Court orders defendant to pay bank loan principal, interest, penalty, and court costs for breach of contract.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of Marginalen Bank, ordering the defendant to repay a loan principal, accrued interest, and a contractual penalty totaling Ls 459.38. The defendant failed to contest the claim or provide evidence of payment, and the court found no unfair terms in the agreement. Consequently, the plaintiff's request for the full debt amount and associated court costs was granted.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 96. panta 5. daļa; Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa: Facts not contested by the other party are deemed proven; the court may order the payment of court costs and interest when a claim is substantiated and the defendant fails to rebut the evidence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C29788910
Lietvedības Nr. C-0864-13/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2013. gada 21.oktobrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā:
tiesnese Diāna Dzērviniece
ar sekretāri Valsts amatpersona
atklātā tiesas sēdē tiesas zālē Lomonosova ielā 10, Rīgā, izskatīja civillietu Marginalen Bank Bankaktiebolag prasībā pret /pers.
B/ par parāda piedziņu, un
konstatēja:
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2010. gada 13.novembra lēmumu pieņemts prasītāja sabiedrības ar ierobežotu
atbildību (turpmāk – SIA) „Inserviss Group” prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. B/ par parāda piedziņu un ierosināta civillieta.
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 21.oktobra protokollēmumu par puses procesuālo tiesību pārņemšanu,
pamatojoties uz Civilprocesa likuma 77. pantu, aizstāts prasītājs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Inserviss Group” ar Marginalen
Bank Bankaktiebolag.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007. gada 29.decembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Aizdevuma līgums
Nr. 29120701MS, saskaņā ar kuru atbildētājs saņēma finansiālu aizdevumu Ls 206,00 apmērā ar ikmēneša procentu likmi 2,000%
no neatmaksāto naudas līdzekļu summas, un ar atmaksas termiņu 12 mēneši. Ikmēneša maksājumi saskaņā ar maksājumu kārtību
tika noteikti līdz katra mēneša 29. datumam, sākot no 2008.gada 29.janvāra līdz 2008.gada 29.decembrim. Atbildētājs nepildīja ar
līgumu uzņemtās saistības, neveica maksājumus saskaņā ar maksājumu kārtības grafiku. No līguma noformēšanas brīža atbildētājs
nav veicis nevienu maksājumu. Saskaņā ar līguma 3.4. punkta 1)apakšpunkta noteikumiem, aizdevējs ir tiesīgs vienpusēji pirms
termiņa lauzt šo līgumu, saņemot no aizņēmēja naudas līdzekļus kopējā apmērā, pielīgtos procentus, kā arī līgumsodu, ja aizņēmējs
kavē kārtējo maksājumu vairāk kā par 15 dienām. Saskaņā ar Līguma punkta 5.1. noteikumiem, gadījumā, ja aizņēmējs noteiktajā
termiņā saskaņā ar maksājumu kārtības grafiku nav atmaksājis aizdevējam naudas līdzekļus, to daļu vai/un pielīgtos procentus,
aizņēmējs maksā aizdevējam līgumsodu 0,5 % apmērā no kavētā maksājuma parāda summas par katru nokavētā maksājuma dienu.
2009. gada 31.jūlijā tika lauzts pušu noslēgtais līgums Nr. 29120701MS un atbildētājam tika nosūtīts pirmstiesas brīdinājums ar
lūgumu veikt saistību izpildi. 2010.gada 11.oktobrī atbildētājam tika nosūtīts atkārtots pirmstiesas brīdinājums, taču saistības nav
izpildītas. Atbildētāja parāds uz prasības iesniegšanas dienu sastāda Ls 459,38, kas sastāv no: pamatparāda Ls 206,00, procentu
maksājumu parāda Ls 78,28 un līgumsoda Ls 175,10.
Ņemot vērā iepriekšminēto un pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1716., 1717., 1720., 1722., 1753. un 1756. pantu prasītājs
lūdz tiesu: piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam pamatparādu Ls 206,00, procentu maksājumu parādu Ls 78,28 un līgumsodu
Ls 175,10, kopā piedzenot Ls 459,38 un tiesas izdevumus.
Atbildētājs /pers. B/ tiesā savus rakstveida paskaidrojumus nav iesniedzis.
Prasītājas – Marginalen bank Bankaktiebolag pārstāvja UAB „Gelvora pārstāvis tiesas sēdē nav ieradies. 2013. gada
27.septembrī tiesā saņemts UAB „Gelvora” filiāle Latvijā pārstāvja /pers. D/ iesniegums (lpp.76), kurā norāda, ka lūdz prasību
apmierināt, izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes, atzīt pārstāvja neierašanos par attaisnojošu.
Tiesa uzskata, ka, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, lietu var izskatīt bez prasītājas pārstāvja piedalīšanās tiesas
sēdē.
Atbildētājs – /pers. B/ - tiesas sēdē nav ieradies, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu viņam paziņots Civilprocesa likuma
56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītājas norādīto atbildētāja dzīvesvietas adresi, kas ir arī
atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adrese, kurā atbildētājam ir pienākums būt sasniedzamam (Civilprocesa likuma 56.panta piektā
daļa), līdz ar ko uzskatāms, ka atbildētājam par tiesas sēdi paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu.
Tiesas sūtījums saņemts atpakaļ tiesā ar norādi „beidzies glabāšanas laiks un adresāts nav zināms” (lpp. 74-75).
Tiesa neatrod pamatu lietas atlikšanai pamatojoties uz Civilprocesa likuma 209., 210. panta noteikumiem. Saskaņā ar Civilprocesa
likuma 56.pantu, 56.1 pantu, 156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās tiesas sēdē,
vērtējot atbildētāja neierašanos kā neattaisnotu, jo atbildētājam par lietas izskatīšanu likumā noteiktā kārtībā ir ticis paziņots, kā arī
ņem vērā, ka tiesai ir pienākums lietu izskatīt saprātīgā procesuālā termiņā.
Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Lietā nodibinātie apstākļi liecina, ka 2007. gada 29.decembrī starp SIA „Inserviss Group” un atbildētāju /pers. B/ noslēgts aizdevuma
līgums Nr. 29120701MS (lpp.6), saskaņā ar kuru atbildētājs saņēma finansiālu aizdevumu Ls 206,00 apmērā ar ikmēneša procentu
likmi 2,000% no neatmaksāto naudas līdzekļu summas un ar atmaksas termiņu 12 mēneši. Pēc 2007.gada 24.aprīļa atbildētāja
iesnieguma (lpp. 16, 17) un saskaņā ar 2007.gada 29.decembra pušu starpā noslēgto vienošanās aktu Nr.29120701MS (lpp. 15),
minētā aizdevuma summa Ls 200,00 tika pārskaitīta uz atbildētāja kontu un Ls 6,00 (par līguma kontroli) apmērā ir ieskaitīta
savstarpējos norēķinos, neizmaksājot to skaidrā naudā, ko apstiprina 2008.gada 03.janvāra maksājuma uzdevums Nr.50289 (lpp.
18)
Saskaņā ar Līgumu atbildētājam bija jāveic ikmēneša maksājumi saskaņā Maksājumu kārtību (lpp.7), maksājums veicams līdz
mēneša 29. datumam, kopējais mēneša maksājums sastāda Ls 20,00 (pēdējā mēnesī Ls 13,02). Maksājumi jāveic, sākot no
2008.gada 29.janvāra līdz 2008.gada 29.decembrim.
Lietā nav ziņu par to, ka pušu noslēgtais līgums būtu atzīts par spēkā neesošu vai grozīts.
Kā redzams no lietas materiāliem, saskaņā ar 2011.gada 8.martā noslēgto Cesijas līgumu un 2011.gada 21.novembra Grozījumiem
pie 2011.gada 8.martā noslēgtā Cesijas līguma SIA „INSERVISS GROUP” cedēja savas prasījuma tiesības pircēju (cesionāru)
grupai, tajā skaitā, KREDIT AB Marginalen. Saskaņā ar 2011.gada 8.martā noslēgto Cesijas līguma Pielikumu Nr.6 KREDIT AB
Marginalen tiek nodoti visi un jebkuri prasījumi, kuri izriet no aizdevuma līguma Nr. 29120701MS, kas noslēgts starp SIA „INSERVISS
GROUP” un /pers. B/. 2012.gada 23.aprīlī KREDIT AB Marginalen tika likvidēts un pievienots Marginalen Bank Bankaktiebolag.
2012. gada 22. novembrī tiesā saņemts SIA „Inserviss Group” un Marginalen Bank Bankaktiebolag pārstāvja filiāles Latvijā
pieteikums par puses aizstāšanu, kurā norādīts, ka starp SIA „Inserviss Group” un KREDIT AB Marginalen 2011. gada 8. martā
noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kuru KREDIT AB Marginalen ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju. 2012. gada 23. aprīlī
KREDIT AB Marginalen tika pievienots Marginalen Bank Bankaktiebolag. 2012.gada 11.jūnijā Marginalen Bank Bankaktiebolag
pilnvarojusi UAB „GELVORA”, kuru pārstāv tās filiāle Latvijā, pārstāvēt Marginalen Bank Bankaktiebolag visos jautājumos un
darbībās saistībā ar visiem aizdevumiem saskaņā ar 2011. gada 8. marta Cesijas līgumu, tai skaitā, tiesu instancēs. (lpp. 36-38., 39.,
42-44).
Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,
vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.
Civillikuma 1801.pants nosaka, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod
(cesionāru) var noslēgt jebkurā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš
neko par to nezina.
Civillikuma 1805.pants nosaka, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar
prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.
Lietā nav iegūti pierādījumi, ka Cesijas līgums būtu tiesiski apstrīdēts.
No minētā izriet, ka Marginalen Bank Bankaktiebolag ir prasījuma tiesības pret atbildētāju.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu - tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus, bet no Civillikuma 1425.panta izriet, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Civillikuma 1828.pants nosaka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu atgādinājumu.
No prasības pieteikumam pievienotās izziņas par veiktajiem maksājumiem pēc līguma Nr. 29120701MS uz 09.11.2010.g. (lpp. 11)
seko, ka atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu.
Izvērtējot augstākminēto, tiesa atzīst, ka ir iegūti pierādījumi tam, ka prasītājs savas līgumsaistības ir izpildījis, savukārt atbildētājs nav
izpildījis savas saistības attiecībā uz Līgumā minētās aizdevuma summas atdošanu.
Civillikuma 1589.pants nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu,
vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Saskaņā ar līguma 3.4. punkta 1)apakšpunkta noteikumiem, aizdevējs ir tiesīgs vienpusēji pirms termiņa lauzt šo līgumu, saņemot no
aizņēmēja naudas līdzekļus kopējā apmērā, pielīgtos procentus, kā arī līgumsodu, ja aizņēmējs kavē kārtējo maksājumu vairāk par 15
dienām (lpp. 6).
No lietas materiāliem redzams, ka 11.10.2010.g. prasītājs ir sastādījis pirmstiesas brīdinājumu, kurā norādīts, ka līgums ir lauzts un
kopējā pamatparāda summa sastāda Ls 459,38 un lūgts to nomaksāt 7 dienu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas. Minētais
brīdinājums ierakstītā vēstulē 2010.gada 12.oktobrī ir nosūtīts atbildētājam (lpp. 12, 13).
No prasības pieteikumā iekļautā parāda aprēķina seko, ka pēc aizdevuma līguma Nr. 29120701MS nesamaksātais aizdevuma
pamatsummas parāds ir Ls 206,00, procentu maksājumu parāds ir Ls 78,28 un līgumsoda parāds uz līguma pārtraukšanas dienu Ls
175,10. Kopējais parāds sastāda Ls 459,38, ko saskaņā ar prasības pieteikumu prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja (lpp. 8-10).
Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs kopš Līguma parakstīšanas dienas nav veicis maksājumus aizdevuma summas, procentu
maksājumu parāda atmaksai. Atbildētājs nav izmantojis savas tiesības iesniegt iebildumus pret prasību vai celt pretprasību lietā.
Tiesa atzīst par pamatotu prasītāja prasību par pamatparāda Ls 206,00 apmērā piedziņu no atbildētāja.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu, savukārt
Civillikuma 1757.pantā noteikts, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu, procenti par
aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
Lietā nodibināts, ka noslēdzot līgumu puses vienojušās par ikmēneša procentu likmi 2,000% apmērā no nesamaksāto naudas
līdzekļu summas. Līdz ar to tiesa atzīst par pamatotu prasītāja prasību par procentu par aizdevuma lietošanu maksājumu parāda Ls
78,28 apmērā piedziņu no atbildētāja (lpp.8-10).
Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām sekām iestājas pats no sevis, kad viņš
palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar līgumu vai pēc parašas, bet 1662. pants paredz, ka nokavējums uzliek
parādniekam pienākumu pilnā apmērā atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi
paredzami no līguma neizpildīšanas. Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja
tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā. Civillikuma
1722.pants paredz, ka līgumsoda samaksa neatsvabina šā soda cietēju ne no procentiem vai augļiem, kas no viņa pienākas, ne no
zaudējumu atlīdzības, ciktāl tie pārsniedz līgumsoda apmēru, ja vien nav tieši norunāts pretējais.
Saskaņā ar Līguma punkta 5.1. noteikumiem, gadījumā, ja aizņēmējs noteiktajā termiņā saskaņā ar maksājumu kārtības grafiku nav
atmaksājis aizdevējam naudas līdzekļus, to daļu vai/un pielīgtos procentus, aizņēmējs maksā aizdevējam līgumsodu 0,5 % apmērā no
kavētā maksājuma parāda summas par katru nokavētā maksājuma dienu (lpp.6).
Prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu līdz aizdevuma līguma izbeigšanas brīdim, to, ka līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas
no līguma, ir atlīdzināms līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt, atzinis Augstākas tiesas Senāts 2013.gada 30.janvāra spriedumā
lietā Nr. SKC-644/2013.
No līgumsoda aprēķina izriet, ka prasītājs ir aprēķinājis līgumsodu Ls 485,66 apmērā, bet lūdz to piedzīt Ls 175,10 apmērā.
Prasītājam ir tiesības prasīt mazāku summu, nekā viņam pienākas, kas atbilst Civillikuma 1.pantam, proti, ka civiltiesiskiem attiecību
dalībniekiem, īstenojot savas subjektīvās tiesības un izpildot subjektīvos pienākumus, jārīkojas labā ticībā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 192.pantu, apmierinot prasību, piedzenamā summa nedrīkst pārsniegt prasījuma robežas.
Izvērtējot līgumsoda aprēķinu, tiesa atzīst, ka pieprasītais līgumsods Ls 175,10 ir samērīgs un taisnīgs, ņemot vērā nokavētā perioda
ilgumu un pamatparāda apmēru, līgumsoda funkcijas, kā arī to, ka pienākums maksāt līgumsodu iestājas atbildētāja līgumsaistību
nepildīšanas gadījumā.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi
otra puse.
Prasītāja norādīto aprēķinu atbildētājs nav apstrīdējis un tiesai nav pamata to apšaubīt, kā arī atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus
par prasības summas samaksu. Tiesai nav pamata uzskatīt, ka Līguma noteikumi, kas pamato prasījumu, saskaņā ar Patērētāju
tiesību aizsardzības likuma 6.pantu, būtu atzīstami par netaisnīgiem līguma noteikumiem. Tāpat tiesa uzskata, ka līgumsoda apmērs
nav nesamērīgs ar galveno parādu. Tiesa uzskata, ka prasītāja prasību ir pierādījusi un no atbildētāja ir piedzenams pamatparāds,
ikmēneša procentu maksājumu parāds un līgumsods prasības pieteikumā norādītā apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu un ievērojot Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu 58.punktā noteikto, no
atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi: valsts nodeva Ls 68,91; ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30
par pavēstu un prasības pieteikuma piegādi, kopā piedzenami tiesas izdevumi Ls 72,21.
Kā redzams no lietas materiāliem, lietā ir sūtītas sešas pavēstes pusēm, līdz ar to konkrētajā lietā ar lietas izskatīšanu saistīto
izdevumu summa ir Ls 7,66.
Ņemot vērā, ka daļu ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu Ls 3,30 apmērā ir samaksājusi prasītāja iesniedzot prasības pieteikumu
tiesā un pievienojot maksājuma uzdevumu par to samaksu, tiesa uzskata, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 4,36 apmērā ir
piedzenami no atbildētāja par labu valstij, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta un 41.panta pirmās daļas prasībām.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz augstākminēto un vadoties no Civilprocesa likuma 189.- 195.panta, 204.1panta, tiesa
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Marginalen Bank Bankaktiebolag pamatparādu Ls 206,00, procentu
maksājumu parādu Ls 78,28 un līgumsodu Ls 175,10, kas sastāda kopējo parāda summu Ls 459,38 (četri simti piecdesmit deviņi
lati 38 santīmi) un tiesas izdevumus Ls 72,21 (septiņdesmit divi lati 21 santīms), pavisam kopā piedzīt Ls 531,59 (pieci simti
trīsdesmit viens lats 59 santīmi).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 4,36 (četri lati 36
santīmi), kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja
banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C-0864/13.
Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu (ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu) piedziņu valsts labā, maksājumu
apliecinošu dokumentu atbildētājai iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2013.gada 04.novembra, Rīgas
apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese Diāna Dzērviniece