Court dismissed taxpayer's appeal, ruling tax authority correctly excluded unproven renovation costs from capital gains tax base.

Lietas arhīva Nr. A42-00780-21/3

ECLI:LV:ADRJRIT:2021:0607.A420253220.6.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2021.gada 7.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese M. Miķelsone,

piedaloties pieteicējam /pers. D/ (/pers. D/), pieteicēja pilnvarotajam pārstāvim /pers. E/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās

iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajai pārstāvei /pers. F/,

mutvārdu procesā, izmantojot Microsoft Teams videokonferenču rīku, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. D/

pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2020.gada 11.septembra lēmuma Nr.31.1?22.10/3885 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – Dienests) Nodokļu pārvaldes Iedzīvotāju ienākuma nodokļa datu atbilstības pārbaužu daļa veica

pieteicēja /pers. D/ datu atbilstības pārbaudi par nekustamo īpašumu /adrese/, /kadastra numurs A/, un funkcionāli saistītām /domājamās daļas/ no

nekustamā īpašuma /adrese/, /kadastra numurs B/, (turpmāk – Nekustamais īpašums) 2019.gada 12.aprīļa atsavināšanas darījumu.

Pārbaudes rezultātā ar Nodokļu pārvaldes Iedzīvotāju ienākuma nodokļa datu atbilstības pārbaužu daļas vadītājas 2020.gada 15.aprīļa lēmumu

Nr.31.1-8.56/60060 pieteicējam papildu nomaksai budžetā noteikts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk – IIN) 5361,46 euro un nokavējuma

nauda 539,66 euro (turpmāk – sākotnējais lēmums) (lietas 78.–86.lapa).

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja Dienesta ģenerāldirektorei (lietas 94.–95.lapa).

[2] Ar Dienesta 2020.gada 11.septembra lēmumu Nr.31.1?22.10/3885 sākotnējais lēmums atstāts negrozīts (turpmāk – Lēmums) (lietas 12.–

16.lapa). Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Lai apliecinātu pieteicēja ieguldījumu Nekustamajā īpašumā, pieteicējs iesniedzis SIA “Pērle-M” vārdā noformētu dokumentu neapliecinātas

kopijas. Minētajos dokumentos norādīti vispārīgi dati par remontdarbiem, tie nesniedz detalizētu informāciju par remontdarbu norises gaitu, kā arī

dokumentos norādītā informācija ir pretrunīga, kas rada šaubas par darījuma faktisko norisi. Pieteicēja iesniegtie dokumenti nav ticami.

SIA “Pērle-M” vārdā noformētie dokumenti liecina par to formālo raksturu, proti, par dokumentu noformēšanu par faktiski neesošu darījumu ar

mērķi samazināt ar nodokli apliekamo ienākumu.

[2.2] 2012.gada 9.jūlijā starp pieteicēju un SIA “Pērle-M” noslēgtā līguma par celtniecības pakalpojumu sniegšanu (turpmāk – Līgums) 3.punktā

norādīta norēķinu kārtība, no kuras izriet vienošanās par maksājumiem skaidrā naudā, bet pakalpojuma, materiālu un avansa summas apmērs nav

norādīts. Līgumam pievienotas četras tāmes bez datuma.

Šaubas par darījuma faktisko norisi atbilstoši pieteicēja iesniegtajiem dokumentiem rada apstāklis, ka Līgumam pievienotajās tāmēs norādītas

precīzas izmaksu summas, t.sk., par santehniku, grīdas segumu un citiem remontmateriāliem, kas iegādāti pēc līguma noformēšanas. Remontdarbu tāme ir

teorētisks plānoto darbu aprēķins, kas tiek veikts pirms pakalpojuma sniegšanas.

Pieteicējs nav sniedzis paskaidrojumu, kā tāmē varēja precīzi paredzēt materiālu izmaksas, ja to iegāde veikta pēc Līguma noformēšanas.

[2.3] SIA “Pērle-M” vārdā noformētie kases ieņēmumu orderi neatbilst normatīvajam regulējumam par dokumentiem, kas apliecina skaidras

naudas maksājumus par darījumiem. Pieteicējam kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibinātājam bija jāzina par normatīvajos aktos noteiktajām

prasībām darījumu dokumentu noformēšanai, apliecinot samaksu skaidrā naudā.

Lietā nav dokumentāru apliecinājumu, kas pamatotu pieteicēja katras maksājamās summas apmēru atbilstoši SIA “Pērle-M” vārdā noformētajiem

kases ieņēmumu orderiem.

[2.4] Pieteicējs norāda uz vienošanos ar SIA “Pērle-M” interjera dizaineri /pers. H/ (turpmāk – /pers. H/) par materiālu saņemšanu Nekustamajā

īpašumā no SIA “EVA-SAT”, SIA “Parketa pasaule” un citiem uzņēmumiem, kā arī par skaidras naudas norēķiniem ar piegādātājiem pieteicēja vietā.

SIA “EVA-SAT”, SIA “Parketa pasaule” un SIA “Cita KO” pavadzīmēs kā preču saņēmējs norādīts pieteicējs, tomēr lietā nav samaksu ap liecinošu

dokumentu par pieteicēja maksājumiem minētajām sabiedrībām.

Pieteicēja skaidrotais, ka SIA “Pērle-M” iegādājās no minētajām komercsabiedrībām būvmateriālus Nekustamā īpašuma būvniecībai un

pavadzīmēs rediģēja saņēmēja datus, lai pieteicējam būtu informācija par būvmateriālu iegādi un apmaksu, nonāk pretrunā ar iepriekš pieteicēja

skaidroto par celtniecības materiālu iegādi un norēķiniem.

[2.5] Pieteicējs nav sniedzis detalizētu paskaidrojumu par SIA “Pērle-M” un tās veikto remontdarbu norisi Nekustamajā īpašumā, proti, par

sadarbības partnera izvēles apstākļiem, pakalpojuma sniegšanas secību, remontdarbu norises gaitu un personām, kas veica darbu izpildi.

Pieteicējs nav spējis ticami pierādīt 2012.gadā veiktos ieguldījumus Nekustamajā īpašumā 26 850,03 euro apmērā, jo pieteicēja argumenti nesatur

loģisku pamatojumu un nesniedz detalizētu informāciju par darījumu ar SIA “Pērle-M”. Turklāt SIA “Pērle-M” noliedz sadarbību ar pieteicēju

2012.gadā.

[2.6] /pers. H/ vārdā noformētajam 2020.gada 7.jūlija paskaidrojumam nav notariāla apliecinājuma, kas apstiprinātu noformētā dokumenta

patiesumu un piešķirtu tam ticamību. Tāpēc nav zināma persona, kas konkrētajā dokumentā norādīto informāciju sniegusi, kā arī nav zināmi apstākļi,

kādos dokuments iegūts. Tāpat paskaidrojuma saturs ir salīdzinoši īss, lakonisks un nekonkrēts, proti, paskaidrojumā formāli apstiprināts pieteicēja

darījums ar SIA “Pērle-M”, bet teikto neapstiprina citi objektīvi un pārbaudāmi pierādījumi, kā arī nav sniegta detalizēta informācija par celtniecības

darbu faktisko norisi, remontdarbu veicējiem un citi fakti vai apstākļi, kas nepārprotami apliecinātu darījuma faktisko norisi un būtu pārbaudāmi.

Vienlaikus lietā nav dokumenta, kas apliecinātu /pers. H/ tiesības darījumā pārstāvēt pieteicēju un/vai SIA “Pērle-M”. Turklāt no paskaidrojuma

satura izriet pretrunīgs skaidrojums par skaidras naudas maksājumiem, proti, tekstā norādīts, ka /pers. H/ saņēma naudu no pieteicēja, lai norēķinātos ar

būvmateriālu piegādātājiem.

Vienlaikus paskaidrojumā apliecināts, ka pieteicējs par SIA “Pērle-M” pakalpojumiem un celtniecības materiālu iegādi norēķinājās skaidras naudas

veidā, maksājumus veicot pa daļām un saņemot kapitālsabiedrības grāmatveža noformētus kases ieņēmumu orderus.

No minētā secināms, ka /pers. H/ paskaidrojums noformēts formāli citas personas vārdā, lai, iespējams, nepamatoti samazinātu pieteicējam ar

nodokli apliekamo summu.

[2.7] Attiecībā uz pieteicēja argumentu par kases čeku izbalēšanu norādāms, ka izdevumu pierādīšanas pienākums ir tam, kurš par šādu izdevumu

esību norāda. Tādējādi, konstatējot, ka kases čeki izbalē, lai dokumenti būtu derīgi kā pierādījums, pieteicējam bija iespēja savlaicīgi izgatavot

kvalitatīvas un tiesību normās paredzētajā kārtībā apliecinātas kopijas, kuras izmantot kā pierādījumus par izdevumu apjomu.

Ņemot vērā, ka pieteicējs nav iesniedzis nevienu kases čeku (neatkarīgi no tā kvalitātes), pieteicēja iebildums nav vērtējams, bet noraidāms kā

nepamatots.

[2.8] Attiecībā uz pieteicēja norādīto, ka vispārējās jurisdikcijas tiesā atrodas civillieta, kas ierosināta pēc pieteicēja prasījuma pret SIA “Pērle-M”,

norādāms, ka šīs civillietas tiesvedības gaita nevar ietekmēt konkrētās administratīvās lietas izskatīšanu iestādē.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par Lēmuma atcelšanu (lietas 4.–6.lapa). Pieteikums pamatots ar turpmāk

minētajiem argumentiem.

[3.1] Pēc Līguma parakstīšanas pieteicējs SIA “Pērle-M” skaidrā naudā samaksāja avansa maksājumu par celtniecības pakalpojumu sniegšanu

2800 latu apmērā. Atlikušos maksājumus par celtniecības pakalpojumu sniegšanu un celtniecības materiālu iegādi pieteicējs veica skaidrā naudā pa

daļām, par ko SIA “Pērle-M” grāmatvedis izsniedza kases ieņēmumu orderu kvītis.

Ņemot vērā, ka 2012.gada 24.decembrī SIA “Pērle-M” nodeva, bet pieteicējs pieņēma darbus, kuri tika veikti Nekustamajā īpašumā saskaņā ar

Līgumu, ko apliecina pušu parakstītais 2012.gada 24.decembra darbu pieņemšanas-nodošanas akts, avansa summa tika apmaksāta.

Dienestam tika sniegta visa informācija, kas ir pieteicēja rīcībā. Dienests nav ņēmis vērā faktu, ka no Līguma noslēgšanas un saistību izpildīšanas

pagājis ilgs laiks – astoņi gadi.

[3.2] Fakts, ka celtniecības materiāli tika nogādāti un pieņemti, jau pats par sevi norāda uz to, ka apmaksa par tiem tika veikta, jo SIA “EVA-

SAT” un SIA “Parketa pasaule” nestrādāja par velti un neviena no šīm sabiedrībām nav sniegusi prasības pieteikumu tiesā pret pieteicēju par naudas

piedziņu.

[3.3] Pieteicējs iesniedzis SIA “Pērle-M” interjera dizaineres /pers. H/ paskaidrojumus, kuros apliecināta sadarbība starp SIA “Pērle-M” un

pieteicēju. Administratīvā procesa likums neparedz personas pienākumu notariāli apliecināt personas parakstu. Savukārt Dienests nav izmantojis iespēju

sazināties ar minēto personu un pārbaudīt sniegto ziņu patiesumu.

[3.4] Ar Rīgas rajona tiesas 2020.gada 9.jūnija lēmumu ierosināta civillieta Nr.C33377620 pēc pieteicēja prasības pret SIA “Pērle-M” par

Līguma atzīšanu par izpildītu.

[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemtajā rakstveida paskaidrojumā Dienests pieteikumu neatzīst un uzskata to par nepamatotu, pamatojoties uz

Lēmumā norādītajiem argumentiem, papildus norādot turpmāk minēto (lietas 47.–48.lapa).

[4.1] Kaut gan pieteicējs, iespējams, ir iesniedzis visus viņa rīcībā esošos dokumentus, tie neapliecina veiktos ieguldījumus Nekustamajā īpašumā.

No pieteicēja būtu sagaidāms detalizēts skaidrojums par sadarbības partnera izvēles apstākļiem, pakalpojuma sniegšanas secību, remontdarbu norises

gaitu un personām, kas veica darbu izpildi Nekustamajā īpašumā, kas ne datu atbilstības pārbaudes, ne apstrīdēšanas laikā netika sniegts.

[4.2] Ņemot vērā, ka /pers. H/ vārdā parakstītu paskaidrojumu Dienestam ir iesniedzis pieteicējs, notariālais apliecinājums piešķirtu dokumentam

zināmu ticamību, ka paskaidrojumu sniegusi tieši /pers. H/. Attiecībā uz pieteicēja norādi, ka Dienests nav pieprasījis no /pers. H/ papildu informāciju,

vēršama uzmanība uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 27.punktu.

[5 ] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem, savukārt Dienesta pilnvarotā pārstāve

pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem. Tiesas sēdē nopratināta lieciniece /pers. H/.

Motīvu daļa

[6] Lietā ir strīds par kapitāla pieauguma apmēru sakarā ar Nekustamā īpašuma atsavināšanu. Pieteicējs uzskata, ka ar dokumentāriem

pierādījumiem ir apliecināti ieguldījumi atsavinātajā Nekustamajā īpašumā, līdz ar to kapitāla pieauguma summa ir samazināma par veiktajiem

remontdarbiem 26 850,03 euro (18 870,31 latu) apmērā.

[7] Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. 9 panta pirmā daļa noteic, ka kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas

cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Savukārt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. 9 panta 5.1 daļā noteikts, ka kapitāla aktīvā veiktais ieguldījums kapitāla aktīva turēšanas

laikā ir dalībnieku veiktie ieguldījumi kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Veiktais ieguldījums nekustamajā īpašumā tā turēšanas laikā ir dokumentāri

pierādāmi izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzlabošanu un atjaunošanu, ja tie veikti pēc 1993.gada 31.decembra, un šie izdevumi nav atzīti

nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības izmaksās ne pamatlīdzekļu nolietojuma veidā, ne kārtējos izdevumos.

No minētā secināms, ka nodokļu maksātājs var atsaukties tikai uz tādiem ar nekustamā īpašuma iegūšanu, uzlabošanu un atjaunošanu saistītajiem

izdevumiem, kuriem ir dokumentārs apliecinājums. Ievērojot, ka minētajiem dokumentiem jāpamato tos nodokļu maksātāja aprēķinus, kas ņemti vērā,

izvērtējot deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas nepieciešamību, tiem ir jābūt nodokļu maksātāja rīcībā brīdī, kad attiecīgais

izvērtējums ir veicams.

Pārbaudot lietā gūtos pierādījumus un novērtējot tos kopsakarā ar nodokļu maksātāja paskaidrojumiem, tiesai jāizdara secinājums par to, vai ir

ticams, ka konkrētie izdevumi radušies tieši konkrētajai personai. Pierādījumi par to, ka konkrēti izdevumi radušies tieši konkrētajai personai atbilstoši

likuma “Par nodokļiem un nodevām” 38.pantam ir jāsagādā pašam nodokļu maksātājam, jo tieši privātpersonai pašai vislabāk ir zināmi fakti par saviem

ienākumiem, izdevumiem un saimnieciskās darbības norisi (sal. Senāta 2016.gada 19.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-43/2016 9.punkts).

Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināms, ka tiesai jāpārbauda, vai ar lietā esošajiem pierādījumiem apstiprinās pieteicēja norādīto izdevumu

apmērs, kas saistīts ar atsavinātajā Nekustamajā īpašumā veiktajiem ieguldījumiem.

[8] Attiecībā uz izdevumiem, kas pieteicēja ieskatā ir uzskatāmi par Nekustamajā īpašumā veiktajiem ieguldījumiem un to dokumentāriem

pierādījumiem, lietā konstatējams turpmāk minētais.

Pieteicējs Dienestam iesniedza SIA “Pērle-M” vārdā noformētu dokumentu neapliecinātas kopijas (Līgumu, tāmes, darbu pieņemšanas-nodošanas

aktu un kases ieņēmumu orderus), kā arī preču pavadzīmes, kas pieteicēja ieskatā apliecina Nekustamajā īpašumā veiktos ieguldījumus 26 850,03 euro

apmērā.

[8.1] No Līguma izriet, ka SIA “Pērle-M” sniedz celtniecības pakalpojumus un celtniecības materiālu iegādi objektam, kas atrodas /adrese/, no

2012.gada 16.jūlija līdz 24.decembrim (sk. līguma 1.1., 1.2. un 1.3.apakšpunktu) (lietas 25.–26.lapa).

Līguma 3.punktā norādīta norēķinu kārtība, no kuras izriet vienošanās par maksājumiem skaidrā naudā, bet pakalpojuma, materiālu un avansa

summas apmērs nav norādīts. Līguma 3.3.apakšpunkts nosaka, ka līguma summu sastāda pavadzīmē norādītās celtniecības materiālu un darba izmaksas.

Tāpat Līguma 1.4.apakšpunktā atrunāts, ka tāme un pieņemšanas-nodošanas akts ir Līguma pielikumi.

Arī Līgumam pievienotais darbu pieņemšanas-nodošanas akts, kas datēts 2012.gada 24.decembrī, sniedz vienīgi vispārīgu informāciju, ka

“uzņēmējs nodod, bet pasūtītājs pieņem darbus, kuri tiek veikti objektā pēc adreses: /adrese/. Darbi izpildīti pilnībā un atbilstoši Līguma noteikumiem.

Darbos nav konstatēti defekti un/vai trūkumi”. Aktu parakstījis SIA “Pērle-M” valdes loceklis /pers. O/ un pieteicējs (lietas 27.lapa).

Tiesas sēdē uz tiesas jautājumu, kādēļ Līgumā netika atrunāts konkrēts darbu apjoms un Līguma summa, par kādu puses vienojas, proti, kādas būs

remonta pakalpojumu (darba spēka) un kādas nepieciešamo materiālu izmaksas, pieteicējs skaidroja, ka Līgums tika parakstīts pašā sākumā, bet darbi

tika veikti pa etapiem, darbi ilga vairākus mēnešus, tādēļ Līgumā uzreiz nebija iespējams norādīt konkrētu summu. Pēc tam parādījušies grafiki, summas

un dažādi papildu darbi, par kuriem paskaidrojošu informāciju pieteicējs nevarēja sniegt, norādot, ka ir pagājuši desmit gadi kopš remontdarbu

veikšanas. Tāpat norādot, ka varbūt papildu informāciju varēs sniegt lieciniece /pers. H/, jo visus dokumentus pieteicējs saņēma no viņas SIA “Pērle-M”

birojā.

Uz tiesas jautājumu, kā puses vienojās par izmaksu apmēru, ar kādu pieteicējam jārēķinās remontdarbu īstenošanai, lieciniece /pers. H/ liecināja,

ka, iespējams, tika veikti kaut kādi aprēķini, bet tos veica celtnieki, kas strādāja šajā kompānijā. Viņa tāmes sagatavošanā nepiedalījās, jo bija citi

pienākumi. Tika sagatavota tāme, iespējams, ka tā nebija sagatavota dokumentāli un pievienota Līgumam, to šobrīd konkrēti nevar pateikt. Kādas bija

Līgumā paredzēto darbu izpildei nepieciešamās summas, lieciniece nezināja skaidrot, norādot, ka tā nebija viņas kompetence. Lieciniece nodarbojās ar

objekta sagatavošanu, skiču zīmēšanu, piedāvājumu izteikšanu klientam, detaļu apspriešanu. Viņa plānoja to, kādi darbinieki objektā strādās, meklēja

materiālus, braukāja pa veikaliem, noformēja pasūtījumus, kontrolēja darba termiņus, komunicēja ar klientu par darba veikšanu objektā.

Atbildot uz tiesas jautājumu, no kāda dokumenta var pārliecināties par to, kādi darbi bija plānoti objektā, noslēdzot Līgumu, ka tie norit “pēc

plāna”, lieciniece atbildēja, ka konkrēti plāni uz papīra tajā laikā netika noteikti, ar roku tika rakstīts tas, kādi uzdevumi ir jāizpilda. Viss tika sarunāts

mutiski un nebija rakstiska dokumenta, nestrādāja pēc noteikta plāna, bet bija sagatavošanās darbi, bija santehnikas darbi, bija elektroinstalācijas darbi

un papildu darbi, kuri sākotnēji netika norunāti. Bija mutiska vienošanās un tādā veidā strādāja ar klientu.

Apkopojot iepriekš minēto, tiesa secina, ka Dienests pamatoti atzinis, ka Līgumā ietvertā informācija ir vispārīga, tā nesniedz informāciju nedz par

remontdarbu apjomu, norises gaitu, nedz remontdarbu izmaksām. Arī no pieteicēja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem nav gūstams priekšstats par

remontdarbu apjomu, plānotajām izmaksām, noslēdzot Līgumu, kā arī remontdarbu norisi. Tāpat lieciniece /pers. H/, kaut arī vispārīgi varēja izskaidrot,

kāda bija SIA “Pērle-M” remontdarbu veikšanas prakse 2012.gadā, proti, pārsvarā viss notika uz mutvārdu vienošanās pamata, Līgums bijis

standartveida, kā arī apstiprināja sadarbību ar pieteicēju, tomēr liecības vērtējamas kā vispārīgas un nepierāda konkrētus pieteicēja ieguldījumus

Nekustamajā īpašumā.

[8.2] Vienlaikus pieteicējs, apliecinot veiktos skaidras naudas maksājumus SIA “Pērle-M” 18 870,31 latu apmērā par remontdarbiem

Nekustamajā īpašumā, Dienestam iesniedza SIA “Pērle-M” vārdā noformētu kases ieņēmumu ordera kvīts pasakņu neapliecinātas kopijas (2012.gada

9.jūlija kvīts Nr.73 par 2800 latiem, 6.augusta kvīts Nr.85 par 2950 latiem, 3.septembra kvīts Nr.91 par 2680 latiem, 10.septembra kvīts Nr.96 par

1500 latiem, 5.oktobra kvīts Nr.103 par 1567,72 latiem, 8.oktobra kvīts Nr.107 par 2900 latiem, 5.novembra kvīts Nr.114 par 2950 latiem un

28.decembra kvīts Nr.122 par 1522,59 latiem (lietas 28.–35.lapa)).

Vērtējot, vai kases ieņēmumu orderu kvītis ir pietiekams pierādījums, lai atzītu pieteicēja izdevumus, tiesa vispirms norāda turpmāko. Saskaņā ar

Ministru kabineta Nr.282 2007.gada 2.maija noteikumu “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”

(spēkā līdz 2015.gada 31.decembrim) 54.punktu nodokļu maksātāji par darījumiem saņemto samaksu apliecina ar darījumu apliecinošu dokumentu –

ar kases čeku vai šo noteikumu 70., 71., 72. un 73.punktā minētajā kārtībā ar numurētu un Dienestā reģistrētu kvīti, vai ar numurētu un Dienestā

reģistrētu biļeti, vai ar citu šajos noteikumos noteiktu samaksu apliecinošu dokumentu. Tātad atbilstoši minētajai normai SIA “Pērle-M” par darījumu ar

pieteicēju bija jāizsniedz kases čeku vai numurētu un Dienestā reģistrētu kvīti. Kā izriet no lietas materiāliem, tad lietā iesniegtās kases ieņēmumu orderu

kvītis neatbilst iepriekš minētajā normā noteiktajām prasībām. Tādējādi nav atzīstamas par maksājumu apliecinošiem dokumentiem. Pieteicējs nav

pamatojis izvēli maksājumiem skaidrā naudā un kases ieņēmumu orderu pieņemšanu apliecinājumam par maksājumu veikšanu.

Vienlaikus ņemams vērā, ka likums nenoteic samaksas fakta pierādīšanu tikai ar kādiem noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem. Atbilstoši

Administratīvā procesa likuma 154.panta otrajai daļai nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu. Tādējādi par pierādījumiem

var kalpot ne tikai, piemēram, čeki, pavadzīmes u.tml., bet arī citi pierādījumi, kuru kopums kopsakarā ar nodokļa maksātāja konsekventiem

paskaidrojumiem par veiktajiem ieguldījumiem, par darbu norisi, par darbu un materiālu apmaksas apstākļiem u.tml. ļautu tiesai izdarīt secinājumu, ka ir

ticams nodokļa maksātāja ieguldījumu apmērs un ka šie izdevumi radušies konkrētai personai (sal. Senāta 2017.gada 13.jūlija sprieduma lietā

Nr.SKA-679/2017 8.punkts, 2016.gada 28.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-24/2016 8.punkts). Tas nozīmē, ka pieteicējs varēja pierādīt savus

izdevumus ne tikai ar tādiem attaisnojuma dokumentiem, kuru glabāšanu reglamentē nodokļu likumi, bet arī ar tādiem pierādījumiem, kas netieši, bet

ticami pierāda pieteicēja ieguldījumu apmēru.

Līdz ar to būtiski noskaidrot, vai lietā ir pierādījumi, kuru kopums kopsakarā ar pieteicēja paskaidrojumiem par remontdarbiem Nekustamajā

īpašumā ļauj tiesai izdarīt secinājumu, ka ir ticams pieteicēja norādītais ieguldījumu apmērs.

Kā jau iepriekš tiesa secināja, tad pieteicējs un lieciniece /pers. H/ sniedza vispārīgu skaidrojumu par jautājumiem, kas skar Līgumu. Vienlaikus

tiesa secina, ka no pieteicēja paskaidrojumiem un liecinieces /pers. H/ liecībām tiesas sēdē tiesa neguva skaidru priekšstatu arī par to, kā pieteicējs

vienojās ar SIA “Pērle M” par konkrētajām avansa maksājumu summām, nedz arī par to, kā pārliecinājās, kādam mērķim kopskaitā astoņi avansa

maksājumi tikuši izmantoti. Proti, attiecībā par avansa maksājumiem pieteicējs vispārīgi skaidroja, ka bija darba uzdevumi, tika maksāta nauda, darbi tika

izpildīti un summas nosegtas, bet, kā tas notika pusgada garumā, precīzāk viņš nevarēja atcerēties. Kāda summa sanāca, tādu arī apmaksājis, nebija

noteikta summa, kurā ir jāiekļaujas. Darbi noritēja un, piemēram, ja par elektrības darbiem sanāca noteikta summa, tad viņš to nosedzis, santehnikas

darbiem arī bija nepieciešami materiāli un bija darba izdevumi, un viņš tos nosedzis. Pieteicējs arī nevarēja atcerēties, kā notika vienošanās par konkrēta

avansa maksājuma apmēru, norādot, ka kaut kādas naudas summas tika maksātas uz priekšu, lai pabeigtu noteiktus darbus. Tad darbi turpinājās un

atkal tika maksāta noteikta naudas summa, SIA “Pērle-M” veica nepieciešamos darbus, piefiksēja samaksātās naudas summas. Naudas summas

pieteicējs nodeva /pers. H/.

Arī lieciniece /pers. H/ tiesas sēdē, atbildot uz tiesas jautājumu, kā puses vienojās par nepieciešamo avansa maksājuma apmēru, varēja vien sniegt

vispārīgu informāciju par SIA “Pērle-M” praksi avansa maksājumu pieņemšanā, nevis konkrēti skaidrot pieteicēja gadījumā esošo avansa maksājumu

apjoma noteikšanu un izlietojumu, kā arī nevarēja norādīt uz pamatojošiem dokumentiem. Proti, lieciniece /pers. H/ liecināja, ka pašā darbu sākumā tiek

iedots avanss, tas ir avanss par to, ka sākās remontdarbi. Tālāk tiek iegādāti materiāli, uzsākās darbi, tad notiek komunikācija ar darba vadītāju,

elektriķi, santehniķi par nākamo darba etapu, proti, par nepieciešamajiem materiāliem, tad tiek aprēķināta aptuvenā summa, kas būs vajadzīga šo

materiālu iegādei. Šādā veidā varēja noteikt to, kāds būs avanss noteiktā laika periodā, lai varētu iepirkt materiālus un veikt konkrētus darbus.

Savukārt pieteicēja skaidrotais, ka par avansa maksājumu izlietojumu SIA “Pērle M” atskaitījās ar pavadzīmēm, proti, vienīgie dokumenti, kas

pieteicēja ieskatā apliecina izpildītos “darbus”, par kuriem iemaksāts avanss, ir pavadzīmes, no kurām redzams, kādi materiāli tikuši iepirkti (lietas 155.,

156.lapa), vērtējams kritiski. Kā izriet no lietas materiāliem, tad pieteicējs iesniedzis piecas pavadzīmes kopsummā vien par 3067,72 latiem, no kurām

izriet, ka iegādāti konkrēti remontdarbiem nepieciešamie materiāli (SIA “EVA-SAT” 2012.gada 15.septembra pavadzīme Nr.EVA 052928 par

359 latiem; SIA “EVA-SAT” 2012.gada 21.oktobra pavadzīme Nr.EVA 057106 par 312 latiem; SIA “EVA-SAT” 2012.gada 30.septembra

pavadzīme Nr.EVA 054794 par 411,99 latiem; SIA “Parketa pasaule” 2012.gada 6.oktobra pavadzīme Nr.PP 200109 par 1212,71 latiem; SIA “Cita

KO” 2012.gada 28.septembra pavadzīme Nr.CKO-079996 par 772,02 latiem) (lietas 38.–42.lapa)

Tātad secināms, ka lielākajā daļā, proti, summā 15 802,59 lati (18 870,31 lati – 3067,72 lati), materiālu iegādei nav dokumentāru pierādījumu

(pavadzīmju) un nav iespējams izsekot, kā avansa maksājumi ir izlietoti un kādi konkrēti materiāli remontdarbiem ir nopirkti. SIA “Pērle-M” 2012.gada

28.decembra pavadzīme Nr.PM2012022 par summu 15 802,59 lati nesatur celtniecības un elektroinstalācijas materiālu atšifrējumu, līdz ar to nav

iespējams pārbaudīt, kas tika iegādāts par summu, kas ir norādīta pavadzīmē. Turklāt SIA “Pērle-M” sagatavotajā pavadzīmē nav atzīmes par to, ka tā ir

apmaksāta, taču, ja seko pieteicēja norādei, ka pavadzīmes bija kā atskaite par “darbiem”, tad uz 2012.gada 28.decembri pavadzīmē norādītā summa

faktiski bija jau iepriekš nosegta ar avansa maksājumiem.

Papildus arī norādāms, ka pieteicējam, akceptējot situāciju, ka SIA “Pērle-M” neizsniedza normatīvajiem aktiem atbilstoši noformētu dokumentu

par skaidras naudas saņemšanu, bija jāapzinās, ka gadījumā, ja nākotnē radīsies nepieciešamība pierādīt konkrēto skaidras naudas maksājuma faktu, var

rasties situācija, ka Dienests apliecinājumus (kvītis) par naudas saņemšanu nevarēs atzīt par darījumu apliecinošu dokumentu, jo tāda rīcība nonāktu

pretrunā normatīvajiem aktiem, kur dots uzskaitījums, kas ir darījumu apliecinoši dokumenti gadījumā, ja darījums noformēts starp nodokļu maksātāju un

fizisku personu. Citiem vārdiem sakot, ja persona nākotnē plāno saņemt nodokļu atvieglojumus, tad tai jāapzinās, ka dokumenti, kas pierāda konkrētos

izdevumus, noformējami rūpīgi saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Tāpat attiecībā par čekiem norādāms, ka likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

neuzliek par pienākumu fiziskai personai saglabāt attaisnojuma dokumentus, bet ļauj šādu dokumentu esības gadījumā, par tajos norādīto ieguldījumu

vērtību samazināt ar IIN apliekamo ienākumu.

[8.3] Turklāt konstatējams, ka visās iesniegtajās pavadzīmēs kā preču saņēmējs norādīts tieši pieteicējs. Tiesas sēdē pieteicējs skaidroja, ka viņš

šo jautājumu (kādēļ pavadzīmēs kā preču saņēmējs ir norādīts viņš) ir pētījis un pēc tam noskaidrojās, ka naudas summu par pavadzīmēm pārskaitīja

SIA “Pērle-M”. Viņa vārds tika rakstīts, lai pēc tam parādītu viņam (atskaitītos), kas tika pirkts, bet visas pavadzīmes apmaksāja SIA “Pērle-M”. /pers.

H/ komunicēja ar veikalu, mēs kopā izvēlējāmies materiālus un es gāju prom. Viņa pati visu nokomplektēja, ar savu transportlīdzekli visu paņēma un

aizveda uz objektu. Lai man ar to nebūtu jānodarbojas, viņa visu darīja manā vietā.

Lieciniece /pers. H/ tiesas sēdē vispirms apstiprinoši atbildēja uz tiesas jautājumu, ka pieteicējs pats nebrauca un nepirka preces veikalos, bet to

pieteicēja vietā darīja viņa. Uz tiesas jautājumu, ar ko izskaidrojams tas, ka lietā esošajās visās pavadzīmēs kā preču saņēmējs ir norādīts tieši pieteicējs,

skaidroja, ka dažreiz varēja pavadzīmi izrakstīt uz pašu pasūtītāju, jo dažreiz viņa varēja preces nopirkt uz pasūtītāju, jo tās bija akcijas preces, vai arī

bija kaut kādi citi noteikumi. Veikalam bija savi noteikumi, kad, piemēram, pasūtītājam bija izdevīgāk nopirkt preci uz privātpersonas vārdu, kad pati

privātpersona brauca un nopirka, arī tādi gadījumi bija. Pasūtītājs pats varēja atbraukt un izvēlēties, lieciniece neatcerējās, kas bija tieši ar strīdus

pavadzīmēm, kādēļ dokumenti tika izrakstīti uz pieteicēju, bet ne uz uzņēmumu, bet tam noteikti esot bijis kaut kāds iemesls. Bija gadījumi, kad pats

pasūtītājs brauca uz veikaliem, noformēja pasūtījumu uz sevi un to apmaksāja, tādēļ kaut kādi dokumenti varēja būt izrakstīti uz privātpersonu. Tā ir

normāla prakse un tajā laikā tas notika ļoti bieži, pavadzīmes varēja izrakstīt uz jebkura vārda.

Tiesa piekrīt, ka vispārīgi ir iespējams pavadzīmi izrakstīt uz jebkura vārda, taču, jāņem vērā arī katra konkrētā gadījuma turpmāko darbību secība,

proti, pavadzīmes apmaksas veikšana. Uz tiesas jautājumu, vai pavadzīmju apmaksu veica grāmatvede vai lieciniece, atbildēja, ka viņai nebija nekāda

sakara ar finanšu operācijām, jo viņa nodarbojās ar pavisam citiem darbiem, brauca uz veikalu, sagatavoja pasūtījumu, atveda dokumentu un atdeva to

grāmatvedei. Grāmatvede to apmaksāja un viņa sarunāja par materiālu pieņemšanu vai nu objektā, vai ofisā, no kura pēc tam materiāli tika vesti uz

objektu.

Ņemot vērā, ka pieteicējs noliedza, ka būtu apmaksājis konkrētās pavadzīmes, kas izrakstītas uz viņa vārda, tad preču apmaksas secība pēc

liecinieces /pers. H/ liecībām un pieteicēja paskaidrojumiem veidojās šāda: lieciniece (viena vai ar pieteicēju) devās uz veikalu, izvēlējās (atsevišķi vai

kopīgi ar pieteicēju) preci, veikals noformēja strīdus pavadzīmes uz pieteicēja vārda un lieciniece šīs pavadzīmes nogādāja SIA “Pērle-M“ grāmatvedei,

kura veica apmaksu. Tādejādi veidojas situācija, ka SIA “Pērle-M” grāmatvede apmaksā pavadzīmes, kas nav adresētas SIA “Pērle-M“, bet gan

pavadzīmēs kā preču saņēmējs norādīts pieteicējs. Šādai rīcībai nav loģiska izskaidrojuma, turklāt tā neatbilst grāmatvedības kārtošanas un organizācijas

prasībām uzņēmumā.

Vērā ņemams arī, ka lieciniece /pers. H/ rakstveida paskaidrojumos 2020.gada 7.jūlijā sniedza atšķirīgu informāciju, norādot, ka būvmateriālus

viņa pieņēma pieteicēja vārdā, parakstījās uz pavadzīmēm un veica apmaksu SIA “EVA-SAT”, SIA “Parketa Pasaule” saskaņā ar Līguma nosacījumiem

(skaidra nauda vai ar bankas kompānijas karti) (lietas 91.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pieteicējs un lieciniece /pers. H/ nonāk pretrunās paskaidrojumos par remontam nepieciešamo materiālu iegādi

un norēķiniem saskaņā ar SIA “EVA-SAT”, SIA “Parketa pasaule” un SIA “Cita KO” pavadzīmēm. Tāpat konkrētās pavadzīmes nepierāda faktu, ka

tās apmaksātas no pieteicēja naudas līdzekļiem, kā arī nav konstatējama loģiski izsekojama avansa maksājumu sasaiste ar pavadzīmēm, ko pieteicējs

iesniedzis.

[8.4] Pieteicējs Dienestam iesniedzis arī četras tāmes: Nr.1/1 “Celtniecības darbi”, par kopsummā 8729,71 latiem, Nr.1/2 “Elektroinstalācijas

darbi”, par kopsummā 3300,71 latiem, Nr.1/3 “Santehniskie darbi”, par kopsummā 2228,29 latiem, Nr.1 /4 “Papildu darbi”, par kopsummā

4611,60 latiem (lietas 17.–24.lapa). Kā izriet no tāmēm, tajās norādīts: darbu nosaukums, mērvienība, daudzums, kopējās izmaksas. Kopējā tāmju

summa ir 18 870,31 lati, kā tāmju sagatavotāja norādīta SIA “Pērle-M”. Vienlaikus tiesa secina, ka tāmēs nav norādīts sagatavošanas datums.

Pieteicējs tiesas sēdē skaidroja, ka iepriekš minētās tāmes sagatavoja SIA “Pērle-M”, viņš tāmes saskaņoja un parakstīja, tas notika Līguma

parakstīšanas brīdī. Vienlaikus norādot, ka detalizētāku informāciju par tāmēm varētu sniegt lieciniece /pers. H/.

Lieciniece /pers. H/ tiesas sēdē par tāmi Nr.1/1, Nr.1/2, Nr.1/3, Nr.1/4 skaidroja, ka tās visticamāk sastādīja sekretāre – pēc materiālu skaita viņa

devusi sekretārei ar roku sarakstītu lapiņu par to, cik konkrētajā objektā tika izlietoti materiāli. Pēc tam sekretāre to noformēja dokumentāri. Tāmes tiek

sagatavota pēc pavadzīmēm, pēc darbu uzskaitījuma, ko sniedz darbinieki (materiāli un pats darbs), tad tiek aprēķināti kopējie izdevumi par

materiāliem un darbu. Tāmes netiek sagatavotas tikai pēc materiāliem un darbiem, bet tajās var būt iekļauts arī darbs pa stundām, ir ļoti liels informācijas

apjoms, kas tiek iegūts no visām pusēm, un tādējādi tiek sagatavots dokuments.

Lieciniece atbildēja apstiprinoši uz tiesas jautājumu, ka tāmes tika sagatavotas pēc darbu veikšanas kā atskaite par to, kas ir nopirkts un cik tas ir

izmaksājis. Papildinot norādīja, ka gala tāme tiek sagatavota tad, kad visi darbi tiek pabeigti, bet tāmes var tikt sagatavotas pēc kāda laika perioda, kad

tiek pabeigts noteikta veida darbs. Šīs tāmes tiek sagatavotas, lai visu saskaitītu. Katrs objekts ir individuāls un viss notiek pēc klienta vēlmēm, cik

konkretizētu dokumentāciju viņš vēlās redzēt. Ja tāmē ir norādīti papildu darbi, tad tā varēja būt beigu tāme, jo sākumā netiek norādīti papildu darbi.

Sākuma tāmē tiek norādīti tikai paredzamie darbi, tā kā viņi tiek plānoti un ar pasūtītāju tiek apspriesta paredzamā summa. Visi darbi, kas ir papildu

darbi, tās ir arī papildu izmaksas un par šiem papildu darbiem tiek sagatavota kaut kāda veida shēma vai tabula, lai pasūtītājs saprastu, par ko viņam būs

nepieciešams maksāt papildu samaksu, kura netika atrunāta pašā sākumā (lietas 158.–162.lapa).

Vienlaikus no lietas materiālos esošā liecinieces /pers. H/ 2020.gada 7.jūlija rakstveida paskaidrojuma izriet, ka pēc Līguma parakstīšanas

SIA “Pērle-M” sagatavoja tāmes par celtniecības, santehniskiem, elektroinstalācijas un papildu darbiem, bet pieteicējs samaksāja avansu (lietas

91.lapa).

Secināms, ka no liecinieces /pers. H/ paskaidrojumiem un liecībām izriet, ka tāmes varēja tikt sagatavotas pēc remontdarbu pabeigšanas

Nekustamajā īpašumā, proti, “beigu tāmes”, gan arī pēc Līguma parakstīšanas kā tāmes, kurās norādīti plānotie darbi. Ja dod priekšroku liecinieces

rakstveida paskaidrojumiem, tad nav loģiska izskaidrojuma, kā tāmē, kas sagatavota remontdarbu sākumā un faktiski ir teorētisks plānoto darbu

aprēķins, varēja precīzi paredzēt materiālu izmaksas, kas norādītas pavadzīmēs, ja to iegāde veikta pēc Līguma noslēgšanas. Vienlaikus norādāms, ka

tāmēs ietvertā informācija par remontdarbu izmaksām pati par sevi nepierāda ieguldījumu veikšanu Nekustamajā īpašumā, bet tai ir informatīvs raksturs.

Šāda informācija var tikt ņemta vērā kā papildinoša, taču konkrētajā gadījumā tai nav izšķirošas nozīmes, jo, kā jau iepriekš tiesa norādīja, no pieteicēja

iesniegtajiem maksājumus apstiprinošiem dokumentiem un liecinieces /pers. H/ liecībām nav iespējams gūt pārliecību par konkrētiem ieguldījumiem

Nekustamajā īpašumā.

Norādāms, ka Dienestam nav tiesību samazināt apliekamo ienākumu, pamatojoties tikai uz pieņēmumiem vai aptuveniem aprēķiniem. Lietā var tikt

vērtēti dažādi pierādīšanas līdzekļi, kas apstiprina vai atspēko dokumentos fiksētās ziņas, taču ieguldījumu veikšanai kapitāla aktīvā ir jābūt pierādītai

konkrētas summas apmērā, lai to varētu izmantot kapitāla pieauguma aprēķināšanas formulā, kuru paredz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

11.9 panta pirmā daļa.

Tāpat bez ievērības nevar atstāt SIA “Pērle-M” 2020.gada 17.janvārī sagatavoto izziņu (iesniegšanai Dienestam pēc pieprasījuma), kurā norādīts,

ka 2012.gadā darījumi starp SIA “Pērle-M” un pieteicēju nav bijuši (lietas 77.lapa). Tiesai nav pamata apšaubīt šādas izziņas satura patiesumu, vēl jo

vairāk, ņemot vērā apstākli, ka gan pieteicēja paskaidrojumi, gan liecinieces liecības par remontdarbu veikšanu, apmaksu nonāk pretrunās.

[9] Kā atzīts administratīvo tiesu pastāvīgajā judikatūrā, privātpersonas pienākums nodrošināt nepieciešamos pierādījumus palielinās proporcionāli

tam, cik ļoti lēmuma pieņemšanas process notiek pašas privātpersonas interesēs. Attiecībā uz faktiem, kas veicina privātpersonai labvēlīga lēmuma

pieņemšanu, ir dabiski un atbilstoši pierādījumu nastu uzlikt privātpersonai, nevis valsts pārvaldei (piemēram, Senāta 2007.gada 4.aprīļa sprieduma

lietā Nr.SKA-93/2007 14.2.apakšpunkts, 2012.gada 6.novembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-868/2012 9.punkts, 2016.gada 14.aprīļa

rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-856/2016 8.punkts).

Tiesa norāda, ka kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu pierādīšana ir pieteicēja interesēs. Turklāt pieteicējs ir vienīgā persona, kura var zināt, kādus

tieši ieguldījumus ir veikusi, un attiecīgi nodrošināt šo ieguldījumu veikšanu apliecinošus pierādījumus. Tāpēc ir dabiski un atbilstoši prasīt, lai pieteicējs

nodrošina pierādījumus par veiktajiem ieguldījumiem. Ja pieteicējs nevar pierādīt konkrētu ieguldījumu veikšanu un apmēru, viņš nevar uz šiem

ieguldījumiem atsaukties. Pierādījuma dokumentiem par ieguldījumiem nekustamā īpašuma uzlabošanā un atjaunošanā ir jābūt ar augstu ticamības pakāpi,

loģiskiem un racionāli izskaidrojamiem. Tikai tādi pierādījuma dokumenti, kas nerada šaubas par to izcelsmi un noformēšanas patiesumu, nepārprotami

apliecina veiktos ieguldījumus nekustamajā īpašumā.

Apkopojot iepriekš minēto, tiesa secina, ka lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi kopsakarā ar pieteicēja paskaidrojumiem un liecinieces /pers. H/

liecībām un rakstveida paskaidrojumiem ticami nepierāda 2012.gadā veiktos ieguldījumus atsavinātajā Nekustamajā īpašumā 26 850,03 euro apmērā.

Pieteicēja argumenti nesatur loģisku pamatojumu un nesniedz detalizētu informāciju par darījumu ar SIA “Pērle-M”. Proti, pieteicējs noslēdzis Līgumu,

kurā nav nedz plānoto remontdarbu summas, nedz noteikts konkrēts darbu apjoms. Avansa maksājumi skaidrā naudā, saskaņā ar pieteicēja skaidroto,

tiek veikti katru mēnesi, saņemot kases ieņēmumu ordera kvīti, kas nav maksājumu apliecinošs dokuments, tāpat nav loģiska izskaidrojuma tam, kā

puses vienojās par summu katram konkrētajam avansa maksājumam. Savukārt pieteicēja norāde, ka ar pavadzīmēm SIA “Pērle-M” atskaitījās par

iztērētajām avansa summām, vērtējama kritiski, jo pavadzīmēs norādītās izmaksas par konkrētu materiālu iegādi ir vien 3067,72 lati no kopējās pieteicēja

norādītās ieguldījumu summas (18 870,31 latiem) Nekustamajā īpašumā. Tāpat nav loģiska skaidrojuma, kādēļ pavadzīmes izrakstītas uz pieteicēja

vārda, ja saskaņā ar pieteicēja norādīto viņš maksājumus neveica, bet gan norēķinus ar preču piegādātājiem no tiem līdzekļiem, kas saņemti no pieteicēja

avansa maksājumiem, veica SIA “Pērle-M”. Tāpat pretrunīga informācija lietā atrodama par tāmju sagatavošanas apstākļiem un laiku.

Tiesa atzīst par pamatotu Dienesta argumentu, ka SIA “Pērle-M” vārdā noformētie dokumenti liecina par to formālo raksturu, ieguldījumu veikšana

kapitāla aktīvā nav pierādīta konkrētas summas apmērā.

[10] Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa atzīst ka Dienests pamatoti pieteicēja izdevumos par atsavināto Nekustamo īpašumu neieskaitīja 26

850,03 euro.

Ievērojot to, ka uz citām Dienesta pieļautām kļūdām, veicot kapitāla ieauguma aprēķinu, pieteicējs nav norādījis un tiesa, pārbaudot lietas

materiālus, tādas nekonstatē, ir atzīstams, ka Dienests pamatoti noteica pieteicējam papildu nomaksai budžetā IIN 5361,46 euro apmērā un ar to

saistīto nokavējuma nauda 539,66 euro apmērā.

Tādējādi tiesa atzīst Lēmumu par tiesisku, bet pieteicēja pieteikumu par nepamatotu un tādēļ noraidāmu.

[11] Tiesa ir uzklausījusi visus pieteicēja argumentus. Tiesas kompetencē ir objektīvi izvērtēt tos jautājumus, kuri nepieciešami lietas izskatīšanā.

Tiesai nav jāsniedz atbildes uz visiem pieteikumā norādītajiem argumentiem, ja tiem nav nozīmes lietas izskatīšanā.

Rezolutīvā

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251.pantu, 289.–291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. D/ (/pers. D/) pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2020.gada 11.septembra lēmuma Nr.31.1?22.10/3885 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese M. Miķelsone