Administrative court dismissed request to annul registrar's decision refusing to add pledgee's claim to enforcement case.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the applicant's request to declare the Business Register's decision invalid and to issue a favorable administrative act. The applicant argued that the registrar erred by refusing to add their claim to the enforcement case without court approval, claiming the registrar failed to verify the lack of sale rights. The court ruled that the registrar correctly refused the addition because the applicant lacked the specific right to sell the pledged assets without auction, and the enforcement process required court authorization which was absent at the time of the registrar's decision.
Legislator headnote
AI generatedAdministrative Procedure Law Art. 246-251; Business Register Law Art. 10; Commercial Pledge Law Art. 37, 38, 39.2: The Business Register may refuse to add a pledgee's claim to an enforcement case if the pledgee lacks the statutory right to sell the pledged assets without auction, as the registrar is not obligated to verify the outcome of pending court proceedings regarding the enforcement of the pledge.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. A42-00513-23/21
ECLI:LV:ADRJRIT:2023:0126.A420222922.8.S
S P R I E D U
LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ
Rīgā 2023.gada 26.janvārī
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska,
lietā ar pieteicēju /Nosaukums A/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestādi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru,
rakstveida procesā izskatīja /Nosaukums A/ filiāles Latvijā pieteikumu par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Galvenā valsts notāra
2022.gada 23.maija lēmuma Nr.1-5n/121 atzīšanu par prettiesisku un administratīvā akta, ar kuru tiktu pievienots /Nosaukums A/ 2022.gada 13.aprīļa
pieteikums par komercķīlas tiesību izlietošanu attiecībā uz komercķīlu Nr.10017631 šīs komercķīlas reģistrācijas lietai, izdošanu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – reģistrs) Galvenās valsts notāra 2022.gada 23.maija lēmumu Nr.1-5n/121 atstāts
negrozīts Reģistra valsts notāra 2022.gada 14.aprīļa sākotnējais lēmums Nr.21-11/35341/11987, ar kuru atteikta pieteicējas /Nosaukums A/ 2022.gada
13.aprīļa pieteikuma par komercķīlas tiesību izlietošanu pievienošana Komercķīlas reģistrācijas lietai.
[2] Nepiekrītot reģistra lēmumam, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu. Pieteikumā un lūgumā par pagaidu aizsardzību
norādīti turpmāk minētie argumenti.
[2.1] Pieprasot informāciju no reģistra, pieteicēja uzzināja, ka trešā persona SIA /Nosaukums B/ 2021.gada 28.oktobrī pieņēma lēmumu dibināt
SIA /Nosaukums C/, ieguldot SIA /Nosaukums C/ pamatkapitālā SIA /Nosaukums B/ aktīvus. Iepriekšminētās prasījuma tiesības ietilpa par labu
pieteicējai nodibinātās komercķīlas priekšmetā. Tā kā pieteicēja nebija devusi piekrišanu šo prasījuma tiesību ieguldīšanai SIA /Nosaukums C/
pamatkapitālā, tad SIA /Nosaukums B/ veikusi neatļautu ieķīlātās mantas atsavinājumu.
[2.2] Apstāklis, ka komercķīlu reģistrā nav reģistrēta tiesība pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles, nav šķērslis komercķīlas tiesības izlietošanai.
[2.3] Ieķīlātās mantas pārdošana izsolē saskaņā ar Komercķīlas likuma 37.pantu nav vērtējama kā piespiesta izsole, bet gan kā labprātīga izsole
Civillikuma 2074. un 2076.panta izpratnē.
[2.4] Lēmumā kļūdaini secināts, ka atbilstoši Civillikuma 2074. un 2076. pantam, ja komercķīlas ņēmējam nav paredzētas tiesības ieķīlāto mantu
pārdot bez izsoles, ieķīlātā manta pārdodama izsolē, kura organizēta ar tiesas starpniecību, nepaskaidrojot, kā no šī nošķīruma izriet secinājums, ka
situācijā, kad komercķīlas ņēmējam nav paredzētas tiesības ieķīlāto mantu pārdot bez izsoles, ieķīlātā manta pārdodama tieši izsolē, kura organizēta ar
tiesas starpniecību.
Pieņemot, ka šāda secinājuma pamatā ir uzskats, ka izsole ieķīlātās mantas pārdošanai ir vērtējama kā piespiesta izsole un tādēļ uz to attiecas
Civillikuma 2074.panta noteikums, ka tā ir izdarāma tiesas ceļā. Taču šāds uzskats nonāk pretrunā gan ar Civillikuma 2074. un 2076.panta iztulkojumu
atbilstoši to jēgai un mērķim, gan arī Komercķīlas likuma normām, kuras regulē ieķīlātās mantas pārdošanu izsolē.
[2.5] Pieteicēja nepiekrīt, ka saskaņā ar pieteicējas 2022.gada 13.aprīļa paziņojumu par komercķīlas tiesības izlietošanu tas attiecas tikai uz
pieteicējas ieķīlātajām prasījuma tiesībām pret ārvalstu komersantu kopuzņēmuma sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums D/, kuras SIA
/Nosaukums B/ bez pieteicējas atļaujas atsavinājusi, ieguldot tās SIA /Nosaukums C/ pamatkapitālā. Pieteicēja paziņojumā norādīja, ka izlietos
komercķīlas tiesību uz minētajām prasījuma tiesībām, prasot kopuzņēmuma sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums D/ veikt no prasījuma
tiesībām izrietošos maksājumus.
Tādēļ arī konkrētajā gadījumā apstāklis, ka SIA /Nosaukums B/ nav piešķīrusi pieteicējai tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles, nebija šķērslis
pieteicējai izlietot komercķīlu, prasot kopuzņēmuma sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums D/ veikt no prasījuma tiesībām izrietošos
maksājumus pieteicējai.
Apsvērums, ka atsaucei uz Komercķīlas likuma 39.2panta pirmo daļu neesot tiesiskas nozīmes, jo paziņojums par komercķīlas tiesības izlietošanu
Uzņēmumu reģistram esot iesniedzams tikai gadījumā, ja ieķīlātā manta tiek pārdota bez izsoles, nonāk pretrunā ar Komercķīlas likuma 39.2panta otro
daļu, kurā skaidri noteikts, ka komercķīlas ņēmējs var prasīt apmierinājumu no trešās personas, ja pirms tam ir ievērota šā likuma 42.pantā noteiktā
paziņošanas kārtība un komercķīlu reģistrā izdarīts ieraksts par komercķīlas tiesību izlietošanu. Attiecīgi Komercķīlas likuma 42.panta piektajā daļā
minētā paziņojuma iesniegšana Uzņēmumu reģistram ir likumā tiešā veidā izvirzīta kā priekšnoteikums, lai komercķīlas ņēmējs varētu izlietot prasījuma
tiesību komercķīlu, prasot apmierinājumu no trešās personas.
[2.6] Komercķīlas devēja tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana nav šķērslis komercķīlas tiesības izlietošanai uz ieķīlāto mantu, kura
atsavināta bez komercķīlas ņēmēja atļaujas.
Lai arī SIA /Nosaukums B/ tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas rezultātā pieteicējai patiešām bija saistošs aizliegums prasīt SIA
/Nosaukums B/ ieķīlātās mantas pārdošanu, lēmumā vispār nav analizēts apstrīdēšanas iesniegumā minētie pieteicējas argumenti, ka minētais aizliegums
neattiecas uz ieķīlāto mantu, kura atsavināta bez pieteicējas atļaujas.
[2.7] Komercķīlas ņēmējam ir tiesības izlietot komercķīlas tiesību bez tiesas starpniecības arī ieķīlātās mantas neatļauta atsavinājuma gadījumā.
[2.8] Pieteikuma veidlapas iespējamās nepilnības nedrīkst radīt šķēršļus komercķīlas tiesības izlietošanai ieķīlātās mantas neatļauta atsavinājuma
gadījumā.
Maksātnespējas likuma 37.panta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu mērķis ir dot iespēju parādniekam atjaunot tā spēju nokārtot savas saistības,
īstenojot parādnieka izstrādātajā un ar kreditoru vairākumu saskaņotajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktos pasākumus, tad šie
ierobežojumi likumsakarīgi var attiekties tikai uz pašas SIA /Nosaukums B/ mantu. Līdz ar to SIA /Nosaukums B/ tiesiskās aizsardzības procesa lietas
ierosināšana nevarēja skart pieteicējas tiesības izlietot komercķīlu attiecībā uz prasījuma tiesībām, kuras SIA /Nosaukums B/ bez pieteicējas atļaujas
prettiesiski atsavinājusi un kuras, līdz ar to, vairs neietilpst SIA /Nosaukums B/ mantas sastāvā.
[3] Administratīvajā rajona tiesā 2022.gada 6.jūlijā saņemtajā rakstveida paskaidrojumā reģistrs pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, atsaucoties
uz pārsūdzētajā lēmumā un turpmāk norādītajiem argumentiem.
[3.1] Ņemot vērā Civillikuma 2074.pantā noteikto, kā arī Komercķīlas likuma 24.pantu, kas paredz, ka ar ieķīlāšanu neizbeidzas komercķīlas
devēja īpašumtiesības uz ieķīlāto lietu, secināms, ka izsole no pārdodamās lietas īpašnieka viedokļa ir piespiesta un izsole šādā gadījumā organizējama
tikai tiesas ceļā.
Pieteikumā nav norādīts skaidrs pamatojums, kādēļ komercķīlas izlietošanas gadījumā izsole būtu organizējama bez tiesas starpniecības un reģistrā
būtu iesniedzams Komercķīlas likuma 42.panta piektajā daļā paredzētais paziņojums.
[3.2] Nav pamatots pieteicējas arguments, ka pieteicējas prasījuma tiesības vairs neietilpst komercķīlas devēja mantas sastāvā un līdz ar to nebūtu
attiecināmi Maksātnespējas likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktā un 116.pantā noteiktie ierobežojumi.
[3.3] Vienlaikus reģistrs norāda, ka Komercķīlas likuma 34.panta pirmajā daļā noteikts, ka komercķīlas devējs drīkst atsavināt ieķīlāto mantu tikai
ar komercķīlas ņēmēja rakstveida atļauju (atļauts atsavinājums). Ja nav citas vienošanās ar komercķīlas priekšmeta ieguvēju, komercķīla uz atsavināto
lietu izbeidzas. Ja atsavināšanas gadījumā mainās informācija, kas iekļauta komercķīlu reģistrā, komercķīlas devējs un komercķīlas ņēmējs šā likuma
20.pantā noteiktajā kārtībā piesaka šīs izmaiņas komercķīlu reģistrā. Līdz ar to, gadījumā, ja komercķīlas priekšmets ir atsavināts un ir mainījies
komercķīlas devējs, tad reģistrā ir iesniedzams pieteikums attiecīgo izmaiņu reģistrācijai komercķīlu reģistrā.
[4] Administratīvajā rajona tiesā 2022.gada 15.jūlijā saņemti pieteicējas rakstveida atsauksme par reģistra paskaidrojumu, kurā norādīti turpmāk
minētie argumenti.
[4.1] Pieteicēja nepiekrīt viedoklim, ka piespiestu izsoli drīkst izdarīt tikai tiesas ceļā, jo no Komercķīlas likuma 37.panta nepārprotami izriet
kārtība, kādā komercķīlas ņēmējs pārdod ieķīlāto mantu izsolē pats bez tiesas starpniecības. Reģistrs nepamatoti saistījis komercķīlas ņēmēja tiesības
pārdot ieķīlāto mantu bez tiesas starpniecības ar to, vai komercķīlas devējs piešķīris komercķīlas ņēmējam tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles un
šāda tiesība reģistrēta komercķīlu reģistrā.
[4.2] Pieteikumā ir ietverta izvērsta argumentācija, lai pamatotu, ka komercķīlas ņēmējam ir tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez tiesas starpniecības
neatkarīgi no tā, vai komercķīlas devējs ir tam piešķīris tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles.
Reģistrs ignorējis pieteikumā ietverto argumentāciju, ka saskaņā ar pieteicēja 2022.gada 13.aprīļa paziņojumu par komercķīlas tiesības izlietošanu
tas attiecas tikai uz pieteicējas ieķīlātajām prasījuma tiesībām pret ārvalstu komersantu kopuzņēmuma sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums D/,
kuras SIA /Nosaukums B/ bez pieteicējas atļaujas atsavinājusi, ieguldot tās SIA /Nosaukums C/ pamatkapitālā.
[4.3] Pārsūdzētajā lēmumā vispār nav analizēti apstrīdēšanas iesniegumā minētie pieteicējas argumenti par to, ka minētais aizliegums neattiecas uz
ieķīlāto mantu, kura atsavināta bez pieteicējas atļaujas. Nav ņemts vērā, ka SIA /Nosaukums B/ atsavināja prasījuma tiesības pret kopuzņēmuma
sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums D/, ieguldot tās SIA /Nosaukums C/ pamatkapitālā, un ka šis atsavinājums tika izdarīts bez pieteicējas
atļaujas. Tāpat nav saprotama reģistra atsauce uz Komercķīlas likuma 34.panta pirmo daļu, kas attiecas uz situāciju, kad komercķīlas devējs ieķīlāto
mantu atsavinājis ar komercķīlas ņēmēja atļauju. Pieteicēja gan 2022.gada 13.aprīļa paziņojumā par komercķīlas izlietošanu, gan apstrīdēšanas
iesniegumā reģistram, gan arī pieteikumā tiesai ir skaidri norādījusi, ka vēlas izlietot komercķīlu uz prasījuma tiesībām pret kopuzņēmuma sabiedrību ar
ierobežotu atbildību /Nosaukums D/, kuras SIA /Nosaukums B/ atsavināja bez pieteicējas atļaujas. Tā kā prasījuma tiesības acīmredzami nav SIA
/Nosaukums B/ parasti ražojamā vai pārdodamā lieta, SIA /Nosaukums C/ pirms to iegūšanas bija jāpārliecinās, vai prasījuma tiesības nav ieķīlātas un
vai atsavinājums ir atļauts, tādēļ SIA /Nosaukums C/ nevarēja nezināt, ka prasījuma tiesības bija ieķīlātas un to atsavinājums nebija atļauts. Attiecīgi SIA
/Nosaukums C/ nevar tikt uzskatīta par labticīgu prasījuma tiesību ieguvēju.
[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes,
ja likumā nav noteikts citādi.
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka procesa dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un nepastāv citi šķēršļi lietas
izskatīšanai rakstveida procesā, tādējādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, rakstveida procesā izvērtējot lietas dalībnieku sniegtos paskaidrojumus kopsakarā ar lietas materiāliem un lietā esošajiem pierādījumiem,
atzīst, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
[7] Lietā ir strīds par to, vai reģistra valsts notārs 2022.gada 14.aprīlī pamatoti atteica pievienot komercķīlas reģistrācijas lietai pieteicējas
pieteikumu par komercķīlas tiesību izlietošanu.
[8] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicēja un SIA /Nosaukums B/ 2016.gada 7.oktobrī noslēdza kredītlīgumu Nr.89000571 (turpmāk
– kredītlīgums) (lietas 67.-82.lapa), kā arī komercķīlas līgumu Nr.89000571/3 (turpmāk – komercķīlas līgums) (lietas 28.-29.lapa). Reģistrā
2016.gada 14.oktobrī saņemts 2016.gada 10.oktobra pieteikums (lietas 83.-92.lapa) minētās komercķīlas reģistrācijai komercķīlu reģistrā, kurā
norādīts, ka komercķīlas priekšmets ir visa komercķīlas devēja manta kā lietu kopība uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas
(turpmāk – komercķīlas priekšmets), vienlaikus nav norādes, ka komercķīlas ņēmējam būtu tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles.
Ar reģistra valsts notāra 2016.gada 18.oktobrīa lēmumu Nr.6-9/186022/345793 (lietas 93.-94.lapa) veikts ieraksts komercķīlu reģistrā par
komercķīlas reģistrāciju, piešķirot reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ (turpmāk – komercķīla), reģistrā neveicot ierakstu par komercķīlas ņēmēja
tiesībām pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles.
Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2022.gada 16.feburāra lēmumu lietā Nr.C29274422 (lietas 109.lapa), reģistra valsts
notārs 2022.gada 17.februārī pieņēma lēmumu Nr.6-12/15243 izdarīt ierakstu maksātnespējas reģistrā, ka ierosināta komercķīlas devēja tiesiskās
aizsardzības procesa lieta (lietas 106.-107.lapa).
Reģistrā 2022.gada 13.aprīlī saņemts pieteicējas pieteikums par komercķīlas tiesību izlietošanu (lietas 36.-42.lapa).
Ar reģistra valsts notāra sākotnējo lēmumu atteikta pieteicējas pieteikuma par komercķīlas tiesību izlietošanu pievienošana komercķīlas reģistrācijas
lietai (lietas 93.-94.lapa).
Savukārt 2022.gada 25.aprīlī reģistra valsts notārs, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2022.gada 21.aprīļa lēmumu lietā
Nr.C29274422 (lietas 100.-104.lapa), pieņēma lēmumu Nr.6-12/37610 izdarīt ierakstu maksātnespējas reģistrā, ka izbeigts komercķīlas devēja
tiesiskās aizsardzības process (lietas 97.-98.lapa).
[9] Komercķīlas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka komercķīlu nodibina uz līguma vai tiesas nolēmuma pamata un reģistrē komercķīlu
reģistrā atbilstoši šā likuma prasībām.
Atbilstoši Komercķīlas likuma 36.panta pirmā daļā noteiktajam, ja ar komercķīlu nodrošinātais prasījums netiek izpildīts noteiktajā termiņā, turklāt
prasījuma izpilde sadalīta vairākos termiņos, komercķīlas ņēmējam, kad nokavēts kāds no šiem termiņiem, ir tiesības pārņemt ieķīlāto mantu savā
valdījumā (ja vien ieķīlātā manta jau iepriekš nebija viņa valdījumā) un pārdot to.
Saskaņā ar Komercķīlas likuma 37.panta pirmajā daļā noteikto, ja komercķīlas devējs nav piešķīris komercķīlas ņēmējam tiesības pārdot ieķīlāto
mantu bez izsoles, ieķīlātā manta pārdodama izsolē, ievērojot Civillikuma 2073.panta un turpmāko pantu noteikumus.
Savukārt Komercķīlas likuma 38.panta pirmajā daļā noteikts, ka komercķīlas ņēmējs var pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles, ja komercķīlas devējs
šādu tiesību viņam ir piešķīris un šī tiesība ir reģistrēta komercķīlu reģistrā. Šādu tiesību var atsaukt, tikai komercķīlas devējam un komercķīlas ņēmējam
savstarpēji vienojoties.
Komercķīlas likuma 42.panta pirmajā daļā ir noteikts, ja ieķīlātā manta tiek pārdota bez tiesas starpniecības, komercķīlas ņēmējs pirms ieķīlātās
mantas pārdošanas rakstveidā paziņo komercķīlas devējam par komercķīlas tiesību izlietošanu. Saskaņā ar šī panta piekto daļu komercķīlas ņēmējs
vienlaikus ar paziņošanu komercķīlas devējam iesniedz reģistram pieteikumu par komercķīlas tiesību izlietošanu, kurā apliecina paziņošanas faktu.
Reģistrs vienas darbadienas laikā izskata iesniegto pieteikumu un, ja nav tiesisku šķēršļu, pieņem lēmumu par pieteikuma pievienošanu komercķīlas
reģistrācijas lietai.
No minētajām tiesību normām secināms, ja ar komercķīlu nodrošinātais prasījums netiek izpildīts noteiktajā termiņā, komercķīlas ņēmējam ir
tiesības pārņemt ieķīlāto mantu savā valdījumā un pārdot to. Vienlaikus, komercķīlas ņēmējs var pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles tikai tad, ja
komercķīlas devējs šādu tiesību viņam ir piešķīris un šī tiesība ir reģistrēta komercķīlu reģistrā, pretējā gadījumā ieķīlātā manta pārdodama izsolē,
ievērojot Civillikuma normas. Savukārt par komercķīlas tiesību izlietošanu, ja ieķīlātā manta tiek pārdota bez tiesas starpniecības, reģistrā iesniedzams
paziņojums.
[10] Saskaņā ar Civillikuma 2073.pantu pārdošana izsolē ir priekšlikums tam, kas par atklāti pārdodamo lietu sola dot visaugstāko cenu, noslēgt
par to pirkuma līgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 2074.pantu pārdošana izsolē ir no pārdodamās lietas īpašnieka viedokļa vai nu labprātīga, vai piespiesta. Pirmo drīkst
izdarīt, pēc pārdevēja paša ieskata, kā tiesas ceļā (2076.p.), tā arī privātā kārtībā, bet otro katrā ziņā tikai tiesas ceļā.
Savukārt atbilstoši Civillikuma 2076.pantam kustamas vai nekustamas mantas pārdošana piespiestā izsolē, tāpat arī nekustama īpašuma pārdošana
labprātīgā izsolē tiesas ceļā izdarāma pēc Civilprocesa likumu noteikumiem.
No minētajām Civillikuma normām izriet divi izsoles veidi – labprātīga izsole, kuru drīkst izdarīt privātā kārtībā vai arī tiesas ceļā, un piespiedu
izsole, kuru drīkst izdarīt tikai tiesas ceļā. Tādējādi, ja komercķīlas ņēmējam nav paredzētas tiesības ieķīlāto mantu pārdot bez izsoles, ieķīlātā manta
pārdodama izsolē, kura organizēta ar tiesas starpniecību.
[11] Kā jau tiesa konstatēja, komercķīla reģistrēta uz kredītlīguma un komercķīlas līguma pamata. Komercķīlas līguma 4.2.punktā cita starp
noteikts, ka ķīlas devējs (sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/) piešķir ķīlas ņēmējam (pieteicējai) tiesības pārdot Komercķīlas priekšmetu
izsolē saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem tiesību aktiem. Turklāt 2016.gada 10.oktobra pieteikumā (lietas 83.-92.lapa) komercķīlas
reģistrācijai komercķīlu reģistrā nav norādīts, ka pieteicējai kā komercķīlas ņēmējam būtu tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles un arī komercķīlu
reģistrā uz sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdi nav reģistrētas minētās tiesības (lietas 30.lapa).
Tādējādi tiesa secina, ka pieteicējai nav paredzētas, tostarp, reģistrētas, tiesības pārdot Komercķīlas priekšmetu bez izsoles, līdz ar to Komercķīlas
priekšmets pārdodams tiesas organizētā izsolē.
Ņemot vērā, ka Civillikuma 2076.pants neparedz ieķīlātās mantas pārdošanu izsolē, kas nav organizēta ar tiesas starpniecību, bet paziņojums par
komercķīlas tiesību izlietošanu reģistrā iesniedzams tikai gadījumā, ja ieķīlātā manta tiek pārdota bez izsoles, tad tiesa secina, ka komercķīlas priekšmets
pārdodams izsolē ar tiesas starpniecību un tādējādi pieteicējai nebija pamata iesniegt reģistrā paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu.
[12] Saskaņā ar Komercķīlas likuma 36.panta ceturto daļu, ja komercķīlas devējam tiek ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai
pasludināts maksātnespējas process, komercķīlas ņēmēja tiesības izlietot komercķīlas tiesību ir ierobežotas Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā.
Maksātnespējas likuma 37.panta pirmās daļas 2.punktā un otrajā daļā noteikts, ka tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas
ierosināšanu aizliedz nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu. Nodrošinātais kreditors var prasīt parādnieka ieķīlātās
mantas pārdošanu, ja iepriekš minētais aizliegums rada būtisku kaitējumu šā kreditora interesēm (tajā skaitā pastāv ieķīlātās mantas iznīcināšanas draudi,
ievērojami samazinājusies ieķīlātās mantas vērtība). Lēmumu atļaut parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu pieņem tiesa, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās
aizsardzības procesa lieta.
Tādējādi secināms, ka komercķīlas ņēmējs pēc komercķīlas devēja tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas var realizēt komercķīlu tikai
tādā gadījumā, ja tiesa, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta, ir atļāvusi komercķīlas devēja ieķīlātās mantas pārdošanu.
Ņemot vērā, ka uz pieteicējas pieteikuma izskatīšanas brīdi (2022.gada 14.aprīli) spēkā bija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2022.gada
16.feburāra lēmums, ar kuru ierosināta komercķīlas devēja tiesiskās aizsardzības procesa lieta Nr.C29274422, un pieteicējas 2022.gada 13.aprīļa
pieteikumam par komercķīlas tiesību izlietošanu nebija pievienots minētās tiesas lēmums par atļauju komercķīlas ņēmējam pārdot komercķīlas devēja
mantu, tad tiesa atzīst par tiesisku reģistra atteikšanos pievienot pieteicējas pieteikumu komercķīlas reģistrācijas lietai, jo 2022.gada 17.februārī
maksātnespējas reģistrā veikts ieraksts, ka ierosināta komercķīlas devēja tiesiskās aizsardzības procesa lieta, un pieteicējas pieteikumam nebija
pievienots attiecīgās tiesas lēmums par atļauju komercķīlas ņēmējam pārdot komercķīlas devēja mantu.
[13] Pieteicēja pieteikumā atsaucas uz Komercķīlas likuma 39.2panta pirmo daļu, kas paredz, ka, ja ieķīlātas prasījuma tiesības, komercķīlas
ņēmējs var tās pārdot saskaņā ar šā likuma noteikumiem vai prasīt apmierinājumu no trešās personas, kas ir parādā komercķīlas devējam uz šo
prasījuma tiesību pamata. Tiesības prasīt apmierinājumu no trešās personas neierobežo apstāklis, ka komercķīlas devējs saskaņā ar šā likuma 38.pantu
nav piešķīris tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles.
Tiesa atzīst, ka minētajiem argumentiem lietā nav tiesiskas nozīmes, jo, kā jau tiesa norādīja iepriekš, paziņojums par komercķīlas tiesību izlietošanu
reģistrā iesniedzams tikai gadījumā, ja ieķīlātā manta tiek pārdota bez izsoles. Izskatāmajā lietā pieteicējai šādu tiesību nav, jo konkrētajā gadījumā
komercķīla realizējama Civilprocesa likumā paredzētajā kartībā, komercķīlas priekšmetu pārdodot ar tiesas starpniecību organizētā izsolē.
[14] Ņemot vērā visu iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka reģistrs pamatoti atteicis pievienot pieteicējas 2022.gada 13.aprīļa pieteikumu par
komercķīlas tiesību izlietošanu komercķīlas reģistrācijas lietai. Tādējādi nav konstatējami priekšnoteikumi pieteicējas prasītā administratīvā akta
izdošanai.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst pārsūdzēto lēmumu par tiesisku un pamatotu, bet pieteicējas pieteikums līdz ar to ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
noraidīt /Nosaukums A/ filiāles Latvijā pieteikumu par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Galvenā valsts notāra 2022.gada 23.maija lēmuma
Nr.1-5n/121 atzīšanu par prettiesisku un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese I.Petrovska