Court dismissed defendant's absence and allowed bank's loan collection claim with interest and costs.

Lietas Nr.C33492416

Lietas arhīva Nr.C-2818-17/29

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2017.gada 9.augustā

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nams

tiesnese O.Žuka

ar tiesas sēdes sekretāri I.Juhņēviču

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS “SEB banka” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] AS “SEB banka” (turpmāk prasītāja) 2016.gada 29.martā cēla tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk atbildētājs) par parāda piedziņu, kurā

prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja: 1) aizdevuma pamatsummu 300325,63 euro; 2) procentus 3094,73 euro par laika posmu no 2008.gada

16.jūlija līdz 2016.gada 18.martam; 3) līgumiskos nokavējuma procentus 4822,45 euro par laika posmu no 2014.gada 13.augusta līdz 2016.gada

18.martam; 4) likumiskos nokavējums procentus 150,15 euro par laika posmu no 2016.gada 19.marta līdz 2016.gada 21.martam; 5) valsts nodevu

4684,62 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro; kā arī noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos

6% gadā no aizdevuma pamatsummas. Prasības pieteikums pamatots ar šādiem apstākļiem.

[1.1] Saskaņā ar 2008.gada 27.maija kredīta līgumu Nr.RI07262 un tā grozījumiem 2008.gada 29.decembrī, 2012.gada 17.decembrī, 2014.gada

10.jūnijā (turpmāk kredīta līgums) prasītāja izsniedza atbildētājam kredītu 397000 euro.

[1.2] No kredīta līguma izrietošo saistību nodrošināšanai, pamatojoties uz 2008.gada 27.maija ķīlas (hipotēkas) līgumu Nr.RI07262/H-1,

atbildētājs ieķīlāja par labu prasītājai nekustamo īpašumu /adrese A/.

[1.3] Atbildētājs kavēja kredīta līgumā noteiktos maksājumu termiņus ilgāk par 60 kalendārām dienām, tas ir, no 2014.gada 15.septembra,

tādējādi pieļaujot kredīta līguma pārkāpumus. Prasītāja vienpusēji atkāpās no kredīta līguma un 2016.gada 18.martu noteica kā aizdevuma atmaksas

beigu termiņu.

[1.4] Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1652., 1753., 1756., 1757., 1759.panta 1.punktu, 1760., 1765., 1934., 1943.pantu.

[2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 148.panta prasībām 2016.gada 5.aprīlī atbildētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības

pieteikums un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai.

Līdz prasības pieteikuma izskatīšanas dienai tiesā nav saņemti atbildētāja paskaidrojumi.

[3] Tiesā 2017.gada 7.augustā saņemts prasītājas pārstāvja iesniegums ar lūgumu izskatīt civillietu bez pārstāvja klātbūtnes, kurā norādīts, ka

prasītāja prasību uztur pilnā apmērā.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Par lietas izskatīšanas vietu un laiku atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā –

2017.gada 11.maijā uz atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi, nosūtot tiesas pavēsti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja

vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210.pantu nav pamata to atlikt.

Tiesa uzskata, ka nepastāv Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā noteiktie lietas izskatīšanas atlikšanas iemesli un lietu var izskatīt bez prasītājas

pārstāvja un atbildētāja klātbūtnes.

[4] Civilprocesa likuma 208.1pants noteic, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav

sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

Pamatojoties uz apstākli, ka atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav sniedzis, uz tiesas sēdi nav ieradies un nav paziņojis neierašanās iemeslus,

tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmugurisks spriedums, jo nav konstatējami Civilprocesa

likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

[5] Izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma šādu apsvērumu dēļ.

[5.1] Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Savukārt atbilstoši Civillikuma 1402.pantam saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai

no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No lietas materiāliem redzams, ka starp prasītāju un atbildētāju kā aizņēmēju 2008.gada 27.maijā noslēgts kredīta līgums Nr.RI07262 (grozīts

2008.gada 29.decembrī, 2012.gada 17.decembrī, 2014.gada 10.jūnijā) par aizdevuma 397000 euro piešķiršanu, norādot aizdevuma mērķi –

nekustamā īpašuma – dzīvokļa Nr.6, kas atrodas /adrese A/, iegāde.

Atbilstoši 2008.gada 27.maijā ķīlas (hipotēkas) līgumam Nr.RI07262/H-1, kas noslēgts starp prasītāju kā ķīlas ņēmēju un atbildētāju kā ķīlas

devēju, atbildētājs ieķīlājis par labu prasītājai sev piederošo nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/, kā nodrošinājumu kredīta līguma

izpildei.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Aizdevuma 397000 euro izsniegšanu apliecina atbildētāja kontu /konta numurs/ un /konta numurs/ pārskats.

Lietā nav ziņu par to, ka noslēgtais kredīta līgums būtu apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu. Tādējādi tiesa atzīst, ka kredīta līgums ir tiesīgi

noslēgts un saistošs līgumslēdzējpusēm un tā kā prasītāja savas no līguma izrietošās saistības ir izpildījusi, prasītāja ir tiesīga prasīt no atbildētāja saistību

izpildi līgumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

Atbilstoši kredīta līguma 2014.gada 10.jūnija grozījumu (Vienošanās Nr.3 par grozījumiem 2008.gada 27.maija kredīta līgumā Nr.RI073262)

1.2.-1.4.punktam laika posmā no 2014.gada 15.jūnija līdz 2014.gada 15.decembrim (ieskaitot) noteikts aizdevuma maksājums 300 euro apmērā, bet

no 2015.gada 15.janvāra − 1858,97 euro, nosakot, ka sākot ar 2014.gada 15.jūniju aizdevuma atmaksa notiek katru mēnesi 15.datumā, izņemot

pēdējo maksājumu, kas veicams aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņā – 2028.gada 15.maijā.

No parāda aprēķina izriet, ka atbildētājs ir kavējis no kredīta līguma izrietošo saistību izpildi ilgāk par 60 kalendārām dienām. Atbildētājs neapstrīd

aizdevuma atmaksas kavējumu no 2014.gada 15.septembra.

Civillikuma 1828.pants noteic, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī

viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Prasītāja 2016.gada 17.februārī atbildētājam nosūtīja paziņojumu par saistību neizpildi un aizdevuma atmaksas termiņa noteikšanu, informējot, ka

aizdevuma daļas un procentu maksājuma termiņš tiek kavēts ilgāk kā 60 kalendārās dienas, pamatsummas maksājuma kavējums − no 2014.gada

15.septembra, procentu maksājuma kavējums − no 2015.gada 15.jūnija, prasītājai atkāpjoties no kredīta līguma, aizdevuma atmaksas beigu termiņš tiek

noteikts 2016.gada 18.marts.

Kredīta līguma 11.2.punkts noteic, ka prasītājai ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, pārceļot aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņu, ja

prasītāja ir konstatējusi, ka ir iestājies kaut viens no saistību neizpildes nosacījumiem. Savukārt atbilstoši 4.1.1.punktam saistību neizpilde iestājas, ja

aizņēmējs ilgāk par 60 kalendārām dienām ir nokavējis kādu ar līgumu noteikto aizdevuma un/vai aizdevuma procentu un/vai komisijas maksu vai cita

līgumā noteikta maksājuma samaksas termiņu.

Atbilstoši Civillikuma 1652.panta 3.punktam parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas

ar līgumu nolikts izpildīšanai (..).

Līdz ar to atzīstams, ka atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu Civillikuma 1652.panta izpratnē un attiecīgi prasītājai ir radušās tiesības pieprasīt

nekavējošu saistību izpildi.

[5.2] Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Atbilstoši Civillikuma 1756.panta noteikumiem, pienākums maksāt

procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Ja, nolīgstot procentus, nav noteikts to

apmērs, atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti, un tie aprēķināmi 6% gadā no nesamaksātās parāda summas, kā to noteic Civillikuma

1757.pants un 1765.pants.

Saskaņā ar kredīta līguma 3.punktu procentu likme ir mainīga, EUR EURIBOR 12 mēneši, pievienotā likme 1,05% gadā. Kredīta līguma

1.9.punktā noteikta nokavējuma procentu likme 36% gadā.

Atbildētājs savas uzņemtās saistības pilnībā nav pildījis un kredīta atmaksu nav veicis, nolīgtos procenta maksājumus par kredīta izmantošanu nav

maksājis kredīta līgumā noteiktajā termiņā un apmērā, izveidojies parāds: pamatsumma 300325,63 euro, lietošanas procenti 3094,73 euro par laika

posmu no 2008.gada 16.jūlija līdz 2016.gada 18.martam, līgumiskie nokavējuma procenti 4822,45 euro par laika posmu no 2014.gada 13.augusta līdz

2016.gada 18.martam un likumiskie nokavējuma procenti 150,15 euro par laika posmu no 2016.gada 19.marta līdz 2016.gada 21.martam.

[5.3] Pamatojoties uz Civillikuma 1838.panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa

likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu

pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietas izskatīšanas gaitā atbildētājs nav apstrīdējis noslēgtā līguma tiesiskumu, kredīta summas saņemšanas faktu, parāda aprēķinu, nav iesniedzis

pierādījumus, ka attiecīga samaksa prasītājam ir veikta, par ko lietā strīda nav. Līdz ar to atzīstams, ka prasības pieteikumā norādītos apstākļus apstiprina

lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz lietā nodibinātajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma, un no atbildētāja prasītājas

labā ir piedzenama parāda pamatsumma 300325,63 euro, lietošanas procenti 3094,73 euro par laika posmu no 2008.gada 16.jūlija līdz 2016.gada

18.martam, līgumiskie nokavējuma procenti 4822,45 euro par laika posmu no 2014.gada 13.augusta līdz 2016.gada 18.martam un likumiskie

nokavējuma procenti 150,15 euro par laika posmu no 2016.gada 19.marta līdz 2016.gada 21.martam.

[5.4] Atbilstoši Civillikuma 1759.pantam (procentu samaksas pienākums parāda samaksas nokavējuma gadījumā), 1765.pantam

(likumisko procentus apmērs) un Civilprocesa likuma 195.pantam (spriedums par naudas summas piedziņu) ir atzīstamas prasītājas tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos 6 procentus gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 300325,63 euro.

[5.5] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Pamatojoties uz minēto, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 4684,62 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,70 euro, kopā 4689,32 euro.

[5.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,63 euro apmērā

piedzenami no atbildētāja par labu valstij, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā ir 6,33

euro, bet prasītāja, ceļot tiesā prasību ir samaksājusi tikai 4,70 euro.

[5.7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei.

Tiesa atzīst, ka atbildētājam sprieduma labprātīgai izpildei nosakāms 10 dienu termiņš no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

[6] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 97., 189. - 193., 195., 197., 204.1 ., 208.2

pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, pamatparāda summu 300325,63

euro, lietošanas procentus 3094,73 euro par laika posmu no 2008.gada 16.jūlija līdz 2016.gada 18.martam, līgumiskos nokavējuma procentus 4822,45

euro par laika posmu no 2014.gada 13.augusta līdz 2016.gada 18.martam, likumiskos nokavējuma procentus 150,15 euro par laika posmu no

2016.gada 19.marta līdz 2016.gada 21.martam, tiesas izdevumus 4689,32 euro, kopā 313082,28 euro (trīs simti trīspadsmit tūkstoši astoņdesmit divi

euro un 28 centi).

Noteikt AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), saņemt no /pers. B/, personas kods

/personas kods/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no piedzītās un nesamaksātās pamatparāda summas 300325,63 euro (trīs simti tūkstoši trīs simti

divdesmit pieci euro un 63 centi), ņemot vērā, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatparāda lielumu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,63 euro (viens euro, 63 centi), kas

iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs Tiesu administrācija, NMR

90001672316. Maksājumu apstiprinošs dokuments sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzams Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama

kancelejā.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītāja spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.

Atbildētājs nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā, bet 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir

tiesīgs iesniegt Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese /personiskais paraksts/ O.Žuka