Administrative court dismissed appeal against compensation calculation based on wholesale fish prices under environmental regulations.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lietas Nr. A420354515

Lietas arhīva Nr. AA43-0390-17/14

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2017.gada 14.februārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente L.Vīnkalna, tiesneses I.Juhņeviča-Knoka un A.Reitupe

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Sātiņi-S” pieteikumu par

pienākuma uzlikšanu Latvijas vides aizsardzības fonda padomei izdot SIA „Sātiņi-S” labvēlīgāku administratīvo aktu, ar

kuru SIA „Sātiņi-S” tiktu piešķirti līdzekļi akvakultūrai nodarīto zaudējumu kompensēšanai, zaudējumu aprēķinā izmantojot

karpu vidējo realizācijas cenu vairumtirdzniecībā, kas atbilst katras putnu sugas nodarītajam postījumam akvakultūrai,

sakarā ar SIA „Sātiņi-S” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 11.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2015.gada 24.aprīlī Valsts vides dienesta Liepājas reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) saņemts SIA

„Sātiņi-S” (turpmāk – pieteicēja) iesniegums zaudējumu kompensācijai par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai

migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem akvakultūrai, lopkopībai vai biškopībai.

2015.gada 29.oktobrī Pārvaldes Kontroles daļas Resursu kontroles sektora vecākais valsts vides inspektors sastādīja

Aktu par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem akvakultūrai, kurā

fiksēti pieteicējai laika periodā no 2015.gada 17.aprīļa līdz 2015.gada 31.oktobrim nodarītie zaudējumi. Minētajā aktā

konstatēts, ka zaudējumus 38 913 euro apmērā pieteicējas audzētajām karpām nodarījušas vairākas putnu sugas: jūras

ērglis, zivju ērglis, jūras krauklis un zivju gārnis.

Ar Latvijas vides aizsardzības fonda padomes (turpmāk – Padome vai atbildētāja) 2015.gada 17.novembra lēmumu

Nr.14 (sēdes protokola izraksts § 7.84; turpmāk – Lēmums) pieteicējai piešķirti līdzekļi akvakultūrai nodarīto zaudējumu

kompensēšanai 38 913 euro apmērā, izmaksājot tos no valsts budžeta apakšprogrammas 24.08.00 „Nacionālo parku

darbības nodrošināšana” līdzekļiem. Lēmumā norādīts, ka zaudējumu apmērs ir noteikts atbilstoši Ministru kabineta

2007.gada 20.novembra noteikumos Nr.778 „Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar

īpaši aizsargājamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.778)

noteiktajai kārtībai.

[2] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par pienākuma uzlikšanu Padomei izdot pieteicējai

labvēlīgāku administratīvo aktu, ar kuru pieteicējai tiktu piešķirti līdzekļi akvakultūrai nodarīto zaudējumu kompensēšanai,

zaudējumu aprēķinā izmantojot karpu vidējo realizācijas cenu vairumtirdzniecībā, kas atbilst katras putnu sugas nodarītajam

postījumam akvakultūrai. Pieteikums pamatots šādi.

[2.1] Latvijā karpas dīķos tiek audzētas trīs vasaras, tādējādi pastāv trīs vairumtirdzniecības cenas dažāda lieluma

(vecuma) karpām. Publiski pieejamā informācija par karpu cenām līdz 250 g iegūstama Valsts zinātniskā institūta BIOR

mājaslapā www.bior.gov.lv, kā arī Centrālās statistikas pārvaldē. No minētajiem avotiem iegūtā vairumtirdzniecības cena

dažāda lieluma (vecuma) karpām būtiski atšķiras, proti, karpu mazuļi svarā no 5-60 g – 5,90 euro/kg (vienvasaru karpas),

karpu mazuļi svarā no 61-250 g – 3,60 euro/kg (divvasaru karpas), preču karpas – 2 euro/kg. Cenas norādītas bez

pievienotās vērtības nodokļa.

[2.2] Kompensācija tiek maksāta par nodarītajiem postījumiem, kas konkrētajā gadījumā ir zivju ēdāju putnu apēstais

zivju daudzums atbilstoši to barošanās īpatnībām. Piemēram, ja putni barībā patērējuši 1 kg vienvasaras, 1 kg divvasaras un

1 kg trīsvasaras karpas, tad postījums ir vienāds visām vecuma karpām. Tomēr, aprēķinot zaudējumu, vienvasaras karpām

tas ir 2,9 reizes un divvasaras karpām – 1,8 reizes lielāks nekā trīsvasaras karpām. Dažādas putnu sugas barībā patērē

dažāda izmēra zivis. Dabas lieguma „Sātiņu dīķi” dabas aizsardzības plāna, kas izstrādāts laika periodam no 2003. līdz

2008.gadam, pielikumā Nr.6 ir norādīts, ka zivju gārnis un jūras krauklis barojas galvenokārt ar neliela izmēra zivīm (5-

15 cm,) jūras ērglis patērē vidēja vai liela izmēra zivis, zivju ērglis barojas ar vidēja izmēra zivīm (25-30 cm).

[2.3] Noteikumu Nr.778 22.punkts noteic, ka zaudējumi tiek aprēķināti atsevišķi par katras putnu sugas nodarīto

postījumu. Šis nosacījums liek katras putnu sugas nodarīto zaudējumu aprēķinā pielietot vidējo cenu vairumtirdzniecībā,

kas atbilst katras putnu sugas nodarītajam postījumam. Padome apstiprināja aprēķinu, kur pielietota preču karpu vidējā cena

vairumtirdzniecībā, un tādējādi aprēķins nav veikts atbilstoši Noteikumiem Nr.778. Ja aprēķinā būtu jāiekļauj tikai tirgus

(preču) karpu vidējā realizācijas cena vairumtirdzniecībā, tad tas būtu precīzi ierakstīts tekstā un matemātiskā formula būtu

veidota šādi: vispirms noteiktu katras putnu sugas nodarīto postījumu kilogramos un tad, summējot šos kilogramus,

reizinātu ar tiesību normas tekstā norādīto zivju vidējo realizācijas cenu vairumtirdzniecībā, kas visām putnu sugām būtu

viena.

[3] Paskaidrojumos Administratīvajai rajona tiesai atbildētāja norāda, ka pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā

minētajiem un šādiem papildu apsvērumiem.

[3.1] Saskaņā ar Noteikumu Nr.778 22.punktu zaudējumu aprēķinam naudas izteiksmē izmanto trīs mainīgus lielumus –

putnu skaitu, putnu uzturēšanās ilgumu (dienās) un zivju vidējo realizācijas cenu vairumtirdzniecībā. Šādi aprēķinot

zaudējumus katram īpatnim, tiek noteikts zivju patēriņš dienā kilogramos, lai gan īpatņi, piemēram, var patērēt dažādu

daudzumu zivju kilogramu dienā vai var nebaroties tikai šajā vietā. Aprēķinam tiek izmantota zivju vidējā vairumtirdzniecības

cena, bet ne tas, ka pieteicējai nerodas virkne ar realizāciju saistītie izdevumi (uzglabāšana, transportēšana u.c.). Zaudējumu

aprēķinu likumdevējs ir balstījis uz virkni pieņēmumu, lai sasniegtu taisnīgu rezultātu. Pretējā gadījumā zaudējuma aprēķins,

balstoties uz vispārējiem zaudējumu noteikšanas principiem, nebūtu iespējams vai arī tā noteikšana un pierādīšana prasītu

nesamērīgas pūles.

[3.2] Nav noliedzams, ka īpatņi, nodarot postījumus akvakultūrai, patērē dažāda izmēra zivis, taču tie nevērtē, vai

karpa ir sasniegusi tirgus svaru, vai tā patēriņa brīdī uzskatāma par trīsvasaru karpu. Katrai putnu sugai katrā vecumā var

būt atšķirīgi gan medīšanas un barošanās paņēmieni, gan patēriņa apjoms, tomēr tieši šo daudzveidīgo nosacījumu dēļ

tiesību normu regulējums paredz vispārēju izteiksmi sugas patēriņam kilogramos dienā, nevis kilogramos dienā noteikta

izmēra zivīm.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 11.aprīļa spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots šādi.

[4.1] Sugu un biotopu aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa citastarp noteic, ka zemes īpašniekam vai lietotājam ir

tiesības saņemt no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo

sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, ja viņš ir veicis nepieciešamos aizsardzības

pasākumus un, izmantojot savas zināšanas, prasmes un praktiskās iespējas, ir ieviesis saudzīgas ekoloģiskās metodes, lai

zaudējumus novērstu vai samazinātu.

Atbilstoši šā likuma 4.panta 6.punktam kārtību, kādā zemes lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar

īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās

nepieciešamo aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai, nosaka Ministru kabinets.

Līdz 2015.gada 31.janvārim (acīmredzami domāts – līdz 2015.gada 31.decembrim) minēto kārtību noteica Noteikumi

Nr.778. Šo noteikumu 21.punkts paredzēja, ka zaudējumu kompensācijas pieprasītājs katru gadu līdz 15.oktobrim iesniedz

Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē pamatotu zaudējumu aprēķinam nepieciešamo informāciju par zivjēdāju

putnu nodarītajiem postījumiem (piemēram, vidējais putnu skaits, putnu uzturēšanās ilgums, zivju realizācijas cena).

Atbilstoši minēto noteikumu 23.punktam Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde sastāda aktu par īpaši aizsargājamo

nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem akvakultūrai (4.pielikums), pamatojoties uz

zaudējumu kompensācijas pieprasītāja iesniegto zaudējumu aprēķinu un dabā veikto pārbaužu rezultātiem.

Gadījumā, ja tiesa izskata pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai, kas izskata lietu pēc būtības,

jāvērtē tie tiesiskie un faktiskie apstākļi, kas pastāvēja līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai (gadījumā, ja lieta izskatīta

mutvārdu sēdē – līdz brīdim, kad tiesa aiziet taisīt spriedumu). Izņēmums ir gadījumā, ja pieprasītais labums ir saistīts ar

konkrētu laika periodu vai ja tiesību normas grozījuma gadījumā pārejas noteikumos ir atrunāts citādi (sk. Augstākās tiesas

2013.gada 24.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-0446-13 9.punktu).

Konkrētajā gadījumā pieteicējas prasītais labums – lielāks kompensācijas apmērs – ir saistīts ar konkrētu laika periodu,

proti, zaudējumu kompensāciju par 2015.gadu pieteicēja varēja prasīt līdz 2015.gada 15.oktobrim, tāpēc arī, vērtējot

prasītās kompensācijas apmēru, tiek ņemti vērā tie tiesiskie apstākļi, kas pastāvēja kompensācijas prasīšanas brīdī. Līdz ar

to tiesa ņēmusi vērā Noteikumu Nr.778 normas.

[4.2] Saskaņā ar Noteikumu Nr.778 22.punktu zaudējumu apmēru naudas izteiksmē nosaka, summējot atsevišķu putnu

sugu – zivju gārņu, jūras kraukļu, jūras ērgļu un zivju ērgļu – nodarītos zaudējumus: Z = Zy1 + Zy2 + Zy3 + Zy4, kur Z –

nodarītie zaudējumi naudas izteiksmē; Zy = P x (D x I) x R, kur Zy – katras putnu sugas nodarītie zaudējumi naudas

izteiksmē; P – putnu skaits; D – putnu uzturēšanās ilgums (dienas); I – zivju patēriņš kilogramos dienā vienam īpatnim

(zivju gārnis – 0,2 kg; jūras krauklis – 0,5 kg; jūras ērglis – 0,7 kg; zivju ērglis – 1,5 kg); R – zivju vidējā realizācijas cena

vairumtirdzniecībā (izmanto publiski pieejamo informāciju par vidējo zivju realizācijas cenu vairumtirdzniecībā iepriekšējā

mēnesī) euro/kg.

Lietā nepastāv strīds par nodarīto zaudējumu apjomu (bojāgājušo zivju skaitu attiecīgā laika periodā), ne arī par šī

apjoma noteikšanas kārtību un konstatētajiem apstākļiem, kas attiecas uz zaudējumus nodarījušajām putnu sugām un to

uzturēšanās ilgumu pieteicējas saimniecībā. Pieteicēja nepiekrīt tikai aprēķināto zaudējumu apmēram, kas izriet no aprēķinā

izmantotās karpu cenas, proti, pieteicēja uzskata, ka zaudējumu aprēķinā izmantojamo karpu vidējo tirgus cenu

vairumtirdzniecībā būtu jānosaka atsevišķi vienvasaras, divvasaru un trīsvasaru karpām atbilstoši katras putnu sugas

nodarītajam postījumam.

Tādējādi lietā pastāv strīds par to, vai zaudējumu aprēķinā izmantotā zivju vidējā realizācijas cena vairumtirdzniecībā

attiecībā tikai uz trīsvasaru karpām noteikta pamatoti.

[4.3] Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4.panta 6.punktā likumdevējs ir deleģējis Ministru kabinetu noteikt kārtību,

kādā nosakāmi zaudējumu apmēri. Tādējādi pēc šī deleģējuma ir saprotams, ka likumdevēja mērķis nav bijis pilnībā

konstatēt un atlīdzināt reālos zaudējumus, bet gan noteikt kārtību, kādā šie zaudējumi ir aprēķināmi.

Izvērtējot Noteikumu Nr.778 22.punktā ietverto formulu, tiesa secinājusi, ka tajā skaidri noteikts, ka zaudējumu apmēru

aprēķina, summējot atsevišķu putnu sugu nodarītos zaudējumus. Noteikumu Nr.778 22.punktā arī precīzi norādīts, kādas

putnu sugas var nodarīt zaudējumus, kā arī – kādu daudzumu zivis katras sugas pārstāvis patērē vienā dienā. Formulā

ietvertais lielums ir uz vidējiem aprēķiniem atzīts pieņēmums. Patērēto zivju apjoms katras putnu sugas īpatnim var atšķirties

dēļ vecuma, veiklības un daudziem citiem faktoriem, un līdz ar to nekad nebūs situācijas, ka pilnīgi visu attiecīgās putnu

sugas īpatņi katru dienu patērēs konkrēto zivju daudzumu. Formulā nav īpaši izdalīts, cik lielas zivis katrs sugas īpatnis var

apēst. Formula ir metode, kā aprēķināt aptuveni iespējamo zaudējumu apmēru, nešķirojot, kādas vecuma zivis katrs sugas

īpatnis patērē, un tiek vispārīgi izmantota zivju vidējā realizācijas cena vairumtirdzniecībā, proti, tieši patērējamām zivīm,

tādējādi pieņemot, ka pieteicēja nevarēja realizēt tādu skaitu zivju, cik vidēji ir apēstas, un par to pieteicējai pienākas

kompensācija.

Tiesa piekritusi Padomes pārstāvja norādītajam, ka konstatēt, cik tieši kurš putnu sugas pārstāvis ir patērējis konkrētu

lielumu karpas, būtu reāli neiespējami, jo tad būtu jāzina precīzs ielaisto karpu mazuļu daudzums, bojāejas īpatsvars un citi

apstākļi. Padomes paskaidrojumos pamatoti norādīts, ka pieteicējai nerodas virkne izdevumu, bet arī tas aprēķinā netiek

ņemts vērā. Tādējādi tiek aprēķināts aptuvenais zaudējumu apmērs. Līdz ar to pamatots ir paskaidrojumos norādītais, ka

zaudējumu aprēķins ir balstīts uz virkni pieņēmumu, lai sasniegtu taisnīgu rezultātu. Tiesa uzskatījusi, ka Padomes veiktais

aprēķins ir taisnīgs un pamatots.

[4.4] Tiesa konstatējusi, ka Administratīvā apgabaltiesa, izskatot identisku strīdu starp pieteicēju un Padomi par citu

laika periodu, ir atzinusi par pamatotu Padomes piemēroto zaudējumu aprēķina principu, proti, ka zaudējumu aprēķinā ir

ņemama vērā pieteicējas galaprodukta – trīsvasaru karpu – vidējā realizācijas cena vairumtirdzniecībā (sk. Administratīvās

apgabaltiesas 2015.gada 14.augusta spriedumu lietā Nr.A42967209).

[4.5] Pārbaudot Lēmumā norādīto zaudējumu kompensēšanas apmēru 38 913 euro a r 2015.gada 29.oktobra akta

12.punktā ietverto aprēķinu, tiesa konstatējusi, ka aprēķins veikts pareizi, ņemot vērā pieteicējas uzrādīto katras putnu sugas

īpatņu skaitu (pieteicējas norādītie 48 zivju gārņi skaitīti kopā ar 61 lielajiem baltajiem gārņiem) un uzturēšanās ilgumu.

Tā kā gan matemātiskais aprēķins, gan aprēķinā izmantotais princips ir pareizs, tiesa nav saskatījusi pamatu uzdot

Padomei izdot pieteicējai vēl labvēlīgāku administratīvo aktu.

[5] Pieteicēja par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 11.aprīļa spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību. Tajā

norādīts, ka zaudējumu aprēķināšanas metode ir apstiprināta tiesiskā ceļā, un aprēķins ir veicams ar precizitāti līdz euro

vienai simtdaļai. Tiesai bija jāvērtē Noteikumos Nr.778 paredzētais un jāveic tiesību normu interpretācija tādējādi, lai

noskaidrotu, kādu zivju vidējo cenu vairumtirdzniecībā ir noteikts pielietot. Interpretācija ir jāveic tādējādi, lai tā nebūtu

pretrunā ar tiesību principiem un atbilstu tiesību sistēmai.

Pieteicēja norāda, ka akvakultūras uzņēmumi ir dažādi: 1) audzēt karpas pilnsistēmas saimniecībā, kur karpas tiek

audzētas no nārsta līdz preču karpām (trīsvasaras); 2) audzē karpu mazuļus, realizējot tās svarā no 5-60 g (vienvasaras)

un/vai svarā no 61-250 g (divvasaras); 3) audzē preču karpas no iepirktiem mazuļiem. Pēdējās saimniecības atrodas

labvēlīgākā situācijā, jo tām postījumi tiek nodarīti tikai par preču karpām. Savukārt citu veidu saimniecībām situācija ir

mazāk labvēlīga, jo tās audzē gan karpu mazuļus, gan preču karpas, un karpu mazuļu cena ir ievērojami augstāka par preču

karpu cenu. Ievērojot minēto, interpretācijas rezultāts neatbilst vienlīdzības principam.

Pielietojot katras putnu sugas nodarītam postījumam atbilstošu cenu vairumtirdzniecībā, tiktu iegūts taisnīgāks

rezultāts. Saimniecības tiktu nostādītas līdzvērtīgākās situācijās, jo zaudējumi būtu aprēķināti atbilstoši katrā saimniecībā

esošajiem karpu lielumiem vai vecuma grupām.

Arī gramatiskā interpretācijas metode apliecina, ka zaudējumu aprēķinā ir jāpiemēro cena, kas atbilst katras putnu sugas

nodarītajam postījumam.

Pirmās instances tiesas sēdē pieteicēja apliecināja, ka 2015.gadā ir realizējusi arī vienvasaras un divvasaras karpas.

Zaudējumu aprēķinā, kas veikts par 2008.gadu, tika ņemts vērā postījuma apjoms, kas nodarīts gan vienvasaras, gan

divvasaras, gan trīsvasaras (preču) karpām.

[6] Saskaņā ar APL 245. un 304.panta pirmo daļu lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[7] Novērtējusi lietā esošos pierādījumus, apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, bet pieteikums ir

noraidāms.

[8] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un pirmās

instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pilnībā pareizs un pietiekams, līdz ar to apgabaltiesa saskaņā ar APL

307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai, to

neatkārtojot.

[9] Papildus par apelācijas sūdzības argumentiem apgabaltiesa norāda, ka tie nav pamatoti.

Lai arī aprēķins, kas veikts, ievērojot Noteikumos Nr.778 paredzēto kārtību, nav pilnībā precīzs, tomēr apgabaltiesas

ieskatā tas ir pietiekami pietuvināts iespējamai situācijai, ņemot vērā zemes lietotāja norādīto īpatņu skaitu un veidu, kā arī

tiesību normās noteikto īpatņu vidējo zivju patēriņu dienā, bet neņemot vērā zivju vecumu un to, vai faktiski īpatnis katru

dienu ir patērējis konkrēto zivju daudzumu.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.778 22.punktu aprēķinam naudas izteiksmē Lēmumā pareizi ir izmantoti trīs mainīgie lielumi

– putnu skaits, putnu uzturēšanās ilgums un zivju vidējā realizācijas cena vairumtirdzniecībā.

Pieteicējas arguments, ka aprēķins ir veicams ar precizitāti līdz euro vienai simtdaļai, nav pareizs. Nav iespējams pilnīgi

precīzi noteikt to, cik daudz īpatņi patērē tieši vienvasaras, divvasaru un trīsvasaru karpas, jo tādā gadījumā būtu

jāinventarizē zivis, uzskaitot, cik daudz un cik lielas ir vienvasaras, divvasaru un trīsvasaru karpas pirms sezonas, kāds ir

dīķos ielaisto zivju skaits un kāds ir zivju skaits un lielums sezonas beigās, kā arī būtu jāņem vērā un jāuzskaita zivju

dabiskā bojāeja. Šādā gadījumā būtu arī jānoskaidro, ka attiecīgo zivi (vienvasaras, divvasaru vai trīsvasaru karpu) ir

patērējis tieši konkrētais īpatnis – zivju gārnis, jūras krauklis, jūras ērglis vai zivju ērglis, jo nav strīda, ka šo putnu sugu

barošanās īpatnības un apēsto zivju daudzumus ir atšķirīgs. Būtu jāņem vērā, ka ir atšķirīgas barošanās īpatnības arī katrā

putnu sugā, kā arī citi apstākļi. Tāpēc nav saprātīgi un samērīgi aprēķināt, cik daudz tieši vienvasaras, divvasaru vai

trīsvasaru karpas patērējis katrs no īpatņiem, līdz ar to arī šā iemesla dēļ likumdevējs ir izšķīries ņemt vērā tieši zivju

daudzumu, ko katrs no īpatņiem patērē dienā, nevis patērēto zivju vecumu.

Apgabaltiesa, pretēji pieteicējai, uzskata, ka valsts, paredzot atlīdzinājumu par zemes īpašnieku un zemes lietotāju

īpašuma tiesību ierobežojumu, ir ievērojusi samērīguma principu, atlīdzinājumu nosakot atbilstoši vidējai

vairumtirdzniecības cenai, vienlaikus neņemot vērā ne papildu izmaksas, kas rodas, iegūstot zivis, tās pārvadājot, realizējot,

ne zivju barošanas izmaksas, iespējamo zivju dabisko bojāeju u.tml. faktorus, kas samazina zemes īpašnieku iespējamo.

Šādos apstākļos apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, aprēķins nav uzskatāms par netaisnīgu, tajā

pareizi piemērotas Noteikumu Nr.778 tiesību normas, un labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai nav pamata.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Noraidīt SIA „Sātiņi-S” pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Latvijas vides aizsardzības fonda padomei izdot SIA

„Sātiņi-S” labvēlīgāku administratīvo aktu, ar kuru SIA „Sātiņi-S” tiktu piešķirti līdzekļi akvakultūrai nodarīto zaudējumu

kompensēšanai, zaudējumu aprēķinā izmantojot karpu vidējo realizācijas cenu vairumtirdzniecībā, kas atbilst katras putnu

sugas nodarītajam postījumam akvakultūrai.

Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente L.Vīnkalna

Tiesneses I.Juhņeviča-Knoka

I.Reitupe