Court partially allowed tax appeal, cancelling penalty due to double jeopardy after criminal acquittal.
Legislator summary
AI generatedThe court fully dismissed the tax authority's penalty claim against the plaintiff while upholding the remaining tax and late payment obligations. The plaintiff argued that imposing the fine violated the principle against double jeopardy because he had already been acquitted of the underlying criminal offense. The court agreed, ruling that the punitive nature of the tax fine constituted a second punishment for the same act, thereby cancelling the penalty amount.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums 239. panta 8. punkts; Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239. panta 8. punkts: If a person has already been acquitted or convicted of a criminal offense, administrative proceedings for the same fact must be terminated to prevent double jeopardy.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr.A42877809
A00943-11/34
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Jelgavā, 2011.gada 19.septembrī
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese L.Apšeniece,
piedaloties pieteicējam – I.K.,
atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta
pārstāvei L.R.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu I.K. pieteikumā par Valsts ieņēmumu dienesta
ģenerāldirektora 2009.gada 27.jūnija lēmuma Nr.19.1/13496 atcelšanu daļā par papildu
nomaksai budžetā aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 17325, nokavējuma naudu Ls
3618,14 un soda naudu Ls 26065,59.
Aprakstošā daļa
[1] No 2008.gada 10.novembra līdz 2009.gada 5.februārim Valsts ieņēmumu dienesta
(turpmāk – VID vai atbildētājs) Zemgales reģionālās iestādes (turpmāk – ZRI) Nodokļu
kontroles pārvaldes Audita daļa veica I.K. (turpmāk – pieteicējs) iedzīvotāju ienākuma nodokļa
(turpmāk – IIN) auditu par 2005., 2006. un 2007.gadu un pievienotās vērtības nodokļa
(turpmāk – PVN) auditu par laika periodu no 2006.gada 1.janvāra līdz 2007.gada
31.decembrim.
Saskaņā ar VID ZRI Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļas priekšnieka vietnieka
2009.gada 5.februāra lēmumu Nr.14 (turpmāk – lēmums par audita rezultātiem) pieteicējam
nomaksai budžetā noteikti Ls 47514,97, no tiem: IIN Ls 17377,06, soda nauda Ls 26065,59 un
nokavējuma nauda Ls 4072,32.
Ar VID ZRI direktora 2009.gada 22.aprīļa lēmumu Nr.01-10.02/56 lēmums par audita
rezultātiem atcelts daļā par papildu nomaksai budžetā aprēķināto IIN nokavējuma naudu Ls
8,69, bet pārējā daļā atstāts negrozīts.
Ar VID ģenerāldirektora 2009.gada 27.jūnija lēmumu Nr.19.1/13496 (turpmāk –
Lēmums) VID ZRI direktora 2009.gada 22.aprīļa lēmums Nr.01-10.02/56 atstāts negrozīts daļā
par papildu nomaksai budžetā aprēķināto IIN Ls 16361,94, soda naudu Ls 26065,59 un
nokavējuma naudu Ls 3764,62, atcelts daļā par papildu nomaksai budžetā aprēķināto IIN Ls
1015,12 un nokavējuma naudu Ls 299,01, kā arī papildu nomaksai budžetā par 2007.gadu
noteikts IIN Ls 3209,27 un nokavējuma nauda Ls 332,16. Lēmumā norādīti šādi argumenti.
[1.1] 2004. un 2005.gadā pieteicējs izsniedza fiziskām personām aizdevumus par
atlīdzību un 2005. – 2007.gadā saņēma aizdevumu un procentu maksājumu atmaksu. M.Z.
neatmaksātā parāda piedziņas rezultātā 2006.gadā pieteicējs ieguva īpašumā nekustamo
īpašumu /adrese/, kuru realizēja par Ls 60000, bet T.M. parāda piedziņas rezultātā 2007.gadā
saņēma Ls 29000.
Tā kā 2006. un 2007.gadā pieteicējs algotā darbā ienākumus neguva, izsniegto
aizdevumu un saņemto aizdevumu procentu apmēri un aizdevumu izsniegšanas sistemātiskums
liecina, ka pieteicēja naudas līdzekļu aizdošanas darījumi kvalificējami kā saimnieciskā
darbība un darījumu rezultātā saņemtie naudas līdzekļi vērtējami kā saimnieciskās darbības
ietvaros gūtie ieņēmumi.
[1.2] Apstrīdēšanas procesā kļūdaini noteikts nokavēto dienu skaits papildu nomaksai
aprēķinātajam IIN, nokavējuma termiņā ieskaitot nodokļa samaksas dienu.
[2] Nepiekrītot Lēmumam, 2009.gada 28.jūlijā pieteicējs vērsās ar pieteikumu
Administratīvajā rajona tiesā, bet 2010.gada 3.novembra un 2011.gada 24.augusta tiesas sēdēs
iesniedza pieteikuma precizējumus un grozījumus, norādot, ka 2006.gadā gūtie ienākumi Ls
40000 un 2007.gadā gūtie ienākumi Ls 29300 apmērā nav apliekami ar nodokļu maksājumiem.
[2.1] Uz sava vārda reģistrējot zemesgrāmatā nekustamo īpašumu /adrese/, pircējs
valsts nodevu nomaksāja no Ls 20000, kas ir faktiskā nekustamā īpašuma pārdošanas vērtība.
Šo vērtību akceptēja un par pareizu atzina Tukuma zemesgrāmatu nodaļa. Līdz ar to par
nekustamā īpašuma pārdošanas ieņēmumiem atzīstami Ls 20000. Pārējā pirkuma maksa Ls
40000 tika saņemta par pieteicēja personisko kustamo mantu, kas bija izvietota nekustamajā
īpašumā, lai to padarītu par pievilcīgāku pircējam. Šādi ienākumi ar nodokli nav apliekami.
[2.2] Zvērināta tiesu izpildītāja ieskaitītās naudas summas Ls 12837,09 daļu Ls 12800
apmērā pieteicējs nākamajā dienā pārskaitīja J.G. saistībā ar 2007.gada 7.februāra cesijas
līgumu. Līdz ar to IIN ir aprēķināms no tikai Ls 37,09.
[2.3.] No T.M. saņemtajiem Ls 29000 atbildētājs nepamatoti par izdevumiem atzina
tikai aizdevuma pamatsummu Ls 12500, neņemot vērā, papildus aizdotās summas, kas kopumā
veido Ls 29000. Turklāt no šī darījuma pieteicējam radušies izdevumi pārsniedz saņemtos
ieņēmumus.
[3] 2009.gada 28.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētāja
paskaidrojums, kurā atbildētājs lūdz pieteikumu noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā minēto.
[4] Tiesas sēdēs pieteicējs uzturēja pieteikumu. Papildus norādīja, ka ar Tukuma rajona
tiesas spriedumu krimināllietā viņš ir atzīts par vainīgu nodarījumos, par kuriem uzrēķināti
nodokļu maksājumi. Spriedums ir stājies spēkā. Līdz ar to nav pamata atstāt spēkā ar Lēmumu
aprēķināto soda naudu.
Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, balstoties uz Lēmumā ietverto
argumentāciju. Papildus norādīja, ka neatzīst liecinieces D.Z. krimināllietas ietvaros veikto
valstij nodarītā kaitējuma kompensācijas aprēķinu.
Motīvu daļa
[5] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, pārbaudījusi lietā esošos
pierādījumus, uzklausījusi tiesas sēdē procesa dalībnieku paskaidrojumus, pēc savas iekšējās
pārliecības tiesa atzīst, ka pieteikums ir pamatots.
[6] Tiesa konstatē šādus lietas faktiskos apstākļus.
[6.1] No 2008.gada 10.novembra līdz 2009.gada 5.februārim pieteicējam veikts IIN
audits par 2005., 2006. un 2007.gadu (lietas 1.sējuma 64.-76.lapa).
[6.2] 2009.gada 5.februārī pieņemts lēmums par audita rezultātiem (lietas 1.sējuma
78.lapa).
[6.3] 2009.gada 22.aprīlī lēmums par audita rezultātiem atcelts daļā par papildu
nomaksai budžetā aprēķināto IIN nokavējuma naudu Ls 8,69, bet pārējā daļā atstāts negrozīts
(lietas 1.sējuma 55.-63.lapa).
[6.4] 2009.gada 27.jūnijā pieņemts Lēmums (lietas 1.sējuma 41.-47.lapa), ar kuru
pieteicējam par 2005., 2006. un 2007.gadu papildus nomaksai budžetā noteikts IIN Ls
19571,21, nokavējuma nauda Ls 4096,78 un soda nauda Ls 26065,59.
[6.5] No 2010.gada 14.jūnija līdz 13.jūlijam VID Finanšu policijas pārvaldes
Izmeklēšanas daļas III nodaļas uzdevumā veikts pieteicēja IIN aprēķins par 2004., 2005.,
2006., 2007.gadu (lietas 2.sējuma 52.-64.lapa).
[6.6] 2011.gada 29.martā spēkā stājies Tukuma rajona tiesas 2011.gada 4.marta
spriedums krimināllietā Nr.15830401410 pieteicēja apsūdzībā pēc Krimināllikuma 207.panta
otrās daļas un 218.panta otrās daļas.
[7] Kriminālprocesa ietvaros veicot [6.5] nodokļu aprēķinu, pieteicējam papildus
noteikts nodokļu nomaksas pienākums arī par 2004.gadā gūtajiem ienākumiem, kā arī 2005.,
2006. un 2007.gadā gūtajiem ienākumiem no darījumiem, kas nav analizēti [6.1] audita
pārskatā. Šī nodokļu aprēķina rezultātā pieteicējam ir palielināts nodokļu maksājumu apmērs.
Taču, salīdzinot kriminālprocesa un administratīvā procesa ietvaros pieteicēja apstrīdētos
darījumus un to apmērus, tiesa secina, ka tie ir nemainīgi. Proti, abos procesos strīds ir par
pieteicēja pienākumu veikt nodokļa maksājumus par 2006.gadā gūtajiem ienākumiem Ls
40000 apmērā un par 2007.gadā gūtajiem ienākumiem Ls 29300 apmērā. Turklāt, ievērojot
krimināllietā spēkā stājušos spriedumu un dubultās sodīšanas aizliegumu, pieteicējs uzskata, ka
ir atceļama arī VID uzrēķinātā soda nauda.
[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 153.panta otro un trešo
daļu, fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu tā rezolutīvajā daļā, nav no jauna
jāpierāda, izskatot administratīvo lietu. Fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos spriedumu tā
motīvu daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu, kurā piedalās tie paši procesa
dalībnieki.
Kriminālprocesā, kurā pieteicēja apsūdzībā taisīts [6.6] spriedums, atbildētājs bija atzīts
par cietušo. Līdz ar to tiesa uzskata, ka [6.6] sprieduma motīvu un rezolutīvajā daļā nodibinātie
fakti nav no jauna jāpierāda, izskatot šo lietu. Tiesa norāda, ka nav būtiskas nozīmes, kādi bija
Tukuma rajona tiesas apsvērumi, taisot spriedumu. Tā kā tas ir stājies spēkā, nevienam no
procesa dalībniekiem neizmantojot savas procesuālās tiesības to pārsūdzēt, tiesa atzīst par
pierādītiem šādus faktus:
[8.1] pieteicējs nodarbojās ar uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas, kad tās nepieciešamību
nosaka likums, un ar šādu uzņēmējdarbību radīja būtisku kaitējumu valstij, kā arī izvairījās no
ar likumu noteiktā obligātā maksājuma valsts budžetā.
Šo darbību ietvaros pieteicējs guva ienākumus 2004.gadā Ls 2442,70, par ko
nenomaksāja IIN Ls 724,43; 2005.gadā Ls 1993,50, par ko nenomaksāja IIN Ls 498,37;
2006.gadā Ls 18733,54, par ko nenomaksāja IIN Ls 4683,39, 2007.gadā Ls 4527,09, par ko
nenomaksāja IIN Ls 1131,77.
[8.2] atbildētājam nodarītā kaitējuma kompensācijas pieteikums ir pamatots un
apmierināms Ls 7037,96 apmērā, pārējā daļā tas atstājams bez izskatīšanas.
[9] Tā kā [6.6] spriedumā Tukuma rajona tiesa atzina par pierādītu, ka pieteicēja
2006.gadā gūtie ienākumi Ls 40000 un 2007.gadā gūtie ienākumi Ls 29300 nav apliekami ar
nodokļu maksājumiem, Lēmums daļā par aprēķināto IIN 2006.gadā Ls 10000 apmērā un
2007.gadā Ls 7325 apmērā ir atceļams.
[10] Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrajai daļai par nodokļu
un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma
nauda – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā
nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.
Ievērojot [9] secināto par pieteicējam nepamatoti noteiktajiem IIN maksājumiem, tiesa
atzīst, ka Lēmums ir atceļams arī daļā par pieteicējam uzlikto pienākumu nomaksāt
nokavējuma naudu par 2006.gadu Ls 2860 apmērā (Ls 10000 x 572 x 0,05%) un par 2007.gadu
Ls 758,14 apmērā (Ls 7325 x 207 x 0,05%), kas kopā veido Ls 3618,14.
[11] Uzliekot par pienākumu pieteicējam nomaksāt soda naudu par savlaicīgi
neveiktajiem nodokļu maksājumiem, tiesas ieskatā ir pārkāpts dubultās sodīšanas
nepieļaujamības princips (ne bis in idem).
Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Septītā protokola
4.panta pirmā daļa noteic tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam: nevienu nedrīkst no jauna
tiesāt vai sodīt krimināllietā tajā pašā valstī par noziedzīgu nodarījumu, par kuru viņš jau ir
ticis attaisnots vai notiesāts saskaņā ar šīs valsts likumu un kriminālprocesuālajām normām.
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50.pants arī noteic, ka nevienu nedrīkst atkārtoti tiesāt
vai sodīt krimināllietā par nodarījumu, par kuru viņš saskaņā ar tiesību aktiem Savienībā jau
ticis attaisnots vai notiesāts ar galīgu spriedumu. Latvijas Kriminālprocesa likuma 25.panta
pirmā daļa noteic, ka personu par vienu un to pašu noziedzīgu nodarījumu var tiesāt un sodīt
tikai vienu reizi. Arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 8.punktā ir ietverts
dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips: lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar
iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie
administratīvās atbildības, jau ir kompetentas institūcijas (amatpersonas) lēmums par
administratīvā soda uzlikšanu vai neatcelts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas
izbeigšanu, kā arī ja par šo faktu ir uzsākts kriminālprocess.
Nodokļu soda nauda var tikt uzskatīta par kriminālsodu. Tai ir sodošs, nevis tikai
kompensējošs raksturs (skat. Augtākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta
2010.gada 22.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-428 [9] punktu). Turklāt arī soda naudas
apmēru – 150% no nodokļa summas – līdztekus pienākumam iemaksāt budžetā pašu nodokli
tiesa atzīst par pietiekami bargu.
Ņemot vērā, ka pieteicējs par IIN nemaksāšanu jau ir saņēmis kriminālsodu, tiesa
secina, ka abu sodu piemērošana ir pretēja dubultās sodīšanas nepieļaujamības principam. Līdz
ar to Lēmums par pieteicējam aprēķinātās soda naudas Ls 26065,59 apmērā nomaksas
pienākumu ir atceļams.
[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums
pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto
valsts nodevu.
Tiesa konstatē, ka pieteicējs valsts nodevu Ls 20 apmērā ir samaksājis 2009.gada
27.jūlijā (lietas 1.sējuma 10.lapa). Tā kā pieteikums ir apmierināms, tad no atbildētāja par labu
pieteicējam ir piespriežama viņa samaksātā valsts nodeva.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246. – 251.pantu,
253.panta pirmo daļu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
pilnībā apmierināt I.K. pieteikumu.
Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2009.gada 27.jūnija lēmumu
Nr.19.1/13496 daļā par I.K. papildu nomaksai budžetā aprēķināto iedzīvotāju ienākuma
nodokli Ls 17325, nokavējuma naudu Ls 3618,14 un soda naudu Ls 26065,59.
Atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2009.gada 27.jūnija
lēmumu Nr.19.1/13496 daļā par I.K. papildu nomaksai budžetā aprēķināto iedzīvotāju
ienākuma nodokli Ls 2246,21 un nokavējuma naudu Ls 478,64.
Piedzīt no Latvijas Republikas par labu I.K. samaksāto valsts nodevu divdesmit latu
apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no
sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas
Jelgavas tiesu namā.
Tiesnese (personiskais paraksts) L.Apšeniece
KSTS PAREIZS
Administratīvās rajona tiesas
tiesnese ________________ L.Apšeniece
Jelgavā, 2011.gada 19.septembrī