Court allows HOA's small claims debt collection for unpaid maintenance and utilities against resident.

Lieta Nr.C29 5882 12

Lietas arhīvas Nr.C 29 1068 14

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā , 2014.gada 14.maijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Ķeire

ar tiesas sēdes sekretāri A.Gromovu, tulci A. Ragožkinu

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. A/ un atbildētājam /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja civillietu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Rītupes nami” maza

apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu

Tiesa ko nsta tē ja :

2012.gada 24.februārī prasītāja Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība (turpmāk – DzĪKS) „Rītupes nami” Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā cēlusi maza apmēra prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2004.gada 12.janvārī DzĪKS „Rītupes nami” un atbildētājs noslēdza Dzīvojamās mājas uzturēšanas

un apsaimniekošanas līgumu (turpmāk – līgums). Uz 2012.gada februāra mēnesi atbildētājam ir uzkrājies parāds sakarā ar

komunālajiem pakalpojumiem un ēkas apsaimniekošanu, ko apliecina maksājuma rēķins Nr.88. Līgums uzliek par pienākumu

dzīvokļa īpašniekam – atbildētājam piedalīties dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekošanā un pārvaldīšanā, kas izpaužas kā

apsaimniekotāja piestādīto rēķinu apmaksa. Atbildētājs kā dzīvokļa īpašnieks šo pienākumu nepilda, kā rezultātā uz prasības

pieteikuma iesniegšanas brīdi atbildētājam ir izveidojies parāds Ls 1276,85 par dzīvokļa ekspluatāciju un komunālajiem

maksājumiem.

Prasītāja norāda, ka atbildētājs apzināti ignorējis prasītāja atgādinājumus un nav nekādā veidā atbildējis uz brīdinājumiem par

nenomaksātajiem rēķiniem, kas liecina par to, ka atbildētājs tīši ir nepildījis ar likumu noteiktās saistības. Atbildētājs nav mēģinājis

jebkādā veidā vienoties ar prasītāju par parāda samaksu.

Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1425.pantu, likumu „Par dzīvokļa īpašumu”12.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu

prasītājai parādu Ls 1276,85 apmērā un visus tiesāšanās izdevumus to faktiskajā apmērā.

2012.gada 6.martā atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojuma veidlapa, kā arī paziņojums, kurā

izskaidrotas procesuālās tiesības, puses informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu

tiesnesim, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2012.gada 6.aprīlim.

Atbildētājs iesniedzis paskaidrojumus, kuros norādījis, ka prasību atzīst, bet vēlas sniegt paskaidrojumus par to kā radusies šāda

situācija, kā arī vēlas paskaidrot, ka šobrīd iespēju robežās sedz visus izdevumus. Atbildētājs norādījis, ka vēlas, lai notiktu

uzklausīšana tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu, tiesa nolēma lietu iztiesāt tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā.

2014 .gada 11.aprīlī tiesā saņemts prasītājas pārstāvja iesniegums par prasības pieaugumu, kurā norādīts, ka parāda summa ir

pieaugusi un uz 2014.gada aprīli sastāda Ls 2833, 44 jeb euro 4031,62 ,kuru lūdz piedzīt no atbildētāja.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis uz pilnvaras pamata /pers. A/ prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasībā un iesniegumā par

pieaugumu norādītajiem pamatiem.

Atbildētājs prasību atzina, par ko parakstījās tiesas sēdes protokola pielikumā un paskaidroja, ka parāds izveidojies finansiālo

grūtību dēļ.

Noklausījusies prasītāja pārstāvja un atbildētāja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi visus lietas materiālus to

kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, spriedumu motīvu daļā iekļauj tikai norādi

uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.

Ņemot vērā, ka atbildētājs tiesas sēdē prasītājas uzturēto prasību atzina pilnībā, atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta piektās

daļas noteikumiem, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies.

Lietā nepastāv strīds par lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem. Izvērtējot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasībā norādītie

apstākļi ir pamatoti ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem. Līdz ar to prasība par parāda piedziņu no atbildētāja /pers. B/ ir

pamatota un apmierināma uz sekojošām tiesību normām:

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8.panta pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas

kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt minētā likuma 12.pants noteica, ka dzīvokļa īpašnieks sedz

nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī

ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai

izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Arī saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2., 3. un 5.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram,

apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), kā arī maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā

māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus. Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu

kreditora atgādinājumu.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumu Par euro ieviešanu Latvijā 2014.gada 1.janvārī

un Euro ieviešanas likumu noteiktais maiņas kurss ir noteikts1 euro= 0,702804 lati, latos norādītās summas ir konvertējama uz euro.

Saskaņā ar euro ieviešanas kārtības likuma 32. panta otrās daļas 2. punkta „a” apakšpunktu, ja tiesvedība civillietā uzsākta līdz euro

ieviešanas datumam, bet spriedums (nolēmums) taisāms pēc 2014. gada 1. janvāra, lietu pabeidz izskatīt lietā „operējot” ar summām

latos, bet nolēmumā tās konvertējot saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un noapaļojot saskaņā ar

Euro ieviešanas kārtības likuma 6. pantu, nolēmumā norādot summu gan latos(informatīvi), gan euro.

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenams parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par

sniegtajiem komunālajiem pakalpojiem eiro 4031,62 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras

puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi, ko veido valsts nodeva

euro 223,39 (Ls 157,00), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi euro 4,70 (Ls 3,30 ) par prasības pieteikuma un pavēstu piegādi,

kopā euro 228,09.

No Tiesu informatīvās sistēmas pavēstu uzziņas datiem seko, ka sakarā ar pavēstu nosūtīšanu uz tiesas sēdi ir radušies izdevumi

euro 9,30 apmērā. Prasītāja, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 4,70

(Ls 3.30) apmērā, tādējādi neapmaksātā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa sastāda euro 4,60 . Minētā ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu daļa euro 4,60 apmērā ir piedzenama no atbildētājas valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta

pirmo daļu.

Prasītājs savā 2014.gada 11.aprīļa pieteikumā ir palielinājis prasības summu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 36.panta otro daļu

pievienojot pieaugumu kopējai parāda summai. Tā, ka prasījumam tika pievienots parāda pieaugums, tad prasītājam valsts nodeva

nav jāpiemaksā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu no atbildētāja valsts ienākumos ir piedzenama valsts nodeva euro 55,26 ( Ls

38,84) par parāda pieauguma pievienošanu.

Pamatojoties uz augstākminēto un vadoties no Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt .

Piedzīt no /pers. B/ personas kods /personas kods/, par labu DzĪKS „Rītupes nami”, reģ. Nr. 40003462434, parādu euro 4031,62 un

tiesāšanās izdevumus euro 228,09 apmērā, kopā euro 4259,71 (četri tūkstoši divi simti piecdesmit deviņi euro 71 cents) .

Piedzīt no /pers. B/ personas kods, /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 4,60 (četri euro 6

centi).

Piedzīt no /pers. B/ personas kods, /personas kods/ , valsts ienākumos valsts nodevu euro 55,26 (piecdemit piece euro 26 centi)

apmērā.

Noteikt /pers.B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2014.gada 16.maija Rīgas apgabaltiesā

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese D.Ķeire