Court orders partial debt collection for management fees and interest against a co-owner who stopped paying.

Lietas Nr. C33508415

Lietas arhīva Nr. C-1550-16/2

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2016.gada 9.maijā

Rīgas rajona tiesa:

tiesnese Santa Bernharde

ar sekretāri Gitu Iubuli,

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. A/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS „Olaines ūdens un siltums” prasībā pret /pers. B/ par dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas

apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2015.gada 6.augustā Rīgas rajona tiesā saņemts AS „Olaines ūdens un siltums” (turpmāk arī – prasītājs) prasības pieteikums pret /pers. B/

(turpmāk arī – atbildētāja) par dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājai pieder īpašums /adrese/, Olaines novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), ko viņa ieguva īpašumā

1999.gada 15.jūlijā privatizācijas ceļā no Olaines novada pašvaldības. Atbildētāja minētajā adresē arī deklarējusi savu dzīvesvietu. Bez viņas minētajā

dzīvoklī savu dzīvesvietu ir deklarējuši ģimenes locekļi /pers. C/, /pers.D/ un /pers. E/.

Nekustamais īpašums sastāv no divām istabām, virtuves un palīgtelpām. Tas ir labiekārtots.

2001.gada 3.oktobrī puses noslēdza Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu (turpmāk – Līgums).

Kopš 2010.gada janvāra atbildētāja maksājumus sāka apmaksāt reti un mazos apmēros, bet ar 2014.gada jūnija mēnesi maksājumus pārtraukusi

vispār, kā rezultātā uzkrājies parāds 2562,40 euro apmērā, tai skaitā, nokavējumi procenti 180,57 euro apmērā.

Prasītājs norāda, ka Dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izmaksas apstiprinātas ar Olaines novada

pašvaldības un AS “Olaines ūdens un siltums” valdes lēmumiem, bet komunālo pakalpojumu izcenojumi apstiprināti ar Sabiedrisko pakalpojumu

regulatora lēmumiem.

2014.gada 16.septembrī atbildētāja tika brīdināta par parāda esamību un tā nenomaksāšanas sekām. Atbildētāja uz brīdinājumu nav reaģējusi.

2013.gada 9.septembrī prasītājs vērsās Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļā ar pieteikumu par piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, taču

ar Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatas tiesneses 2013.gada 21.oktobra lēmumu nolemts izbeigt tiesvedību lietā, jo atbildētājai brīdinājuma izsniegšana

nebija iespējama.

Prasītājs norāda, ka laika periodā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.augustam atbildētājas parāds ir 2562,40 euro apmērā, tai skaitā

nokavējuma procenti 180,57 euro apmērā, kas vairākkārt pārsniedz trīs mēnešu maksājumu kopsummu.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1., 23., 41., 44., 127.pantu un Civillikuma 1770., 1775., 1779.pantu, un Dzīvokļa

īpašuma likuma 10.pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas pamatparādu 2381,83 euro apmērā, likumiskos nokavējuma procentus 180,57 euro

apmērā, kopā 2562,40 euro, kā arī tiesu izdevumus 341,94 euro apmērā, kas sastāv no valsts nodevas 337,24 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu

saistītajiem izdevumiem 4,70 euro apmērā.

[2] 2016.gada 11.aprīlī Rīgas rajona tiesā saņemti prasītāja prasības pieteikuma grozījumi. Prasītājs norāda, ka atbildētāja nav veikusi nevienu

maksājumu, līdz ar to parāds ir pieaudzis. Uz 2016.gada 11.aprīli pamatparāds ir 4510,61 euro apmērā, nokavējuma procenti 308,38 euro apmērā,

kopā 4818,99 euro.

Ņemot vērā minēto, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas pamatparādu 4510,61 euro apmērā, likumiskos nokavējuma procentus 308,38

euro apmērā, kopā 4818,99 euro, kā arī tiesas izdevumus 432,20 euro apmērā, kas sastāv no valsts nodevas 427,50 euro apmērā un ar lietas

izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 4,70 euro apmērā.

[3] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus tiesai nav sniegusi. 2015.gada 19.augustā uz atbildētājas sākotnējo deklarēto dzīvesvietas adresi un

2016.gada 22.janvārī uz atbildētājas mainīto deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts paziņojums un prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu

sniegšanai 30 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas. Tiesas sūtītā korespondence atgriezta atpakaļ tiesā attiecīgi 2015.gada 25.septembrī un

2016.gada 1.martā ar pasta darbinieka norādi “beidzies glabāšanas laiks”.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas

adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu

adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā

norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Savukārt Civilprocesa likuma 56.panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās

dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko

adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesvedību atbildētājai ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.pantā

noteiktajam.

[4] Tiesas sēdē prasītāja pārstāve /pers. A/ uzturēja prasību, pamatojoties uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Tiesas sēdes vieta un laiks atbildētājai paziņots, 2016.gada 23.martā nosūtot tiesas pavēsti uz viņas

deklarēto dzīvesvietas adresi.

Civilprocesa likuma 156.panta pirmā daļa noteic, ka, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa

uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210.pantu nav pamats to atlikt. Ņemot vērā, ka nav pamats lietas izskatīšanas atlikšanai

saskaņā ar Civilprocesa likuma 209. vai 210.pantu, tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes.

[5] Civilprocesa likuma 208.1pants nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav

sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

2015.gada 19.augustā un 2016.gada 22.janvārī atbildētājai ir nosūtīts prasības pieteikuma noraksts paskaidrojumu sniegšanai attiecīgi līdz

2015.gada 21.septembrim un 2016.gada 19.februārim. 2016.gada 23.martā uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi ir nosūtīta pavēste par tiesas

sēdi 2016.gada 25.aprīlī, plkst.12.00. Atbildētāja uz tiesas sēdi neieradās un rakstveida paskaidrojumus uz prasību tiesai nav sniegusi.

Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1 pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, jo nav saskatāmi

Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

[6] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā ir pierādīts fakts, ka atbildētāja ir Nekustamā īpašuma īpašniece, ko apliecina ieraksts Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Olaines pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/ (lietas 9.lapa).

Ar lietas materiālos esošo 2001.gada 3.oktobra Līgumu pierādīts, ka atbildētāja uzņēmusies saistības pret prasītāju, proti, atbildētāja apņēmās segt

prasītājam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, kā arī funkcionāli ar māju saistīto ēku un būvju un piesaistītā zemes gabala pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu proporcionāli viņas īpašumā esošās kopīpašuma daļas lielumam.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana. Savukārt tā paša likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks

atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos

izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

No Līguma 6.1.3.apakšpunkta redzams, ka puses vienojušās, ka atbildētājai ir pienākums savlaicīgi veikt ikmēneša maksājumus dzīvojamās mājas

kopīpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai saskaņā ar šo līgumu. No Līguma 4.1.apakšpunkta izriet, ka maksa par dzīvojamās mājas kopīpašuma

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī par komunālajiem pakalpojumiem, zemes nomu un apdrošināšanu [..] tiek maksāta līdz katra mēneša

20.datumam saskaņā ar apstiprinātajiem izcenojumiem un rēķiniem.

Līdz ar to secināms, ka atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei ar likumu ir noteikts pienākums norēķināties ar prasītāju par saņemtajiem pārvaldīšanas,

apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem Līgumā noteiktajā kārtībā.

No lietas materiāliem pievienotā 2016.gada 8.aprīļa rēķina (lietas 55.lapa), tiesa konstatē, ka atbildētāja nav maksājusi par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu pilnā apmērā un pamatparāds uz 2016.gada 8.aprīli ir 4510,61 euro apmērā (apsaimniekošana, pārējie maksājumi,

siltumenerģija, ūdens un pievienotās vērtības nodoklis).

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, tam, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Ņemot vērā, ka parāda summu atbildētāja nav

apstrīdējusi, pierādījumus saistību izpildei nav iesniegusi, rakstveida paskaidrojumus tiesai nav iesniegusi, tiesa atzīst, ka tai nav pamata apšaubīt prasītāja

norādīto parāda aprēķinu, un ar lietā esošajiem dokumentiem ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētājas puses.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama parāda summa 4510,61 euro apmērā.

[7] Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus 308,38 euro apmērā.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.pants noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītājs, aprēķinot nokavējuma procentu apmēru, par pamatu ņēmis likumā noteikto 6% likmi gadā. No lietas materiāliem pievienotā 2016.gada

8.aprīļa rēķina (lietas 55.lapa) redzams, ka prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 308,38 euro apmērā. Atbildētāja minēto prasījumu

nav apstrīdējusi, iebildumus tiesā nav cēlusi.

Ņemot vērā minēto un to, ka ir pierādīta atbildētājas saistību neizpilde pret prasītāju par apsaimniekošanas, pārvaldīšanas un komunālo maksājumu

parādu, tiesa atzīst, ka prasība daļā par likumisko nokavējuma procentu piedziņu ir pamatota un apmierināma.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ņemot vērā, ka prasība ir apmierināma, tiesa atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu piedzīt no atbildētājas valsts nodevu 427,50 euro

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā.

Turklāt, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam, lietas izskatīšanas gaitā radušies izdevumi par prasības pieteikuma

noraksta, paziņojumu un tiesas pavēstu nosūtīšanu 16,25 euro apmērā. Prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 euro, tādēļ nesamaksātā summa 11,55 euro apmērā (16,25 euro - 4,70 euro = 11,55 euro) piedzenama valsts labā no atbildētājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tiesa atzīst, ka atbildētājai

nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 77., 97., 190., 193., 195. un 204.1, 208.1 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Olaines ūdens un siltums”, reģistrācijas Nr.50003182001, pamatparādu

4510,61 euro apmērā, likumiskos nokavējuma procentus 308,38 euro apmērā un tiesas izdevumus – valsts nodevu 427,50 euro apmērā un ar lietas

skatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, kopā 5251,19 euro.

Naudas summa iemaksājama AS “Citadele banka” kontā Nr.LV15PARX0015699680001.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11,55 euro apmērā.

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas

mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā.

Atbildētāja 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt Rīgas rajona tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu,

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese S.Bernharde