Regional court dismissed VAT refund appeal, upholding tax authority's finding of fraudulent scheme.

Lietas Nr. A420629011

Lietas arhīva Nr. AA43-0676-14/12

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 18.augustā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente I.Meldere, tiesneses Dz.Amerika un S.Kanenberga

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Avorio” pieteikumu par Valsts ieņēmumu

dienesta 2011.gada 22.augusta lēmuma Nr.22.4.6/57337 atcelšanu, sakarā ar SIA „Avorio” apelācijas sūdzību par Administratīvās

rajona tiesas 2012.gada 12.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu ceturtā audita daļa no 2011.gada

24.februāra līdz 2011.gada 20.aprīlim SIA „Avorio” (turpmāk – pieteicēja) veica komplekso nodokļu auditu.

Audita rezultātā ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu ceturtās audita daļas galvenās nodokļu inspektores

2011.gada 20.aprīļa lēmumu Nr.23.10/395 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) pieteicējai samazināts aprēķinātais pievienotās vērtības

nodoklis (turpmāk – PVN) par Ls 2036,26 un par šo summu arī samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par Ls 2036,26, saistībā

ar to aprēķināta soda nauda Ls 1018,15, kā arī samazināti 2009.gada zaudējumi par Ls 1522.

Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja.

[2] Ar VID 2011.gada 22.augusta lēmumu Nr.22.4.6/57337 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums. Lēmums

pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Pieteicēja ir veikusi priekšnodokļa atskaitījumus, pamatojoties uz SIA „Būvserviss I” un SIA „ABG serviss” vārdā izrakstītajiem

rēķiniem, ko nebija tiesīga darīt, jo darījumi ar šiem uzņēmumiem nav notikuši. To apstiprina pieteicējas amatpersonas /pers. D/ VID

Finanšu policijas pārvaldei sniegtā liecība, kurā /pers. F/ noliedz savu saistību ar SIA „Avorio”. Turklāt SIA „Būvserviss I” un SIA „ABG

serviss” amatpersonas ir ārzemnieki, kas Latvijas Republikā nav ieceļojuši un darba atļauju nav saņēmuši.

[2.2] Pieteicēja darījumus nav veikusi arī ar SIA „Tacoh”, SIA „Inter Torg”, SIA „Sugris”, SIA „Azuri”, SIA „Šteez” un SIA „Continental”, jo

arī šo uzņēmumu amatpersonas noliedz savu saistību ar uz viņu vārda reģistrētajiem uzņēmumiem, kas norādīts VID Finanšu policijas

pārvaldes sniegtajā vēstulē.

[2.3] VID, atsaucoties uz Eiropas Savienības tiesas praksi, norāda, ka priekšrocības, atskaitot priekšnodokli, nedrīkst tikt izmantotas,

ja tiek konstatētas krāpnieciskas vai ļaunprātīgas darbības, kā tas ir šajā gadījumā. Līdz ar to pieteicējai pamatoti samazināts no

budžeta atmaksājamais PVN, pamatoti aprēķināta soda nauda un pamatoti samazināti 2009.gada zaudējumi, jo pieteicēja ir

iegrāmatojusi rēķinus, kas nav atzīstami par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem, jo satur nepatiesu informāciju.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu, kas pamatots ar turpmāk minēto.

[3.1] Pieteicējas amatpersona /pers. F/ nodokļu audita nobeiguma sarunas laikā iesniedza papildu dokumentus par darījumiem un

paskaidrojumu par saimniecisko darbību. Iesniegtie pierādījumi nav ņemti vērā, jo auditoru ieskatā tie ir pretrunā ar VID Finanšu

policijas pārvaldē sniegtajiem paskaidrojumiem.

[3.2] Faktiski audita pārskata secinājumi balstīti uz vienu paskaidrojumu, kas afekta stāvoklī 2010.gada 1.jūlijā sniegti VID Finanšu

policijas pārvaldē. Minētie paskaidrojumi sniegti latviešu valodā, kas nav /pers. F/ dzimtā valoda, uz uzdotajiem jautājumiem tika

pieprasītas īsas un konkrētas atbildes – „jā” vai „nē”. Tā kā /pers. F/ bija šokā par aizturēšanu un nopratināšanu, šīs liecības ir

sniegtas iestādes darbinieku spiediena rezultātā, baidoties no izteiktajām piezīmēm par iespējamo aizturēšanu. Turklāt liecību

sniegšanas laikā /pers. F/ netika izskaidrotas liecību sniegšanas pārsūdzības kārtība un termiņi.

[3.3] Attiecībā par darījumiem ar SIA „ALPI Latvia” par transporta pakalpojumiem, preču un pakalpojumu piegādēm ar SIA „Jūra

SBE”, SIA „Azuri”, SIA „Inter Torg”, SIA „Sugris”, SIA „Tacoh”, savstarpējiem darījumiem ar SIA „Būvserviss I” audita laikā tika iesniegti

dokumenti un papildus pierādījumi, kas neļauj apšaubīt minētos darījumus. Tādējādi ir ievērotas visas likuma „Par pievienotās

vērtības nodokli”, likuma „Par grāmatvedību” un likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” prasības gan priekšnodokļa atskaitīšanai,

gan izdevumu iekļaušanai ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā ienākuma samazināšanai. Turklāt SIA „Avorio” 2010.gada

maijā VID amatpersonas veica tematisko pārbaudi, proti, grāmatvedības uzskaites pārbaudi un darījumu salīdzināšanu, un tajā

novirzes netika konstatētas.

[4] Paskaidrojumā par pieteikumu VID norādījis, ka pieteikums ir noraidāms, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 12.novembra spriedumu pieteikums noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem motīviem.

[5.1] Lietā izšķirams jautājums par to, vai VID pamatoti nav atzinis pieteicējas darījumus ar SIA „Būvserviss I” un SIA „ABG serviss”,

tādējādi neatzīstot pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli, un vai VID pamatoti nav atzinis pieteicējas preču piegādes un

pakalpojumu sniegšanas darījumus ar SIA „Tacoh”, SIA „Inter Torg”, SIA „Sugris”, SIA „Azuri”, SIA „Šteez” un SIA „Continental”,

tādējādi uzskatot, ka pieteicējai nav pienākuma iemaksāt valsts budžetā par šiem darījumiem aprēķināto PVN.

[5.2] No lietas konstatējams, ka pieteicēja 2009.gada jūlija – decembra PVN deklarācijās kā priekšnodokli ir uzrādījusi Ls

145 145,32, savukārt 2010.gada janvāra – maija PVN deklarācijās – Ls 236 501,97. Priekšnodoklis uzrādīts saskaņā ar SIA

„Būvserviss I” un SIA „ABG serviss” vārdā izrakstītajiem rēķiniem par precēm un pakalpojumiem, kā arī deklarētajiem darījumiem zem

Ls 500 un Ls 1000.

Kā noskaidroja VID, SIA „Būvserviss I” amatpersona /pers. H/ un SIA „ABG serviss” amatpersona /pers. I/ ir ārzemnieki. Lēmumā

norādīts, ka šīs personas ir reģistrētas arī kā norādīto uzņēmumu darbinieki.

Saskaņā ar Imigrācijas likuma 9.panta pirmo daļu ārzemniekam, kurš vēlas nodibināt darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba

līgumu, vai būt nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu (tajā skaitā kā komercsabiedrības pārvaldes vai izpildinstitūcijas

loceklis), vai būt pašnodarbināta persona, nepieciešama darba atļauja. Kārtību, kādā notiek darba atļauju pieprasīšanas un

izsniegšanas kārtība minētajā normā paredzētajos gadījumos, noteic Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.553

„Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem”. Saskaņā ar šo noteikumu 2.punktu darba atļauju ārzemniekam šajos noteikumos

noteiktajā kārtībā izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

No lietā esošās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtās informācijas (lietas 1.sējuma 58.lapa) konstatējams, ka

Baltkrievijas Republikas pilsonis /pers. I/ un Tadžikistānas Republikas pilsonis /pers. H/ nav ieceļojuši Latvijas Republikā ar vīzām, kā

arī nav pieprasījuši darba atļaujas. Papildus Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informējusi VID, ka Iedzīvotāju reģistrā nav ziņu

par /pers. I/, savukārt ar vārdu un uzvārdu – /pers. I/ Iedzīvotāju reģistrā nav identificēta neviena persona.

Saskaņā ar Civillikuma 1427.pantu pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā

darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Kamēr griba vēl nav izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka.

Darījums nevar notikt bez tā dalībnieka vai dalībnieku gribas vai pretēji gribai (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri, Saistību

tiesības. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans īpašums, 2000, 37.lpp.). Atbilstoši Komerclikuma 221.panta

pirmajai daļai sabiedrības gribu izsaka valde, kas ir sabiedrības izpildinstitūcija un kura vada un pārstāv sabiedrību. Saskaņā ar

likuma „Par grāmatvedību” 2.panta trešo daļu par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā ir atbildīgs tā vadītājs. Vadītājam ir

jānodrošina visu saimnieciskās operācijas apstiprinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu uzglabāšana.

Saskaņā ar Civillikuma 1431.pantu akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāms par

piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga

interese un ierunas tiesība.

No minētā tiesa secinājusi, ka par tiesiski noslēgtu darījumu var atzīt tādu darījumu, kas ir noslēgts ar sabiedrības ar ierobežotu

atbildību amatpersonas vai tā pilnvarotas personas noteikti izteiktu gribu.

Tā kā SIA „Būvserviss I” un SIA „ABG serviss” vienīgās amatpersonas deklarēto darījumu brīdī neatradās Latvijā, tiesa secinājusi, ka

tās nevarēja nodrošināt dokumentāri noformēto darījumu veikšanu, tātad šo uzņēmumu likumiskie pārstāvji nav izteikuši vēlmi

darboties šo uzņēmumu vārdā un interesēs.

[5.3] Atsevišķās preču pavadzīmēs – rēķinos norādīts, ka tos SIA „ABG serviss” vārdā ir parakstījis /pers. I/. Ja reiz minētā persona

nav ieceļojusi Latvijas Republikā, tad šī persona nevarēja parakstīt rēķinus, uz kuru pamata pieteicēja veikusi priekšnodokļa

atskaitījumus. Tātad šie rēķini satur nepatiesu informāciju.

Atsevišķās preču pavadzīmēs – rēķinos norādīts, ka preces SIA „ABG serviss” vārdā izsniedz /pers. I/, taču paraksta šajos rēķinos

nav (lietas 1.sējuma 217. – 230.lapa). Tātad šie rēķini nesatur likuma „Par grāmatvedību” 7.pantā un likuma „Par pievienotās vērtības

nodokli” 8.panta 5.1 daļā paredzētos rekvizītus – par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās

informācijas pareizību atbildīgo personu parakstus. Šos rēķinus nav parakstījis ne vien rēķinos norādītais preču izsniedzējs, bet arī

preču saņēmējs – pieteicēja. Līdz ar to VID pamatoti norādījis, ka tie nav atzīstami par attaisnojuma dokumentiem un PVN rēķiniem,

uz kuru pamata veikt ierakstus grāmatvedības reģistros un atskaitīt priekšnodokli. Turklāt šie trūkumi nav atzīstami par formāliem, bet

gan tādiem, kas liecina par darījumu faktisko neesību, vērtējot tos kopsakarā ar pārējiem lietas faktiskajiem apstākļiem.

[5.4] No /pers. P/ liecībām tiesa izdarījusi vairākus secinājumus. Pirmkārt, tās apstiprina, ka SIA „Būvserviss I” nav vadījusi šā

uzņēmuma reģistrētā amatpersona /pers. H/. Tātad nav konstatējama uzņēmuma amatpersonas noteikti izteikta griba šā uzņēmuma

vārdā veikt tiesiskus darījumus. Otrkārt, /pers. P/ liecībās norādīja, ka preces tika iekrautas /adrese/, taču lietā esošajās preču

pavadzīmēs – rēķinos kā preču iekraušanas vieta norādīta /adrese/. Tiesa piekrīt, ka ir iespējams pieļaut pārrakstīšanās kļūdas, taču

tas, ka pilnīgi visās pavadzīmēs ir norādīta nepareiza preču iekraušanas vieta, nav vērtējams kā formāls pārrakstīšanās rezultātā

pieļauts trūkums. Treškārt, tiesā sniegtajās liecībās /pers. P/ norādīja, ka preces tika iekrautas /adrese/, taču paskaidrojumā, kas

adresēts pieteicējai, un ko pieteicēja iesniedza VID, /pers. P/ kā preču iekraušanas vietu norāda Maskavas ielu 440. Ceturtkārt, no

/pers. P/ liecībām secināms, ka arī tad, ja notika preču piegāde pieteicējai, nav konstatējams, ka to patiesā piegādātāja ir tieši SIA

„Būvserviss I”, jo, kā tiesa norādīja iepriekš, nav konstatējama šā uzņēmuma vienīgās amatpersonas griba slēgt darījumus šā

uzņēmuma vārdā un interesēs. /pers. P/ liecības apstiprina dokumentu (rēķinu) noformēšanu, taču rēķinu formāla noformēšana vien

neliecina par darījumu faktisko esību. Kā redzams no /pers. P/ liecībām, viņš nav informēts ne par citiem šā uzņēmuma darbiniekiem,

kas pēc /pers. P/ paskaidrojumiem veica preču iekraušanu, ne par šā uzņēmuma amatpersonu, ne par to, kas ir preču piegādātājs,

ne par citiem apstākļiem, kas raksturo SIA „Būvserviss I” saimniecisko darbību. Minētie apstākļi tiesas ieskatā neliecina par SIA

„Būvserviss I” reālu saimniecisko darbību, bet gan norāda tikai uz dokumentu noformēšanu, izmantojot šā uzņēmuma rekvizītus. Šāds

secinājums izdarāms kopsakarā ar pieteicējas amatpersonas /pers. F/ sniegtajām liecībām.

Proti, /pers. F/ 2010.gada 1.jūlijā, būdama brīdināta par saukšanu pie kriminālatbildības par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, VID

Finanšu policijas pārvaldes amatpersonām sniedza liecības, kurās cita starpā norādīja, ka par uzņēmuma amatpersonu kļuva pēc

trešās personas (/pers. R/) lūguma, par ko /pers. F/ tika apsolīta ikmēneša samaksa Ls 150 apmērā. Par to /pers. F/ bija jāparaksta

daži dokumenti un jāizņem naudas līdzekļi no uzņēmuma norēķinu kontiem. Visus dokumentus, kas attiecināmi uz uzņēmuma

reģistrēšanu, gatavoja /pers. R/, ar kuru kopā /pers. F/ bija Uzņēmumu reģistrā un kredītiestādēs Latvijā un Igaunijā, kur /pers. F/ tikai

parakstīja dokumentus /pers. R/ norādītajā vietā. Dokumentu saturu /pers. F/ nezina. Arī vēlāk /pers. R/ piebrauca pie /pers. F/ mājas,

kur /pers. F/ parakstīja veselu kaudzi ar dokumentiem, kuru saturs /pers. F/ nebija zināms. Par SIA „Avorio” saimniecisko darbību

/pers. F/ neko nezina un pati to neveica, ar piegādātājiem nav tikusies, darījumus nav organizējusi, pilnvaru darījumu organizēšanai un

veikšanai apzināti nav izsniegusi, kā arī nav devusi norādījumus jebkādu darījumu organizēšanai un veikšanai pieteicējas vārdā vai

savā vārdā. Par uzņēmumu SIA „Būvserviss I” un SIA „ABG serviss” /pers. F/ nekas nav zināms, nekādas preces un pakalpojumus no

šiem uzņēmumiem /pers. F/ nav pirkusi, ar ko šie uzņēmumi nodarbojas, arī nezina (lietas 3.sējuma 9.lapa).

Tātad pieteicējas vienīgā amatpersona noliedz jebkādu saistību ar uzņēmumu, kas reģistrēts uz tās vārda, un apstiprina, ka darījumus

šā uzņēmuma vārdā nav veikusi. Lai arī atbilstoši VID noskaidrotajiem apstākļiem /pers. F/ nav vienīgā pieteicējas darbiniece, jo kā

darbiniece ir reģistrēta arī /pers. R/, tiesa no tā negūst pārliecību, ka pieteicējas vārdā noformētie darījumi būtu atzīstami par

tiesiskiem. Šādu secinājumu tiesa cita starpā pamatojusi arī ar to, ka /pers. F/ iepriekš minētajās liecībās noliegusi apzināti izsniegtu

pilnvaru /pers. R/ vai kādai citai personai darboties pieteicējas vai /pers. F/ vārdā. No /pers. F/ liecībām nav konstatējama tās kā SIA

„Avorio” amatpersonas griba slēgt darījumus. Tiesa uzskatījusi, ka nav iespējama normāla uzņēmuma saimnieciskā darbība, ja tā

vienīgā amatpersona par valdes locekli ir kļuvusi pēc trešo personu lūguma bez mērķa veikt saimniecisko darbību, nav pilnvarojusi

citas personas tādu veikt, nav zinājusi par uzņēmuma saimniecisko darbību un konkrētiem darījumiem. /pers. F/ liecības apstiprina, ka

pieteicējas vārdā tika veikta nelikumīga, faktiskajiem apstākļiem neatbilstošu dokumentu noformēšana.

[5.5] Kā tiesa minēja iepriekš, /pers. P/ tiesas sēdē liecināja, ka viņš, kārtojot darījumus SIA „Būvserviss I” vārdā, personīgi tikās ar

/pers. F/, kura gan izsniedza pasūtāmo preču sarakstu, gan arī atsevišķos gadījumos pieņēma preces, pārbaudot to atbilstību rēķinos

norādītajam. Turpretim /pers. F/, kā norādīts iepriekš, liecinājusi, ka minēto uzņēmumu tā nezina un nekādus darījumus ar to nav

veikusi. Tātad abu personu sniegtās liecības ir pretrunīgas. Vēl jo vairāk, pretrunīgi ir arī pašas /pers. F/ sniegtie paskaidrojumi. Proti,

2011.gada 4.aprīlī, tas ir, jau pēc tam, kad tika uzsākta audita veikšana pieteicējai, /pers. F/ iesniedza paskaidrojumu VID, kurā

norādīja, ka darījumi starp pieteicēju un tās rēķinos norādītajiem uzņēmumiem ir notikuši, proti, preces tika piegādātas, un

pakalpojumi tika sniegti (lietas 1.sējuma 50.lapa). Arī apstrīdot lēmumu par audita rezultātiem, apstrīdēšanas iesniegumā tika

norādīts uz darījumu faktisko esību (lietas 1.sējuma 20.lapa). Uz darījumu faktisko esību norādīts arī pieteikumā, ko parakstījusi /pers.

F/. Tātad VID administratīvā procesa laikā sniegtajā paskaidrojumā, apstrīdēšanas iesniegumā un pieteikumā /pers. F/ pēc būtības

atkāpās no savām 2010.gada 1.jūlijā VID Finanšu policijas pārvaldes amatpersonām sniegtajām liecībām. Arī tiesas sēdē

pieteicējas pārstāvis apstiprināja, ka /pers. F/ darījumus, kas veikti pieteicējas vārdā, atzīst, jo tie ir notikuši.

Tiesa turpmāk minēto iemeslu dēļ nav piešķīrusi ticamību /pers. F/ paskaidrojumiem, kas sniegti pēc 2010.gada 1.jūlija.

[5.5.1] Personu sākotnēji paskaidrojumi ir ar lielāku ticamību, jo, sniedzot atbildes uz iepriekš nezināmiem jautājumiem, persona nav

sagatavojusies oponēt iespējamam lietas rezultātam, proti, sākotnēji persona izstāsta notikušā faktiskos apstākļus, bet, uzzinot un

izprotot sava stāstījuma sekas, persona sāk izdomāt kādus attaisnojumus vai izvirzīt jaunus argumentus, lai mainītu iespējami

nelabvēlīgu risinājumu sev vai kādai citai personai.

Tiesa nav piešķīrusi vērību pieteikumā norādītajam apstāklim, ka VID Finanšu policijas pārvaldes amatpersonām sniegtās liecības

nav atzīstamas par ticamām, jo tās tika sniegtas latviešu valodā, kas nav /pers. F/ dzimtā valoda. Kā redzams no lietas materiāliem,

liecības finanšu policijā /pers. F/ ir sniegusi krievu valodā, uz protokola krievu valodā norādot, ka to ir izlasījusi, no viņas vārdiem

pierakstīts pareizi, papildinājumu un labojumu nav (lietas 3.sējuma 6.lapa). Tāpat ir nepamatots pieteikumā norādītais, ka /pers. F/

tika uzdoti jautājumi, uz kuriem atbildes bija sniedzamas ar „jā” vai „nē”, jo, kā redzams no nopratināšanas protokola, tas sastāv nevis

no jautājumiem un atbildēm, bet gan no stāstījuma.

[5.5.2] Nepelna ievērību arī cits pieteikumā norādītais apstāklis, proti, tas, ka liecības tika sniegtas VID darbinieku spiediena

rezultātā, baidoties no izteiktajām piezīmēm par iespējamo aizturēšanu. Saskaņā ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 14.pantu

V ID finanšu policijas uzdevums ir veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus valsts

ieņēmumu jomā; veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus VID ierēdņu un darbinieku

darbībā; veikt izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas konstatēti valsts ieņēmumu jomā. Atbilstoši šā likuma

16.panta trešajai daļai, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, VID finanšu policijas ierēdņiem cita

starpā ir tiesības izsaukt uz attiecīgo VID iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir VID finanšu

policijas kompetencē. Savukārt saskaņā ar šā likuma 10.panta pirmās daļas 5.punktu VID finanšu policijas ierēdņiem ir tiesības

saņemt paskaidrojumus no personām.

Tātad VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieki ir amatpersonas, kas pilda tām likumā noteiktos uzdevumus un kas tādējādi

darbojas valsts, nevis savās personīgajās interesēs. Līdz ar to nav atrodams loģisks un racionāls izskaidrojums, kamdēļ finanšu

policijas darbiniekam (valsts amatpersonai) būtu nepieciešams piespiest kādu personu sniegt kāda noteikta satura liecības. /pers. F/

nav norādījusi, ka viņa būtu personīgi pazīstama ar VID amatpersonu, kas no /pers. F/ pieņēma liecības, arī no lietas nav

konstatējams, ka VID amatpersonas būtu personīgi tieši vai netieši ieinteresētas attiecībā uz /pers. F/, tāpēc minētajiem pieteikumā

norādītajiem apstākļiem tiesa nepiešķir ticamību.

[5.5.3] /pers. F/ vēlāk sniegtajām liecībām nav piešķirama ticamība arī tāpēc, ka, sniedzot liecības VID Finanšu policijas pārvaldē,

/pers. F/ tika brīdināta par saukšanu pie kriminālatbildības par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, kas izpaliek pa pastu iesūtīto

paskaidrojumu un sūdzību gadījumā.

[5.5.4] Vērtējot /pers. F/ vēlāk sniegto paskaidrojumu ticamību, ņemams vērā arī tas, ka /pers. F/ neieradās uz audita sākuma sarunu,

savukārt audita nobeiguma sarunas protokolā uz jautājumu, vai ir kādi paskaidrojumi vai iebildumi par veikto auditu, /pers. F/

atsaucās uz 2011.gada 4.aprīļa paskaidrojumu, nesniedzot nekādus papildus paskaidrojumus, proti, neizskaidrojot ne pieteicējas

saimnieciskās darbības būtību, ne tās veiktos darījumus, ne darījumu partnerus, ne citus apstākļus, kas attiecas uz pieteicējas

saimniecisko un finansiālo darbību.

[5.5.5] Tāpat tiesa ņēmusi vērā, ka /pers. F/, lai arī tika aicināta ierasties uz tiesas sēdi, uz pavēsti neatsaucās un uz tiesu

paskaidrojumu sniegšanai neieradās. Savukārt pieteicējas pilnvarotais pārstāvis paskaidrojumus par lietas faktiskajiem apstākļiem,

proti, par pieteicējas noformētajiem darījumiem sniegt nevarēja, norādot vien uz to, ka lietā ir rēķini, kas apstiprina darījumu faktisko

esību. Līdz ar to, lai arī šis administratīvais process tiesā ir iniciēts pēc pieteicējas lūguma, pieteicējai pārsūdzot VID administratīvo

aktu, pieteicēja nav nodrošinājusi detalizētu paskaidrojumu sniegšanu, ko būtu iespējams vērtēt, skaidrojot pieteicējas noformēto

darījumu atbilstību nodokļu normatīvajiem aktiem.

[5.6] Rezumējot minēto, tiesa atzinusi par pamatotu VID secinājumu, ka darījumi starp pieteicēju un SIA „Būvserviss I” un SIA „ABG

serviss” ir atzīstami par nenotikušiem.

Gadījumā, ja VID pamatoti apšauba, vai darījums ir faktiski noticis, personai, kas izmanto tiesības atskaitīt priekšnodokli, ir jāpierāda

likumā noteikto priekšnoteikumu esība. Pieteicējas pierādīšanas pienākums expressis verbis noteikts likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 38.pantā, un tas izriet arī no Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 150.panta trešās daļas, kura noteic, ka

pieteicējai atbilstoši savām iespējām jāpiedalās pierādījumu savākšanā. Turklāt nodokļu lietās ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs (sk.

piemēram, Eiropas Tiesību profesoru asociācijas mājas lapā http://www.eatlp.org 2011.gada kongresa materiālos ievietotos

ziņojumus) pierādījumu nasta gulstas ne tikai uz nodokļu administrāciju, bet arī uz nodokļu maksātāju. Pieteicēja nav iesniegusi

pierādījumus, kas ļautu apšaubīt VID izdarīto secinājumu pamatotību un liecinātu par pretējo, līdz ar to pieteicējas apgalvojums, ka

darījumi starp pieteicēju un rēķinos norādītajiem uzņēmumiem ir notikuši, neapstiprinās ar citiem lietā esošiem pierādījumiem.

[5.7] No darījuma faktiskās neesības jānošķir gadījumi, kad persona preci patiešām saņēmusi no konkrētā darījuma partnera, bez

mērķa ļaunprātīgi izmantot PVN sistēmu finansiālu priekšrocību gūšanai, pat tad, ja attiecīgais darījumu partneris pakalpojumu izpildi

nodrošinājis prettiesiski. Šāds secinājums izriet no Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009.gada 22.janvāra sprieduma lietā Nr.399/03

„Bulves” AD pret Bulgāriju, konstatējot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pirmā protokola 1.panta

pārkāpumu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka „Bulves” AD varā nav citas personas uzraudzīšana un kontrolēšana, lai piespiestu

to ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības par PVN deklarāciju iesniegšanu un PVN iemaksāšanu valsts budžetā. Valsts nav

tiesīga sodīt tos nodokļu maksātājus, kas ir izpildījuši normatīvajos aktos noteiktās prasības par citu personu krāpniecisko rīcību, ja

nav informācijas par to, ka šī persona ir tieši bijusi iesaistīta krāpnieciskajā rīcībā, jo nodokļu maksātāja varā nav ietekmēt un kontrolēt

to, vai cits nodokļu maksātājs rīkojas atbilstoši PVN regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Izskatāmajā lietā VID un arī tiesa ir konstatējusi, ka pieteicējas strīdus darījumi nevarēja notikt ar rēķinos norādītajām personām vai

vispār nav notikuši, proti, strīdus darījumiem ir fiktīvs raksturs. Turklāt tiesai nav šaubu, ka arī pati pieteicēja par to zināja, to tieši un

nepastarpināti apstiprina pieteicējas vienīgās amatpersonas /pers. F/ sniegtās liecības, kurās tiek noliegts jebkādu darījumu fakts, kur

viena no darījumu pusēm norādīta pieteicēja. Līdz ar to šādu pieteicējas rīcību nevar uzskatīt par godprātīgu.

[5.8] Pieteicēja, veicot PVN priekšnodokļa atskaitījumus, nav ievērojusi visus likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta

pirmās daļas 1.punkta nosacījumus. Līdz ar to VID pamatoti samazināja pieteicējai no budžeta atmaksājamo PVN par Ls 2036,26.

Pieteicējai šajā sakarā aprēķināta arī soda nauda Ls 1018,15 apmērā, kas pamatota ar likuma „Par nodokļiem un nodevām”

32.3panta pirmo un trešo daļu.

[5.9] Tiesa lietā konstatētajos apstākļos nav saskatījusi pieteicējai noteiktās soda naudas nesamērību, jo nav konstatējami īpaši

apstākļi, kas par to liecinātu. Izvērtējot pieteicējas izdarītā pārkāpuma apstākļus, tiesa konstatējusi nodokļu maksātāja vainu nodokļu

likumu prasību pārkāpšanā, atskaitot priekšnodokli par faktiski nenotikušiem darījumiem. Izskatāmajā gadījumā pārkāpumu raksturs

liecina par budžetā maksājamo nodokļu summas samazināšanu, kas ir pamats iestādei piemērot soda naudu.

Ievērojot minēto, tiesa uzskatījusi, ka soda naudas noteikšana nav vērtējama kā acīmredzami nesamērīga, tādēļ VID lēmums papildus

aprēķināt soda naudu ir pareizs.

[5.10] Ar Lēmumu konstatēts, ka pieteicējas vārdā tika izrakstīti vairāki preču pavadzīmes – rēķini un faktūras – rēķini par preču

piegādi un pakalpojumu sniegšanu SIA „Inter Torg”, SIA „Tacoh”, SIA „Sugris”, SIA „Šteez”, SIA „Azuri” un SIA „Continental”

2009.gada jūlijā – decembrī Ls 691 163,54 vērtībā (PVN Ls 145 144,35) un 2010.gada janvārī – maijā Ls 1 126 925,18 vērtībā (PVN

Ls 236 654,29).

VID, uzskatot, ka arī šie darījumi ir atzīstami par faktiski neesošiem, veica korekcijas pieteicējas PVN deklarācijās, samazinot ar PVN

apliekamo darījumu vērtību un budžetā maksājamo nodokli.

Tiesa šādus VID aprēķinus atzinusi par pareiziem un tiesiskiem, jo par darījumu faktisko neesību starp pieteicēju un minētajiem

uzņēmumiem primāri liecina /pers. F/ 2010.gada 1.jūlija liecība, ko tiesa analizēja iepriekš. Papildus par darījumu faktisko neesību

liecina arī citi lietā esošie pierādījumi.

[5.10.1] SIA „Tacoh” amatpersona /pers. AA/ 2010.gada 1.jūnijā VID Finanšu policijas pārvaldes amatpersonām sniedzis liecību,

kurā, būdams brīdināts par saukšanu pie kriminālatbildības par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, norādīja, ka šo uzņēmumu uz

sava vārda reģistrēja pēc trešās personas lūguma, uzņēmuma saimniecisko un finanšu darbību nav veicis un nevienu nav pilnvarojis

to darīt. Darījumus ar pieteicēju nav veicis, tāpēc lūdz tos atzīt par spēkā neesošiem, rēķinus, līgumus, deklarācijas SIA „Tacoh” vārdā

nekad nav parakstījis, ja tomēr uz kāda dokumenta ir viņa paraksts, lūdz to atzīt par neesošu un viltotu (lietas 3.sējuma 13.lapa).

[5.10.2] Arī SIA „Inter Torg” amatpersona /pers. AC/ 2010.gada 1.jūnija liecībā, kas sniegta VID Finanšu policijas pārvaldes

amatpersonām, norādījusi, ka uzņēmumu reģistrējusi pēc trešās personas lūguma, darījumus šā uzņēmuma vārdā nav veikusi un

nevienu nav pilnvarojusi tos veikt. Arī darījumus ar pieteicēju nav veikusi(lietas 3.sējuma 17.lapa).

[5.10.3] Tiesa /pers. AA/ un /pers. AC/ bija izsaukusi uz tiesu liecinieku statusā. Minētās personas uz tiesas sēdi neieradās, taču

tiesai iesniegtajā vēstulē norādīja, ka darījumi starp pieteicēju un attiecīgi SIA „Tacoh” un SIA „Inter Torg” 2009. – 2010.gadā ir

notikuši, savukārt VID Finanšu policijas pārvaldē esošie liecinieku nopratināšanas protokoli tika parakstīti, tos nelasot, darbinieku

spiediena rezultātā (lietas 3.sējuma 52., 54.lapa). Tiesa šādiem pa faksu un pa pastu saņemtajiem paskaidrojumiem nepiešķir

ticamību.

[5.10.4] VID Finanšu policijas pārvaldē liecības 2010.gada 1.jūnijā ir sniegusi arī SIA „Azuri” amatpersona /pers. AD/, kura norādījusi,

ka par SIA „Azuri” saimniecisko darbību neko nezina, jo reģistrēja to uz sava vārda pēc trešo personu lūguma, pilnvaru šā uzņēmuma

saimniecisko un finanšu darījumu veikšanai nevienam nav izsniegusi. Darījumus ar pieteicēju nav veikusi un lūdz tos atzīt par spēkā

neesošiem (lietas 3.sējuma 20.lapa).

/pers. AD/ tika nopratināta arī tiesas sēdē. Būdama liecinieces statusā, /pers. AD/ liecināja, ka darījumus SIA „Azuri” ir veikusi,

darījumi ir bijuši arī ar pieteicēju, lietā esošos rēķinus ir parakstījusi. Citiem vārdiem, tiesas sēdē /pers. AD/ atzina darījumus starp

pieteicēju un SIA „Azuri” jeb sniedza cita satura liecības, nekā tās tika sniegtas VID Finanšu policijas pārvaldē. Lai arī tiesas sēdē

/pers. AD/ norādīja uz darījumu faktisko esību, tiesa šādām liecībām nepiešķir ticamību. Pirmkārt, sprieduma [5.5.1] punktā norādīto

iemeslu dēļ. Otrkārt, /pers. AD/ sniegtās liecības tiesas sēdē bija vispārīgas, nekonkrētas un pretrunīgas, lieciniece vairākkārt tās

mainīja, aizbildinoties ar to, ka ir pagājis ievērojams laiks kopš darījumu veikšanas un tāpēc lieciniece neatceras darījumu detaļas.

Tās neatceras arī uztraukuma dēļ. Lieciniece skaidroja, ka ar pieteicēju tika veikti juridiskie, mārketinga un grāmatvedības

pakalpojumi. Taču, atbildot uz jautājumu, ko tieši aptver pakalpojumi ar šādu nosaukumu, lieciniece norādīja: „tika pētīts tirgus,

palīdzēja vest grāmatvedības pakalpojumus, atrada klientus, izrakstīja rēķinus u.tml.” Rezultātā lieciniece atcerējās, ka pieteicēja SIA

„Azuri” sameklēja klientus, kuriem nepieciešami grāmatvedības pakalpojumi, taču neviena klienta nosaukumu /pers. AD/ neatcerējās,

aizbildinoties, ka darījumi tika veikti 2009.gadā. No lietas konstatējams, ka darījumi starp pieteicēju un SIA „Azuri” noformēti tostarp

arī 2010.gadā. Divi gadi un pat trīs gadi nav vērtējams kā tāds laiks, pēc kura persona, kas it kā pati nodarbojās ar šo darījumu

kārtošanu un veikšanu, aizmirstu gan to, kādas darbības aptver konkrēts darījums, gan to, kādi bija šā uzņēmuma sadarbības

partneri. Ja šādu sadarbības partneru bija ļoti daudz, kā to liecināja /pers. AD/, tad vismaz dažus no tiem personai tomēr būtu

jāatceras. Turklāt /pers. AD/ liecības tiesas sēdē, kā jau tiesa norādīja iepriekš, bija arī pretrunīgas, proti, vienu brīdi /pers. AD/ teica,

ka visu darīja pati, pēc tam teica, ka darījumus kārtoja /vārds/, bet lieciniece viņu kontrolēja, tāpat vienu brīdi liecināja, ka dokumentus

parakstīja /vārds/, tad atkal norādīja, ka dokumentus parakstīja viņa pati. Arī pēc tam, kad lieciniecei tika uzrādīti lietā esošie SIA

„Azuri” vārdā noformētie dokumenti, lieciniece teica, ka tos parakstīja /vārds/, taču pēc tam, vaicāta, vai uz dokumentiem ir liecinieces

vārds, uzvārds un paraksts, atbildēja apstiprinoši.

Novērtējot /pers. AD/ tiesas sēdē sniegtās liecības, tiesa nav guvusi pārliecību, ka /pers. AD/ būtu nodarbojusies ar SIA „Azuri”

saimniecisko darbību un to vadījusi, šīs liecības jeb to nekonkrētais un pretrunīgais raksturs drīzāk apstiprina /pers. AD/ 2010.gada

1.jūnija liecību ticamību, nevis darījumu esību.

/pers. AD/ tiesas sēdē norādīja, ka Finanšu policijā parakstīja liecinieka nopratināšanas protokolu, neiepazīstoties ar tā saturu.

Liecinieka nopratināšanas protokolā (lietas 3.sējuma 18.lapa) /pers. AD/ norādījusi, ka no viņas vārdiem pierakstīts pareizi, ir

paraksts, paraksta atšifrējums un datums. Tiesas sēdē /pers. AD/ apstiprināja, ka minēto tekstu protokolā ir uzrakstījusi pašrocīgi, līdz

ar to tiesa negūst apstiprinājumu /pers. AD/ apgalvojumam, ka protokols Finanšu policijā tika parakstīts, neiepazīstoties ar tā saturu.

/pers. AD/ tiesas sēdē norādīja arī to, ka viņai tika iedots parakstīšanai sastādīts protokols, kurā iekļautie teikumi nav viņas stāstījums,

piemēram, tas, ka /pers. AD/ darījumus ar SIA „Avorio” lūdz atzīt par spēkā neesošiem. Pirmkārt, /pers. AD/ šo protokolu ir

parakstījusi un nav norādījusi, ka kāds no Finanšu policijas darbiniekiem būtu personiski tieši vai netieši ieinteresēts no /pers. AD/

saņemt tieši šāda satura liecības. Otrkārt, /pers. AD/ Finanšu policijā 2010.gada 1.jūnija liecības saskan ar SIA „Avorio”

amatpersonas 2010.gada 1.jūnijā finanšu policijā sniegtajām liecībām. Tātad tās apstiprina citi lietā esošie pierādījumi. /pers. AD/

tiesas sēdē norādīja, ka latviešu valoda nav viņas dzimtā valoda, un liecību sniegšanas laikā finanšu policijā netika pieaicināts tulks.

Sakarā ar minēto norādāms, ka liecības sniegtas krievu valodā, proti, /pers. AD/ saprotamā valodā, arī atzīmi par to, ka liecības no

/pers. AD/ vārdiem pierakstītas pareizi, /pers. AD/ pašrocīgi uzrakstījusi krievu valodā. Tas, ka protokolā aile, zem kuras ir

parakstījusies /pers. AD/ un kurā norādīts par to, ka lieciniekam jāsniedz patiesas ziņas, ir sastādīta latviešu valodā, nepadara par

nepatiesām /pers. AD/ krievu valodā atspoguļotās liecības. Minēto iemeslu dēļ tiesa nav piekritusi pieteicējas pārstāvja tiesas sēdē

paustajām iebildēm attiecībā uz /pers. AD/ 2010.gada 1.jūnijā VID Finanšu policijas pārvaldē sniegto liecību ticamību un patiesumu.

[5.10.5] Tiesas sēdē liecinieka statusā tika nopratināts arī /pers. AF/, kurš ir SIA „Sugris” amatpersona no 2010.gada 15.jūnija. /pers.

AF/ liecināja, ka nopirka šo uzņēmumu no /pers. AG/, pats ar šo personu nav ticies, ar pārreģistrāciju saistītos jautājumus palīdzēja

kārtot trešās personas. Darījumus ar pieteicēju neveica, jo nepaspēja uzsākt saimniecisko darbību SIA „Sugris”, tā kā uzreiz pēc

pārreģistrācijas VID uzsāka pārbaudes. /pers. F/ nepazīst.

Lietā esošajos rēķinos, kas pieteicējas vārdā izrakstīti SIA „Sugris”, nav norādīts tās personas vārds un uzvārds, kā arī paraksts, kas

saņem rēķinos norādītās preces no pieteicējas, tātad šie rēķini atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 7.pantam nav atzīstami par

attaisnojuma dokumentiem.

Atsevišķus rēķinus SIA „Sugris” vārdā ir parakstījis /pers. AG/. VID administratīvajā aktā nav atsaucies uz /pers. AG/ paskaidrojumu,

/pers. AG/ uz tiesas sēdi nebija izsaukts. Neskatoties uz to, /pers. AG/ iesniedza tiesai paskaidrojumu, kurā norādīts, ka tie tiek

sniegti pēc /pers. F/ lūguma. Paskaidrojumos tiek atzīti savstarpējie darījumi starp pieteicēju un SIA „Sugris” un norādīti iemesli,

kāpēc VID Finanšu policijas pārvaldes amatpersonām tika sniegtas cita satura liecības. No Lēmuma redzams, ka tajā nav atsauces

uz /pers. AG/ finanšu policijā sniegtajām liecībām, proti, ar tām administratīvais akts nav pamatots, attiecīgi šīs personas liecību tiesas

lietas materiālos nav. Saņemot /pers. AG/ paskaidrojumu, tiesa izsauca /pers. AG/ uz tiesu liecinieka statusā, taču uz pavēsti /pers.

AG/ neatsaucās un uz tiesas sēdi attiecīgi neieradās. Minēto iemeslu dēļ tiesa nepiešķir ticamību tiesā pa faksu saņemtajam /pers.

AG/ paskaidrojumam, jo nav iespējams pārliecināties par šo paskaidrojumu sniedzošās personas identitāti. Turklāt šis

paskaidrojums ir pretrunā /pers. F/ 2010.gada 1.jūnija liecībām, kurās tiek noliegts darījumu fakts ar SIA „Sugris”.

[5.11] Tiesa atzinusi, ka VID bija objektīvs pamats veikt korekcijas pieteicējas PVN deklarācijās, uzskatot, ka darījumi nav notikuši arī

starp pieteicēju un iepriekš minētajiem uzņēmumiem. Izvērtējot norādītos pārbaudē konstatētos faktiskos apstākļus, katrs no

minētajiem darījumu faktiskās neesības pierādījumiem atsevišķi var būt apstrīdams no nodokļu maksātāja viedokļa, bet, izvērtējot

situāciju kopumā, gandrīz neiespējama ir visu šo apstākļu nejauša sakritība (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 31.augusta sprieduma

lietā Nr.SKA-250 6.punktu).

[5.12] Tiesa atzinusi par tiesisku un pamatotu Lēmumu daļā par samazināto budžetā maksājamo PVN par Ls 2187,61.

[5.13] Tā kā tiesa atzina, ka nav apstiprinājusies pieteicējas darījumu esība ar SIA „Būvserviss I” un SIA „ABG serviss” un no šiem

uzņēmumiem saņemtie rēķini nav uzskatāmi par attaisnojuma dokumentiem, tiesa secinājusi, ka VID pamatoti atzinis, ka par

darījumiem ar SIA „Būvserviss I” un SIA „ABG serviss” pieteicējai nebija tiesību palielināt saimnieciskās darbības izmaksas, kas nav

pamatotas ar attaisnojuma dokumentiem, un pamatoti samazināja pieteicējas 2009.gada zaudējumus par Ls 1522.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 12.novembra spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa nepamatoti atstājusi bez ievērības /pers. F/ VID pārbaudes laikā iesniegtos rakstveida

pierādījumus, kas apliecina VID apstrīdēto darījumu esamību ar saviem darījumu partneriem.

Tiesa nav vērtējusi, vai /pers. F/ liecības VID Finanšu policijā netika pieņemtas, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma prasības.

Arī SIA „Tacoh” amatpersonas /pers. AA/, SIA „Inter Torg” amatpersonas /pers. AC/, SIA „Azuri” amatpersonas /pers. AD/, SIA

„Sugris” amatpersonas /pers. AF/ liecībām VID Finanšu policijā piešķirta lielāka ticamība, lai gan tiesas rīcībā ir citi pierādījumi, kas

liecina par to, ka šo liecību ticamība ir apšaubāma. Visos gadījumos ir norādes uz procesuāliem pārkāpumiem liecību sniegšanas

brīdī, kas ietekmēja liecību saturu.

[7] Paskaidrojumā par apelācijas sūdzību VID norādījis, ka pievienojas pirmās instances tiesas motivācijai un apelācijas sūdzību

uzskata par nepamatotu.

[8] Saskaņā ar APL 304.panta pirmo daļu apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[9] Izvērtējusi lietas materiālos esošos pierādījumus un lietas dalībnieku argumentus pieteikumā, apelācijas sūdzībā un

paskaidrojumos par pieteikumu un apelācijas sūdzību, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, bet

pieteikums ir noraidāms.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, spriedumā

ietvertā motivācija ir pareiza un pilnībā pietiekama, tādēļ Administratīvā apgabaltiesa atbilstoši APL 307.panta ceturtajai daļai

pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai (sk. šā sprieduma [5] punktu) un atkārtoti tos pašus argumentus nenorāda.

[10] Apelācijas sūdzība nav pamatota tālāk minēto apsvērumu dēļ.

[10.1] Nevar piekrist apelācijas sūdzībā norādītajam argumentam, ka tiesa nebija vērtējusi citus pierādījumus lietā, kā vien /pers. F/

sniegtās liecības VID Finanšu policijai. Kā redzams no pirmās instances tiesas sprieduma argumentiem, tiesa ir vērtējusi /pers. F/

sniegtos paskaidrojumus VID, taču tos nav atzinusi par ticamiem gan tādēļ, ka tie ir sniegti tikai audita nobeigumā, gan tādēļ, ka par

pieteicējas veiktās komercdarbības fiktīvo raksturu liecina arī citi apstākļi lietā – citu tiešo darījumu partneru sniegtās liecības VID

Finanšu policijas pārvaldei. Administratīvā apgabaltiesa, pievienojoties pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, atzīst šo

tiesas vērtējumu par pareizu. Turklāt vērā ņemams ir fakts, ka /pers. F/ bija dota iespēja tiesai paskaidrot visu par darījuma

faktiskajiem apstākļiem, ja jau reiz viņa vēlāk ir apstiprinājusi darījumu faktisku norisi ar tiešajiem darījumu partneriem. /pers. F/ šo

pirmās instances tiesas doto iespēju atstājusi bez ievērības. Savukārt pieteicējas pārstāvis pirmās instances tiesā tā arī nekādus

konkrētus argumentus par darījumiem ar katru no darījumu partneriem nespēja sniegt. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pašas

pieteicējas spēja sniegt detalizētus paskaidrojumus par darījumu faktiskajiem apstākļiem ir ļoti būtiska lietā, kurā runa ir par

komercdarbību ar fiktīvu raksturu. Šādi paskaidrojumi šajā lietā nav iegūti, tādi nav norādīti ne pieteikumā, ne apelācijas sūdzībā.

[10.2] Nepamatots ir apelācijas sūdzībā norādītais arguments, ka pirmās instances tiesai vajadzēja nopratināt SIA „Būvserviss I” un

SIA „ABG serviss” amatpersonas /pers. H/ un /pers. I/. Pirmkārt, ne pirmās instances tiesai, ne arī Administratīvajai apgabaltiesai nav

iespējams nopratināt lieciniekus, kurus nav spējusi identificēt pat Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Šādas personas nav ne

ieradušās Latvijā, ne pieprasījušas uzturēšanās atļaujas. Turklāt saskaņā ar APL 150.panta trešo daļu pieteicējam atbilstoši savām

spējām jāpiedalās pierādījumu savākšanā. No lietas materiāliem neizriet, ka pieteicējas pārstāvis būtu lūdzis tiesai nopratināt šīs

personas. Tāpat pieteicējas pārstāvim, kura interesēs būtu šo liecinieku nopratināšana, būtu vismaz jāspēj norādīt, kur šīs personas ir

sasniedzamas, lai pirmās instances tiesa vai apgabaltiesa varētu šīs personas izsaukt liecību sniegšanai. Šādas informācijas lietas

materiālos nav. Tai pašā laikā pieteicējas pārstāvis uzskatīja, ka lietu pirmās instances tiesā var pabeigt ar savāktajiem

pierādījumiem. Papildus tam apgabaltiesa vērš pieteicējas uzmanību, ka /pers. H/ un /pers. I/ neatrašanās Latvijas Republikā fakts,

nav vienīgais arguments, kāpēc nav atzīti darījumi ar SIA „Būvserviss I” un SIA „ABG serviss”.

[10.3] Nepamatots ir apelācijas sūdzībā norādītais arguments, ka tiesa nepamatoti piešķīra ticamību /pers. F/ liecībām, kas sniegtas

VID Finanšu policijas pārvaldē, iepretim citiem /pers. F/ paskaidrojumiem. Tāpat nepamatoti lielāka ticamība piešķirta liecībām, ko

šajā pārvaldē sniedza SIA „Tacoh” amatpersona /pers. AA/, SIA „Inter Torg” amatpersona /pers. AC/, SIA „Azuri” amatpersona /pers.

AD/ un SIA „Sugris” amatpersona /pers. AJ/. Pieteicējas ieskatā, šo personu liecības panāktas ar iebiedēšanu.

Administratīvā apgabaltiesa tam nevar piekrist, jo, pārbaudot /pers. F/, /pers. AA/, /pers. AC/ un /pers. AD/ liecības, kas sniegtas VID

Finanšu policijas pārvaldei, secināms, ka visu četru personu liecības ir saskanīgas. Proti, liecībās ir detalizēti norādīts uz faktiskajiem

apstākļiem saistībā ar to, kā visas četras personas kļuvušas par amatpersonām, visas ir norādījušas uz vienu un to pašu personu

/pers. R/, kura lūgusi kļūt par amatpersonām, divās no liecībām ir saskanīgi norādīts, ka /pers. R/ sarunātās amatpersonas pat ir

organizējusi braucienam uz Igauniju, lai arī tur nokārtotu nepieciešamās formalitātes. Administratīvā apgabaltiesa netic, ka liecinieku

iebiedēšanas rezultāts var būt saskanīgu liecību sniegšana. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka šāds saskanīgums patiesībā atklāj,

kādā veidā notikuši pieteicējas darījumi ar tās tiešajiem darījumu partneriem. Arī tās personas, kuras tika nopratinātas tiesas sēdē,

tikai formāli apstiprināja, ka ir veikušas komercdarbību ar pieteicēju, tajā pašā laikā neko konkrētu nespēja liecināt. Jautāti par

konkrētiem darījumiem un darījumu partneriem, liecinieki vienmēr atsaucās uz citām personām, kas it kā faktiski veica darījumus.

Tāpat pirmās instances tiesā nopratinātie liecinieki turpināja atsaukties uz faktu, ka viņu darbību konkrētajās firmās noorganizējusi

/pers. R/.

[10.4] Nevar piekrist pieteicējai, ka pirmās instances tiesas secinājums par pieteicējas negodprātīgumu ir nepareizs. Administratīvā

apgabaltiesa tieši vēlas vērst pieteicējas uzmanību, ka pieteicējas darbība bijusi ne vien negodprātīga, bet apzināti ļaunprātīga.

Ņemot vērā, ka pati pieteicēja nespēj sniegt konkrētus paskaidrojumus par tās darījumiem ar tiešajiem darījumu partneriem, ka /pers.

F/ VID Finanšu policijai liecināja, ka /pers. R/ bija tā, kura viņu lūdza kļūt par pieteicējas amatpersonu, ņemot vērā, ka šī pati /pers. R/

lūdza arī citas personas kļūt par amatpersonām pieteicējas tiešajiem darījumu partneriem, ņemot vērā faktu, ka pieteicējas darījumu

partneru amatpersonas par tādām ir kļuvušas aptuveni vienā laikā un vienā laikā ar pieteicējas nodibināšanu (/pers. H/ par SIA

„Būvserviss I” amatpersonu kļuvis 2009.gada 30.jūnijā, /pers. AA/ par SIA „Tacoh” amatpersonu kļuvis 2009.gada 1.jūnijā, /pers. AC/

par SIA „Inter Torg” valdes locekli kļuvusi 2009.gada 11.maijā, /pers. AG/ par SIA „Sugris” amatpersonu kļuvis 2009.gada 28.jūlijā,

/pers. AD/ par SIA „Azuri” amatpersonu kļuvusi 2009.gada 17.jūnijā), apgabaltiesai nerodas šaubas par to, ka pieteicēja bija apzināti

iesaistījusies shēmā, kas vērsta uz savstarpējo darījumu formālu dokumentu noformēšanu un naudas plūsmas organizēšanu, neveicot

faktisku uzņēmējdarbību un gūstot fiskālas priekšrocības.

Lietas materiālos atrodas arī pavadzīmes par preču piegādi SIA „Steez” un faktūrrēķini par sniegtajiem pakalpojumiem SIA

„Consultinvest”, taču ne no pieteikuma, ne apelācijas sūdzības, ne arī no /pers. F/ paskaidrojumiem VID neizriet, ka pieteicēja būtu

spējusi sniegt kaut niecīgākos paskaidrojumus par darījumiem ar šiem komersantiem. Ņemot vērā, ka /pers. F/ pati par pieteicējas

valdes locekli kļuvusi pēc /pers. R/ lūguma, bet pati saimniecisko darbību neveic, un ņemot vērā, ka pieteicējas darbība ir organizēta

ar mērķi iegūt fiskālas priekšrocības no valsts budžeta, nav ticams, ka patiesi būtu notikuši darījumi arī ar SIA „Steez” un SIA

„Consultinvest”. Turklāt SIA „Consultinvest” valdes locekle visu laiku bijusi /pers. R/, kura organizējusi pārējās personas kļūt par

komersantu amatpersonām.

[10.5] Lietas materiālos esošie pieteicējas un tās darījumu partneru sastādītie dokumenti par savstarpējo norēķinu atbilstībām (lietas

3.sējuma 34.-42.lapa) Administratīvās apgabaltiesas ieskatā nepierāda to, ka darījumi faktiski ir notikuši, jo šīs lietas apstākļos, kad

ir konstatēta apzināta fiskālu priekšrocību gūšanas shēmas izveidošana, ir loģiski, ka darījumu partneru dokumenti šajā ziņā sakrīt.

Tāpat darījumu faktisku norisi nepierāda VID 2010.gada 31.maijā sastādītais Tematiskās pārbaudes akts Nr.233.2/571, jo

tematiskajā pārbaudē netiek pārbaudīti darījuma faktiskie apstākļi. No šā tematiskās pārbaudes akta redzams, ka ir salīdzināti

pieteicējas un SIA „Būvserviss I” grāmatvedības dokumenti, taču no šā tematiskās pārbaudes akta nav konstatējams VID secinājums,

ka šie un citi pieteicējas tiešo darījumu partneru darījumi par auditēto periodu ir atzīti kā faktiski notikuši.

Pieteikumā ir pieminēti pārvadājumu darījumi arī ar SIA „ALPI Latvia” un SIA „Jūra SBE”, taču ne no audita pārskata, ne no Lēmuma

neizriet, ka pieteicējai būtu bijušas liegtas tiesības norādīt savās deklarācijās PVN par šiem darījumiem.

[10.6] Pamatojoties uz iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt SIA „Avorio” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2011.gada 22.augusta lēmuma Nr.22.4.6/57337 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente I.Meldere

Tiesneses Dz.Amerika

S.Kanenberga