Riga court dismisses tenants' appeal and orders eviction and debt collection for unpaid rent.

Lietas Nr. C30279315

Lietas arhīva Nr. C-2793-15/20

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 13.oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā : tiesnese I.Casno

ar sekretāri L.Vērdiņu

piedaloties prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvim /pers.T/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par dzīvojamās telpas īres

līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” iesniedzis tiesā prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par dzīvojamās telpas īres līguma

izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas, īres maksas, komunālo maksājumu parāda un likumisko procentu piedziņu.

Prasībā norādīts, ka saskaņā ar 2011.gada 7.jūnija Rīgas domes lēmumu Nr.3291 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma

projektu apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” (2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī, pirms tam 2003.gada 18.februāra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums

Nr.DI-03-81-lī) SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības SIA “Purvciema nami”, pirms tam Rīgas

pašvaldības uzņēmums, bezpeļņas organizācija namu pārvalde “Purvciems”) apsaimniekošanā atrodas dzīvojamā māja /adrese/.

Prasītājs norāda, ka pamatojoties uz 1997.gada 5.novembra Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes

rekomendāciju Nr.0005800, 1997.gada 15.novembrī starp prasītāju un atbildētāju /pers. A/ tika noslēgts beztermiņa dzīvojamās telpas

īres līgums par istabu Nr./adrese/.

Saskaņā ar līgumu prasītājs izpildījis savas saistības pret atbildētājiem, taču atbildētāji nav norēķinājušies par dzīvojamās telpas īri

un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.

Prasītājs norāda, ka atbildētāju īres maksas parāds un parāds par komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2006.gada

jūlija līdz 2014.gada 1.decembrim sastāda 5356,57 EUR un sastāv no pamatparāda 5319,76 EUR un likumiskajiem procentiem 36,81

EUR.

Norāda, ka atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantam izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot

īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus

nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, vai maksu par pakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un

izmantot pakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz

mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka

atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

2013.gada 31.jūlijā atbildētājiem nosūtīti pirmstiesas brīdinājumi, ar paziņojumiem par to saņemšanu. Atbildētāji brīdinājumus

nav saņēmuši, līdz ar ko 2014.gada 2.aprīlī prasītājs publicējis sludinājumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Papildus prasītājs norāda, ka, pamatojoties uz Rīgas domes 2011.gada 29.marta lēmumu Nr. 2850 “Par Rīgas pilsētas pašvaldības

īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanas kārtību” un ieņēmumu, izdevumu tāmju kopsavilkumu, īres maksa

atbildētājiem noteikta 0,48160 EUR par vienu dzīvokļa m2 . Istabas un koplietošanas telpu kopējā platība ir 26,37 m2, tātad īres maksa

mēnesī sastāda 12,70 EUR.

Pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9., 10., 11., 28. 2 pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 50.panta septīto daļu un Civillikuma 1587., 1651., 1662., 1765., 1779., 1828.pantu un 1652.panta trešo daļu, prasītājs

lūdz izbeigt ar atbildētāju /pers. A/ noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt atbildētājus /pers. A/ un /pers. B/ no dzīvojamās

telpas Nr./adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas un piedzīt solidāri no atbildētājiem parādu par laika periodu no 2006.gada

jūlija līdz 2014.gada 1.decembrim 5319,76 EUR, likumiskos procentus 36,81 EUR un tiesas izdevumus, kā arī līdz sprieduma izpildei

noteikt prasītāja tiesības saņemt likumiskos 6 % procentus gadā.

Atbildētāja/pers. A/ iesniegusi tiesā rakstveida paskaidrojumus norādot, ka prasību atzīst daļā par 1997.gada 15.novembrī noslēgtā

īres līguma izbeigšanu un atbildētāju izlikšanu no dzīvojamajām telpām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, jo atbildētāji jau sen

atraduši citu dzīvesvietu un istabu Nr./adrese/ neaizņemot. Atbildētājs/pers. B/ minēto telpu esot pametis jau 2003.gadā, savukārt

atbildētāja radusi iespēju pārcelties uz citu dzīvesvietu 2009.gada 20.augustā.

Atbildētāja norāda, ka neatzīst prasību daļā par īres maksas piedziņu, norādot, ka māja /adrese/ ir piecu stāvu kopmītne. Sākot

lietot strīdus dzīvojamo telpu sadzīves apstākļi bijuši ciešami un viņa maksājusi īres maksu, taču vēlāk apstākļi pasliktinājušies un

šobrīd, atbildētājas ieskatā, māja /adrese/ esot “zaņķis”. Mājā valdot antisanitāri apstākļi, neiedomājama netīrība un smaka, parazīti, kā

rezultātā, dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi tur neesot iespējams.

Atbildētāja par sliktajiem sadzīves apstākļiem darījusi zināmu gan nama pārvaldniekam Jurim, gan uzrakstījusi sūdzību Rīgas

Domei, taču atbildi nav saņēmusi, jo pasts nonācis pie pārvaldnieka un pārvaldnieks šo atbildi noslēpis.

Atbildētāja norāda, ka viņa un viņas dēls neesot turīgi cilvēki, lielākā daļa no algas tiekot maksāta par dzīvokļa īri. Atbildētājiem

neesot ne kustamie, ne nekustamie īpašumi, bez tam atbildētāja /pers. B/ ģimenē augot gadu vecs bērniņš. Līdz ar ko parāda summa

5356,57 EUR apmērā esot neiedomājami liela. Atbildētājas ieskatā, prasībai neesot nekāda pamatojuma, jo atbildētāji telpas jau sen

neaizņem un neko netērē, taču elektrības un ūdens patēriņš tiek sadalīts uz “galviņām”.

Atbildētājs/pers. B/ paskaidrojumus vai iebildumus par prasību nav iesniedzis.

Prasītājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” iesniedzis papildus paskaidrojumus par prasības pieteikumu norādot, ka 1997.gada

15.novembra īres līgumā noteikta īres maksa 3,57 LVL. Tā kā parāda rašanās periods ir 2006.gada jūlijs, tad īres maksa tika noteikta

saskaņā ar Rīgas Domes 2004.gada 11.maija lēmumu Nr.3082, proti, 0,148 LVL par m 2.No 2008.gada 1.februāra īres maksa bija

0,3200 m2, kas atbilst Rīgas Domes 2007.gada 12.jūnija lēmuma Nr.2521, 3.1.1.punkta nosacījumiem. Ar Rīgas domes 2011.gada

29.marta lēmumu Nr.2850, īres maksa paaugstināta līdz 0,420 LVL m 2, bet, saskaņā ar gada obligāti veicamo dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkumiem par 2012.-2014.gadu īres maksa ir

noteikta saskaņā ar 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, proti, 2012. un 2013.gadā īres maksa bija 0,3377 LVL par m 2, 2014.gadā īres maksa bija

0,3385 LVL, jeb 0,4816 EUR par m2.

Prasītājs norāda, ka mājā /adrese/ nav uzstādīts kopējais ūdens patēriņa skaitītājs aukstajam ūdenim, centralizētā karstā ūdens mājā

nav, nevienā dzīvoklī ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti. Ievērojot minēto, aprēķins par ūdensapgādi un kanalizāciju tiek veikts

saskaņā ar dzīvoklī deklarēto personu skaitu, proti, šajā gadījumā deklarēts ir tikai atbildētājs /pers. B/, tāpēc ikmēneša rēķinos arī ir

norādīts, ka tiek aprēķināts par vienu cilvēku 3,04 m3 aukstā ūdens katrai deklarētajai personai.

Prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis Māris Priede tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz tajā norādītajiem

pamatiem un lūdza to apmierināt. Prasītāja pārstāvis norādīja, ka īrniekiem ir tiesības lauzt īres līgumu, taču šajā gadījumā tas nav darīts.

Bez tam, prasītāja rīcībā nav nekādu pierādījumu, ka atbildētāji neaizņem dzīvojamās telpas Nr./adrese/.

Atbildētāji/pers. A/ un /pers. B/ uz tiesas sēdi atkārtoti nav ieradušies, par neierašanās iemesliem nav paziņojuši, kā arī nav lūguši

atlikt lietas izskatīšanu. Atbildētājiem par tiesas sēdes laiku un vietu ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta pirmās un

piektās daļas prasībām, t.i. nosūtot tiesas pavēstes ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāju deklarētajām dzīvesvietas adresēm.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas

dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši minētā panta otrajai

daļai tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma

izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Atbilstoši minētajai likuma normai tiesa atzīst, ka atbildētāji ir informēti par lietas izskatīšanas laiku un vietu, taču nav ieradušies

uz tiesas sēdi, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

Tiesa, noklausoties prasītāja pārstāvja viedokli un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.pantu un 156.panta pirmo daļu, atzīst

atbildētāju neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnojošu un uzskata par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāju klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus tiesa atzīst, ka prasība

ir pamatota un apmierināma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes 1997.gada 5.novembra rekomendāciju Nr.0005800 par

dzīvojamās platības izīrēšanu, atbildētājai /pers. A/ ir atzītas tiesības noslēgt īres līgumu par dzīvojamo telpu Nr./adrese//pers. A//pers.

A/ ģimenes sastāvā norādīts viņas dēls atbildētājs /pers. B/ (lietas 37.lapa).

Pamatojoties uz minēto rekomendāciju 1997.gada 15.novembrī starp Namu pārvaldi “Purvciems”, kuras saistību un tiesību

pārņēmējs ir prasītājs, kā izīrētāju un atbildētāju /pers. A/ kā īrnieku noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvojamās telpas

Nr./adrese/, kas sastāv no atsevišķas istabas, ar dzīvojamo platību 18,24 m2, īri uz nenoteiktu laiku (lietas 38.-41.lapa).

Tiesa atzīst, ka minētais dzīvojamās telpas īres līgums atzīstams par īres līgumu likuma „Par dzīvojamo telpu īri” izpratnē.

Atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma 2.punktam atbildētāja /pers. A/ apņēmās veikt maksājumus par dzīvojamās telpas īri un

komunālajiem pakalpojumiem par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 30.datumam. Līguma 2.3. punkts noteic, ka maksājumu apmērs un

maksājumu kārtības izmaiņas tiek noteiktas pēc esošās likumdošanas.

Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 1panta pirmajai daļai pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka

attiecīgās pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā.

Tiesa atzīst, ka īres maksa par atbildētājiem izīrēto dzīvojamo telpu noteikta atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma 2.1.,

2.3.punktam un likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. un 11. 1panta prasībām, t.i. saskaņā ar Rīgas domes 2004.gada 11.maija lēmumu

Nr.3082; Rīgas domes 2007.gada 12.jūnija lēmumu Nr.2521; Rīgas domes 2011.gada 29.marta lēmumu Nr.2850 un Ministru kabineta

noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, ko apstiprina lietas

materiālos esošie prasītāja izsniegtie rēķini atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/ par izīrētās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem

pakalpojumiem attiecīgajā periodā.

No lietas materiāliem, t.i. prasītāja izrakstītajiem rēķiniem un parāda aprēķiniem, kurus atbildētāji nav apstrīdējuši, redzams, ka

atbildētāju parāds par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2006.gada jūlija līdz

2014.gada 1.decembrim sastāda 5319,76 EUR ( lietas 58.-61.lapa).

Tāpat no parāda aprēķiniem redzams, ka atbildētāji minētajā laika periodā veikuši tikai sešus maksājumus par strīdus dzīvojamās

telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmo daļu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot

īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot

dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;

2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot

pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Likumā minētais formulējums „vairāk kā trīs mēnešus” tulkojams tādejādi, ka būtiska nozīme ir parāda kopsummai, nevis

apstāklim, ka katru mēnesi kaut kāds maksājums ir izdarīts, kā rezultātā parāda kopsumma pārsniedz trīs mēnešu maksājumu kopsummu

(R.Krauze. Par dzīvojamo telpu īri. Likums ar komentāriem. Trešais papildinātais izdevums.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006.g.,

125.lpp.)

Lietā nav strīda par faktu, ka atbildētāji laika periodā no 2006.gada jūlija līdz 2014.gada 1.decembrim nav norēķinājušies par

dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, līdz ar ko parāds par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem

pakalpojumiem ievērojami pārsniedz trīs mēnešu īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas kopsummu.

Tāpat lietā nav strīda par faktu, ka atbildētājiem, saskaņā ar noslēgto īres līgumu, bija nodrošināta iespēja lietot strīdus dzīvojamo

telpu, kā arī saņemt komunālos pakalpojumus. Pierādījumi par pretējo tiesā nav iesniegti.

Atbildētāja/pers. A/ paskaidrojumos norādījusi, ka sākot lietot strīdus dzīvojamo telpu sadzīves apstākļi bijuši ciešami un viņa

maksājusi īres maksu, taču vēlāk apstākļi pasliktinājušies un šobrīd, atbildētājas ieskatā, māja /adrese/ esot “zaņķis”. Mājā valdot

antisanitāri apstākļi, neiedomājama netīrība un smaka, parazīti, kā rezultātā, dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi tur neesot iespējams.

Atbildētāja par sliktajiem sadzīves apstākļiem darījusi zināmu gan nama pārvaldniekam Jurim, gan uzrakstījusi sūdzību Rīgas Domei,

taču atbildi nav saņēmusi, jo pasts nonācis pie pārvaldnieka un pārvaldnieks šo atbildi noslēpis.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētāja lietā nav iesniegusi pierādījumus saviem apgalvojumiem.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības prasīt dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu likuma “Par dzīvojamo telpu īri”

28.2 panta kārtībā.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otrā daļa nosaka izīrētāja pienākumu pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi

iepriekš rakstveidā brīdināt īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs 2013.gada 26.jūlijā nosūtījis atbildētājiem brīdinājumu par īres un komunālo

pakalpojumu parādu un izlikšanu ( lietas 44.-45.lapa). Minēto brīdinājumu atbildētāji /pers. A/ un /pers. B/ nav saņēmuši, līdz ar ko

2014.gada 2.aprīlī prasītājs publicējis sludinājumu par dzīvokļa īres un pakalpojumu maksas parādu, kas pārsniedz trīs mēnešu apmēru

oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.66 (lietas 46.lapa).

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājiem būtu liegtas tiesības vai likti šķēršļi lietot un izmantot viņu lietošanā nodoto

dzīvojamo telpu vai saņemt komunālos pakalpojumus.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka izbeidzams 1997.gada 15.novembrī ar atbildētāju /pers. A/ noslēgtais dzīvojamās telpas īres

līgums par dzīvojamās telpas Nr./adrese/, īri un atbildētāji /pers. A/ un /pers. B/ ar visām viņiem piederošajām mantām izliekami no

minētās dzīvojamās telpas, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrā daļa noteic, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā

īrniekam; pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Saskaņā ar dzīvojamās telpu īres līguma 2.punktu atbildētāji /pers. A/ un /pers. B/ apņēmās veikt maksājumus par īri un

komunālajiem pakalpojumiem līdz rēķinā norādītajam datumam.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmo un otro daļu dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās

telpas īres līgumā noteiktajos termiņos; maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos

aktos vai dzīvojamās telpas īre līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/ ir pienākums maksāt prasītājam maksu par dzīvojamās telpas īri un

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Atbildētāja/pers. A/ rakstveida paskaidrojumos norāda, ka prasībai par parāda piedziņu nav nekāda pamatojuma, jo atbildētāji telpas

jau sen nelieto, līdz ar ko arī neizmanto komunālos pakalpojumus, taču elektrība un ūdens patēriņš tiek sadalīts uz iedzīvotāju skaita.

Saskaņā ar 1997.gada 15.novembra dzīvojamās telpas īres līguma 3.1.punktu līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku. Atbilstoši

līguma 3.3. punktam, īrniekam ir tiesības jebkurā laikā lauzt dzīvojamās telpas īres līgumu, par to iepriekš brīdinot izīrētāju.

Savukārt atbilstoši līguma 5.1.5. punktam atbildētāja apņēmās īres līgumam izbeidzoties, desmit dienu laikā nodot izīrētājam īrētās

telpas apdzīvošanai derīgā stāvoklī, izdarot kārtējo remontu, ja tas nav izdarīts pēdējo mēnešu laikā, nodot labierīcības, iekārtas un citas

ierīces lietošanai derīgā stāvoklī saskaņā ar dzīvojamās telpas nodošanas – pieņemšanas aktu.

Lietas izskatīšanas gaitā netika gūti pierādījumi, ka atbildētāja /pers. A/, atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumiem,

iepriekš par to brīdinot izīrētāju, būtu lauzusi dzīvojamās telpas īres līgumu, un nodevusi to prasītājam saskaņā ar dzīvojamās telpas

nodošanas – pieņemšanas aktu. Līdz ar to līdz pat lietas izskatīšanas dienai īres līgums nav izbeigts un līdz ar to ir saistošs

līgumslēdzējiem.

Tāpat par nepamatotu tiesa atzīst atbildētājas norādīto, ka atbildētāji telpas jau sen neaizņem un neko netērē, taču elektrība un

ūdens patēriņš tiek aprēķināts uz “galviņām”.

No lietā iesniegtajiem prasītāja izrakstītajiem rēķiniem redzams, ka maksa par aukstā ūdens patēriņu tiek aprēķināta saskaņā ar

2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu”, atbilstoši dzīvojamajā telpā deklarētajām personām, t.i. konkrētajā gadījumā vienai personai.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētāji, atbilstoši īres līguma 5.2.5.punktam, būtu prasījuši pārrēķinu par paredzēto

komunālo pakalpojumu nesaņemšanu. Tādējādi tiesa konstatē, ka atbildētāji ilgstošā laika periodā nav pildījuši savus ar īres līgumu

uzņemtos pienākumus, kā arī nav izmantojuši savas tiesības, t.i. lauzt īres līgumu, tādējādi nepieļaujot parāda rašanos.

Saskaņā ar prasītāja iesniegto aprēķinu, atbildētāju parāds par īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem uz 2014.gada

decembri sastāda 5319,76 EUR (lietas 59.lapa). Minēto aprēķinu atbildētāji nav apstrīdējuši, tādejādi tiesai to nav pamata apšaubīt, kā

arī tiesai nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

Prasītājs lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem arī likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2006.gada jūlija līdz

2014.gada 1.decembrim 36,81 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī

tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā, ka atbildētāji ir kavējuši maksājuma termiņus kā rezultātā radies maksājumu parāds, tiesa atzīst, ka saskaņā ar

Civillikuma 1753., 1759., 1765.pantu, atbildētājiem solidāri jāmaksā prasītājam arī likumiskie procenti, kas saskaņā ar prasītāja

sastādīto aprēķinu par laika periodu no 2006.gada jūlija līdz 2014.gada 1.decembrim sastāda 36,81 EUR.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties nolīguma.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētāji ir izpildījuši savas saistības pret prasītāju, veicot īres maksas un komunālo

pakalpojumu maksas parāda un procentu apmaksu, kā arī lietā nav iesniegti pierādījumi, ka prasītājs būtu licis šķēršļus atbildētājiem

lietot strīdus dzīvojamo telpu vai saņemt pamatpakalpojumus īres līguma darbības laikā.

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka solidāri no atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/ par labu prasītājam piedzenams īres maksas un komunālo

pakalpojumu maksas parāds 5319,76 EUR un likumiskie procenti 36,81 EUR, t.i. kopā piedzenot 5356,57 EUR.

Bez tam atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos

procentus 6% gadā no pamatparāda, t.i. no 5319,76 EUR, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas,

sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājiem par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi

475,12 EUR, kas sastāv no samaksātās valsts nodevas 467,29 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem 7,83 EUR, t.i. 237,56

EUR no katra atbildētāja.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un VAS „Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi lietā sastāda 32,50 EUR, no kuriem 7,83 EUR piedzenami par labu prasītājam, bet atlikušajā apmērā 24,67 EUR piedzenami

no atbildētājiem par labu valstij, t.i. 12,34 EUR no /pers. A/ un 12,33 EUR no /pers. B/.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, ņemot vērā piedzenamās summas apmēru, atbildētājiem nosakāms 10 dienu

termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 97., 193., 195., 204.1pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Izbeigt 1997.gada 15.novembrī ar /pers. A/, personas kods /personas kods/, noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvojamās

telpas Nr./adrese/, īri.

Izlikt /pers.A/, personas kods /personas kods/ un /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar visām viņiem piederošām mantām no

dzīvojamās telpas Nr./adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/ un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas parādu 5319,76 EUR, likumiskos

procentus par laika periodu no 2006.gada jūlija līdz 2014.gada 1.decembri 36,81 EUR t.i. kopā 5356,57 EUR (pieci tūkstoši trīs simti

piecdesmit seši euro 57 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321,

tiesas izdevumus 237,56 EUR (divi simti trīsdesmit septiņi euro 56 centus).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321,

tiesas izdevumus 237,56 EUR (divi simti trīsdesmit septiņi euro 56 centus).

Parāda samaksa veicama šādā kontā : AS Citadele Banka, konta Nr.LV83PARX0013044380019.

Noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda, t.i. no 5319,76

EUR, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 12,34 EUR

(divpadsmit euro 34 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 12,33 EUR

(divpadsmit euro 33 centi).

Noteikt, ka spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Pierādījumi par sprieduma

labprātīgu izpildi daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā iesniedzami Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesas kancelejā tiesas sprieduma labprātīgas izpildes termiņa laikā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas

dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Casno