Supreme Court dismissed VAT refund claim, upholding lower court's finding of non-existent actual service.

ECLI:LV:AT:2018:0928.A420253714.2.S

Lieta Nr. A420253714

SKA-79/2018

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Augstākā tiesa

SPRIEDUMS

Rīgā 2018.gada 28.septembrī

Augstākā tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Dzintra Amerika,

tiesnese Vēsma Kakste,

tiesnese Veronika Krūmiņa

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „Smart Trading” (iepriekš – SIA ,,AVE Trading”) pieteikuma par Valsts

ieņēmumu dienesta 2014.gada 14.februāra lēmuma Nr. 22.10/L-4920 atcelšanu, sakarā ar SIA „Smart Trading” kasācijas sūdzību par Administratīvās

apgabaltiesas 2016.gada 8.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) 2014.gada 14.februāra lēmumu pieteicējai SIA „Smart Trading” papildu samaksai budžetā

aprēķināts pievienotās vērtības nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis, saistībā ar šiem nodokļiem aprēķināta soda nauda un nokavējuma nauda, kā

arī samazināts no budžeta atmaksājamais pievienotās vērtības nodoklis un aprēķināta soda nauda. Lēmums pamatots ar secinājumu, ka pieteicēja, pretēji

darījuma dokumentos norādītajam, faktiski nav saņēmusi pakalpojumu no SIA „DVA-Celtnieks”, tāpēc tai saistībā ar šo darījumu nav tiesību atskaitīt

priekšnodokli un nav tiesību šo darījumu ņemt vērā peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par dienesta lēmuma atcelšanu.

[2] Izskatījusi lietu apelācijas kārtībā, Administratīvā apgabaltiesa ar 2016.gada 8.marta spriedumu pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesas spriedums,

tostarp pievienojoties rajona tiesas sprieduma motīviem, pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktam tiesības veikt priekšnodokļa atskaitījumus nodokļu

maksātājam rodas tikai par faktiski notikušu darījumu ar konkrētu personu un par konkrētu darījuma priekšmetu.

Atbilstoši darījumu apliecinošiem dokumentiem SIA „DVA-Celtnieks” laikā no 2010.gada 1.decembra līdz 2011.gada 28.februārim pieteicējai

sniegusi sniega tīrīšanas pakalpojumus nekustamajā īpašumā /adrese A/. Sniega tīrīšanas pakalpojumi ietver jumta attīrīšanu no sniega, teritorijas attīrīšanu

no sniega ar speciālu tehniku un sniega izvešanu. Līgumu, papildu vienošanos, pasūtīto un izpildīto darbu uzskaites lapas, kā arī darbu pieņemšanas un

nodošanas aktu parakstījušas komercsabiedrību amatpersonas – pieteicējas vārdā /pers. A/ un SIA „DVA-Celtnieks” vārdā /pers. B/.

Lietā nav strīda, ka formāli ir izpildīti visi likumā paredzētie priekšnoteikumi, lai pieteicējai rastos tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, taču lietā ir

strīds, vai darījums faktiski noticis tieši tā, kā tas atspoguļots grāmatvedības dokumentos.

[2.2] Dienests auditā konstatējis, ka visus pieteicējas nolīgtos sniega tīrīšanas darbus tiešā darījuma partnere SIA „DVA-Celtnieks” nodeva izpildei

SIA ,,ARS Būvsistēmas”, kura savukārt tālāk nodeva izpildei SIA ,,Donna K” un SIA ,,Adex Style”.

SIA „DVA-Celtnieks” amatpersona /pers. B/ pārbaudāmajā periodā vienlaikus ir bijis arī pieteicējas darbinieks.

Lietā noskaidrots un par to nav strīda, ka SIA „DVA-Celtnieks” un SIA ,,ARS Būvsistēmas” nebija un nevarēja būt faktiskās darbu izpildītājas, jo

minētajām komercsabiedrībām nav ne materiāltehniskās bāzes, ne darbaspēka resursu, proti, šīs komercsabiedrības nodarbojās ar starpniecību. Minēto

apliecināja arī pirmās instances tiesas sēdē nopratinātie liecinieki /pers. B/ un SIA ,,ARS Būvsistēmas” amatpersona /pers. C/. /pers. C/ liecināja, ka

faktiski darbus izpildīja SIA ,,Donna K” un SIA ,,Adex Style”.

Dienests veicis arī SIA „ARS Būvsistēmas” auditu, un no tā izriet, ka SIA „ARS Būvsistēmas” nav varējusi uzrādīt grāmatvedības uzskaites un

darījumu apliecinošus dokumentus ar SIA „Adex Style” un SIA „Donna K” par strīdus periodu. No SIA „ARS Būvsistēmas” konta izdrukām redzams,

ka SIA „DVA-Celtnieks” ir ieskaitījusi naudu tās kontā, minētās summas ir konvertētas ASV dolāros un pārskaitītas kādai ār valstu sabiedrībai. Ne

SIA „Donna K”, ne SIA „Adex Style” nav pārskaitītas naudas summas par sniega tīrīšanas pakalpojumiem strīdus periodā. Minētie apstākļi, pirmkārt,

norāda, ka SIA „Donna K” un SIA „Adex Style” nebija iesaistītas darījuma izpildē. Otrkārt, SIA „ARS Būvsistēmas” ne ar vienu komercsabiedrību nav

norēķinājusies par pieteicējas nolīgtā pakalpojuma sniegšanu. Tā kā SIA „ARS Būvsistēmas” pašai nebija resursu pakalpojuma sniegšanai, tad atliek

secināt, ka ne SIA „ARS Būvsistēmas”, ne tās darījuma partneri pakalpojumu nav snieguši.

Lietā iegūtie pierādījumi liecina, ka SIA ,,Donna K” un SIA ,,Adex Style” saimniecisko darbību faktiski nav veikušas. SIA ,,Adex Style”

amatpersonas /pers. D/ un /pers. E/ paskaidrojumos dienestam saimniecisko darbību noliedz, /pers. E/ kļuva pa amatpersonu pēc trešās personas

lūguma. SIA ,,Donna K” nevarēja sniegt strīdus pakalpojumus, jo tai vispār nav bijusi darboties spējīga izpildinstitūcija, proti, vienīgā valdes locekle

nebija Latvijā. Turklāt minētajām komercsabiedrībām nebija materiāltehniskās bāzes un darbaspēka resursu, juridiskajās adresēs tās neatradās.

No lietā konstatētajiem apstākļiem var secināt, ka pat, ja sniega tīrīšanas darbi ir veikti, faktiski tos nav veikusi neviena no darījumu ķēdē

iesaistītajām komercsabiedrībām.

[2.3] Darījumu ķēdē noformētie līgumi, papildu vienošanās, darbu pieņemšanas un nodošanas akti, kā arī pasūtīto un izpildīto darbu uzskaites lapas

ir identiskas, arī /pers. B/ nenoliedz, ka izmantoja viena tipa dokumentus, kas izstrādāti pieteicējas grāmatvedībā, un ka uzņēmās darījumu dokumentu

sagatavošanu. Tas netieši liecina par /pers. B/ iniciatīvu šādas formālas darījumu ķēdes izveidošanā.

[2.4] Darījumā iesaistītās personas apgalvo, ka aprēķins tika veikts pēc sniega kubatūras, taču informācijas par notīrītā sniega kubatūru lietā nav.

Apšaubāms ir tas, ka sniega kubatūra sniegotas ziemas apstākļos varētu tikt aprēķināta vienu reizi mēnesī par visu mēnesi bez atsevišķas uzskaites.

Kritiski vērtējams arī tas, ka apstākļos, ka gandrīz katru dienu trīs mēnešu garumā objektā atradās gan /pers. B/, gan /pers. C/, neviens nezina, kurš

faktiski veica darbus, nevar nosaukt nevienu darbinieku, pat ne apakšuzņēmumu brigādes vadītāju, nezina, uz kurieni tika vests sniegs, kam pieder darbus

veicošā tehnika.

[2.5] /pers. B/ par strīdus darījumu sniedz pretrunīgu informāciju. /pers. B/ skaidroja, ka kā pieteicējas darbinieks meklēja pakalpojuma sniedzējus,

bet nav varējis tos atrast. Taču brīdī, kad pakalpojuma sniedzējus meklēja kā SIA ,,DVA-Celtnieks” valdes loceklis, pakalpojuma sniedzēju tomēr

atrada. Minētā persona arī liecināja, ka pakalpojuma sniedzēju nevarēja atrast, taču no otras puses, ka savi kontakti viņam bija un /pers. C/ bija viens no

daudziem, tajā pašā laikā apgalvojot, ka /pers. C/ bija viņa vienīgā iespēja. Pretrunīgi arī vērtējams /pers. B/ apgalvotais, ka viņš nepārbaudīja

SIA ,,ARS Būvsistēmas” spēju veikt darbus, jo uzticējās solījumam. Tas ir pretrunā ar rūpīgas saimniekošanas nosacījumiem.

[2.6] Nav saprotams, kā notika darījums, jo /pers. B/ liecināja, ka nedēļu vienojies par cenu ar /pers. C/, taču līgumi starp pieteicēju un

SIA ,,DVA-Celtnieks”, kā arī starp SIA ,,DVA-Celtnieks” un SIA ,,ARS Būvsistēmas” noslēgti vienā datumā. Turklāt no /pers. A/ un /pers. B/ liecībām

izriet, ka piedāvājumam slēgt līgumu ar SIA ,,DVA-Celtnieks” /pers. A/ uzreiz piekritis, jo viņu apmierināja cena. Pēc tam /pers. B/ sāka meklēt

faktiskos darbu izpildītājus. Tāpēc līgumu noslēgšana vienā dienā nebūtu iespējama.

[2.7] No /pers. C/ sniegtajiem paskaidrojumiem dienestam izriet, ka viņš neko daudz par darījumiem neatcerējās, nosaukto lielāko darījumu

partneru vidū nebija SIA ,,DVA-Celtnieks” vai SIA ,,Adex Style”. Savukārt pirmās instances tiesas sēdē, kas notika trīs gadus pēc minēto

paskaidrojumu sniegšanas, /pers. C/ atcerējās darījuma norisi, arī dažādas detaļas par sniega tīrīšanu, darījuma slēgšanu un vienošanās apstākļiem.

[2.8] Pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt, ka tā ir iesaistīta ar nodokļu krāpšanu saistītās darbībās.

Lietā noskaidrots, ka /pers. A/ kļuvis par pieteicējas valdes locekli 22 gadu vecumā, bez pieredzes un zināšanām konkrētajā komercdarbības

jomā. No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ pieteicējas vārdā parakstījis līgumu ar uzņēmumu, kura valdes loceklis ir pieteicējas darbinieks /pers.

B/. No /pers. A/ un /pers. B/ liecībām pirmās instances tiesas sēdē izriet, ka /pers. A/ uzreiz piekritis slēgt līgumu ar /pers. B/ pārstāvēto

komercsabiedrību, nav interesējies ne par tās spēju veikt darbus, ne par faktiskajiem darbu izpildītājiem, ne kontrolējis darbu izpildi, ne arī vērtējis

piedāvāto cenu, paveikto darbu uzskaiti un tāmes. /pers. A/ norādīja, ka pilnībā uzticējās /pers. B/, darījuma organizēšanā un norisē nav piedalījies.

Turklāt, arī pēc tam, kad uzzināja, ka SIA ,,DVA-Celtnieks” pakalpojumu nesniedz, tā arī nepainteresējās, kurš faktiski darbus veic.

Visi minētie apstākļi norāda uz to, ka pieteicēja nerīkojās atbilstoši rūpīgas saimniekošanas principam un vispār nav izpildījusi nekādus piesardzības

pasākumus, pat ne visminimālākos, kas tiek sagaidīti no nodokļu maksātāja, lai izvairītos no krāpšanas. Absolūta paļaušanās uz darījuma partneri norāda

uz personu pazīšanos un saskaņotu darbību vai uz to, ka /pers. A/ tikai formāli bija valdes loceklis un izpildīja citu personu norādījumus.

[2.9] Tādējādi pieteicējai pamatoti ierobežotas tiesības atskaitīt priekšnodokli un papildus samaksai budžetā aprēķināts pievienotās vērtības

nodoklis, soda nauda un nokavējuma nauda.

Pārsūdzētais lēmums daļā par uzņēmumu ienākuma nodokli arī ir pareizs.

[3] Par apgabaltiesas spriedumu pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību. Kasācijas sūdzība pamatota ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Tiesa nav veikusi lietas faktisko apstākļu objektīvu izmeklēšanu un pārkāpusi Administratīvā procesa likumā nostiprinātos vispārējos tiesību

principus, tādējādi lietā taisītais spriedums ir prettiesisks un atceļams.

[3.2] Tiesa nepamatoti apšaubīja darījumu ar SIA ,,DVA-Celtnieks”, jo pieteicēja izskaidroja objektīvu nepieciešamību veikt konkrētos sniega un

ledus tīrīšanas darbus, kā arī spēja sniegt loģisku un pamatotu skaidrojumu par darījuma norisi.

[3.3] Dienesta secinājumi par darījumu ķēdē iesaistītajām komercsabiedrībām ir vērtējami kritiski, jo secinājumus par sabiedrības reālo finanšu

stāvokli un materiāltehnisko nodrošinājumu iespējams izdarīt, pamatojoties uz grāmatvedības dokumentiem, kuru dienesta rīcībā nav. Papildus norādāms,

ka ne visa sniega tīrīšanai izmantojamā tehnika ir jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, līdz ar to ne dienests, ne tiesa, pamatojoties uz Ceļu

satiksmes drošības direkcijas izziņu, nevarēja izdarīt secinājumu par sniega tīrīšanas tehnikas neesību.

[3.4] No SIA ,,ARS Būvsistēmas” audita ir skaidri redzams, ka dienests pārbaudīja un atzina strīdus darījumu starp SIA ,,ARS Būvsistēmas” un

SIA ,,DVA-Celtnieks”, bet neatzina SIA ,,ARS Būvsistēmas” darījumus ar apakšuzņēmējiem. Tādējādi pieteicējas audita rezultātā un SIA ,,ARS

Būvsistēmas” audita rezultātā dienests ir pieņēmis atšķirīgus lēmumus, lai arī faktiskie un tiesiskie apstākļi ir vienādi.

[3.5] Šajā lietā nav neviena tieša pierādījuma par to, ka pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt par iesaistīšanos ar nodokļu krāpšanu saistītās

darbībās.

[3.6] Pieteicējas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības nevar ierobežot, pamatojoties vienīgi uz trešo personu, iespējams, pretlikumīgu darbību vai

fiktīvo raksturu, jo tas ir pretrunā pievienotās vērtības nodokļa neitralitātes principam un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.

[3.7] Apgabaltiesa nepamatoti noraidīja pieteicējas lūgumu izskatīt lietu mutvārdu procesā.

[4] Paskaidrojumos par kasācijas sūdzību dienests norāda, ka apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, bet kasācijas sūdzība ir

nepamatota.

Motīvu daļa

[5] Pieteicēja kasācijas sūdzībā atsaukusies uz Eiropas Savienības Tiesas atziņām, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības ir atsakāmas tikai tad, ja

uz objektīvu pierādījumu pamata tiek atzīts, ka nodokļu maksātāja rīcība ir krāpnieciska vai ļaunprātīga. Tāpat pieteicēja uzsver, ka par objektīviem

pierādījumiem, kas liecinātu par nodokļu maksātāja (pieteicējas) ļaunprātību nevar atzīt ar darījuma partneri saistītus apstākļus.

[6] Izskatāmajā lietā tiesa uz lietā iegūto pierādījumu un to novērtējuma pamata ir secinājusi, ka darījums faktiski nav noticis tieši ar darījuma

dokumentos norādīto SIA ,,DVA-Celtnieks”. Tiesa neapšaubīja, ka pieteicējai varēja būt nepieciešams sniega tīrīšanas pakalpojums, tajā pašā laikā

atzina, ka tiešā darījumu partnere SIA ,,DVA-Celtnieks” nevarēja sniegt konkrēto pakalpojumu, kā arī to nevarēja sniegt tās tālākie darījuma partneri,

proti, lietā nav identificējams pakalpojuma sniedzējs.

Apgabaltiesa pierādījumu novērtēšanas rezultātā atzina, ka pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt par iesaistīšanos krāpšanā ar nodokļiem. Šādu

secinājumu tiesa izdarīja, citstarp novērtējot darījuma faktiskās norises apstākļus. Tiesa konstatēja, ka pieteicējas valdes loceklis /pers. A/ pieteicējas

vārdā parakstījis līgumu ar komercsabiedrību, kuras valdes loceklis vienlaikus ir pieteicējas darbinieks /pers. B/. /pers. A/ uzreiz piekritis slēgt līgumu ar

/pers. B/ pārstāvēto sabiedrību, nav interesējies ne par tās spēju veikt darbus, ne par faktiskajiem darbu izpildītājiem, ne kontrolējis darbu izpildi, ne arī

vērtējis piedāvāto cenu, paveikto darbu uzskaiti un tāmes. /pers. A/ norādīja, ka pilnībā uzticējās /pers. B/, darījuma organizēšanā un norisē nav

piedalījies. Apgabaltiesa atzina, ka minētie apstākļi norāda uz to, ka pieteicēja nerīkojās atbilstoši rūpīgas saimniekošanas principam un nav ievērojusi

piesardzības pasākumus, kas tiek sagaidīti no nodokļu maksātāja, lai izvairītos no krāpšanas.

Augstākā tiesa, izvērtējot apgabaltiesas spriedumu, secina, ka tiesa rūpīgi, izvērsti un savstarpējā kopsakarā ir novērtējusi lietā esošos tiešos un

netiešos pierādījumus, atbilstoši tiesu praksei noskaidrojot to, vai darījums varēja notikt tā, kā tas atspoguļots dokumentos, kā arī noskaidrojot darījumā

iesaistīto personu, it īpaši – darījuma pušu pārstāvju spēju sniegt saskanīgus, loģiskus un komerciālai praksei atbilstošus paskaidrojumus par darījuma

faktisko norisi. Tādējādi, pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam, tiesas secinājumi nav balstīti vienīgi uz faktiem saistībā ar darījuma partneriem.

Pieteicējas iebildums, ka tiesa nepamatoti apšaubīja darījumu, jo pieteicēja ir sniegusi loģiskus paskaidrojumus par darījuma nepieciešamību un tā

norisi, ir formāls. Spriedumā ir atspoguļoti un vērtēti arī pieteicējas paskaidrojumi par darījuma norisi, atzīstot, ka pieteicēja nerīkojās kā rūpīgs

saimnieks. Augstākās tiesas ieskatā, izskatāmajā lietā nevar nonākt pie cita secinājuma, jo pieteicēja nav sniegusi ekonomisku pamatojumu starpniecības

pakalpojuma sniedzēja piesaistei. Proti, ja pieteicējas darbinieks /pers. B/, pildot savus amata pienākumus, ir pietiekami kvalificēts, lai piesaistītu sniega

tīrīšanas pakalpojuma sniedzēju, bez loģiska paskaidrojuma nav atrodams ekonomisks pamatojums pakalpojuma iegādei no starpnieka, kura

amatpersona vienlaikus ir pieteicējas darbinieks. Komercdarbība pēc būtības ir tāda saimniekošana, kas vērsta uz peļņas gūšanu, līdz ar to izskatāmās

lietas apstākļos starpnieka piesaiste tikai sadārdzina pakalpojumu pieteicējai un šāda rīcība ir komerciāli neraksturīga.

Augstākā tiesa norāda, ka tā ir pašas komercsabiedrības izvēle, kā tā nodrošina darījumu slēgšanu un darījumu izpildes uzraudzību. Tomēr tas

nenozīmē, ka tādējādi komercsabiedrība pret darījumiem (jo īpaši tiem, saistībā ar kuriem plāno izmantot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības) var

izturēties pavirši. Kā izriet no likuma „Par grāmatvedību” 2.panta, uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par uzņēmuma grāmatvedību un tajā iegrāmatotās

informācijas patiesumu. Līdz ar to pieteicējas amatpersonai bija jāpievērš uzmanība, lai iegrāmatotie grāmatvedības dokumenti atbilstu faktiski notikušiem

darījumiem.

Kasācijas sūdzībā norādītie argumenti pauž vienīgi pieteicējas neapmierinātību ar to, kādus secinājumus apgabaltiesa ir izdarījusi, pamatojoties uz

lietā esošajiem pierādījumiem. Lietas faktisko apstākļu pārvērtēšana neietilpst Augstākās tiesas kā kasācijas instances tiesas kompetencē. Tas vien, ka

pieteicējai ir atšķirīgs viedoklis par pierādījumu vērtējumu, nav pietiekami, lai apšaubītu apgabaltiesas sprieduma tiesiskumu. Turklāt Augstākā tiesa

nekonstatē tiesas pieļautus procesuālus pārkāpumus pierādījumu novērtēšanā.

[7] Pieteicēja kļūdaini uzskata, ka faktu pierādīšanai izmantojami vienīgi tieši pierādījumi. Jāievēro, ka nodokļa izkrāpšanu visai reti var konstatēt no

tiešiem pierādījumiem. Administratīvajā procesā visbiežāk tie būs netieši pierādījumi, kas norāda, ka nodokļu maksātājs rīkojies darījuma organizēšanā

komerciāli neraksturīgā vai nesaprātīgā veidā utt. (Augstākās tiesas 2015.gada 7.decembra sprieduma lietā Nr. SKA-953/2015, A42733109,

7.punkts). Kā to atzina Augstākā tiesa, izskatāmajā lietā apgabaltiesa secinājumus ir pamatojusi ar tiešiem un netiešiem pierādījumiem, novērtējot tos

kopsakarā.

[8] Pieteicēja norāda uz pretrunām pieteicējas audita un SIA ,,ARS Būvsistēmas” audita rezultātos attiecībā uz darījumu atzīšanu ar SIA ,,DVA-

Celtnieks”. Šajā sakarā norādāms, ka izskatāmajā lietā pārbaudāmi tieši strīdus darījuma faktiskie apstākļi, un uz šīs lietas iznākumu nevar būt ietekme

tam, ka dienests nav pieņēmis arī citam nodokļu maksātājam nelabvēlīgu lēmumu.

[9] Pieteicēja kasācijas sūdzībā norādījusi, ka apgabaltiesa nepamatoti atteikusies lietu izskatīt mutvārdu procesā. Šādam apgalvojumam nevar

piekrist, jo apgabaltiesa ir pamatojusi lēmumu, ar kuru noraidīts pieteicējas lūgums. Proti, apgabaltiesa nekonstatēja tādus apstākļus, kuru dēļ būtu

nepieciešams lietu izskatīt tiesas sēdē. Turklāt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu mutvārdu procesa noteikšana ir apelācijas

instances tiesas tiesība, nevis pienākums.

Pieteicēja arī formāli uzskaitījusi vairākas procesuālo tiesību normas un vispārējos tiesību principus, norādot, ka apgabaltiesa esot tos pārkāpusi.

Tomēr pieteicēja nav izskaidrojusi, kā ir izpaudies šo tiesību normu pārkāpums. Šādas deklaratīvas norādes nevar būt juridiskā vērtējuma priekšmets

kasācijas instances tiesā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta pirmās daļas 1.punktu un 351.pantu, Augstākā tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 8.marta spriedumu, bet SIA „Smart Trading” kasācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese Dz. Amerika

Tiesnese V. Kakste

Tiesnese V. Krūmiņa