Court dismisses appeal against noise fine, ruling violation of public order occurred and penalty was proportional.

NORAKSTS

Lieta Nr.142133411

1-0566-12/10

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2012.gada 10.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Pāvele,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktās personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību

„/Nosaukums/” pārstāvei L.S. un iestādes, kura pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda

uzlikšanu - Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes priekšpilsētas pārvaldes

pārstāvei A.O.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz

sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” sūdzību par Rīgas domes Rīgas pašvaldības

policijas Vidzemes priekšpilsētas pārvaldes 2010.gada 22.novembra lēmuma

Nr.D57/03/ZV072979/1 (administratīvā pārkāpuma protokols ZV Nr.072979) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes priekšpilsētas pārvaldes

(turpmāk – Pārvalde) priekšnieka 2010.gada 22.novembra lēmumu Nr.D57/03/ZV072979/1

(turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts Pārvaldes priekšnieka vietnieka 2010.gada 20.oktobra

lēmums Nr.D57/03/ZV072979 (turpmāk – Sākotnējais lēmums), ar kuru sabiedrība ar

ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” (turpmāk – SIA „/Nosaukums/” vai Sūdzības iesniedzēja)

saukta pie administratīvās atbildības par Rīgas domes 2007.gada 19.jūnija saistošo noteikumu

Nr.80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” (turpmāk – Saistošie noteikumi) 4.1.apakšpunkta

pārkāpumu un sodīta ar naudas sodu Ls 200 apmērā.

Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[1.1] Lietā nav strīds par to, ka 2010.gada 17.septembrī plkst. 23:34 kafejnīcā

„/Nosaukums/” Rīgā, /adrese/, atskaņota skaļa mūzika, bet lietā ir strīds par to, vai attiecībā uz

SIA „/Nosaukums/” ir piemērojams Saistošo noteikumu 4.1.apakšpunkts.

[1.2] Saistošajos noteikumos paredzēta atbildība par prettiesisku darbību, kas apdraud

noteikto sabiedrisko kārtību (iedzīvotāju naktsmieru), savukārt Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 167.1pantā paredzēta atbildība par jebkāda veida

darbību, kuras rezultātā radītais troksnis pārsniedz noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo

normatīvu.

Konkrētajā gadījumā konstatējams, ka SIA „/Nosaukums/” trokšņus radīja pilsētas

teritorijā, kur ir ievērojama iedzīvotāju intensitāte, kas atbilstoši Saistošajiem noteikumiem ir

priekšnosacījums šo noteikumu 4.1.apakšpunktā paredzētās administratīvās atbildības

piemērošanai, un, ka radītie trokšņi traucēja nama iedzīvotāju naktsmieru. Līdz ar to atzīstams,

ka pārkāpuma, par kura izdarīšanu tika sodīta SIA „/Nosaukums/”, objekts ir sabiedriskais

miers un kārtība.

No lietas materiāliem konstatējams, ka SIA „/Nosaukums/” vaina pierādīta ar

administratīvā pārkāpuma lietā apkopotajiem pierādījumiem - personas rakstisku iesniegumu,

personu rakstiski un mutiski sniegtajiem paskaidrojumiem, policijas darbinieku rakstiskiem

ziņojumiem, kuros sniegto informāciju nav pamata apšaubīt.

Tādējādi Pārvaldes priekšnieks atzina, ka SIA „/Nosaukums/” ir minētā administratīvā

pārkāpuma subjekts un ir sodīta pamatoti.

[1.3] Tāpat Pārvaldes priekšnieks konstatēja, ka SIA „/Nosaukums/” administratīvo

pārkāpumu izdarījusi aiz neuzmanības, jo, iespējams, nebija paredzējusi šādu seku iestāšanos,

kaut gan, ņemot vēra kafejnīcas „/Nosaukums/” atrašanās vietu (dzīvojamā māja), tai vajadzēja

un tā varēja sekas paredzēt.

Tā kā Saistošo noteikumu 4.1.apakšpunkta prasību neievērošana norāda, ka šis

pārkāpums nav uzskatāms par maznozīmīgu, jo tiek radīti traucējumi personu mieram un

liegtas tiesības uz mierīgu atpūtu, it īpaši nakts laikā, tad Pārvaldes priekšnieks secināja, ka SIA

„/Nosaukums/” nav atbrīvojama no administratīvās atbildības.

[2] 2011.gada 7.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemta SIA „/Nosaukums/”

sūdzība par Lēmuma atcelšanu.

Sūdzībā norādīts, ka kafejnīcā „/Nosaukums/” radītajam troksnim ir pastāvīgs raksturs

un ka tas tiek radīts veicot komercdarbību. Piemēram, piektdienu un sestdienu vakaros tiek

rīkoti dažādi pasākumi.

Līdz ar to konkrētajā gadījumā piemērojams nevis Saistošo noteikumu 4.1.punkts, bet

LAPK 167.1pants.

Tādējādi, lai varētu sodīt SIA „/Nosaukums/”, bija jāveic trokšņa robežlieluma

mērījums, kas netika izdarīts.

[3] Iestāde tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā sūdzībā ietverto prasījumu

neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem.

[4] Tiesas sēdē Sūdzības iesniedzēja sūdzību uzturēja, pamatojoties uz tajā minētajiem

apsvērumiem.

Iestādes pārstāve tiesas sēdē sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un

paskaidrojumos minēto.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, novērtējusi procesa dalībnieku izvirzīto argumentu pamatotību kopsakarā ar

lietā esošajiem pierādījumiem, atzīst, ka Sūdzības iesniedzējas sūdzība nav pamatota un ir

noraidāma, bet pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts.

[6] Tiesa lietā konstatē turpmāk norādītos pierādījumus.

[6.1] Rīgas pašvaldības policijas kārtībnieka 2010.gada 4.oktobrī sastādītais

administratīvā pārkāpuma protokols ZV Nr.072979 (turpmāk – Protokols) par to, ka 2010.gada

17.septembrī plkst. 23:34 SIA „/Nosaukums/” kafejnīcā, Rīgā, /adrese/ atskaņota skaļa mūzika,

kas traucēja apkārtējo personu mieru (lietas 25.lapa).

[6.2] SIA „/Nosaukums/” iesniegums par Pārvaldes priekšnieka vietnieka 2010.gada

20.oktobra lēmuma Nr.D57/03/ZV072979 atcelšanu (lietas 37.-39.lapa).

[6.3] M.Ķ. iesniegums, kurā norādīts, ka kafejnīcā „/Nosaukums/” regulāri pēc

plkst.23:00 skan skaļa mūzika (lietas 26.lapa).

[6.4] A.T. paskaidrojums, kurā norādīts, ka mūzika no kafejnīcas „/Nosaukums/” ir

dzirdama bieži, pārsvarā vakaros (lietas 28.lapa).

[6.5] L.S. paskaidrojums, kurā norādīts, ka viņa ir kafejnīcas vadītāja un cenšas

kontrolēt skaļuma līmeni kafejnīcā. Koncerti notiek līdz plkst.23:00. Pēc plkst.23:00 skaļuma

līmenis tiek samazināts. Uz Protokola sastādīšanas brīdi SIA „/Nosaukums/” sadarbībā ar

Latvijas Akustikas biedrību veica izpēti un organizēja skaņas izolācijas uzstādīšanu (lietas

31.lapa).

[6.6] Kārtībnieka U.V. 2010.gada 18.septembra (lietas 27.lapa) un Arta Vidauska

2010.gada 4.oktobra (lietas 32.lapa) ziņojumi, kuros norādīts, ka konstatēts, ka no kafejnīcas

„/Nosaukums/” skan skaļa mūzika, kas traucē nama Rīgā, /adrese/ iedzīvotāju naktsmieru.

[6.7] Sūdzības iesniedzējas pārstāves L.S. paskaidrojumi, kas izteikti apstrīdēšanas

iesniegumā (lietas 37.-38.lapa), kā arī Sūdzības iesniedzējas pārstāvju paskaidrojumi, kas

norādīti sūdzībā tiesai (lietas 3.-6.lapa) un izteikti tiesas sēdē (lietas 63.-64.lapa).

[7] Izvērtējot lietas materiālus tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicējas

valdījumā ir kafejnīcā „/Nosaukums/” un ka šajā kafejnīcā 2010.gada 4.oktobrī sastādītajā

administratīvā pārkāpuma protokolā ZV Nr.072979 norādītajā laikā (plkst.23.34) tika atskaņota

mūzika.

[8] LAPK, kas reglamentē procesuālos pamatjautājumus, kas saistīti ar personas

saukšanu pie administratīvās atbildības, 237.pantā ir norādīti lietvedības administratīvo

pārkāpumu lietās uzdevumi. Viens no tiem prasa administratīvo pārkāpumu lietas izlemt stingri

saskaņā ar likumā noteiktajām normām, proti, no šī uzdevuma izriet prasība iestādei, kas veic

lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās stingri ievērot gan likumos noteiktās materiālās

tiesību normas, gan stingri vadīties no noteiktajām procesuālajām tiesību normām. Līdz ar to

arī tiesai ir pienākums izvērtēt, vai administratīvā pārkāpumā lietvedībā ir ievērotas materiālās

un procesuālās tiesību normas, kuras noteic LAPK un citi normatīvie akti.

[9] LAPK 5.pants noteic, ka pašvaldību domes ir tiesīgas izdot saistošos noteikumus un

paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu likumā „Par pašvaldībām” noteiktajos

gadījumos. Savukārt LAPK 210.panta otrā daļa noteic, ka pašvaldību administratīvās komisijas

izskata administratīvo pārkāpumu lietas par pašvaldību saistošo noteikumu pārkāpumiem.

Sūdzības iesniedzēja ir sodīta Saistošo noteikumu 4.1.punkta pārkāpumu ar naudas sodu

Ls 200 apmērā. Minētā tiesību norma noteic, ka Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts

trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav

saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, un troksnim

nav pastāvīgs raksturs. Par pastāvīga trokšņa radīšanu ar savu darbību vai bezdarbību, kas

pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa normatīvus vai robežlielumus, vainīgā persona

saucama pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesa konstatē, ka minētā tiesību norma nenoteic atbildību, ja troksnim ir konstatējams

pastāvīgs raksturs, jo to paredz LAPK.

Tiesa nekonstatē, ka Noteikumos būtu dots skaidrojums, ko nozīmē troksnis ar

pastāvīgu raksturu. Tiesas ieskatā nav pamata šo formulējumu piemērot kafejnīcām, klubiem,

bāriem un tamlīdzīgām iestādēm, jo šie iestādījumi parasti, tostarp arī kafejnīca „/Nosaukums/”

nedarbojas pastāvīgi, proti, nerada troksni pastāvīgi, bet tikai noteiktos darba laikos, kā

norādījusies sūdzības iesniedzēja, parasti tas ir piektdienas, sestdienas vakaros. Tādējādi tiesas

ieskatā attiecībā uz konstatēto pārkāpumu nav attiecināmi gadījumi, kas izslēdz administratīvo

atbildību saskaņā ar Saistošajiem noteikumiem.

[10] Sākotnēji pārbaudot procesuālo tiesību normu ievērošanu, tiesa konstatē turpmāk

minēto.

[10.1] Lietvedību konkrētajā administratīvo pārkāpumu lietā ir uzsākusi un

administratīvā pārkāpuma protokolu ir sastādījusi iestāde – Rīgas pilsētas Rīgas pašvaldības

policijas Vidzemes priekšpilsētas pārvalde, kas uz to ir pilnvarota saskaņā ar 2003.gada 1. jūlija

Nolikuma Nr.75 „Rīgas pašvaldības policijas nolikums” 2.1.1., 2.1.5., 3.1.5. punktu. Savukārt

lēmumu par soda uzlikšanu Rīgas pilsētas Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes priekšpilsētas

pārvalde ir pieņēmusi savas kompetences robežās saskaņā ar Saistošo noteikumu 21.punktu,

kurā paredzēts, ka izskatīt Rīgas pašvaldības policijas darbinieku ierosinātās administratīvā

pārkāpuma lietas par šo Saistošo noteikumu prasību neievērošanu, izņemot lietas par bērnu

izdarītajiem pārkāpumiem, un piemērot sodu ir tiesīgi Rīgas pašvaldības policijas pārvalžu

priekšnieki un viņu vietnieki. Proti, Sākotnējo lēmumu lietā ir pieņēmis Rīgas pilsētas Rīgas

pašvaldības policijas Vidzemes priekšpilsētas pārvaldes priekšnieka vietnieks, kas uz to bija

pilnvarots saskaņā ar minēto Saistošo noteikumu 21.punktu. Tādējādi Sākotnējais lēmums lietā

ir pieņemts, ievērojot noteiktās kompetences robežas.

[10.2] Lietvedība ir uzsākta un lēmums par personas saukšanu pie administratīvās

atbildības un soda uzlikšanu ir pieņemts, ievērojot LAPK 37. pantā noteiktos termiņus.

[10.3] Lietā ir 2010.gada 4.oktobra administratīvā pārkāpuma protokols (lietas 25.lapa),

kas sastādīts saskaņā ar LAPK 246.-248. panta prasībām.

Tiesa konstatē, ka Policija ir pārkāpusi LAPK 238.1pantā noteikto, ka saņemot

pieteikumu vai citus materiālus par administratīvo pārkāpumu, šā kodeksa 247.pantā minētajām

personām diennakts laikā jāsastāda administratīvā pārkāpuma protokols vai jāpieņem viens no

šādiem lēmumiem:

1) par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā;

2) par atteikšanos uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā;

3) par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības;

4) par materiālu nosūtīšanu administratīvajai komisijai (..).

Tiesas ieskatā 2010. gada 17. septembra M.Ķ. iesniegums un pašvaldības policijas

inspektora U.V. dienesta ziņojums satur pietiekošas ziņas, lai konstatētu, ka ir izdarīts Saistošo

noteikumu 4.1.apakšpunkta pārkāpums (administratīvais pārkāpums) un līdz ar to ir sastādāms

protokols par administratīvo pārkāpumu, taču minētais protokols ir sastādīts tikai 2010. gada

4.oktobrī, kaut arī LAPK normas paredz, ka protokols, ja nav pieņemts atsevišķs lēmuma (lietā

tāda esamība nav konstatēta) ir jāsastāda diennakts laikā no pieteikuma vai citu materiālu

saņemšanas, kas ir atzīstams par procesuālu pārkāpumu.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka minētais procesuālais pārkāpums nav uzskatāms par

būtisku procesuālu pārkāpumu, proti, tādu, kas novedis pie nepareiza un prettiesiska lēmuma

pieņemšanas.

[10.4] No lietas materiāliem ir redzams, ka Sūdzības iesniedzējai ir dota iespēja izteikt

savu viedokli un argumentus, sniedzot attiecīgus paskaidrojumus, proti, Sūdzības iesniedzējas

pārstāve L.S. 2010.gada 4.oktobrī ir sniegusi paskaidrojumu, kurā norādījusi, ka ir kafejnīcas

„/Nosaukums/” vadītāja un regulāri cenšas kontrolēt skaļuma līmeni kafejnīcā. Kafejnīcā

koncerti notiek līdz plkst. 23.00, pēc tam skaļuma līmenis tiek samazināts tā, lai kafejnīcas

apmeklētāji var sarunāties nepaceļot balsi. Šobrīd sadarbībā ar Latvijas Akustikas biedrību veic

izpēti un organizē skaņas izolācijas uzstādīšanu (lietas 31.lapa).

[10.5] Tiesa konstatē, ka Sūdzības iesniedzēja ir piedalījusies administratīvā pārkāpuma

protokola sastādīšanā.

Vadoties no iepriekš minētā, tiesa uzskata, ka būtiski procesuālie pārkāpumi, kas varētu

būt par pamatu lai Sūdzības iesniedzēju atbrīvotu no administratīvās atbildības, nav konstatēti.

[11] Atbilstoši LAPK 9.panta pirmajai daļai par administratīvo pārkāpumu atzīstama

prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura

apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto

pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Tātad, lai personas

rīcību LAPK izpratnē atzītu par pārkāpumu, tai ir jābūt prettiesiskai.

[12] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu institūcijai,

izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums,

vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās

atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks

zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

[13] LAPK 239.panta 1.punkts noteic, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā

jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Līdz ar to, tiesa

atzīst, ka administratīvo pārkāpumu lietās svarīgi ir konstatēt administratīvā pārkāpuma

sastāvu.

Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā

puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena no administratīvā pārkāpuma sastāvu

veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Tādējādi ir pārbaudāms, vai konkrētajā gadījumā iztrūkst kāda no administratīvā

pārkāpuma pazīmēm, kas paredzēta Noteikumu 4.1.punktā, un vai nav pamata pieņemt lēmumu

par lietvedības izbeigšanu administratīvā pārkāpuma lietā.

[14] Tiesa konstatē, ka lietā faktiski nepastāv strīds par administratīvā pārkāpuma

objektu.

[15] Kā redzams no lietas materiāliem, lietā nav strīds arī par pārkāpuma subjektu,

proti, par to, ka Sūdzības iesniedzēja ir juridiska persona un kura, kā to ir konstatējusi Rīgas

pašvaldības policija, ir veikusi darbības, par kurām vainīgā persona ir saucama pie

administratīvās atbildības saskaņā ar Saistošo noteikumu 4.1.punktu.

Tas, ka naktsmiers tika traucēts no Sūdzības iesniedzējas kafejnīcas, izriet arī no

pašvaldības policijas inspektora U.V. 2010.gada 18.septembra dienesta ziņojuma, kurā viņš

norāda, ka 2010.gada 17.septembrī, pildot dienesta pienākumus plkst.23.22 saņēma informāciju

no dzīvojamās mājas /adrese/ iedzīvotājas, par to, ka kafejnīca „/Nosaukums/”, kas atrodas

/adrese/, Rīgā traucē naktsmieru skaļi spēlējot mūziku. Plkst.23.31 ierodoties minētajā adresē,

kāpņu telpā, kā arī policiju izsaukušās personas dzīvoklī bija dzirdama skaļa mūzika no

kafejnīcas „/Nosaukums/”, kas atrodas zem šī dzīvokļa. Troksnis nebija pastāvīgs bet regulārs.

Persona uzrakstīja iesniegumu, kurā norādīja, ka no maija mēneša viņai regulāri tiek traucēts

naktsmiers. Pēc tam ieradās kafejnīcā „/Nosaukums/”. Kafejnīcā skanēja mūzika. Kafejnīcas

vadība nebija uz vietas, tāpēc brīdināja kafejnīcas darbinieku par administratīvo atbildību, pēc

kā mūzika tika izslēgta (lietas 27.lapa).

Par to, ka minētajā datumā tika traucēts /adrese/ mājas iedzīvotāju naktsmiers liecina arī

mājas iedzīvotājas A.T. 2010.gada 29.septembra paskaidrojums, kurā viņa norādījusi, ka

mūzika no kafejnīcas „/Nosaukums/” ir dzirdama bieži, pārsvarā vakaros. Pēdējo reizi skaļas

mūzikas atskaņošana bija dzirdama 2010.gada 17.septembrī no plkst.23.00 līdz aptuveni

plkst.23.30. Mūzika ļoti traucē naktsmieru. Precīzu mūzikas izslēgšanas laiku 17.septembrī

nevar norādīt (lietas 28.lapa).

Arī Sūdzības iesniedzējas pārstāve nenoliedza, ka kafejnīcā „/Nosaukums/” tika

atskaņota mūzika (lietas 31.lapa), vienlaikus pārstāve norādījusi, ka cenšas kontrolēt mūzikas

skaļumu, un tiek plānots veikt pasākumus skaņas izolācijai.

[16] Attiecībā par Saistošo noteikumu 4.1.punktā paredzētā pārkāpuma sastāva

objektīvo pusi, tiesai ir jākonstatē, ka ir izdarīts attiecīgais pārkāpums, proti, ka Sūdzības

iesniedzējas darbības atbilst Saistošo noteikumu 4.1.punkta dispozīcijā definētajam

administratīvajam pārkāpumam.

Lai konstatētu, vai ir izdarīts Saistošo noteikumu 4.1.punktā paredzētais pārkāpums, ir

jākonstatē šādi apstākļi:

1) troksni ir radījis Sūdzības iesniedzējas valdījumā esošs trokšņa avots;

2) troksnis ir traucē apkārtējo vai nu personu mieru, vai iestāžu un vai organizāciju

normālu darbību;

3) troksnis nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas

izpilddirektoru;

4) un troksnim nav pastāvīgs raksturs.

[17] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatē turpmāk minēto.

[17.1] Ar iepriekš minētajiem pierādījumiem, proti, ar 2010. gada 4.oktobra

administratīvā pārkāpuma protokolu (lietas 25.lapa), 2010. gada 17.septembra M.Ķ.

iesniegumu policijai (lietas 26.lapa), pašvaldības policijas inspektora U.V. 2010.gada

18.septembra ziņojumu (lietas 27.lapa), pašvaldības policijas inspektora A.Vidauska ziņojumu

(lietas 32.lapa) un 2010.gada 29.septembra A.T. paskaidrojumu ir pierādīts, ka tieši no

Sūdzības iesniedzējas kafejnīcas „/Nosaukums/” 2010. gada 17.septembrī pēc plkst. 23.00

(aptuveni līdz plkst.23.50) ir skanējusi skaļa mūzika, kas traucējusi cietušās M.Ķ. naktsmieru.

Lietā nav strīda par to, ka Sūdzības iesniedzēja troksni radīja Rīgas administratīvajā

teritorijā, kā arī par to, ka pieteicēja troksni neradīja ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru saskaņotā

pasākumā.

Pārbaudot administratīvās lietas materiālus, tiesa konstatē, ka tajā ir pietiekoši

pierādījumi, kas apliecina, ka mūzika no kafejnīcas „/Nosaukums/” tika atskaņota tik skaļi, ka

traucēja apkārtējo iedzīvotāju nakts mieru. Minētais apstāklis ir pierādīts ar iepriekš minētajiem

pierādījumiem.

Turklāt, izvērtējot iepriekš minētos pierādījumus to savstarpējā kopsakarā ir secināms,

ka mūzika, kas traucē naktsmieru, no kafejnīcas „/Nosaukums/” ir regulāri kafejnīcas darbības

laikā. Minētais izriet no M.Ķ. un A.T. paskaidrojumiem, kā arī no Rīgas pašvaldības policijas

Vidzemes priekšpilsētas pārvaldes inspektora U.V. 2010. gada 18.septembra ziņojuma.

Tādējādi ir konstatējams, ka nakts miers nama iedzīvotājiem ir traucēts ne vienu reizi vien.

Tiesas ieskatā, ja nama iedzīvotājiem nebūtu traucēts nakts miers, tad nebūtu pamata

izsaukt pašvaldības policiju.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka policija pareizi ir konstatējusi faktiskos apstākļus,

kas norādīti Saistošo noteikumu 4.1.punktā un kas atbilst administratīvajam pārkāpumam, proti,

no Sūdzības iesniedzējas kafejnīcas ir skanējusi mūzika, kas traucējusi iedzīvotāju mieru.

[17.2] Sūdzības iesniedzēja ir arī norādījusi, ka lietā nav veikti trokšņa mērījumi, nav

noteikts, kāds normatīvais akts regulē pieļaujamo mūzikas atskaņošanas skaļumu specializētās

izklaides vietās/iestādēs.

Tiesa konstatē, ka Saistošo noteikumu 4.1.apakšpunktā ir noteikts, ka Rīgas

administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu,

organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar

Rīgas pilsētas izpilddirektoru, un troksnim nav pastāvīgs raksturs. Par pastāvīga trokšņa

radīšanu ar savu darbību vai bezdarbību, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa

normatīvus vai robežlielumus, vainīgā persona saucama pie atbildības likumā noteiktajā

kārtībā.

No minētās tiesību normas, var secināt, ka saskaņā ar Sasitošajiem noteikumiem tikai

pastāvīga trokšņa gadījumā ir izdarāmi mērījumi un piemērojami normatīvajos aktos noteiktie

trokšņa normatīvi vai robežlielumi.

Ministru kabinets ir izdevis 2004.gada 13.jūlija noteikumus Nr.598 „Noteikumi par

akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās”, kuros ir noteikti akustiskā

trokšņa pieļaujamie normatīvi dzīvojamo un publisko ēku telpās.

Par akustiskā trokšņa normatīvu robežlielumu pārkāpšanu atbildība ir noteikta LAPK

167.1pantā.

Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumu Nr.598 „Noteikumi par akustiskā

trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās” 6.punktā ir noteikts, ka saskaņā ar

šiem noteikumiem Vietējā pašvaldība tās administratīvajā teritorijā ir tiesīga noteikt stingrākus

pieļaujamos normatīvus dzīvojamo un publisko ēku telpās.

Tādējādi tiesa secina, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt citus (stingrākus) pieļaujamā

skaļuma normatīvus, konkrētajā gadījumā ar Saistošo noteikumu 4.1.apakšpunktu noteicošais

trokšņa skaļuma kritērijs ir apstāklis, vai konkrētais troksnis traucē apkārtējo personu mieru.

Tātad Noteikumu 4.1.punktā norādītā miera traucēšana un pastāvīga trokšņa, ja tas

pārsniedz pieļaujamos normatīvus, radīšana ir divi dažādi pārkāpumi, par kuriem paredzēta

atbildība dažādās tiesību normās. Proti, par pastāvīga trokšņa radīšanu, ja tas pārsniedz

pieļaujamos normatīvus, paredzēta atbildība LAPK 167.1pantā, bet par trokšņa, kas izraisa

personu miera traucējumus, radīšanu atbildība iestājas saskaņā ar Noteikumu 15.punktu. Proti,

tie ir dažādi administratīvie pārkāpumi, kas pierādāmi ar atšķirīgiem pierādīšanas līdzekļiem.

Šajā gadījumā Sūdzības iesniedzēja saukta pie administratīvās atbildības par miera

traucēšanu, tādējādi šādos apstākļos nav nozīmes pārkāpēja radīto akustisko trokšņu rādītājiem

un to atbilstībai noteiktajiem normatīviem (piemēram, Noteikumiem Nr.598). Šim apstāklim

būtu būtiska nozīme gadījumā, ja Sūdzības iesniedzēja tiktu saukta pie atbildības pēc LAPK

167.1panta.

Konkrētajā gadījumā iestādei nebija jāveic trokšņu mērījumi. Lietā ir konstatēts, ka

kafejnīcā „/Nosaukums/” atskaņotā mūzika objektīvi traucēja apkārt esošo personu naktsmieru,

kas ir pietiekams fakts sūdzības iesniedzējas saukšanai pie administratīvās atbildības.

[18] Noteikumu 15.punktā ir paredzēta sankcija par 4.1.apakšpunktā noteikto prasību

neievērošanu, proti, ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 7.00 līdz plkst. 23.00, uzliek naudas

sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām līdz piecsimt latiem. Ja

pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, fiziskajām personām uzliek naudas

sodu no divdesmit latiem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām no divsimt

latiem līdz sešsimt latiem. Ja šāds pārkāpums ir izdarīts atkārtoti gada laikā no lēmuma par

soda uzlikšanu pieņemšanas dienas, neatkarīgi no pārkāpuma izdarīšanas laika fiziskajām

personām uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām

personām no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

Kā konstatējams no lietas materiāliem, pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst.23.00 līdz

plkst.7.00. Tādējādi policijai bija pienākums Sūdzības iesniedzējai piemērot naudas sodu no

divsimt latiem līdz sešsimt latiem. Sūdzības iesniedzējai ir piemērots naudas sods Ls 200

apmērā, kas ir minimālais sankcijā paredzētais sods.

Saskaņā ar LAPK 32.pantu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko

nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo

kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas

pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tādējādi iestādei, konstatējot Saistošo noteikumu 4.1.apakšpunktā paredzēto

administratīvo pārkāpumu, attiecībā uz soda apmēru ir rīcības brīvība noteikt konkrētā lēmuma

saturu. Proti, iestāde pieņem lēmumu, ievērojot piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus,

un šajos ietvaros, veicot lietderības apsvērumus, nosaka administratīvā akta saturu (nosaka

konkrētu soda apmēru). Citiem vārdiem, iestādei ir jāvērtē, kāds soda apmērs ir samērīgs ar

konkrēto pārkāpumu.

Tiesa, pārbaudot pārsūdzēto lēmumu, konstatē, ka Sūdzības iesniedzējai ir piemērots

minimālais sods. Tāpat var konstatēt, ka ir ņemti vērā faktiskie apstākļi, proti, kā izriet no citu

personu paskaidrojumiem, Sūdzības iesniedzēja ir atskaņojusi skaļu mūziku, traucējot personu

atpūtu un miegu. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst piemēroto sodu par samērīgu un atbilstošu

konstatētajam pārkāpumam.

[19] Pastāvot šādiem lietas tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka

Sūdzības iesniedzējas sūdzība nav pamatota, bet Lēmums atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6, 289.12panta otrās

daļas 1.punktu, 289.17, 289.18pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” sūdzību par Rīgas domes

Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes priekšpilsētas pārvaldes 2010.gada 22.novembra lēmuma

Nr.D57/03/ZV072979/1 (administratīvā pārkāpuma protokols ZV Nr.072979) atcelšanu.

Atstāt negrozītu Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes priekšpilsētas

pārvaldes 2010.gada 22.novembra lēmumu Nr.D57/03/ZV072979/1 (administratīvā pārkāpuma

protokols ZV Nr.072979).

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit dienu laikā no tā paziņošanas

dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Lēmums uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

Tiesnese (paraksts) A.Pāvele

N O R A K S T S PA R E I Z S

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese ________________ A.Pāvele

Rīgā, 2012.gada 10.jūlijā