ieguldījumam bērnu uzturēšanā (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 15.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-1096/2015, Senāta

2012.gada 28.septembra spriedumus lietās Nr.SKC-1068/2012 un Nr.SKC-1024/2012, 2012.gada 25.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-

1391/2012 un 2013.gada 8.februāra spriedumu lietā Nr.SKC-991/2013).

Galvenie principi, no kuriem jāvadās, nosakot uzturlīdzekļus, ir: 1) vecāku mantiskais stāvoklis; 2) bērnam nepieciešamo izdevumu apmērs. Tiesai,

izšķirot strīdu par uzturlīdzekļu piedziņu, ir jāizvērtē bērna vajadzības, abu vecāku mantas stāvoklis un spēja bērna uzturam, garīgās un fiziskās attīstības

nodrošināšanai nepieciešamo summu samaksāt. Uzturlīdzekļu piedziņas prasībās, iekļaujot bērna vajadzībām nepieciešamo izdevumu apmēru, tas

samērojams ar bērna reālajām vajadzībām, iekļaujot tādus izdevumus, kas apstiprināmi ar pierādījumiem lietā un tieši un faktiski attiecināmi uz bērna

uzturēšanu (sk. Tiesu prakses apkopojums strīdu izskatīšanā par aizgādības (kopīgas, atsevišķas, ikdienas) un saskarsmes tiesībām un

uzturlīdzekļiem bērnam, Augstākā tiesa, 2012.gads).

Ņemot vērā vispārzināmu faktu, ka ir nepieciešami līdzekļi, lai nodrošinātu bērniem pārtiku, apģērbu, mājokli, veselības aprūpi, izglītību, kā arī

garīgo un fizisko attīstību, ņemot vērā bērna individuālās spējas un intereses, tiesai, lemjot par bērna uzturēšanai nepieciešamo ikmēneša summu, jābalstās

uz dzīvē gūtiem novērojumiem un pieredzes.

No prasītājas iesniegtā /pers. C/ uzturēšanas izdevumu aprēķina redzams, ka mēneša izdevumi pārtikas iegādei ir 90 euro, izdevumi par

komunālajiem pakalpojumiem 110 euro, izdevumi atpūtai 100 euro, ārstēšanās izdevumi 20 euro, izdevumi higiēnas precēm 52 euro, kopā mēnesī

372 euro. Sezonas izdevumi 765 euro, mēnesī sezonas izdevumi 63,75 euro. Prasītāja norāda, ka kopīgie mēneša izdevumi ir 435,75 euro.

Iepazīstoties ar izdevumu aprēķinu, tiesa konstatē, ka aprēķins nav attiecināms uz bērnu, kuram ir četrpadsmit gadi, bet gan uz pirmsskolas vecuma

bērnu, proti, aprēķinā ir iekļautas tādas preces kā bērnu vasaras ratiņi, ragaviņas, bērnu pūderis, attīstošas, izglītojošas, didaktiskās spēles, kancelejas

preces dārziņam, cirks, karuseļi, vienreizējie autiņi, biezeņi, bērnu biezputras. Tiesas ieskatā samērīgi ir izdevumi pārtikai mēnesī 90 euro apmērā,

pakalpojumu samaksai 60 euro (no 110 euro atskaitot zivtiņu uzturēšanas izdevumus 50 euro apmērā, kas nav uzskatāms par pakalpojumu). Prasītāja

nav iesniegusi pierādījumus par meitai nepieciešamajiem izdevumiem.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Ievērojot Civilprocesa likumā paredzēto sacīkstes un dispozitivitātes principu, pierādīšanas pienākums saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta

pirmo daļu ir abām pusēm. Līdz ar to prasītājai, prasot uzturlīdzekļus, kuru apmērs lielāks par valstī noteiktajiem minimālajiem uzturlīdzekļiem, ir

jāpierāda šī apmēra lietderīgums un pamatotība. Tiesa atzīst, ka prasītāja nav iesniegusi 14 gadus vecai meitenei nepieciešamo izdevumu aprēķinu, jo arī

sezonas izdevumos norādītos izdevumus – kombinezonu, ratiņus, ragaviņas, nevar attiecināt uz 14 gadus vecu meiteni, kā arī prasītāja nav iesniegusi

ikmēneša izdevumus 435,75 euro apmērā apstiprinošus pierādījumus.

Turklāt prasītājai jāpierāda arī, ka atbildētājam ir pietiekoši ienākumi, lai nodrošinātu uzturlīdzekļu maksāšanu 215 euro apmērā.

No Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Informācijas pieprasījumu apstrādes daļas 2016.gada 28.oktobra izziņas redzams, ka /pers. B/

ikmēneša ienākumi ir 450 euro.

Ņemot vērā atbildētāja ienākumus, tiesa atzīst, ka ir pamats, nosakot uzturlīdzekļu apmēru, vadīties no Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra

noteikumos Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” noteiktā minimālā uzturlīdzekļu apmēra, kas bērnam no septiņu gadu vecuma

sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ir 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas un pašlaik tie ir 111 euro.

Tiesa uzskata, ka no atbildētāja jāpiedzen uzturlīdzekļi 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, jo lietā nav iesniegti

pierādījumi par bērnam nepieciešamo izdevumu apmēru, kā arī atbildētāja mantiskais stāvoklis pašlaik nav tāds, lai viņš spētu maksāt uzturlīdzekļus

prasītājas pieprasītājā apmērā.

Ministru kabineta noteikumos noteiktais minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam ir jāmaksā neatkarīgi no atbildētāja mantas stāvokļa un

ienākumiem.

Uzturlīdzekļi no atbildētāja jāpiedzen, sākot ar 2016.gada 9.augustu - prasības pieteikuma iesniegšanas dienu tiesā.

Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumi Nr.656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros

un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” noteic, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 370 euro. Līdz ar to 30 % no

370 euro ir 111 euro.

Tādējādi nav pamata grozīt starp pusēm noslēgtā 2007.gada 26.februāra līguma 3.punktu, kurā puses bija vienojušās par Ministru kabineta

noteikumos noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Turklāt starp pusēm par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu nav noslēgts notariāli apstiprināts

līgums, kuru var apstrīdēt, tikai tiesā ceļot prasību. Vecāku vienošanās par uzturlīdzekļu apmēru neliedz prasītājai celt prasību par uzturlīdzekļu piedziņu

ar tiesas spriedumu, jo tā ir vērsta uz uzturlīdzekļu apmēra noteikšanu nākotnē ar tiesas spriedumu. Lai piedzītu uzturlīdzekļus ar tiesas spriedumu, nav

jāgroza pušu savstarpējā vienošanās par uzturlīdzekļiem.

Tiesa atzīst, ka prasība par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu līdz 215 euro apmērā ir jānoraida, bet ir jāpiedzen uzturlīdzekļi ar tiesas spriedumu

Ministru kabineta noteikumos noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktu, 35.panta pirmās daļas 3.punktu valsts nodeva par prasību par uzturlīdzekļu

piedziņu bērnam no piedzītās maksājumu summas par gadu ir 199,80 euro, valsts nodeva par uzturlīdzekļu parāda 6835,93 euro piedziņu ir 508,18

euro, kopā 707,98 euro.

+Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktu, 35.panta pirmās daļas 3.punktu, 42.panta pirmo daļu no atbildētāja valsts labā

jāpiedzen ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,88 euro un valsts nodeva 707,98 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par uzturlīdzekļu parāda un tiesas izdevumu

samaksu.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 97., 193.pantu tiesa

n o s p r i e d a

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus meitas /pers. C/, personas

kods /personas kods/, uzturēšanai ik mēnesi 111 euro, bet ne mazāk kā 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas,

sākot ar 2016.gada 9.augustu līdz meitas pilngadībai vai pušu materiālā stāvokļa izmaiņām. Uzturlīdzekļi ieskaitāmi kontā /konta numurs/, AS “Citadele

banka”.

Noraidīt prasījumu par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu.

Spriedumu daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildīt nekavējoties.

Piedzīt no /pers. B/ par labu /pers. A/ uzturlīdzekļu parādu 6835,93 euro (seši tūkstoši astoņi simti trīsdesmit pieci euro, 93 centi).

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā valsts nodevu 707,98 euro (septiņi simti septiņi euro, 98 centi), ieskaitot kontā: Valsts kase, reģistrācijas

Nr.90000050138, BIC kods TRELLV22, konts LV55TREL1060190911200, norādot iemaksas mērķi: valsts nodeva civillietā Nr.C12332116, un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,88 euro (seši euro, 88 centi), ieskaitot kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods

TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000, norādot iemaksas mērķi: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C12332116.

Noteikt /pers.B/termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas tiesas izdevumu un uzturlīdzekļu parāda labprātīgai samaksai.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā no pilna sprieduma sagatavošanas dienas – 2016.gada 17.novembra, apelācijas

sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese I.Galeja