Administrative court dismissed asylum claim due to lack of credible evidence of persecution and individualized threat.

NORAKSTS

Lieta Nr.A420389212

A03892-12/22

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 27.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese-referente Lauma Paegļkalna,

tiesneses Dace Ābele un Agnese Juškeviča,

piedaloties pieteicējam D.T. (D.T.), juridiskās palīdzības sniedzējam K.I. un atbildētājas

Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes

pārstāvim M.K.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc D.T. pieteikuma par

labvēlīga administratīvā akta izdošanu – pienākuma uzlikšanu Pilsonības un migrācijas lietu

pārvaldei piešķirt pieteicējam bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā,

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 8.septembrī ar pasažieru vilcienu Maskava-Rīga Latvijā ieradies

Kamerūnas Republikas pilsonis D.T. (turpmāk arī – pieteicējs, patvēruma meklētājs), robežas

šķērsošanas laikā uzrādot pasi un viltotu Itālijas Republikas uzturēšanās atļauju un viltotu

Itālijas Republikas identitātes karti.

2011.gada 8.septembrī Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldē saņemts patvēruma

meklētāja iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā (lietas

26.-27. lapa). No iesnieguma izriet, ka pieteicēja pilsonības valstī viņam un viņa ģimenei

draud briesmas, jo viņš ir opozīcijas partijas biedrs.

[2] Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļas (turpmāk arī –

atbildētāja) 2012.gada 31.janvāra lēmumu Nr.24/BD-548/42 (turpmāk arī – Lēmums)

pieteicējam atteikts piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu Latvijas Republikā, pamatojoties uz

Patvēruma likuma 20.panta pirmo daļu un 23.panta pirmo daļu (lietas 9.-13.lapa).

Lēmums pamatots ar šādiem apsvērumiem.

[2.1] Pieteicēja sniegtā informācija par draudu saņemšanas laiku ir pretrunīga.

[2.2] Patvēruma pieprasīšanas motīva ticamību mazina fakts, ka patvēruma meklētāja

darbavieta atradās Jaounde pilsētā, bet opozīcijas darbībā bija iesaistīts Lumas pilsētā.

[2.3] Pieteicēja sniegtā informācija par izceļošanas laiku no Kamerūnas neatbilst

pieteicēja pasē esošajiem zīmogiem.

[2.4] Patvēruma meklētāja sievai ar bērniem briesmas nedraud, jo ir mainījusi

dzīvesvietu un šobrīd dzīvo pie robežas ar Gvineju.

[2.5] Patvēruma meklētāja sniegtā informācija par viņa pārstāvēto partiju un dalību

mītiņos un sapulcēs ir ļoti vispārīga. Turklāt persona nevar dokumentāli pierādīt piederību

SDF (Social Front Democratique) partijai.

Pieteicēja aktivitātes nav tik nozīmīgas, ka Kamerūnas Republikas valsts varas

pārstāvji būtu vērsuši vai nākotnē varētu vērst pret viņu jebkādas vajāšanas darbības. Turklāt

par pieteicēju nav pieejama publiska informācija.

[2.6] Pieteicēja norādītās personas A.M. antisociālā uzvedība ir apdraudējusi visus

ciema iedzīvotājus, nevis personiski tikai patvēruma meklētāju un viņa ģimeni, un atbildētājas

rīcībā nav ziņu, ka izcelsmes valsts nevar nodrošināt pieteicēja aizsardzību.

[2.7] Tas, ka pieteicējs gandrīz divus gadus ir dzīvojis Krievijā, kur nav mēģinājis

pieprasīt patvērumu, neliecina par pieteicēja nepieciešamību saņemt tūlītēju aizsardzību

sakarā ar patiesiem smaga kaitējuma draudiem, bet liecina par vēlmi uzlabot dzīves apstākļus,

dzīvojot ārvalstīs.

[2.8] Vispārējā situācija Kamerūnā neliecina par to, ka pietiecējs varētu tur saskarties

ar smago kaitējumu.

[3] 2012.gada 19.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums

par Lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu par bēgļa vai alternatīvā

statusa piešķiršanu un 2012.gada 23.aprīlī - pieteikuma papildinājumi (lietas 7. un 57.-

59.lapa).

Pieteikumā un tā papildinājumos norādīti šādi apsvērumi.

[3.1] Sākotnējās aptaujas laikā pieteicējam netika nodrošināts tulks franču valodā.

Angļu valodā pieteicējs runā pavisam nedaudz. Tādējādi Lēmums balstīts uz aplamiem

pieņēmumiem, ka pietiecējs strādājis no 2008.gada līdz 2010.gadam firmā /Nosaukums/,

tikai no 2005.gada ir partijas biedrs, ka no Kamerūnas Republikas pieteicējs ir izbraucis

legāli 2010.gada novembrī. Pārrunās pieteicējs nekad nebija stāstījis, ka uz Krieviju viņš ir

izceļojis 2010.gada novembrī un ka viņa sieva ar bērniem dzīvo pie Gvinejas robežas.

[3.2] Zīmogu pasē par to, ka patvēruma meklētājs 2009.gada 31.oktobrī izlidojis no

Kamerūnas lidostas, pieteicējam nelegāli 2009.gada oktobra beigās nokārtoja viņa brālis,

samaksājot Imigrācijas dienesta ierēdņiem. Faktiski pieteicējs ar laivu pa upi izceļoja no

Kamerūnas uz Nigēriju 2009.gada jūlijā, atstājot pasi brālim. Uz Maskavu no Nigērijas

pieteicējs aizlidoja 2009.gada 31.oktobrī.

[3.3] Pieteicēja darbavieta atradās Jaounde pilsētā no 2003. līdz 2006.gadam. No

2006.gada līdz 2009.gada jūlija pieteicējs strādāja Lumas pilsētā.

[3.4] Pieteicējs ir partijas SDF biedrs kopš 1997.gada, bet aktīvi sāka tajā darboties

kopš 2005.gada. Pieteicējs piedalījās šīs partijas organizētos mītiņos, sapulcēs, to

organizēšanā, kā arī uzstājās ar runām, kurās kritizēja valdošo partiju RDPC

(Rassemblement Démocratique du Peuple Camerounais), valdību un prezidentu P.B.

[3.5] Jau no 2004.gada uz pieteicēja dzīvesvietu nāca partiju RDPC atbalstītājs A.M.

un draudēja pieteicējam un viņa ģimenei. 2005.gadā pret pieteicēju sāka pielietot vardarbību -

sita pieteicēju un viņa māti.

2005.gadā draudus pieteicējam sakarā ar viņa politiskajām aktivitātēm izteica arī

RDPC deputāts D.M. ar starpnieka palīdzību.

2009.gada maijā pieteicēju draudēja nogalināt varas pārstāvis superfekts T.T., ja

pieteicējs turpinās mudināt vēlētājus balsot pret valdošo partiju.

Draudus izteica arī citas ar RDPC partiju saistītas personas.

[3.6] Vardarbība pret pieteicēja ģimeni turpinājās arī tad, kad patvēruma meklētājs

bija pametis valsti. 2011.gada jūnijā A.M. ar saviem atbalstītājiem nodedzināja pieteicēja

māju Kamerūnā. Pieteicēja sieva bija spiesta aizbraukt uz Ekvatoriālās Gvinejas Republikas

pierobežu un 2012.gada februārī ieradās Ekvatoriālajā Gvinejā.

[3.6] 2012.gada februārī un martā pieteicējs no savas sievas un brāļa ir saņēmis

papildu dokumentus, kas apstiprina pieteicēja politiskās aktivitātes un dalību partijā SDF –

biedra kartes, 2008.gada laikraksta „Le jour” numuru un fotoattēlus, kur pieteicējs redzams

kopā ar SDF līderi, kā arī sakot uzrunu nogalinātā partijas biedra bērēs.

[4] Atbildētāja tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteikums ir

nepamatots un noraidāms, papildus Lēmumā minētajam norādot šādus apsvērumus.

[4.1] Partijas apliecības ir izdotas uz N.D. vārda un citas identitāti apliecinošas ziņas

tajās nav iekļautas, līdz ar to tās nav izsniegtas pieteicējam. Savukārt pieteicēja tiesai

iesniegtie fotoattēli ir viltoti, pievienojot pieteicēja galvas attēlu fotoattēliem, kas atrodami

interneta portālos, kuros vēstīts par partijas SDF vadītāja tikšanos ar Kamerūnas prezidentu

un citām personām.

[4.2] Aptaujas anketā ir norādīts, ka ir ticis pieaicināts franču valodas tulks, patvēruma

meklētājs ir apstiprinājis, ka viņa sniegtās ziņas ir patiesas un viņš ir sapratis viņam uzdotos

jautājumus.

[4.3] Nav pamata uzskatīt, ka pēc atgriešanās izcelsmes valstī pieteicējs un viņa

ģimene, turpinot dzīvot citā dzīvesvietā, varētu tikt pakļauti smagam kaitējumam.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu,

pamatojoties uz tajā norādītajiem apsvērumiem. Pieteicējs tiesas sēdē norādīja, ka viņa

sūdzības par A.M. neizskata, jo viņš ir opozīcijas partijā, 2009.gada 25.novembrī viņš kopā ar

sievu ar mašīnu ar personas apliecību bez pases šķērsoja Kamerūnas robežu un ka iznomāja

laivu, lai šķērsotu robežupi. Pasi pietiecēja sieva iedeva pieteicēja brālim, kas to atdeva

pieteicējam. Pieteicēja ģimene atrodas Ekvatoriālajā Gvinejā kopš 2012.gada februāra, pirms

tam sieva dzīvoja pie Gvinejas robežas Kusi pilsētā, 2011.gada novembrī vai decembrī viņa

jau bija pārcēlusies uz Kusi pilsētu. Pieteicēja iesniegtajā fotoattēlā ir redzams pieteicējs kopā

ar opozīcijas partijas biedriem, kas ir sanākuši kopā, lai paziņotu par pietiecēja brāļa, kas arī

bija partijas biedrs, nāvi, fotoattēli nav montēti, toties valdība tos samontēja, lai parādītu, ka

valdība tikās ar opozīcijas partijas vadītāju (lietas 104.-105.lapa).

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un

paskaidrojumos tiesai norādītajiem argumentiem, kā arī norādīja, ka bilde, kurā ir redzama

opozīcijas partijas tikšanās ar valsts prezidentu, ir samontēta, lietā nav pierādījumu, ka A.M. ir

vadošās partijas atbalstītājs, avotos par Kamerūnu nav informācijas par opozīcijas partiju

pārstāvju vajāšanu.

Motīvu daļa

[6] Lietā ir strīds par to, vai iestāde pamatoti atteicās piešķirt pieteicējam patvērumu,

tādējādi tiesā izskatāmais prasījums ir administratīvā akta izdošana (bēgļa vai alternatīvā

statusa piešķiršana pieteicējam). Līdz ar to tiesa pārsūdzētā lēmuma pamatotību izvērtēs,

pārbaudot, vai konkrētajā gadījumā pastāv priekšnoteikumi pieteicēja prasītā labvēlīgā

administratīva akta izdošanai. Proti, konkrētajā gadījumā tiesai ir vispirms jāpārbauda, vai

pastāv priekšnoteikumi, kas ļautu pieteicējam piešķirt bēgļa statusu. Ja šādi priekšnoteikumi

nebūs konstatējami, tiesai būs jāpārbauda, vai ir pamats pieteicējam piešķirt alternatīvo

statusu.

[7] Lai persona tiktu uzskatīta par bēgli, ir jākonstatē pamatotas bailes no vajāšanas

kāda Patvēruma likuma 20.panta pirmajā daļā minētā iemesla dēļ.

Priekšnoteikumi bēgļa statusa piešķiršanai ietverti Patvēruma likuma 20.panta pirmajā

daļā. Saskaņā ar šo tiesību normu uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais,

kurš, pamatoti baidoties no vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie

noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, atrodas ārpus valsts, kuras

valstspiederīgais viņš ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas valstspiederības

valsts aizsardzību. Vienlaikus norādīts, ka uz bēgļa statusu persona var pretendēt tad, ja uz to

neattiecas šā likuma 27.panta nosacījumi.

Tātad, lai atzītu, ka personai ir tiesības uz bēgļa statusu, jākonstatē šādu apstākļu

kopums: 1) minētās personas valstspiederība; 2) pamatotas bailes no vajāšanas rases, reliģijas,

tautības, sociālās piederības vai politiskas pārliecības dēļ savas pilsonības valstī; 3) personas

nespēja vai nevēlēšanās izmantot attiecīgas valsts tiesisko aizsardzību šo baiļu dēļ; 4)

dubultpilsonības neesamība.

Vajāšanas jēdziens ir skaidrots Patvēruma likuma 21.pantā. Atbilstoši šim pantam par

vajāšanu atzīstamas:

1) darbības, kas sava rakstura vai biežuma dēļ ir pietiekami smagas, lai radītu smagu

cilvēka pamattiesību pārkāpumu;

2) vairākas darbības, arī cilvēktiesību pārkāpumu kopums, kas ir pietiekami smags, lai

ietekmētu indivīdu šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajam veidam līdzīgā veidā.

Vajāšana var izpausties kā fiziska vai garīga vardarbība, ieskaitot seksuālu vardarbību,

tiesiski un administratīvi pasākumi vai arī policijas vai tiesu iestāžu pasākumi, kas paši par

sevi ir diskriminējoši vai tiek īstenoti diskriminējošā veidā, nesamērīga vai diskriminējoša

apsūdzība vai nesamērīgs vai diskriminējošs sods, juridiskas pārsūdzības atteikums, kura

rezultātā tiek piespriests nesamērīgs vai diskriminējošs sods, apsūdzība vai sods par

atteikšanos pildīt militāro dienestu konflikta laikā, ja militārā dienesta pildīšana ietvertu

noziegumu vai tādas darbības, uz kurām attiecas Patvēruma likuma 27.panta pirmās daļas 3.,

4. un 5.punkts, darbības, kas īpaši vērstas pret dzimumu vai pret nepilngadīgām personām.

[8] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs atrodas Latvijas Republikā un ka pieteicējs ir

Kamerūnas Republikas pilsonis. Lietā nav strīda arī par to, ka uz pieteicēju nav attiecināms

neviens no Patvēruma likuma 27.panta nosacījumiem. Līdz ar to šo apstākļu padziļināta

izpēte nav nepieciešama.

[9] Pieteicējs ir norādījis, ka viņš baidās, ka, atgriežoties Kamerūnas Republikā, viņš

un viņa ģimene tiks pakļauti fiziskai un morālai vardarbībai, ņemot vērā to, ka viņš ir

opozīcijas partijas aktīvs biedrs, kā arī to, ka viņš un viņa ģimene vairākas reizes jau tika

pakļauti fiziskai vardarbībai, ko īstenojuši valdošās partijas atbalstītāji.

Tādējādi, tā kā pieteicējs baidās, ka viņš var tikt pakļauts vardarbībai, tiesai

jāpārbauda, vai ir pamats uzskatīt, ka pieteicējs tiks spīdzināts, vai tiks pieļauta cietsirdīga vai

pazemojoša apiešanās vai sods.

[10] Personas fiziska ietekmēšana un miesas bojājumu nodarīšana var tikt vērtēta kā

spīdzināšanas, necilvēcīgas un pazemojošas apiešanās aizlieguma pārkāpums. Spīdzināšanas,

necilvēcīgas un pazemojošas apiešanās un sodīšanas aizliegums ir noteikts Latvijas

Republikas Satversmes 95.pantā, ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām

tiesībām 7.pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3.pantā.

Atbilstoši ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 4.pantam un

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 15.pantam, atkāpšanās no šo

tiesību ievērošanas netiek pieļauta pat kara vai izņēmuma stāvokļa laikā. Ņemot vērā minēto,

tiesa atzīst, ka personas spīdzināšana var tikt atzīta par smagu cilvēka pamattiesību

pārkāpumu un līdz ar to vajāšanu Patvēruma likuma 21.panta izpratnē.

[11] Taču apstāklis, ka pieteicējs baidās no vajāšanas, nav pietiekams, lai atzītu, ka ir

notikusi vai ir iespējama vajāšana Patvēruma likuma izpratnē. Lai personai piešķirtu bēgļa

statusu, tiesai jānoskaidro, vai pret pieteicēju vērstā vajāšana ir saistīta ar viņa rasi, reliģiju,

tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai politiskajiem uzskatiem. Turklāt bailēm no

vajāšanas jābūt pamatotām. Tādēļ, lai atzītu, ka personai ir tiesības uz bēgļa statusu,

nepietiek, ka persona apgalvo, ka viņa baidās no vajāšanas politisku uzskatu dēļ.

Arī ANO Konvencijas 1.panta „A” daļā ir norādīts, ka bailēm ir jābūt labi pamatotām.

Lai arī bailes ir personas subjektīvas emocijas, bēgļa statusa iegūšanas kontekstā šīm bailēm

ir jābūt arī objektīvi pamatotām. Novērtējot, vai bailes ir objektīvi pamatotas, ir jāanalizē

situācija valstī, no kuras persona bēg. Lai atzītu, ka bailes no vajāšanas ir labi pamatotas, nav

jābūt izslēgtām visām saprātīgām šaubām par to, ka vajāšana notiks. Kā pierādīšanas standarts

šajās lietās nav izmantojams arī iespējamību pārsvars. Lai atzītu, ka bailes no vajāšanas ir labi

pamatotas, varbūtībai, ka persona tiks vajāta, nav jābūt lielākai kā varbūtībai, ka vajāšana

izraidīšanas gadījumā nenotiks. Bailes no vajāšanas ir labi pamatotas, ja šādām bailēm ir

saprātīgs iemesls, ja pastāv saprātīga iespēja, ka persona tiks vajāta (UN High Commissioner

for Refugees, Advisory Opinion by UNHCR on the Interpretation of the Refugee Definition,

23 December 2004, www.unhcr.org/refworld/docid/4551c0374.html; UN High Commissioner

for Refugees, UNHCR Compilation of Case Law on Refugee Protection in International Law,

March 2008, www.unhcr.org/refworld/docid/47dfc8e32.html).

[12] Pieteicējs gan iesniegumā iestādei, gan pieteikumā tiesai norādījis, ka viņa

vajāšana notiek viņa politisko uzskatu dēļ, tādēļ tiesa pārējos priekšnoteikumus bēgļa statusa

piešķiršanai nevērtēs (lietas 27., 58.lapa).

Pieteicējs pieteikumā tiesai norādījis, ka viņš ir opozīcijas partijas biedrs kopš

1997.gada un kopš 2005.gada viņš sāka aktīvi tajā darboties, piedaloties šīs partijas

organizētos mītiņos, sapulcēs, tos organizējot, kā arī uzstājoties ar runām (lietas 37.lapa),

un ka valdošās partijas pārstāvji draud viņam apmēram reizi mēnesī, sākot no brīža, kad viņš

ir iestājies opozīcijas partijā (lietas 38.lapa). It īpaši pieteicējs atsevišķi izdala trīs draudu

gadījumus, proti, 2005.gadā draudus pieteicējam izteica arī RDPC deputāts D.M. ar

starpnieka palīdzību, 2009.gada maijā pieteicēju draudēja nogalināt varas pārstāvis

superfekts T.T. un 2011.gada jūnijā A.M. ar pārējiem partijas atbalstītājiem nodedzināja

pieteicēja māju Kamerūnā (lietas 59.lapa).

Tāpat attiecībā pēc valdošās partijas norādījumiem A.M. pret viņu un viņa ģimenes

locekļiem pielietojis morālo vardarbību kopš 2004.gada apmēram pāris reizes nedēļā, bet

fizisku vardarbību – kopš 2005.gada (lietas 36.-38., 59.lapa). Pieteicējs norādījis, ka vairākas

reizes vērsies tiesībsargājošajās iestādēs, bet tās atstājušas bez ievērības pieteicēja

iesniegumus (lietas 30.-31., 101.lapa).

[13] Pieteicēja ieskatā viņa politiskās aktivitātes apliecina šādi pierādījumi lietā:

1) fotoattēla kopija, kurā ir redzams pieteicējs, uzstājoties partijas tikšanās, kuras laikā

tika paziņots par pieteicēja brāļa nāvi, kas arī ir bijis opozīcijas partijas biedrs (lietas 60.,

104.lapa);

2) fotoattēlu kopijas, kurā ir redzams pieteicējs, tiekoties ar opozīcijas partijas

prezidentu (lietas 60., 59., 104.-105.lapa);

3) opozīcijas partijas biedra kartes kopijas (lietas 75.-78.lapa).

[14] Ņemot vērā pietiecēja paskaidrojumus un norādītos pierādījumus, tiesa primāri

atzīst, ka ir kritiski vērtējams fakts, ka pieteicējs vispār ir bijis opozīcijas partijas biedrs.

Tiesa no lietas materiāliem konstatē, ka pieteicēja vārds un uzvārds viņam izsniegtajā

Kamerūnas Republikas pasē latīņu transkripcijā norādīts kā D.T. (lietas 97.lapa). Ar šādu

vārdu pieteicējs ieradies arī Latvijā, tāds tas norādīts arī iesniegumā par bēgļa vai alternatīvā

statusa piešķiršanu Latvijas Republikā (lietas 27.lapa).

Savukārt visās pieteicēja iesniegtajās SDF partijas biedra kartēs tā turētāja vārds

nepārprotami norādīts – N.D. (lietas 61.-71., 95lapa). Pieteicējs tostarp norādījis, ka arī viņam

izsniegtajā rēķinā par pakalpojumiem ir norādīts N.D. (lietas 96.lapa).

Tiesas ieskatā ir apšaubāms fakts, ka pieteicēja biedra kartē, ja tā patiešām būtu izdota

viņam, tajā būtu norādīts citāds uzvārds, nekā viņa pasē. Pieteicējs nav arī norādījis, kādu

apsvērumu dēļ viņa vārds būtu atveidojams atšķirīgā transkripcijā. Turklāt faktu, ka pieteicējs

būtu dēvējams arī par N.D., neapliecina arī pieteicēja izsniegtais rēķins. Tiesai ir pamats

uzskatīt, ka gan biedra kartes, gan rēķinu pieteicējam viņam ir iedevusi kāda cita persona.

Šādu tiesas viedokli apstiprina fakts, ka, arī vizuāli salīdzinot biedra kartēs redzamo biedra

(member) parakstu ar pieteicēja parakstiem citos dokumentos, tostarp pasē, iesniegumos

iestādēm, pieteikumā tiesai (lietas 4., 6., 16.-24., 26., 29., 31., 97.lapa), ir redzams, ka

pieteicēja paraksts uz viņa pašrocīgi parakstītajiem iesniegumiem un pasē acīmredzami

atšķiras no paraksta uz biedru kartes. Tāpat tiesa ņem vērā, ka uz tiesas sēdē pieteicējam

uzdoto tiesas jautājumu par to, kas pieteicēja partijā ir biedrības mantzinis, kasieris

(treasurer), pieteicējs norādīja, ka tas nav viņš, bet gan cita persona Ž.M., kurš vienlaicīgi ir

arī partijas viceprezidents (lietas 102.lapa). Tātad arī biedra kartē redzamais mantziņa

paraksts nepieder pieteicējam. Turklāt tiesa, vērtējot pieteicēja apgalvojuma par to, ka viņš ir

partijas biedrs, ticamību, tostarp vērtē pieteicēja tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus par pašu

SDF partija. Tiesa no pieteicēja atbildēm nekonstatēja nekādu īpašu, tikai partijas biedram

zināmu informāciju par partiju, tās darbības pamatprincipiem, mērķiem. Pieteicēja

paskaidrojumi saturēja vispārējas frāzes, kas viegli iegūstamas publiskajos informācijas

avotos un pašas par sevi nesniedz nekādu konkrētu priekšstatu par pašu pieteicēja pārstāvēto

partiju. Savukārt minētie konstatētie apstākļi liek tiesai apšaubīt faktu, ka pieteicējs ir SDF

partijas biedrs.

[15] Turklāt arī tad, ja pieteicējs būtu bijis partijas biedrs, tiesai nav pamata atzīt, ka

pieteicējs būtu bijis politiski aktīvs un ka viņa politisko aktivitāšu dēļ būtu ticis vajāts.

Pirmkārt, ir acīmredzams, ka pieteicēja iesniegto fotoattēlu kopijas ir samontētas, un

nav nepieciešamas speciālās zināšanas, lai to konstatētu, jo visos fotoattēlos tiek izmantots

viens un tas pats pieteicēja galvas attēls, proti, viens uz tas pats skats, viens un tas pats galvas

pagrieziens (lietas 60.lapa). Gan partijas tikšanās, gan tikšanās ar prezidentu pieteicēja galvas

pagrieziens un skats neatbilst situācijai un tikšanās atmosfērai, pietiecējs neizskatās dabiski,

ņemot vērā viņa paša aprakstīto situāciju, kurā tika uzņemti šie fotoattēli. Atbildētāja ir

iesniegusi no interneta lejuplādētos fotoattēlus, kuros ir redzama tā persona, kura faktiski tika

fotografēta, un šī persona nav pieteicējs, kā arī šīs personas sejas izteiksme, galvas

pagrieziens un skats ir atbilstošs tai situācijai, kurā tika tie tika uzņemti (lietas 87.-88.lapa).

Valdošajai partijai nav pamata montēt bildēt, lai pārliecinātu pasauli par opozīcijas partijas un

valdošās partijas labām attiecībām, jo šie fotoattēli tika uzņemti oficiālās tikšanās laikā, kurā

piedalījušies vairāki cilvēki, tajā skaitā masu mediju pārstāvji, un fotoattēlu montāžas

gadījumā, informācija par šādu valdības rīcību nokļūtu masu medijos un grautu valdības

reputāciju. Savukārt pieteicējs ir ieinteresēts iegūt pierādījumus, kas apstiprinātu viņa aktīvo

politisko rīcību. Tādi paši tiesas apsvērumi ir attiecināmi arī uz pieteicēja iesniegto avīzes

izdruku (lietas 67.lapa), kurā redzamais cilvēks pieteicēja vārdiem esot pieteicējs. Proti,

atbildētāja tiesai ir iesniegusi no interneta izdrukātu fotogrāfiju, kurā redzami tie paši cilvēki,

kas turklāt atrodas tādos pašos apstākļos, kā pieteicēja iesniegtajā fotogrāfijā (lietas 86.lapa).

Vienlaikus no atbildētāja tiesai iesniegtās izdrukas no interneta ir acīmredzams, ka šajā

fotogrāfijā, kas ir publiski pieejama, redzamais cilvēks pretēji pieteicēja norādītajam nav

pieteicējs. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst norādītos fotoattēlus par nepieļaujamajiem un

neticamiem pierādījumiem.

Otrkārt, pieteicēja tiesā sniegto paskaidrojumu ticamību par viņa politiskajām

aktivitātēm mazina tas, ka tie būtiski atšķiras no tā, ko pieteicējs ir stāstījis pirmstiesas

procesā.

Pieteikuma papildinājumos pieteicējs ir norādījis, ka fotoattēlā ir redzams viņš,

uzrunājot partijas biedrus partijas biedra bērēs. Pieteicējs sākotnējās pārrunās vispār nebija

norādījis, ka viņam būtu bijis brālis (lietas 20.lapa), jo sākotnējās aptaujas laikā viņš ir

norādījis, ka viņam ir vienīgi māsa. Arī vēlāk tiesai pieteicējs nav sniedzis informāciju par

savu brāli, tostarp par faktu, ka viņa brālis būtu miris, kas turklāt būtu bijis viņa partijas biedrs

(lietas 59.lapa). Vienīgi tiesas sēdē pieteicējs paskaidroja, ka viņam bija brālis, kurš bija

opozīcijas partijas biedrs (lietas 104.lapa). Turklāt pietiecējs nav izskaidrojis tiesai, kāpēc

viņš iepriekš nebija stāstījis par savu brāli. Uz tiesas jautājumu par to, kāpēc anketā norādīta

tikai māsa, bet nav norādīts brālis, pieteicējs ir atbildējis: „Nenorādīju” (lietas 105.lapa).

Tiesa uzskata, ka informācija par brāli, kurš arī ir bijis opozīcijas partijas biedrs, ir

svarīga, un to pieteicējs noteikti nevarētu aizmirst un šādu ziņu sniegšana kalpotu viņam par

labu, līdz ar to viņam nebija motīvu to slēpt no paša sākuma. Turklāt pieteicēja arguments par

to, ka viņš sākotnēji bija sniedzis paskaidrojumus angļu valodā, kuru viņš nepārvalda brīvi,

tika atspēkots, jo no lietas materiāliem izriet, ka viņš bija sniedzis paskaidrojumus franču

valodā, kuru viņš pārvalda (lietas 16.un 58.lapa).

Tāpat arī pieteicējs pieteikuma papildinājumos nav norādījis, ka viņš būtu uzstājies

sava brāļa bērēs, bet ir norādījis, ka tās bija partijas biedra bēres (lietas 59.lapa). Pretrunīgi ir

arī citi pieteicēja paskaidrojumi, piemēram, par Kamerūnas robežas šķērsošanas apstākļiem.

Pieteicējs sākotnēji norādījis, ka bija šķērsojis robežu pa upi ar laivu, bet tiesas sēdē – ar

mašīnu kopā ar sievu (lietas 103.lapa). Nav ticami, ka persona, šķērsojot robežu ar mašīnu,

iznomā laivu, lai tiktu pāri robežupei, nevis brauc pāri upei pa tiltu ar to pašu mašīnu, un

nenorāda iemeslus, kāpēc ar to pašu mašīnu nevarētu šķērsot upi pa tiltu.

Tikpat pretrunīgi ir arī pieteicēja paskaidrojumi par viņa pasi. Pieteicējs tiesas sēdē

paskaidroja, ka izbraucis ar sievu uz Nigēriju no Kamerūnas 2009.gada 25.novembrī, tā kā

viņš bija atstājis pasi mājās, šķērsojis Kamerūnas robežu ar personas apliecību, partijas biedra

karti. Vēlāk pieteicēja sieva atdevusi pasi pieteicēja brālim, kurš bija atbraucis pie pieteicēja

uz Nigēriju un atdevis pieteicējam pasi (lietas 103.-104.lapa). Vienlaikus no tiesas sēdē

pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem tiesa konstatē, ka pieteicēja brālis bija miris jau

2008.gadā. Līdz ar to arī šie pieteicēja izklāstītie apstākļi atzīstami par apšaubāmiem (lietas

105.lapa).

Vērtējot pieteicēja paskaidrojumus to savstarpējā kopsakarā, tiesa secina, ka pieteicēja

paskaidrojumiem nav piešķirama ticamība. Kaut arī robežas šķērsošanas apstākļiem pašiem

par sevi nav nozīme, pārbaudot ziņas par pieteicēja iespējamo politisko aktivitāti un vērtējot

to ticamību, taču tiesas ieskatā visi pierādījumi, tostarp paskaidrojumi ir jāaplūko kopumā.

Tādēļ būtiskas neatbilstības kādos paskaidrojumos, turklāt, ja šīs pretrunas ir sistemātiskas,

rada tiesai pamatu apšaubīt visu pieteicēja sniegto paskaidrojumu ticamību. Līdz ar to, ņemot

vērā gan apšaubāmo pieteicēja piederību SDF partijai, gan falsificēto fotogrāfiju esību lietā,

kā arī pieteicēja pretrunīgos pierādījumus lietā, tiesai nav pamata atzīt, ka pieteicējs būtu bijis

aktīvs politiskās partijas biedrs.

[16] Turklāt tiesai nav pamata secināt, ka pieteicējs tādējādi tiktu vajāts, proti, ka

varas partija un tai piederīgās personas vajātu pieteicēju viņa politisko uzskatu un politisko

aktivitāšu dēļ. Lietā, izņemot pieteicēja paskaidrojumu, nav pierādījumu, ka viņu vajāja kādas

personas. Pieteicējs 2011.gada 27.septembra pārrunu laikā ir norādījis, ka valdošās partijas

pārstāvji draud viņam apmēram reizi mēnesī, sākot no brīža, kad viņš ir iestājies opozīcijas

partijā (lietas 38.lapa). No minētā izriet, ka pietiecējs kopš 1997.gada dzīvoja izcelsmes

valstī, saņemot draudus, taču nav to atstājis līdz pat 2009.gadam.

Vienīgais arguments, kāpēc pieteicējs uzskata, ka A.M. ir saistīts ar valdošo partiju ir

tas, ka valsts iestādes nereaģē uz pieteicēja sūdzībām par A.M. rīcību (lietas 101.lapa). Taču

no pieteicēja lūgumiem par iejaukšanos saistībā ar A.M. noziedzīgo rīcību neizriet, ka viņš

vajāja pieteicēju viņa politiskās pārliecības dēļ vai ka A.M. ir valdošās partijas atbalstītājs. No

šiem lūgumiem izriet, ka A.M. ir asociāls un bīstams cilvēks, kas vajājis ne tikai pieteicēju un

viņa ģimeni, bet arī citas personas. Turklāt, no pieteicēja paskaidrojumiem izriet, ka A.M. nāk

pie pieteicēja ģimenes jau no 2004.gada pāris reizes nedēļā (lietas 37.lapa), taču aktīvi

līdzdarboties opozīcijas partijā viņš sāka tikai kopš 2005.gada. Līdz ar to A.M. rīcība, pat ja

tāda ir notikusi un būtu prettiesiski bijusi vērsta pret pieteicēju vai viņa ģimeni, nav saistīta ar

pietiecēja politisko vajāšanu.

[17] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pieteicēja bailes no vajāšanas nav pamatotas.

Līdz ar to pieteicējs neatbilst Patvēruma likuma 20.panta prasībām un tādējādi nepastāv

priekšnoteikumi bēgļa statusa piešķiršanai. Līdz ar to pieteikums daļā par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu par bēgļa statusa piešķiršanu ir noraidāms.

[18] Pieteicējs ir lūdzis arī piešķirt viņam alternatīvo statusu, līdz ar to tiesai ir

jāizvērtē, vai pastāv priekšnoteikumi šāda statusa piešķiršanai.

Atbilstoši Patvēruma likuma 23.panta pirmajai daļai uz alternatīvo statusu var

pretendēt trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt bēgļa statusu

saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmo daļu un uz kuru neattiecas šā likuma 28.panta

nosacījumi, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt

pakļauts smagam kaitējumam un šā iemesla dēļ nespēj vai nevēlas pieņemt minētās valsts

aizsardzību.

Tātad, lai atzītu, ka personai ir tiesības uz alternatīvo statusu, tiesai ir jākonstatē, ka:

1) persona ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt

bēgļa statusu saskaņā ar Patvēruma likuma 20.panta pirmo daļu;

2) uz šo personu neattiecas Patvēruma likuma 28.panta nosacījumi;

3) ir pamats uzskatīt, ka šī persona pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt

pakļauta smagam kaitējumam un šā iemesla dēļ nespēj vai nevēlas pieņemt minētās valsts

aizsardzību.

[19] Tiesa jau konstatēja, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicējs ir trešās valsts

valstspiederīgais. Tiesa arī secināja, ka pieteicējam nevar piešķirt bēgļa statusu saskaņā ar

Patvēruma likuma 20.panta pirmo daļu. Lietā nav strīda arī par to, ka uz pieteicēju nav

attiecināms neviens no Patvēruma likuma 28.panta nosacījumiem. Līdz ar to šo apstākļu

padziļināta izpēte nav nepieciešama.

Taču tiesai ir jāpārbauda, vai ir pamats uzskatīt, ka pieteicējs pēc atgriešanās savā

izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam un šā iemesla dēļ nespēj vai nevēlas

pieņemt minētās valsts aizsardzību.

Patvēruma likuma 24.pants skaidro, ka smags kaitējums šā likuma izpratnē ir:

nāvessoda piespriešana patvēruma meklētājam vai tā izpilde; patvēruma meklētāja

spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme pret viņu vai viņa necilvēcīga vai

pazemojoša sodīšana vai smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai

plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā.

[20] Izvērtējot, vai pieteicējs, ja viņš atgrieztos Kamerūnā, varētu tikt pakļauts

necilvēcīgai attieksmei un smagam dzīvības vai veselības apdraudējumam plaši izplatītas

vardarbības starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu dēļ, tiesa ņem vērā, ka no publiski

pieejamās informācijas par Kamerūnu konstatējams, ka Kamerūnā cilvēktiesību pārkāpumi

ietver drošības spēku īstenotu cilvēku nogalināšanu, spīdzināšanu, piekaušanu un citu

ļaunprātīgu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz aizturētām un ieslodzītām personām, skarbus un

dzīvībai bīstamus apstākļus cietumos, pilsoņu, vietējo cilvēktiesību aktīvistu, personu, kas

nenēsā valdības izdotās identitātes kartes, patvaļīgus arestus un aizturēšanu. Tāpat arī ASV

saviem pilsoņiem neiesaka ceļot uz Kamerūnu, jo stāvoklis tajā ir bīstams un nestabils (sk.

ASV Valsts departamenta 2010.gada ziņojumu par Kamerūnu. 2010 Human Rights Report:

Cameroon, www.state.gov/g/drl/rls/hrrpt/2010/af/154335.htm). Tai pašā laikā tiesai

pieejamos avotos par stāvokli Kamerūnā nav norādīts, ka šobrīd tur pastāvētu plaša

vardarbība starptautisku vai bruņotu konfliktu dēļ. Uz šādu apstākli nav norādījis arī

pieteicējs.

Saskaņā ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos sniegto informāciju, Kamerūna

turklāt pati ir mājvieta vairākiem tūkstošiem bēgļu no citām valstīm, piemēram, no Centrālās

Āfrikas un Lielo ezeru reģiona (sk. www.unhcr.org/cgi-bin/texis/vtx/page?page=

4a03e1926&submit=GO).

Tiesai no starptautiskajiem avotiem par Kamerūnu nav pamata atzīt, ka pieteicējs, ja

viņš atgrieztos izcelsmes valstī, varētu tikt pakļauts necilvēcīgai attieksmei un smagam

dzīvības vai veselības apdraudējumam plaši izplatītas vardarbības vai bruņotu konfliktu dēļ.

Tiesas ieskatā apstāklis, ka valstī ir konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi, nevar būt pietiekams

pamats, lai secinātu, ka pieteicēja atgriešanās savā valstī radīs viņam smagu un individuālu

dzīvības vai veselības apdraudējumu.

Tāpat tiesai no lietas materiāliem nav pamata uzskatīt, ka pieteicējs kādā lietā būtu

aizdomās turētā statusā, pret pieteicēju būtu ierosināta kāda tiesvedība vai pieteicējs būtu

sodīts un viņam pastāvētu necilvēcīga, spīdzinoša vai pazemojoša soda draudi.

Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka arī alternatīvā statusa

piešķiršana pieteicējam ir atsakāma.

[21] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.-291.pantu,

Patvēruma likuma 31.panta ceturto daļu,

nosprieda

noraidīt D.T. (D.T.) pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu –

pienākuma uzlikšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei piešķirt pieteicējam bēgļa vai

alternatīvo statusu Latvijas Republikā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Tiesnese-referente (paraksts) L.Paegļkalna

Tiesnese (paraksts) D.Ābele

Tiesnese (paraksts) A.Juškeviča

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnese L.Paegļkalna

Rīgā, 2012.gada 27.jūnijā