Legislator Case Law & Legislation
A420222922 / A42-00513-23 ECLI:LV:ADRJRIT:2023:0126.A420222922.8.S AI generated

Administrative court dismissed request to annul registrar's decision refusing to add pledgee's claim to enforcement case.

Case Number A420222922 / A42-00513-23
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected the applicant's request to declare the Business Register's decision invalid and to issue a favorable administrative act. The applicant argued that the registrar erred by refusing to add their claim to the enforcement case without court approval, claiming the registrar failed to verify the lack of sale rights. The court ruled that the registrar correctly refused the addition because the applicant lacked the specific right to sell the pledged assets without auction, and the enforcement process required court authorization which was absent at the time of the registrar's decision.

Legislator headnote

AI generated

Administrative Procedure Law Art. 246-251; Business Register Law Art. 10; Commercial Pledge Law Art. 37, 38, 39.2: The Business Register may refuse to add a pledgee's claim to an enforcement case if the pledgee lacks the statutory right to sell the pledged assets without auction, as the registrar is not obligated to verify the outcome of pending court proceedings regarding the enforcement of the pledge.

Keywords

AI generated
commercial pledge enforcement business register refusal pledgee sale rights court authorization required administrative review outcome

Cited Legislation

AI generated
Administrative Procedure Law Art. 246-251
Administrative Procedure Law Art. 289-291
Commercial Pledge Law Art. 37
Commercial Pledge Law Art. 38
Commercial Pledge Law Art. 39.2

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. A42-00513-23/21

ECLI:LV:ADRJRIT:2023:0126.A420222922.8.S

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2023.gada 26.janvārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska,

lietā ar pieteicēju /Nosaukums A/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestādi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru,

rakstveida procesā izskatīja /Nosaukums A/ filiāles Latvijā pieteikumu par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Galvenā valsts notāra

2022.gada 23.maija lēmuma Nr.1-5n/121 atzīšanu par prettiesisku un administratīvā akta, ar kuru tiktu pievienots /Nosaukums A/ 2022.gada 13.aprīļa

pieteikums par komercķīlas tiesību izlietošanu attiecībā uz komercķīlu Nr.10017631 šīs komercķīlas reģistrācijas lietai, izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – reģistrs) Galvenās valsts notāra 2022.gada 23.maija lēmumu Nr.1-5n/121 atstāts

negrozīts Reģistra valsts notāra 2022.gada 14.aprīļa sākotnējais lēmums Nr.21-11/35341/11987, ar kuru atteikta pieteicējas /Nosaukums A/ 2022.gada

13.aprīļa pieteikuma par komercķīlas tiesību izlietošanu pievienošana Komercķīlas reģistrācijas lietai.

[2] Nepiekrītot reģistra lēmumam, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu. Pieteikumā un lūgumā par pagaidu aizsardzību

norādīti turpmāk minētie argumenti.

[2.1] Pieprasot informāciju no reģistra, pieteicēja uzzināja, ka trešā persona SIA /Nosaukums B/ 2021.gada 28.oktobrī pieņēma lēmumu dibināt

SIA /Nosaukums C/, ieguldot SIA /Nosaukums C/ pamatkapitālā SIA /Nosaukums B/ aktīvus. Iepriekšminētās prasījuma tiesības ietilpa par labu

pieteicējai nodibinātās komercķīlas priekšmetā. Tā kā pieteicēja nebija devusi piekrišanu šo prasījuma tiesību ieguldīšanai SIA /Nosaukums C/

pamatkapitālā, tad SIA /Nosaukums B/ veikusi neatļautu ieķīlātās mantas atsavinājumu.

[2.2] Apstāklis, ka komercķīlu reģistrā nav reģistrēta tiesība pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles, nav šķērslis komercķīlas tiesības izlietošanai.

[2.3] Ieķīlātās mantas pārdošana izsolē saskaņā ar Komercķīlas likuma 37.pantu nav vērtējama kā piespiesta izsole, bet gan kā labprātīga izsole

Civillikuma 2074. un 2076.panta izpratnē.

[2.4] Lēmumā kļūdaini secināts, ka atbilstoši Civillikuma 2074. un 2076. pantam, ja komercķīlas ņēmējam nav paredzētas tiesības ieķīlāto mantu

pārdot bez izsoles, ieķīlātā manta pārdodama izsolē, kura organizēta ar tiesas starpniecību, nepaskaidrojot, kā no šī nošķīruma izriet secinājums, ka

situācijā, kad komercķīlas ņēmējam nav paredzētas tiesības ieķīlāto mantu pārdot bez izsoles, ieķīlātā manta pārdodama tieši izsolē, kura organizēta ar

tiesas starpniecību.

Pieņemot, ka šāda secinājuma pamatā ir uzskats, ka izsole ieķīlātās mantas pārdošanai ir vērtējama kā piespiesta izsole un tādēļ uz to attiecas

Civillikuma 2074.panta noteikums, ka tā ir izdarāma tiesas ceļā. Taču šāds uzskats nonāk pretrunā gan ar Civillikuma 2074. un 2076.panta iztulkojumu

atbilstoši to jēgai un mērķim, gan arī Komercķīlas likuma normām, kuras regulē ieķīlātās mantas pārdošanu izsolē.

[2.5] Pieteicēja nepiekrīt, ka saskaņā ar pieteicējas 2022.gada 13.aprīļa paziņojumu par komercķīlas tiesības izlietošanu tas attiecas tikai uz

pieteicējas ieķīlātajām prasījuma tiesībām pret ārvalstu komersantu kopuzņēmuma sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums D/, kuras SIA

/Nosaukums B/ bez pieteicējas atļaujas atsavinājusi, ieguldot tās SIA /Nosaukums C/ pamatkapitālā. Pieteicēja paziņojumā norādīja, ka izlietos

komercķīlas tiesību uz minētajām prasījuma tiesībām, prasot kopuzņēmuma sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums D/ veikt no prasījuma

tiesībām izrietošos maksājumus.

Tādēļ arī konkrētajā gadījumā apstāklis, ka SIA /Nosaukums B/ nav piešķīrusi pieteicējai tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles, nebija šķērslis

pieteicējai izlietot komercķīlu, prasot kopuzņēmuma sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums D/ veikt no prasījuma tiesībām izrietošos

maksājumus pieteicējai.

Apsvērums, ka atsaucei uz Komercķīlas likuma 39.2panta pirmo daļu neesot tiesiskas nozīmes, jo paziņojums par komercķīlas tiesības izlietošanu

Uzņēmumu reģistram esot iesniedzams tikai gadījumā, ja ieķīlātā manta tiek pārdota bez izsoles, nonāk pretrunā ar Komercķīlas likuma 39.2panta otro

daļu, kurā skaidri noteikts, ka komercķīlas ņēmējs var prasīt apmierinājumu no trešās personas, ja pirms tam ir ievērota šā likuma 42.pantā noteiktā

paziņošanas kārtība un komercķīlu reģistrā izdarīts ieraksts par komercķīlas tiesību izlietošanu. Attiecīgi Komercķīlas likuma 42.panta piektajā daļā

minētā paziņojuma iesniegšana Uzņēmumu reģistram ir likumā tiešā veidā izvirzīta kā priekšnoteikums, lai komercķīlas ņēmējs varētu izlietot prasījuma

tiesību komercķīlu, prasot apmierinājumu no trešās personas.

[2.6] Komercķīlas devēja tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana nav šķērslis komercķīlas tiesības izlietošanai uz ieķīlāto mantu, kura

atsavināta bez komercķīlas ņēmēja atļaujas.

Lai arī SIA /Nosaukums B/ tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas rezultātā pieteicējai patiešām bija saistošs aizliegums prasīt SIA

/Nosaukums B/ ieķīlātās mantas pārdošanu, lēmumā vispār nav analizēts apstrīdēšanas iesniegumā minētie pieteicējas argumenti, ka minētais aizliegums

neattiecas uz ieķīlāto mantu, kura atsavināta bez pieteicējas atļaujas.

[2.7] Komercķīlas ņēmējam ir tiesības izlietot komercķīlas tiesību bez tiesas starpniecības arī ieķīlātās mantas neatļauta atsavinājuma gadījumā.

[2.8] Pieteikuma veidlapas iespējamās nepilnības nedrīkst radīt šķēršļus komercķīlas tiesības izlietošanai ieķīlātās mantas neatļauta atsavinājuma

gadījumā.

Maksātnespējas likuma 37.panta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu mērķis ir dot iespēju parādniekam atjaunot tā spēju nokārtot savas saistības,

īstenojot parādnieka izstrādātajā un ar kreditoru vairākumu saskaņotajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktos pasākumus, tad šie

ierobežojumi likumsakarīgi var attiekties tikai uz pašas SIA /Nosaukums B/ mantu. Līdz ar to SIA /Nosaukums B/ tiesiskās aizsardzības procesa lietas

ierosināšana nevarēja skart pieteicējas tiesības izlietot komercķīlu attiecībā uz prasījuma tiesībām, kuras SIA /Nosaukums B/ bez pieteicējas atļaujas

prettiesiski atsavinājusi un kuras, līdz ar to, vairs neietilpst SIA /Nosaukums B/ mantas sastāvā.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2022.gada 6.jūlijā saņemtajā rakstveida paskaidrojumā reģistrs pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, atsaucoties

uz pārsūdzētajā lēmumā un turpmāk norādītajiem argumentiem.

[3.1] Ņemot vērā Civillikuma 2074.pantā noteikto, kā arī Komercķīlas likuma 24.pantu, kas paredz, ka ar ieķīlāšanu neizbeidzas komercķīlas

devēja īpašumtiesības uz ieķīlāto lietu, secināms, ka izsole no pārdodamās lietas īpašnieka viedokļa ir piespiesta un izsole šādā gadījumā organizējama

tikai tiesas ceļā.

Pieteikumā nav norādīts skaidrs pamatojums, kādēļ komercķīlas izlietošanas gadījumā izsole būtu organizējama bez tiesas starpniecības un reģistrā

būtu iesniedzams Komercķīlas likuma 42.panta piektajā daļā paredzētais paziņojums.

[3.2] Nav pamatots pieteicējas arguments, ka pieteicējas prasījuma tiesības vairs neietilpst komercķīlas devēja mantas sastāvā un līdz ar to nebūtu

attiecināmi Maksātnespējas likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktā un 116.pantā noteiktie ierobežojumi.

[3.3] Vienlaikus reģistrs norāda, ka Komercķīlas likuma 34.panta pirmajā daļā noteikts, ka komercķīlas devējs drīkst atsavināt ieķīlāto mantu tikai

ar komercķīlas ņēmēja rakstveida atļauju (atļauts atsavinājums). Ja nav citas vienošanās ar komercķīlas priekšmeta ieguvēju, komercķīla uz atsavināto

lietu izbeidzas. Ja atsavināšanas gadījumā mainās informācija, kas iekļauta komercķīlu reģistrā, komercķīlas devējs un komercķīlas ņēmējs šā likuma

20.pantā noteiktajā kārtībā piesaka šīs izmaiņas komercķīlu reģistrā. Līdz ar to, gadījumā, ja komercķīlas priekšmets ir atsavināts un ir mainījies

komercķīlas devējs, tad reģistrā ir iesniedzams pieteikums attiecīgo izmaiņu reģistrācijai komercķīlu reģistrā.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2022.gada 15.jūlijā saņemti pieteicējas rakstveida atsauksme par reģistra paskaidrojumu, kurā norādīti turpmāk

minētie argumenti.

[4.1] Pieteicēja nepiekrīt viedoklim, ka piespiestu izsoli drīkst izdarīt tikai tiesas ceļā, jo no Komercķīlas likuma 37.panta nepārprotami izriet

kārtība, kādā komercķīlas ņēmējs pārdod ieķīlāto mantu izsolē pats bez tiesas starpniecības. Reģistrs nepamatoti saistījis komercķīlas ņēmēja tiesības

pārdot ieķīlāto mantu bez tiesas starpniecības ar to, vai komercķīlas devējs piešķīris komercķīlas ņēmējam tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles un

šāda tiesība reģistrēta komercķīlu reģistrā.

[4.2] Pieteikumā ir ietverta izvērsta argumentācija, lai pamatotu, ka komercķīlas ņēmējam ir tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez tiesas starpniecības

neatkarīgi no tā, vai komercķīlas devējs ir tam piešķīris tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles.

Reģistrs ignorējis pieteikumā ietverto argumentāciju, ka saskaņā ar pieteicēja 2022.gada 13.aprīļa paziņojumu par komercķīlas tiesības izlietošanu

tas attiecas tikai uz pieteicējas ieķīlātajām prasījuma tiesībām pret ārvalstu komersantu kopuzņēmuma sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums D/,

kuras SIA /Nosaukums B/ bez pieteicējas atļaujas atsavinājusi, ieguldot tās SIA /Nosaukums C/ pamatkapitālā.

[4.3] Pārsūdzētajā lēmumā vispār nav analizēti apstrīdēšanas iesniegumā minētie pieteicējas argumenti par to, ka minētais aizliegums neattiecas uz

ieķīlāto mantu, kura atsavināta bez pieteicējas atļaujas. Nav ņemts vērā, ka SIA /Nosaukums B/ atsavināja prasījuma tiesības pret kopuzņēmuma

sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums D/, ieguldot tās SIA /Nosaukums C/ pamatkapitālā, un ka šis atsavinājums tika izdarīts bez pieteicējas

atļaujas. Tāpat nav saprotama reģistra atsauce uz Komercķīlas likuma 34.panta pirmo daļu, kas attiecas uz situāciju, kad komercķīlas devējs ieķīlāto

mantu atsavinājis ar komercķīlas ņēmēja atļauju. Pieteicēja gan 2022.gada 13.aprīļa paziņojumā par komercķīlas izlietošanu, gan apstrīdēšanas

iesniegumā reģistram, gan arī pieteikumā tiesai ir skaidri norādījusi, ka vēlas izlietot komercķīlu uz prasījuma tiesībām pret kopuzņēmuma sabiedrību ar

ierobežotu atbildību /Nosaukums D/, kuras SIA /Nosaukums B/ atsavināja bez pieteicējas atļaujas. Tā kā prasījuma tiesības acīmredzami nav SIA

/Nosaukums B/ parasti ražojamā vai pārdodamā lieta, SIA /Nosaukums C/ pirms to iegūšanas bija jāpārliecinās, vai prasījuma tiesības nav ieķīlātas un

vai atsavinājums ir atļauts, tādēļ SIA /Nosaukums C/ nevarēja nezināt, ka prasījuma tiesības bija ieķīlātas un to atsavinājums nebija atļauts. Attiecīgi SIA

/Nosaukums C/ nevar tikt uzskatīta par labticīgu prasījuma tiesību ieguvēju.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes,

ja likumā nav noteikts citādi.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka procesa dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un nepastāv citi šķēršļi lietas

izskatīšanai rakstveida procesā, tādējādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, rakstveida procesā izvērtējot lietas dalībnieku sniegtos paskaidrojumus kopsakarā ar lietas materiāliem un lietā esošajiem pierādījumiem,

atzīst, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[7] Lietā ir strīds par to, vai reģistra valsts notārs 2022.gada 14.aprīlī pamatoti atteica pievienot komercķīlas reģistrācijas lietai pieteicējas

pieteikumu par komercķīlas tiesību izlietošanu.

[8] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicēja un SIA /Nosaukums B/ 2016.gada 7.oktobrī noslēdza kredītlīgumu Nr.89000571 (turpmāk

– kredītlīgums) (lietas 67.-82.lapa), kā arī komercķīlas līgumu Nr.89000571/3 (turpmāk – komercķīlas līgums) (lietas 28.-29.lapa). Reģistrā

2016.gada 14.oktobrī saņemts 2016.gada 10.oktobra pieteikums (lietas 83.-92.lapa) minētās komercķīlas reģistrācijai komercķīlu reģistrā, kurā

norādīts, ka komercķīlas priekšmets ir visa komercķīlas devēja manta kā lietu kopība uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas

(turpmāk – komercķīlas priekšmets), vienlaikus nav norādes, ka komercķīlas ņēmējam būtu tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles.

Ar reģistra valsts notāra 2016.gada 18.oktobrīa lēmumu Nr.6-9/186022/345793 (lietas 93.-94.lapa) veikts ieraksts komercķīlu reģistrā par

komercķīlas reģistrāciju, piešķirot reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ (turpmāk – komercķīla), reģistrā neveicot ierakstu par komercķīlas ņēmēja

tiesībām pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles.

Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2022.gada 16.feburāra lēmumu lietā Nr.C29274422 (lietas 109.lapa), reģistra valsts

notārs 2022.gada 17.februārī pieņēma lēmumu Nr.6-12/15243 izdarīt ierakstu maksātnespējas reģistrā, ka ierosināta komercķīlas devēja tiesiskās

aizsardzības procesa lieta (lietas 106.-107.lapa).

Reģistrā 2022.gada 13.aprīlī saņemts pieteicējas pieteikums par komercķīlas tiesību izlietošanu (lietas 36.-42.lapa).

Ar reģistra valsts notāra sākotnējo lēmumu atteikta pieteicējas pieteikuma par komercķīlas tiesību izlietošanu pievienošana komercķīlas reģistrācijas

lietai (lietas 93.-94.lapa).

Savukārt 2022.gada 25.aprīlī reģistra valsts notārs, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2022.gada 21.aprīļa lēmumu lietā

Nr.C29274422 (lietas 100.-104.lapa), pieņēma lēmumu Nr.6-12/37610 izdarīt ierakstu maksātnespējas reģistrā, ka izbeigts komercķīlas devēja

tiesiskās aizsardzības process (lietas 97.-98.lapa).

[9] Komercķīlas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka komercķīlu nodibina uz līguma vai tiesas nolēmuma pamata un reģistrē komercķīlu

reģistrā atbilstoši šā likuma prasībām.

Atbilstoši Komercķīlas likuma 36.panta pirmā daļā noteiktajam, ja ar komercķīlu nodrošinātais prasījums netiek izpildīts noteiktajā termiņā, turklāt

prasījuma izpilde sadalīta vairākos termiņos, komercķīlas ņēmējam, kad nokavēts kāds no šiem termiņiem, ir tiesības pārņemt ieķīlāto mantu savā

valdījumā (ja vien ieķīlātā manta jau iepriekš nebija viņa valdījumā) un pārdot to.

Saskaņā ar Komercķīlas likuma 37.panta pirmajā daļā noteikto, ja komercķīlas devējs nav piešķīris komercķīlas ņēmējam tiesības pārdot ieķīlāto

mantu bez izsoles, ieķīlātā manta pārdodama izsolē, ievērojot Civillikuma 2073.panta un turpmāko pantu noteikumus.

Savukārt Komercķīlas likuma 38.panta pirmajā daļā noteikts, ka komercķīlas ņēmējs var pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles, ja komercķīlas devējs

šādu tiesību viņam ir piešķīris un šī tiesība ir reģistrēta komercķīlu reģistrā. Šādu tiesību var atsaukt, tikai komercķīlas devējam un komercķīlas ņēmējam

savstarpēji vienojoties.

Komercķīlas likuma 42.panta pirmajā daļā ir noteikts, ja ieķīlātā manta tiek pārdota bez tiesas starpniecības, komercķīlas ņēmējs pirms ieķīlātās

mantas pārdošanas rakstveidā paziņo komercķīlas devējam par komercķīlas tiesību izlietošanu. Saskaņā ar šī panta piekto daļu komercķīlas ņēmējs

vienlaikus ar paziņošanu komercķīlas devējam iesniedz reģistram pieteikumu par komercķīlas tiesību izlietošanu, kurā apliecina paziņošanas faktu.

Reģistrs vienas darbadienas laikā izskata iesniegto pieteikumu un, ja nav tiesisku šķēršļu, pieņem lēmumu par pieteikuma pievienošanu komercķīlas

reģistrācijas lietai.

No minētajām tiesību normām secināms, ja ar komercķīlu nodrošinātais prasījums netiek izpildīts noteiktajā termiņā, komercķīlas ņēmējam ir

tiesības pārņemt ieķīlāto mantu savā valdījumā un pārdot to. Vienlaikus, komercķīlas ņēmējs var pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles tikai tad, ja

komercķīlas devējs šādu tiesību viņam ir piešķīris un šī tiesība ir reģistrēta komercķīlu reģistrā, pretējā gadījumā ieķīlātā manta pārdodama izsolē,

ievērojot Civillikuma normas. Savukārt par komercķīlas tiesību izlietošanu, ja ieķīlātā manta tiek pārdota bez tiesas starpniecības, reģistrā iesniedzams

paziņojums.

[10] Saskaņā ar Civillikuma 2073.pantu pārdošana izsolē ir priekšlikums tam, kas par atklāti pārdodamo lietu sola dot visaugstāko cenu, noslēgt

par to pirkuma līgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 2074.pantu pārdošana izsolē ir no pārdodamās lietas īpašnieka viedokļa vai nu labprātīga, vai piespiesta. Pirmo drīkst

izdarīt, pēc pārdevēja paša ieskata, kā tiesas ceļā (2076.p.), tā arī privātā kārtībā, bet otro katrā ziņā tikai tiesas ceļā.

Savukārt atbilstoši Civillikuma 2076.pantam kustamas vai nekustamas mantas pārdošana piespiestā izsolē, tāpat arī nekustama īpašuma pārdošana

labprātīgā izsolē tiesas ceļā izdarāma pēc Civilprocesa likumu noteikumiem.

No minētajām Civillikuma normām izriet divi izsoles veidi – labprātīga izsole, kuru drīkst izdarīt privātā kārtībā vai arī tiesas ceļā, un piespiedu

izsole, kuru drīkst izdarīt tikai tiesas ceļā. Tādējādi, ja komercķīlas ņēmējam nav paredzētas tiesības ieķīlāto mantu pārdot bez izsoles, ieķīlātā manta

pārdodama izsolē, kura organizēta ar tiesas starpniecību.

[11] Kā jau tiesa konstatēja, komercķīla reģistrēta uz kredītlīguma un komercķīlas līguma pamata. Komercķīlas līguma 4.2.punktā cita starp

noteikts, ka ķīlas devējs (sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/) piešķir ķīlas ņēmējam (pieteicējai) tiesības pārdot Komercķīlas priekšmetu

izsolē saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem tiesību aktiem. Turklāt 2016.gada 10.oktobra pieteikumā (lietas 83.-92.lapa) komercķīlas

reģistrācijai komercķīlu reģistrā nav norādīts, ka pieteicējai kā komercķīlas ņēmējam būtu tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles un arī komercķīlu

reģistrā uz sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdi nav reģistrētas minētās tiesības (lietas 30.lapa).

Tādējādi tiesa secina, ka pieteicējai nav paredzētas, tostarp, reģistrētas, tiesības pārdot Komercķīlas priekšmetu bez izsoles, līdz ar to Komercķīlas

priekšmets pārdodams tiesas organizētā izsolē.

Ņemot vērā, ka Civillikuma 2076.pants neparedz ieķīlātās mantas pārdošanu izsolē, kas nav organizēta ar tiesas starpniecību, bet paziņojums par

komercķīlas tiesību izlietošanu reģistrā iesniedzams tikai gadījumā, ja ieķīlātā manta tiek pārdota bez izsoles, tad tiesa secina, ka komercķīlas priekšmets

pārdodams izsolē ar tiesas starpniecību un tādējādi pieteicējai nebija pamata iesniegt reģistrā paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu.

[12] Saskaņā ar Komercķīlas likuma 36.panta ceturto daļu, ja komercķīlas devējam tiek ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai

pasludināts maksātnespējas process, komercķīlas ņēmēja tiesības izlietot komercķīlas tiesību ir ierobežotas Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā.

Maksātnespējas likuma 37.panta pirmās daļas 2.punktā un otrajā daļā noteikts, ka tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas

ierosināšanu aizliedz nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu. Nodrošinātais kreditors var prasīt parādnieka ieķīlātās

mantas pārdošanu, ja iepriekš minētais aizliegums rada būtisku kaitējumu šā kreditora interesēm (tajā skaitā pastāv ieķīlātās mantas iznīcināšanas draudi,

ievērojami samazinājusies ieķīlātās mantas vērtība). Lēmumu atļaut parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu pieņem tiesa, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās

aizsardzības procesa lieta.

Tādējādi secināms, ka komercķīlas ņēmējs pēc komercķīlas devēja tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas var realizēt komercķīlu tikai

tādā gadījumā, ja tiesa, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta, ir atļāvusi komercķīlas devēja ieķīlātās mantas pārdošanu.

Ņemot vērā, ka uz pieteicējas pieteikuma izskatīšanas brīdi (2022.gada 14.aprīli) spēkā bija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2022.gada

16.feburāra lēmums, ar kuru ierosināta komercķīlas devēja tiesiskās aizsardzības procesa lieta Nr.C29274422, un pieteicējas 2022.gada 13.aprīļa

pieteikumam par komercķīlas tiesību izlietošanu nebija pievienots minētās tiesas lēmums par atļauju komercķīlas ņēmējam pārdot komercķīlas devēja

mantu, tad tiesa atzīst par tiesisku reģistra atteikšanos pievienot pieteicējas pieteikumu komercķīlas reģistrācijas lietai, jo 2022.gada 17.februārī

maksātnespējas reģistrā veikts ieraksts, ka ierosināta komercķīlas devēja tiesiskās aizsardzības procesa lieta, un pieteicējas pieteikumam nebija

pievienots attiecīgās tiesas lēmums par atļauju komercķīlas ņēmējam pārdot komercķīlas devēja mantu.

[13] Pieteicēja pieteikumā atsaucas uz Komercķīlas likuma 39.2panta pirmo daļu, kas paredz, ka, ja ieķīlātas prasījuma tiesības, komercķīlas

ņēmējs var tās pārdot saskaņā ar šā likuma noteikumiem vai prasīt apmierinājumu no trešās personas, kas ir parādā komercķīlas devējam uz šo

prasījuma tiesību pamata. Tiesības prasīt apmierinājumu no trešās personas neierobežo apstāklis, ka komercķīlas devējs saskaņā ar šā likuma 38.pantu

nav piešķīris tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles.

Tiesa atzīst, ka minētajiem argumentiem lietā nav tiesiskas nozīmes, jo, kā jau tiesa norādīja iepriekš, paziņojums par komercķīlas tiesību izlietošanu

reģistrā iesniedzams tikai gadījumā, ja ieķīlātā manta tiek pārdota bez izsoles. Izskatāmajā lietā pieteicējai šādu tiesību nav, jo konkrētajā gadījumā

komercķīla realizējama Civilprocesa likumā paredzētajā kartībā, komercķīlas priekšmetu pārdodot ar tiesas starpniecību organizētā izsolē.

[14] Ņemot vērā visu iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka reģistrs pamatoti atteicis pievienot pieteicējas 2022.gada 13.aprīļa pieteikumu par

komercķīlas tiesību izlietošanu komercķīlas reģistrācijas lietai. Tādējādi nav konstatējami priekšnoteikumi pieteicējas prasītā administratīvā akta

izdošanai.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst pārsūdzēto lēmumu par tiesisku un pamatotu, bet pieteicējas pieteikums līdz ar to ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /Nosaukums A/ filiāles Latvijā pieteikumu par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Galvenā valsts notāra 2022.gada 23.maija lēmuma

Nr.1-5n/121 atzīšanu par prettiesisku un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese I.Petrovska