Legislator Case Law & Legislation
A42877809 / A42-00943-11 AI generated

Court partially allowed tax appeal, cancelling penalty due to double jeopardy after criminal acquittal.

Case Number A42877809 / A42-00943-11
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court fully dismissed the tax authority's penalty claim against the plaintiff while upholding the remaining tax and late payment obligations. The plaintiff argued that imposing the fine violated the principle against double jeopardy because he had already been acquitted of the underlying criminal offense. The court agreed, ruling that the punitive nature of the tax fine constituted a second punishment for the same act, thereby cancelling the penalty amount.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likums 239. panta 8. punkts; Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239. panta 8. punkts: If a person has already been acquitted or convicted of a criminal offense, administrative proceedings for the same fact must be terminated to prevent double jeopardy.

Keywords

AI generated
double jeopardy principle tax penalty cancellation criminal acquittal administrative penalty procedural termination

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likums 126. panta 1. daļa
Administratīvā procesa likums 246. – 251. pants
Administratīvā procesa likums 253. panta 1. daļa
Administratīvā procesa likums 289. – 291. pants
Latvijas Kriminālprocesa likums 25. panta 1. daļa
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239. panta 8. punkts
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pants

Cited Case Law

AI generated
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 22.novembra spriedums lietā Nr.SKA-428
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lieta Nr.A42877809

A00943-11/34

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā, 2011.gada 19.septembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Apšeniece,

piedaloties pieteicējam – I.K.,

atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta

pārstāvei L.R.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu I.K. pieteikumā par Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektora 2009.gada 27.jūnija lēmuma Nr.19.1/13496 atcelšanu daļā par papildu

nomaksai budžetā aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 17325, nokavējuma naudu Ls

3618,14 un soda naudu Ls 26065,59.

Aprakstošā daļa

[1] No 2008.gada 10.novembra līdz 2009.gada 5.februārim Valsts ieņēmumu dienesta

(turpmāk – VID vai atbildētājs) Zemgales reģionālās iestādes (turpmāk – ZRI) Nodokļu

kontroles pārvaldes Audita daļa veica I.K. (turpmāk – pieteicējs) iedzīvotāju ienākuma nodokļa

(turpmāk – IIN) auditu par 2005., 2006. un 2007.gadu un pievienotās vērtības nodokļa

(turpmāk – PVN) auditu par laika periodu no 2006.gada 1.janvāra līdz 2007.gada

31.decembrim.

Saskaņā ar VID ZRI Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļas priekšnieka vietnieka

2009.gada 5.februāra lēmumu Nr.14 (turpmāk – lēmums par audita rezultātiem) pieteicējam

nomaksai budžetā noteikti Ls 47514,97, no tiem: IIN Ls 17377,06, soda nauda Ls 26065,59 un

nokavējuma nauda Ls 4072,32.

Ar VID ZRI direktora 2009.gada 22.aprīļa lēmumu Nr.01-10.02/56 lēmums par audita

rezultātiem atcelts daļā par papildu nomaksai budžetā aprēķināto IIN nokavējuma naudu Ls

8,69, bet pārējā daļā atstāts negrozīts.

Ar VID ģenerāldirektora 2009.gada 27.jūnija lēmumu Nr.19.1/13496 (turpmāk –

Lēmums) VID ZRI direktora 2009.gada 22.aprīļa lēmums Nr.01-10.02/56 atstāts negrozīts daļā

par papildu nomaksai budžetā aprēķināto IIN Ls 16361,94, soda naudu Ls 26065,59 un

nokavējuma naudu Ls 3764,62, atcelts daļā par papildu nomaksai budžetā aprēķināto IIN Ls

1015,12 un nokavējuma naudu Ls 299,01, kā arī papildu nomaksai budžetā par 2007.gadu

noteikts IIN Ls 3209,27 un nokavējuma nauda Ls 332,16. Lēmumā norādīti šādi argumenti.

[1.1] 2004. un 2005.gadā pieteicējs izsniedza fiziskām personām aizdevumus par

atlīdzību un 2005. – 2007.gadā saņēma aizdevumu un procentu maksājumu atmaksu. M.Z.

neatmaksātā parāda piedziņas rezultātā 2006.gadā pieteicējs ieguva īpašumā nekustamo

īpašumu /adrese/, kuru realizēja par Ls 60000, bet T.M. parāda piedziņas rezultātā 2007.gadā

saņēma Ls 29000.

Tā kā 2006. un 2007.gadā pieteicējs algotā darbā ienākumus neguva, izsniegto

aizdevumu un saņemto aizdevumu procentu apmēri un aizdevumu izsniegšanas sistemātiskums

liecina, ka pieteicēja naudas līdzekļu aizdošanas darījumi kvalificējami kā saimnieciskā

darbība un darījumu rezultātā saņemtie naudas līdzekļi vērtējami kā saimnieciskās darbības

ietvaros gūtie ieņēmumi.

[1.2] Apstrīdēšanas procesā kļūdaini noteikts nokavēto dienu skaits papildu nomaksai

aprēķinātajam IIN, nokavējuma termiņā ieskaitot nodokļa samaksas dienu.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, 2009.gada 28.jūlijā pieteicējs vērsās ar pieteikumu

Administratīvajā rajona tiesā, bet 2010.gada 3.novembra un 2011.gada 24.augusta tiesas sēdēs

iesniedza pieteikuma precizējumus un grozījumus, norādot, ka 2006.gadā gūtie ienākumi Ls

40000 un 2007.gadā gūtie ienākumi Ls 29300 apmērā nav apliekami ar nodokļu maksājumiem.

[2.1] Uz sava vārda reģistrējot zemesgrāmatā nekustamo īpašumu /adrese/, pircējs

valsts nodevu nomaksāja no Ls 20000, kas ir faktiskā nekustamā īpašuma pārdošanas vērtība.

Šo vērtību akceptēja un par pareizu atzina Tukuma zemesgrāmatu nodaļa. Līdz ar to par

nekustamā īpašuma pārdošanas ieņēmumiem atzīstami Ls 20000. Pārējā pirkuma maksa Ls

40000 tika saņemta par pieteicēja personisko kustamo mantu, kas bija izvietota nekustamajā

īpašumā, lai to padarītu par pievilcīgāku pircējam. Šādi ienākumi ar nodokli nav apliekami.

[2.2] Zvērināta tiesu izpildītāja ieskaitītās naudas summas Ls 12837,09 daļu Ls 12800

apmērā pieteicējs nākamajā dienā pārskaitīja J.G. saistībā ar 2007.gada 7.februāra cesijas

līgumu. Līdz ar to IIN ir aprēķināms no tikai Ls 37,09.

[2.3.] No T.M. saņemtajiem Ls 29000 atbildētājs nepamatoti par izdevumiem atzina

tikai aizdevuma pamatsummu Ls 12500, neņemot vērā, papildus aizdotās summas, kas kopumā

veido Ls 29000. Turklāt no šī darījuma pieteicējam radušies izdevumi pārsniedz saņemtos

ieņēmumus.

[3] 2009.gada 28.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētāja

paskaidrojums, kurā atbildētājs lūdz pieteikumu noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā minēto.

[4] Tiesas sēdēs pieteicējs uzturēja pieteikumu. Papildus norādīja, ka ar Tukuma rajona

tiesas spriedumu krimināllietā viņš ir atzīts par vainīgu nodarījumos, par kuriem uzrēķināti

nodokļu maksājumi. Spriedums ir stājies spēkā. Līdz ar to nav pamata atstāt spēkā ar Lēmumu

aprēķināto soda naudu.

Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, balstoties uz Lēmumā ietverto

argumentāciju. Papildus norādīja, ka neatzīst liecinieces D.Z. krimināllietas ietvaros veikto

valstij nodarītā kaitējuma kompensācijas aprēķinu.

Motīvu daļa

[5] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, pārbaudījusi lietā esošos

pierādījumus, uzklausījusi tiesas sēdē procesa dalībnieku paskaidrojumus, pēc savas iekšējās

pārliecības tiesa atzīst, ka pieteikums ir pamatots.

[6] Tiesa konstatē šādus lietas faktiskos apstākļus.

[6.1] No 2008.gada 10.novembra līdz 2009.gada 5.februārim pieteicējam veikts IIN

audits par 2005., 2006. un 2007.gadu (lietas 1.sējuma 64.-76.lapa).

[6.2] 2009.gada 5.februārī pieņemts lēmums par audita rezultātiem (lietas 1.sējuma

78.lapa).

[6.3] 2009.gada 22.aprīlī lēmums par audita rezultātiem atcelts daļā par papildu

nomaksai budžetā aprēķināto IIN nokavējuma naudu Ls 8,69, bet pārējā daļā atstāts negrozīts

(lietas 1.sējuma 55.-63.lapa).

[6.4] 2009.gada 27.jūnijā pieņemts Lēmums (lietas 1.sējuma 41.-47.lapa), ar kuru

pieteicējam par 2005., 2006. un 2007.gadu papildus nomaksai budžetā noteikts IIN Ls

19571,21, nokavējuma nauda Ls 4096,78 un soda nauda Ls 26065,59.

[6.5] No 2010.gada 14.jūnija līdz 13.jūlijam VID Finanšu policijas pārvaldes

Izmeklēšanas daļas III nodaļas uzdevumā veikts pieteicēja IIN aprēķins par 2004., 2005.,

2006., 2007.gadu (lietas 2.sējuma 52.-64.lapa).

[6.6] 2011.gada 29.martā spēkā stājies Tukuma rajona tiesas 2011.gada 4.marta

spriedums krimināllietā Nr.15830401410 pieteicēja apsūdzībā pēc Krimināllikuma 207.panta

otrās daļas un 218.panta otrās daļas.

[7] Kriminālprocesa ietvaros veicot [6.5] nodokļu aprēķinu, pieteicējam papildus

noteikts nodokļu nomaksas pienākums arī par 2004.gadā gūtajiem ienākumiem, kā arī 2005.,

2006. un 2007.gadā gūtajiem ienākumiem no darījumiem, kas nav analizēti [6.1] audita

pārskatā. Šī nodokļu aprēķina rezultātā pieteicējam ir palielināts nodokļu maksājumu apmērs.

Taču, salīdzinot kriminālprocesa un administratīvā procesa ietvaros pieteicēja apstrīdētos

darījumus un to apmērus, tiesa secina, ka tie ir nemainīgi. Proti, abos procesos strīds ir par

pieteicēja pienākumu veikt nodokļa maksājumus par 2006.gadā gūtajiem ienākumiem Ls

40000 apmērā un par 2007.gadā gūtajiem ienākumiem Ls 29300 apmērā. Turklāt, ievērojot

krimināllietā spēkā stājušos spriedumu un dubultās sodīšanas aizliegumu, pieteicējs uzskata, ka

ir atceļama arī VID uzrēķinātā soda nauda.

[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 153.panta otro un trešo

daļu, fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu tā rezolutīvajā daļā, nav no jauna

jāpierāda, izskatot administratīvo lietu. Fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos spriedumu tā

motīvu daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu, kurā piedalās tie paši procesa

dalībnieki.

Kriminālprocesā, kurā pieteicēja apsūdzībā taisīts [6.6] spriedums, atbildētājs bija atzīts

par cietušo. Līdz ar to tiesa uzskata, ka [6.6] sprieduma motīvu un rezolutīvajā daļā nodibinātie

fakti nav no jauna jāpierāda, izskatot šo lietu. Tiesa norāda, ka nav būtiskas nozīmes, kādi bija

Tukuma rajona tiesas apsvērumi, taisot spriedumu. Tā kā tas ir stājies spēkā, nevienam no

procesa dalībniekiem neizmantojot savas procesuālās tiesības to pārsūdzēt, tiesa atzīst par

pierādītiem šādus faktus:

[8.1] pieteicējs nodarbojās ar uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas, kad tās nepieciešamību

nosaka likums, un ar šādu uzņēmējdarbību radīja būtisku kaitējumu valstij, kā arī izvairījās no

ar likumu noteiktā obligātā maksājuma valsts budžetā.

Šo darbību ietvaros pieteicējs guva ienākumus 2004.gadā Ls 2442,70, par ko

nenomaksāja IIN Ls 724,43; 2005.gadā Ls 1993,50, par ko nenomaksāja IIN Ls 498,37;

2006.gadā Ls 18733,54, par ko nenomaksāja IIN Ls 4683,39, 2007.gadā Ls 4527,09, par ko

nenomaksāja IIN Ls 1131,77.

[8.2] atbildētājam nodarītā kaitējuma kompensācijas pieteikums ir pamatots un

apmierināms Ls 7037,96 apmērā, pārējā daļā tas atstājams bez izskatīšanas.

[9] Tā kā [6.6] spriedumā Tukuma rajona tiesa atzina par pierādītu, ka pieteicēja

2006.gadā gūtie ienākumi Ls 40000 un 2007.gadā gūtie ienākumi Ls 29300 nav apliekami ar

nodokļu maksājumiem, Lēmums daļā par aprēķināto IIN 2006.gadā Ls 10000 apmērā un

2007.gadā Ls 7325 apmērā ir atceļams.

[10] Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrajai daļai par nodokļu

un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma

nauda – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā

nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

Ievērojot [9] secināto par pieteicējam nepamatoti noteiktajiem IIN maksājumiem, tiesa

atzīst, ka Lēmums ir atceļams arī daļā par pieteicējam uzlikto pienākumu nomaksāt

nokavējuma naudu par 2006.gadu Ls 2860 apmērā (Ls 10000 x 572 x 0,05%) un par 2007.gadu

Ls 758,14 apmērā (Ls 7325 x 207 x 0,05%), kas kopā veido Ls 3618,14.

[11] Uzliekot par pienākumu pieteicējam nomaksāt soda naudu par savlaicīgi

neveiktajiem nodokļu maksājumiem, tiesas ieskatā ir pārkāpts dubultās sodīšanas

nepieļaujamības princips (ne bis in idem).

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Septītā protokola

4.panta pirmā daļa noteic tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam: nevienu nedrīkst no jauna

tiesāt vai sodīt krimināllietā tajā pašā valstī par noziedzīgu nodarījumu, par kuru viņš jau ir

ticis attaisnots vai notiesāts saskaņā ar šīs valsts likumu un kriminālprocesuālajām normām.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50.pants arī noteic, ka nevienu nedrīkst atkārtoti tiesāt

vai sodīt krimināllietā par nodarījumu, par kuru viņš saskaņā ar tiesību aktiem Savienībā jau

ticis attaisnots vai notiesāts ar galīgu spriedumu. Latvijas Kriminālprocesa likuma 25.panta

pirmā daļa noteic, ka personu par vienu un to pašu noziedzīgu nodarījumu var tiesāt un sodīt

tikai vienu reizi. Arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 8.punktā ir ietverts

dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips: lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar

iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, jau ir kompetentas institūcijas (amatpersonas) lēmums par

administratīvā soda uzlikšanu vai neatcelts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas

izbeigšanu, kā arī ja par šo faktu ir uzsākts kriminālprocess.

Nodokļu soda nauda var tikt uzskatīta par kriminālsodu. Tai ir sodošs, nevis tikai

kompensējošs raksturs (skat. Augtākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta

2010.gada 22.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-428 [9] punktu). Turklāt arī soda naudas

apmēru – 150% no nodokļa summas – līdztekus pienākumam iemaksāt budžetā pašu nodokli

tiesa atzīst par pietiekami bargu.

Ņemot vērā, ka pieteicējs par IIN nemaksāšanu jau ir saņēmis kriminālsodu, tiesa

secina, ka abu sodu piemērošana ir pretēja dubultās sodīšanas nepieļaujamības principam. Līdz

ar to Lēmums par pieteicējam aprēķinātās soda naudas Ls 26065,59 apmērā nomaksas

pienākumu ir atceļams.

[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums

pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto

valsts nodevu.

Tiesa konstatē, ka pieteicējs valsts nodevu Ls 20 apmērā ir samaksājis 2009.gada

27.jūlijā (lietas 1.sējuma 10.lapa). Tā kā pieteikums ir apmierināms, tad no atbildētāja par labu

pieteicējam ir piespriežama viņa samaksātā valsts nodeva.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246. – 251.pantu,

253.panta pirmo daļu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

pilnībā apmierināt I.K. pieteikumu.

Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2009.gada 27.jūnija lēmumu

Nr.19.1/13496 daļā par I.K. papildu nomaksai budžetā aprēķināto iedzīvotāju ienākuma

nodokli Ls 17325, nokavējuma naudu Ls 3618,14 un soda naudu Ls 26065,59.

Atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2009.gada 27.jūnija

lēmumu Nr.19.1/13496 daļā par I.K. papildu nomaksai budžetā aprēķināto iedzīvotāju

ienākuma nodokli Ls 2246,21 un nokavējuma naudu Ls 478,64.

Piedzīt no Latvijas Republikas par labu I.K. samaksāto valsts nodevu divdesmit latu

apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas

Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Apšeniece

KSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese ________________ L.Apšeniece

Jelgavā, 2011.gada 19.septembrī