Court orders full debt collection for heating services, rejecting defendant's tariff and contract arguments.

Lieta Nr. C69167718

Lietas arhīva Nr. C-1677-18/33

ECLI:LV:KURT:2018:0528.C69167718.3.S

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kurzemes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S.Lucava

ar tiesas sēdes sekretāri L.Lindi,

piedaloties prasītājas pārstāvim Ē.Caram un atbildētājam /pers. A/,

2018. gada 28. maijā, Ventspilī, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu pašvaldības SIA ”Ventspils siltums” prasībā lietā pret /pers. A/ par parāda

piedziņu, un

k o ns t a t ē ja

Prasītāja 2018. gada 1. martā cēlusi prasību par parāda 3 586,58 EUR piedziņu no atbildētāja, pamatojoties uz Civillikuma 1520., 1587. - 1590.,

1779. un 1785. pantu, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12. pantu, „Dzīvokļa īpašuma likuma” 10. panta 3. punktu. Civillieta ierosināta 2018. gada

5. martā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja īpašumā ir dzīvoklis Nr. /adrese/ kuram prasītāja nodrošina siltumenerģijas piegādi. Atbildētājs par

sniegtajiem pakalpojumiem maksā neregulāri un nepilnā apmērā, kā rezultātā izveidojies parāds.

Rakstveida paskaidrojumos atbildētājs norāda, ka prasību neatzīst, jo katru mēnesi pārskaita naudu par saņemto siltumu. Prasītāja nav noslēgusi

līgumu ar atbildētāju par to cik un kad atbildētājam ir jāmaksā. Nezina uz kāda pamata prasītāja piedzen naudu. Siltumu nesaņem pilnā apmērā, bet tarifi

5 gadu laikā tika pacelti 14 reizes. Radiatori ir remdeni un saprot, ka cirkulācija iet, tāpēc pārskaita naudu pēc sākotnējiem tarifiem. 2009. gada

18. augustā atbildētājs vērsies SIA “Pārventas siltums” ar iesniegumu, uz kuru joprojām nav saņēmis atbildi. Atbildētājs mēģinājis runāt ar prasītāju, bet

tā grib saņemt samaksu par nekvalitatīvajiem pakalpojumiem trīskāršā apmērā. Atbildētājs nevar atvērt biznesu tieši tā iemesla dēļ, ka visi, tanī skaitā arī

Ventspils siltums regulāri paceļ sākotnēji norunātas summas un padara biznesa vidi par neiespējamu. Prasītāja ar regulatora lobiju, piesaucot kaut kādus

noteikumus savā traktējumā, neslikti iedzīvojas. Atbildētājs spiests pārdot veikala telpas, kuras ir izliktas “ss” sludinājumos, jo šis viss biznesa vidi padara

neiespējamu. Atbildētājs ir gatavs kādam to visu par sviestmaizi atdot un braukt uz Angliju. Ir gatavs izmantot arī mediāciju. Ja piedzīs prasītājas norādīto

summu, pieprasīs to atpakaļ vienalga kā un vienalga kad, jo zina, ka viņam ir taisnība. Ventspils siltums mediāciju izmantot nevēlas, tātad viņi ar spēku

grib atņemt naudu, jo saprot, ka viņiem ir spēcīgs lobijs un par visu jau laikam ir labi samaksāts. Iedzīvosies arī tiesu izpildītāji. Norāda, ka 3 gadus ir bez

darba, bez ienākumiem un nevar noalgot juristu.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis uzturēja prasību daļā par pamatparāda 3 541,58 EUR piedziņu, jo atbildētājs pēc prasības celšanas tiesā

samaksājis 45 EUR.

Atbildētājs prasību neatzina uz rakstveida paskaidrojumos norādītajiem motīviem.

Noklausījusies paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka prasība neuzturētā daļā ir izbeidzama, bet pārējā daļā ir pamatota un

apmierināma pilnībā.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību daļā par parādu 45 EUR neuzturēja, līdz ar ko atbilstoši Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktam tiesa

izbeidz tiesvedību šajā daļā.

Tiesa nodibināja, ka atbildētāja īpašumā uz 2007. gada 19. oktobra Pirkuma līguma pamata ir dzīvoklis Nr. /adrese/ (lietas 9. lapa).

Prasītāja piegādā siltumenerģiju, pamatojoties uz 2005. gada 11. aprīlī ar pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” noslēgto Līgumu Nr. A-

108, kura 2.2. punktā noteikts apakšlietotāja pienākums norēķināties par siltumenerģiju tieši ar piegādātāju, bet 3.10. punktā - piegādātāja tiesības

piedzīt no apakšlietotājiem parādus tiesas ceļā, kā arī 2016. gada 28. janvārī noslēgto Līgumu par siltumenerģijas piegādi un lietošanu Nr. 48-2016 4.6.,

4.18. punktiem, bet 4.14. punktā noteikts, ka pakalpojuma saņēmējam rēķins ir jāsamaksā līdz kārtējā mēneša 30. datumam (lietas 18.-19., 20.-

22. lapa).

No iesniegtā parāda aprēķina un rēķina redzams, ka atbildētāja pamatparāds uz 2018. gada 31. janvāri ir 3586,58 EUR (lietas 7.- 8. lapa), par ko

viņam 2017. gada 10. maijā un 30. oktobrī nosūtīti atgādinājumi (lietas 10. - 15. lapa).

Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 12.pants noteica, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus,

kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu proporcionāli sava

dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā

esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Dzīvokļu īpašuma likuma 10. pants noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt ar to saistītos

izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus, nomas maksu par zemes lietošanu un pildīt

dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

No minētajām tiesību normām izriet, ka atbildētājam, kā kopīpašumā esošo telpu īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, tajā skaitā par piegādāto siltumenerģiju, arī bez līguma noslēgšanas uz likuma pamata, un viņam ir saistoši dzīvokļu īpašnieku kopības

pieņemtie lēmumi. Kā redzams no lietas materiāliem, Pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi”, kā dzīvojamās mājas /adrese/ pārstāve, ir

noslēgusi ar prasītāju līgumus par siltumenerģijas piegādi un samaksas saņemšanu par šiem pakalpojumiem no apakšlietotājiem, tajā skaitā no atbildētāja.

Tādējādi, atbildētājam pienākums maksāt par sniegto pakalpojumu noteikts ar likumu un līgumu, kas noslēgts starp prasītāju un dzīvokļu īpašnieku

kopību. Līdz ar to nav pamatoti atbildētāja iebildumi par atsevišķa pušu līguma nepieciešamību.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītāja ir nodrošinājusi atbildētāja dzīvoklim siltumenerģijas pakalpojumus, jo atbildētājs nav iesniedzis

pierādījumus par pretējo, līdz ar ko apgalvojumi, ka telpās netika nodrošināta vajadzīgā temperatūra nav pamatoti. Nav arī šaubu par to, ka atbildētājs

nav samaksājis atbilstoši noteiktajiem tarifiem par piegādāto siltumenerģiju, jo viņš to lietas izskatīšanas laikā nenoliedza.

Tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētāja iebildumus saistībā ar parāda aprēķinā piemērotajiem tarifiem, jo tos apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu

regulators saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un “Enerģētikas likumu”. Kā izriet no tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem,

atbildētājs uzskata, ka viņam jāmaksā pēc 2007.gadā noteiktajiem tarifiem, neņemot vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulatora lēmumus. Tiesa uzskata

šādu pieeju par nepareizu un likumam neatbilstošu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa uzliek pusēm pienākumu pierādīt savus argumentus vai iebildumus. Judikatūrā atzīts, ka tiesai ir jāuzklausa

argumenti, bet tai nav pienākums detalizēti atrunāt spriedumā jebkuru argumentu, tai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no

tiesību viedokļa (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2004.gada 3.novembra spriedums lietā Nr.SKA-216, 2006.gada

28.februāra spriedums lietā Nr.SKA-54 un 2005.gada 11.oktobra lēmums lietā Nr. SKA-292).

Tiesa atzīst, ka prasītāja savu prasību ir pierādījusi, bet atbildētājs savus iebildumus nav pierādījis, līdz ar ko no atbildētāja prasītājas labā

piedzenams pamatparāds 3 541,58 EUR, kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu prasītājai nosakāmas tiesības saņemt likumiskos procentus

(Civillikuma 1757., 1759., 1765. pants) līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo un otro daļu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 378,10 EUR

(lietas 5. lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR (lietas 6. lapa), kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta otro daļu ar lietas

vešanu saistītie izdevumi 54,45 EUR (lietas 24., 25. lapa).

Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-193., 195., 204.1 panta pirmo daļu, 223. panta 4. punktu, tiesa

no s pri e da

Prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu pašvaldības SIA ”Ventspils siltums”, reģistrācijas numurs 40003007655,

pamatparādu 3 541,58 EUR (trīs tūkstoši pieci simti četrdesmit viens euro 58 centi) un tiesāšanās izdevumus 381,30 EUR (trīs simti astoņdesmit viens

euro 30 centi).

Piespriestās summas ieskaitīt ”Swedbank” AS kontā LV45HABA0001402060112.

Atzīt tiesības pašvaldības SIA ”Ventspils siltums” saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas līdz

sprieduma izpildei.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Ja spriedums netiks izpildīts šajā termiņā,

parāda piedziņu veiks tiesu izpildītājs piespiedu kārtā.

Izbeigt tiesvedību civillietā daļā par parāda 45 EUR (četrdesmit pieci euro) piedziņu, izskaidrojot, ka atkārtota vēršanās tiesā strīdā starp tām

pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Kurzemes rajona tiesā 20 (divdesmit)

dienu laikā no sprieduma sastādīšanas un pieejamības dienas kancelejā, t.i. no 2018. gada 28. maija.

Tiesnese S.Lucava