C26170918 / C-0561-19 · Rēzeknes tiesa

Civillieta Nr. C 26170918

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rēzeknē, 2019.gada 3.jūlijā

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Jonikāns,

ar sekretāri I.Stepuli,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, prasībā pret /pers. C/, personas kods /personas kods/,

par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Tiesā prasības pieteikumu pret /pers. C/ (turpmāk arī – atbildētājs) par parāda piedziņu iesniegusi /Nosaukums B/ (turpmāk arī –

prasītājs) norādot, ka 2014.gada 26.jūlijā atbildētājs un akciju sabiedrība /Nosaukums A/ (turpmāk arī – banka) noslēdza patēriņa kredīta līgumu Nr.14-

020613-PT (turpmāk arī – līgums). Saskaņā ar līgumu banka piešķīra atbildētājam aizdevumu 3 500 euro apmērā, par piešķirtā aizdevuma lietošanu

noteica procentu likmi 18 procenti gadā, ar aizdevuma atmaksas termiņu līdz 2018.gada 21.martam. Savukārt atbildētājs aizdevumu un procentus

apņēmās atmaksāt līgumā noteiktajā kārtībā. Par maksājuma saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi atbildētājs uzņēmās pienākumu maksāt prasītājam

līgumsodu 0,167 procentu apmērā no termiņā nesamaksātās procentu summas par katru kavējuma dienu. Ņemot vērā, ka atbildētājs savas no līguma

izrietošās saistības pilnā apmērā un noteiktajā termiņā nepildīja, banka ar 2015.gada 1.decembri vienpusēji atkāpās no līguma. 2017.gada 12.decembrī

banka un prasītājs noslēdza cesijas līgumu un prasītājs ieguva prasījuma tiesības uz atbildētāja saistībām, ar tiesībām prasīt visus blakus prasījumus.

Prasītājs atbildētāju informēja par cesijas līguma noslēgšanu un aicināja viņu labprātīgi izpildīt savas saistības, diemžēl atbildētājs interesi par parādsaistību

dzēšanu nav izrādījis un saistības nav dzēsis. Saistību neizpildes rezultātā neatmaksātā aizdevuma pamatsumma sastāda 2 780,73 euro, līgumiskie

procenti par aizdevuma lietošanu – 139,03 euro, līgumsods par procentu samaksas kavējumu – 12,61 euro, likumiskie nokavējuma procenti – 484,99

euro. Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1716., 1717., 1720., 1752., 1753., 1756., 1757.pantu, 1759.panta

1.punktu, 1765.panta pirmo daļu, 1805., 1934., 1943.pantu, Civilprocesa likuma 1., 41., 128., 129., 130.pantu prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja, par

labu viņam, pamatparādu 2 780,73 euro apmērā, līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 139,03 euro apmērā, līgumsodu 12,61 euro apmērā un

likumiskos nokavējuma procentus 484,99 euro apmērā, kopā 3 417,36 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus, nosakot tiesības saņemt likumiskos 6

procentus gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei (lietas 4., 5., 53.lapa).

[2] Tiesas dokumenti pusēm piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi, atbilstoši Civilprocesa likuma

56.1pantam, pusēm ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, par viņiem nosūtīto dokumentu saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti (lietas 1., 32., 34.-

51., 55., 56., 60., 61.lapa).

[2.1] Prasītāja – /Nosaukums B/ pārstāvji /pers. D/ un/vai /pers. E/ (lietas 29., 30., 59.lapa) uz tiesas sēdi neieradās. Tiesa uzskata par

iespējamu skatīt lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē, jo prasītājam pienācīgā kārtā paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu (lietas 61.lapa).

No prasītāja pārstāves saņemts lūgums lietu izskatīt bez viņas klātbūtnes tiesas sēdē. Prasītājs prasību uztur pilnā apmērā (lietas 57., 58.lapa).

[2.2] Atbildētājs – /pers. C/, uz tiesas sēdi neieradās. Tiesa uzskata par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē, jo

atbildētājam pienācīgā kārtā paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu (lietas 61.lapa). Atbildētājs viņa neierašanos attaisnojošus iemeslus tiesai savlaicīgi

nav paziņojis, nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Atbildētājs rakstveida paskaidrojumu par prasības pieteikumu nav iesniedzis, iebildumus pret prasību nav

cēlis.

Motīvu daļa

[3] Pārbaudījusi un novērtējusi tiesas sēdē iegūtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība apmierināma daļēji.

[4] Pamatojoties uz 2012.gada 14.februārī starp akciju sabiedrību /Nosaukums A/ (banka) un atbildētāju noslēgto attālināto bankas

pakalpojumu līgumu (lietas 9.lapa), banka un atbildētājs, izmantojot bankas internetbanku, 2014.gada 26.jūlijā noslēguši patēriņa kredīta līgumu Nr.14-

020613-PT (līgums). Līgumā noteikts, ka banka izsniedz atbildētājam aizdevumu – 3 500 euro apmērā, mehāniskā transportlīdzekļa iegādei. Komisija

par aizdevuma izsniegšanu noteikta – 100 euro. Par piešķirtā aizdevuma lietošanu banka un atbildētājs noteikuši procentu likmi – 18 procenti gadā.

Noteikts, ka procenti par aizdevuma lietošanu, maksājami kopā ar pamatsummas maksājumu. Aizdevuma atmaksas termiņš noteikts – 2018.gada

21.jūnijs, ik mēnesi, līdz katra kalendārā mēneša 21.datumam, atmaksājot 105,37 euro, izņemot pirmajā un pēdējā mēnesī – attiecīgi 77,37 euro un

105,19 euro. Kopējā summa, kas jāsamaksā atbildētājam (aizdevuma summa un kopējās izmaksas) noteikta – 5 052,21 euro. Maksājuma saistību

neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā, atbilstoši patēriņa kredīta līguma pamatnosacījumiem un līguma 9.2.punktam, atbildētājs par procentu

maksājuma summas kavējumu apņēmies maksāt prasītājam līgumsodu – 0,167 procentu apmērā no savlaicīgi nesamaksātās aizdevuma procentu summas

dienā (lietas 14.-18.lapa). Aizdevumu – 3 500 euro apmērā, 2014.gada 26.jūnijā prasītājs pārskaitījis uz atbildētāja akciju sabiedrībā „Swedbank”

reģistrēto kontu Nr.LV08HABA0551032803818 (lietas 10.lapa). Tiesa secina, ka līdzēji līgumus noslēguši atbilstoši Civillikuma 1533.pantam, jo starp

līdzējiem notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskām sastāvdaļām ar nolūku savstarpēji saistīties. Civillikuma 1537.pants paredz, ka, ja līgumu

slēdz starp klātneesošiem, tad tas uzskatāms par noslēgtu no tā brīža, kad priekšlikuma piedāvātāju ir sasniegusi priekšlikuma saņēmēja beznosacījuma

piekrišana.

[5] Laikā no 2014.gada 21.augusta līdz 2015.gada 21.septembrim atbildētājs veicis maksājumus saskaņā ar patēriņa kredīta līgumu,

atmaksājis daļu no aizdevuma 1 463,02 euro apmērā. Atbildētāja maksājumi ieskaitīti aizdevuma pamatsummas dzēšanai 719,27 euro apmērā, procentu

par aizdevuma lietošanu dzēšanai 629,27 euro apmērā, komisijas maksas par aizdevuma izsniegšanu dzēšanai 100 euro apmērā, līgumsoda dzēšanai

8,59 euro apmērā un nokavējuma procentu dzēšanai 5,89 euro apmērā (lietas 11.-13.lapa).

Tādējādi, atbildētājs uzņemtās saistības pildījis tikai daļēji, aizdevumu un līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu pilnā apmērā nav

samaksājis. Patēriņa kredīta līgumā noteiktajā termiņā – līdz katra mēneša 21.datumam, atbildētājs maksājumus pilnā apmērā nav veicis. Atbildētāja

parādsaistības sastāda – neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 2 780,73 euro apmērā un neatmaksātie līgumiskie procenti par aizdevuma lietošanu

139,03 euro apmērā, kas aprēķināti par laiku no 2015.gada 21.septembra (pēdējā maksājuma veikšanas dienas) līdz 2015.gada 1.decembrim (līguma

laušanas dienai) (lietas 11.-13., 21., 31.lapa).

Tiesa secina, ka atbildētājs nav ievērojis Civillikuma 1943.panta prasības, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis, un

Civillikuma 1946.panta prasības, ka procenti par aizdevumu atdodami, ja tie bijuši tieši norunāti. Tiesa secina, ka neatmaksātie līgumiskie procenti par

aizdevuma lietošanu sastāda 139,03 euro (par laika periodu no 2015.gada 21.septembra līdz 2015.gada 1.decembrim) (to detalizēts aprēķins sniegts

kredīta izrakstā), jo saskaņā ar patēriņa kredīta līgumu procentu likme, par aizdevuma izmantošanu noteikta 18 procenti gadā no neatmaksātā aizdevuma

pamatsummas (lietas 11., 12., 14.-18.lapa).

[6] Ar 2015.gada 1.decembri banka vienpusēji atkāpusies no patēriņa kredīta līguma (lietas 20.lapa), atkāpusies atbilstoši līguma

7.4.punktā noteiktajam, ka bankai ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt saistību izpildi pirms termiņa, ja atbildētājs ilgāk par 60

kalendārām dienām (pēdējais maksājums veikts 2015.gada 21.septembrī) nokavē grafikā noteikto aizdevuma atmaksas vai procentu samaksas termiņu

(lietas 12., 15.lapa). Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu,

vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Tiesiskā attiecība aizdevuma līgumā ir līdzēju brīvas gribas izpausmes rezultātā radīts noteikts tiesību un pienākumu apjoms, kas aizņēmēja

sākotnējām tiesībām saņemt aizdevumu vēlāk rada atbilstošu pienākumu to atdot. Tiesiskā attiecība kā līdzēju pienākumu un tiesību kopums pastāv līdz

saistībā noteikto tiesību un pienākumu pilnīgai izpildei, tostarp līdz procentu un, ja pielīgts, līgumsoda samaksai. Kreditors savu pienākumu pēc noslēgtās

saistības pilnībā ir izpildījis ar aizdevuma izsniegšanas (pārskaitīšanas) brīdi, kas rada aizņēmējam pienākumu precīzi izpildīt vienošanos par aizdevuma

dzēšanas maksājumu veikšanu līgumā noteiktajā laikā. Kreditora vienpusēja atkāpšanās no līguma, kuru tas jau ir izpildījis un pieprasījums visu aizdevumu

atdot, ir iepriekš noteikto aizņēmējam labvēlīgo aizdevuma atmaksāšanas noteikumu anulēšana atbilstoši līgumam. Vienas puses atkāpšanās no līguma

(līguma laušana) neatbrīvo līguma noteikumus neizpildījušo pusi no līgumsaistību izpildes, un nepārtrauc to tiesisko attiecību, kuras sakarā līgums noslēgts.

[7] 2017.gada 12.decembrī akciju sabiedrība /Nosaukums A/ (banka), kā cedents, un prasītājs, kā cesionārs, noslēguši cesijas līgumu.

Cedents cedējis cesionāram visus prasījumus, kas bankai radušās pret fiziskajām personām laika posmā no 2002.gada līdz 2016.gadam un parādnieku

galviniekiem saskaņā ar līguma pielikumā esošo sarakstu. Prasījumi izriet no izbeigtiem starp cedentu un parādniekiem noslēgtajiem līgumiem, kur visu

saistību izpildes termiņš ir iestājies. Ar 2017.gada 12.decembra cesijas līgumu, tā pielikumu Nr.1 cedētas, t.sk., arī prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Cedents un cesionārs vienojušies, ka cedents cedē līguma 1.1.punktā minētos prasījumus pret līguma pielikumā Nr.1 norādītajām personām arī attiecībā

uz visām iespējamām galvenajām un blakus saistībām un blakus prasījumiem, tai skaitā līgumsodiem, pielīgtiem un likumiskiem procentiem un trešo

personu galvojumiem (lietas 19., 22., 23.lapa).

Civilprocesa likuma 77.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka, ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskā persona

beidz pastāvēt, prasījuma cesija, parāda pārvede un citi apstākļi), tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam. Tiesību pārņemšana iespējama

jebkurā procesa stadijā.

Cesija ir prasījuma pāreja no viena kreditora citam, dotajā gadījumā, pēc tiesiska darījuma. Ar cesijas līgumu no cedenta cesionāram

pārgājusi prasījuma tiesība. Ar cesiju jauns prasījums nav radies, bet gan pārveidots esošais, aizstājot vienu kreditoru ar citu. Cesijas līgums noslēgts

atbilstoši Civillikuma 1798.pantam, jo cesionāram cedēti no 2014.gada 26.jūlija starp banku un atbildētāju noslēgtā patēriņa kredīta līguma Nr.14-

020613-PT izrietošie prasījumi.

Civillikuma 1801.pants nosaka, ka slēdzot cesijas līgumu parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir

spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Tiesa secina, ka noslēdzot cesijas līgumu, atbildētāja statuss nav mainījies, līdz ar ko, cesijai nav vajadzīga arī

atbildētāja piekrišana.

2018.gada 2.janvārī prasītājs atbildētājam nosūtījis paziņojumus par notikušo cesiju, pieprasījis samaksāt līgumā noteiktos maksājumus

(lietas 24.-28.lapa). Atbildētājs saistības nav pildījis, parādsaistības nav dzēsis.

[8] Tiesa uzskata, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 2 780,73 euro apmērā un

līgumiskie procenti par aizdevuma lietošanu 139,03 euro apmērā, jo atbildētājs nav pildījis savas saistības, nav pienācīgi un savlaicīgi veicis maksājumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, [..].

Tādējādi, atbildētājs nav ievērojis Civillikuma 1828.panta prasības, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro,

negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu, t.i., prettiesīgi novilcinājis saistības izpildīšanu, jo saskaņā ar Civillikuma

1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai ar līgumu.

[9] Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi

vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Par aizdevuma procentu samaksas nokavējumu atbildētājs uzņēmies pienākumu maksāt prasītājam līgumsodu. Tiesa secina, ka līgumsods

par aizdevuma procentu samaksas nokavējumu sastāda 12,61 euro, jo saskaņā ar patēriņa kredīta līguma pamatnosacījumiem un līguma 9.2.punktu,

līgumsods noteikts 0,167 procenti no savlaicīgi nesamaksātās aizdevuma procentu summas dienā (lietas 12.-19., 53.lapa).

Līgumsodam ir zaudējumu atlīdzināšanas vai, kā konkrētajā gadījumā, sodīšanas funkcija. Līgumsods ir saistības pastiprinājums un

iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi, kamēr saistība vēl nav pārkāpta un kļuvis par atbildības izpausmi, jo pastiprinājums izrādījies nepietiekams, lai

atturētu atbildētāju no saistības pārkāpuma. Līgumsoda kā saistības pastiprinājuma uzdevums ir ietekmēt atbildētāja gribu, iedarbojoties uz viņa

mantiskajām interesēm.

Terminēta saistība izbeidzas, ja termiņa ietvaros nav noticis pārkāpums, kas izraisa līgumsoda maksāšanas vai citas sekas. Līgumā ir

noteikts tā spēkā esamības termiņš, bet iepriekš ir noticis saistības pārkāpums un jau radusies tiesība prasīt līgumsodu. Atbildētājs uzņemtās saistības nav

izpildījis arī līdz lietas izskatīšanas brīdim.

[10] Tiesa uzskata, ka no atbildētāja piedzenama ne tikai neatmaksātā aizdevuma pamatsumma, līgumiskie procenti par aizdevuma

lietošanu un līgumsods, bet arī likumiskie nokavējuma procenti. Likumiskie nokavējuma procenti no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami 484,99

euro apmērā, piedzenami par laika periodu no līguma laušanas – 2015.gada 1.decembra līdz procentu aprēķina sagatavošanas dienai – 2018.gada

26.oktobrim (lietas 20., 31.lapa), jo saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz

likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs. Likumiskie procenti ir seši procenti no simta

gadā.

Likumiskie procenti aprēķināti no pamatparāda summas – 2 780,73 euro, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.panta ceturto daļu procenti

aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tāpat arī likumiskos nokavējuma procentus no paša kapitāla prasītājam ir tiesības saņemt no dienas, kad beidzies

tiesas noteiktais sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Tiesa secina, ka atbildētāja parādsaistības pret prasītāju sastāda – neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 2 780,73 euro apmērā, līgumiskie

procenti par aizdevuma lietošanu 139,03 euro apmērā, līgumsods par procentu samaksas kavējumu 12,61 euro apmērā un likumiskie nokavējuma

procenti 484,99 euro apmērā, kopā 3 417,36 euro. Atbildētājs savas saistības nav pildījis, pierādījumus, ka samaksa izdarīta, atbilstoši Civillikuma

1838.pantam, nav piestādījis.

[11] Civilprocesa likuma 195.pants pēc būtības nošķir divus likumisko procentu veidus – tos, kuri jau iekļauti prasības summā un kurus

prasītājs atbilstoši iesniegtajam prasības pieteikumam lūdzis piedzīt par iepriekšējo laiku, kā arī likumiskie procenti, kuru saņemšanas tiesības tiesa paredz

ar spriedumu. To likumisko procentu, kuru saņemšanas tiesības tiesa paredz spriedumā līdz tā izpildei, samaksas pienākums nevar iestāties pirms tiesas

sprieduma stāšanās spēkā, jo spēkā nestājies spriedums nerada juridiskas sekas. Savukārt, atbilstoši dispozitivitātes principam lietas dalībniekam ir

tiesības pašam izvēlēties tiesību aizsardzības līdzekļus, tostarp tiesības izvēlēties – prasīt vai neprasīt piedzīt likumiskos procentus par laiku līdz

spriedumam, kā arī izvēlēties laika posmu, par kādu likumiskos procentus aprēķināt un lūgt piedzīt (Augstākās tiesas Civillietu departamenta

2016.gada 15.februāra spriedums lietā SKC-0100/2016). Prasītāja pārstāvis izvēlējies laika posmu (līdz 2018.gada 26.oktobrim) par kuru likumiskos

procentus aprēķinājis un lūdzis piedzīt. Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 3.punktā, 36.panta otrajā daļā viņam piešķirtās tiesības palielināt

prasības summu, pievienojot procentus līdz lietas izskatīšanas brīdim, prasītājs nav izvēlējies.

Ņemot vērā minēto, kā arī Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016 paustās

atziņas, ir nosakāmas prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus – sešus procentus gadā, no nesamaksātās pamatparāda

summas – 2 780,73 euro, par laiku no dienas, kad beidzies tiesas noteiktais sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai), ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu, 41.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktu, 39.panta

pirmās daļas 5.punktu, 40.panta pirmo daļu no atbildētāja, par labu prasītājam, piedzenami lietā samaksātie tiesas izdevumi, un proti: samaksātā valsts

nodeva par prasību, kas novērtējama naudas summā, 371,33 euro apmērā (320 euro plus 4 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2 134 euro

(konkrētajā gadījumā – 1 283,36 euro)) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro apmērā, kopā 374,53 euro (lietas 6.-8.lapa).

Savukārt prasība daļā par pārmaksātās valsts nodevas daļas 0,06 (371,39 – 371,33) euro apmērā (lietas 6., 7.lapa) piedziņu no

atbildētāja noraidāma, jo prasītājs samaksājis valsts nodevu lielākā apmērā, nekā to nosaka likums (Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta

„b” apakšpunkts).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 40.panta pirmo daļu no atbildētāja valsts ienākumos piespriežami ar tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, 0,94 (4,14 – 3,20) euro apmērā (lietas 2.,

8.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu, daļā par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, atbildētājam

nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 191., 193., 195.pantu, tiesa

NOSPRIEDA

/Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, prasību pret /pers. C/, personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu

apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pamatparādu

2 780,73 (divi tūkstoši septiņi simti astoņdesmit euro 73 centi) euro apmērā, līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 139,03 (viens simts

trīsdesmit deviņi euro 3 centi) euro apmērā, līgumsodu 12,61 (divpadsmit euro 61 cents) euro apmērā un likumiskos nokavējuma procentus 484,99

(četri simti astoņdesmit četri euro 99 centi) euro apmērā, kopā 3 417,36 (trīs tūkstoši četri simti septiņpadsmit euro 36 centi) euro, kā arī samaksātos

tiesas izdevumus 374,53 (trīs simti septiņdesmit četri euro 53 centi) euro apmērā, kopā 3 791,89 (trīs tūkstoši septiņi simti deviņdesmit viens euro 89

centi) euro, nosakot tiesības saņemt likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda – 2 780,73 euro, summas par laiku no dienas,

kad beidzies tiesas noteiktais sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Prasītājam piekrītošo naudas summu samaksa veicama /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, norādītajā kredītiestādes –

akciju sabiedrības /Nosaukums A/, kontā Nr./konta numurs/.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu

saistītos izdevumus, kas nav samaksāti iepriekš, 0,94 (94 centi) euro apmērā.

Valsts labā piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr.90001672316, kontā

Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, norādot maksājuma mērķi – 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C

26170918.

Maksājuma dokuments par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā, sprieduma labprātīgas izpildes termiņā, iesniedzams

Rēzeknes tiesā.

Noteikt /pers.C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma, daļā par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, labprātīgai

izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasību daļā par pārmaksātās valsts nodevas daļas 0,06 (6 centi) euro apmērā piedziņu noraidīt.

Spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2019.gada 3.jūlija, apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Tiesnesis A.Jonikāns