Appeal court dismisses request to relocate gambling license citing specific site risks and unequal treatment.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lietas Nr. A420293415

Lietas arhīva Nr. AA43-0297-17/18

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2017.gada 2.februārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente A.Šteinberga,

tiesneses S.Kanenberga un D.Makarova

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Joker LTD” pieteikumu par

labvēlīga administratīvā akta izdošanu, sakarā ar pieteicējas apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada

11.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja SIA „Joker LTD” vērsās Jūrmalas pilsētas domē (turpmāk - dome) ar lūgumu izsniegt atļauju spēļu zāles,

totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietu atvēršanai pirmajā stāvā /adrese/.

Ar domes 2015.gada 13.augusta lēmumu Nr.340 pieteicējai atļaujas izsniegšana atteikta.

[2] Nepiekrītot domes lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot uzlikt par

pienākumu domei izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu par spēļu zāles, totalizatora un derību likmju pieņemšanas

vietas atļaujas izsniegšanu pieteicējai /adrese/, anulējot iepriekš pieteicējai izsniegto atļauju /adrese A/. Pieteikumu pieteicēja

pamato ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Dome nav ņēmusi vērā, ka pieteicēja nelūdz izsniegt vēl vienu atļauju spēļu zāles, totalizatora un derību likmju

pieņemšanas vietu atvēršanai Jūrmalā, bet gan pārcelt jau esošo izsniegto atļauju uz citu adresi vietā, kuras faktiskie apstākļi

ir līdzvērtīgi atrašanās vietai, kur šobrīd pieteicējai ir izsniegta atļauja azartspēļu organizēšanai.

[2.2] Faktiskais attālums no Majoru vidusskolas līdz iespējamai spēļu zāles atrašanās vietai /adrese/, ņemot vērā, ka tā

ir pilsēta, ir atbilstošs normatīvajos tiesību aktos noteiktajam un nevar tikt uzskatīts par tādu, kas varētu veicināt

nepilngadīgu personu vēlmi doties uz spēļu zāli, jo abas ēkas neatrodas tuvu viena otrai, lai to piedāvātās vērtības varētu

būt savstarpēji pretrunīgas. Iespējamā spēļu zāles atrašanās vieta neatrodas pilnībā līdzās Jūrmalas kultūras centram, abas

ēkas šķir Omnibusa iela un Horna dārzs. Vērtējot, vai iespējamā spēļu zāle varētu negatīvi ietekmēt kultūras nama

apmeklētājus, jāņem vērā, ka šīs divas ēkas nebūt nav pilsētā galvenās sabiedriskās celtnes. Pilsētas centrā ir daudz un

dažādu objektu, kas atrodas līdzās, tādēļ arī asociatīvā ietekme ir krietni vien mazāka, nekā tas būtu gadījumos, kad

konkrētā vietā atrastos vien dažas sabiedriskās celtnes.

[2.3] Dome, pieņemot lēmumu, nav ievērojusi vienlīdzības principu. 2014.gada 16.janvārī dome pieņēma lēmumu

Nr.24, ar kuru SIA „Furors”, kam bija izsniegta atļauja organizēt azartspēles Ventspils šosejā 30a, Jūrmalā, tika izsniegta

atļauja organizēt azartspēles /adrese B/, pamatojoties uz domes secinājumu, ka azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā

neradīs Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. SIA „Furors” spēļu zāle /adrese B/

atrodas tieši pretī Jūrmalas kultūras centram, tās faktiskais attālums no iespējamās spēļu zāles atrašanās vietas /adrese/ ir

vien daži metri, līdz ar to arī iespējamais attālums līdz Majoru vidusskolai ir līdzvērtīgs, kāds tas būtu no spēļu zāles

/adrese/. Tādējādi šajā gadījumā dome ir pieņēmusi klaji pretrunīgus administratīvos aktus, radot kādam no komersantiem

prioritārāku stāvokli pret citiem tirgus dalībniekiem konkrētajā administratīvajā teritorijā.

[3] Atbildētāja tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā

lēmumā minētajiem argumentiem.

[3.1] Domes Drošības un kārtības jautājumu komiteja 2015.gada 29.jūlija sēdē pieņēma lēmumu neatbalstīt sagatavoto

jautājumu par spēļu zāles, totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanu /adrese/.

[3.2] Azartspēļu un izložu likuma 42.panta ceturtajā daļā likumdevējs nepārprotami un imperatīvi noteicis, ka

pašvaldība atļauju izsniedz uz nenoteiktu laiku, bet Azartspēļu un izložu likuma 42.panta sestā un septītā daļa regulē

labvēlīga tiesiska administratīvā akta (atļaujas) atcelšanu noteiktu apstākļu konstatēšanas gadījumā. Tādējādi speciālajās

tiesību normās ir ietverti nosacījumi, kas jāievēro, atceļot atļauju atvērt spēļu zāli, tostarp attiecībā uz termiņu, kurā atceltā

atļauja zaudē spēku. Citus nosacījumus vai priekšnoteikumus, kuriem iestājoties vai pastāvot pašvaldība būtu tiesīga atcelt

vai anulēt izsniegto atļauju, likumdevējs nav paredzējis. Ja pašvaldība pieņemtu lēmumu par atļaujas izsniegšanu uz laiku,

šāds lēmums būtu uzskatāms par prettiesisku. Turklāt likumdevējs nav paredzējis iespēju pārcelt jau esošo izsniegto atļauju

uz citu adresi. Saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma 42.panta regulējumu azartspēļu organizēšana ir sasaistāma ar katru

konkrēto vietu (telpām), un katrā konkrētajā gadījumā ir veicama izvērtēšana, līdz ar to pēc azartspēļu organizētāja

pieprasījuma netiek veikta jau izsniegtas atļaujas automātiska pārcelšana uz citu vietu (telpām).

Likumdevējs domei nav paredzējis tiesības atcelt izsniegto atļauju, izņemot gadījumus, kad ar azartspēļu organizēšanu

konkrētajā vietā tiek radīts būtisks valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārums. Pat ja

dome konstatētu minēto priekšnoteikumu un atceltu atļauju, atļauja saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma 42.panta septīto

daļu būtu spēkā vēl piecus gadus.

Turklāt pieteicēja, vēršoties domē, lūdza pārcelt pieteicējai izsniegto atļauju no Jomas ielas 37 uz Jomas ielu 33.

Attiecīgi secināms, ka pieteicēja faktiski neizsaka konsekventus prasījumus.

[3.3] Ēka /adrese/atrodas vēsturiskās gājēju ielas pašā sākumā (krustojumā ar Omnibusa ielu) un savā ziņā ir pilsētas

(Majoru) vizītkarte. Tieši gar minēto ēku ir tuvākā izeja līdz jūrai pilsētas viesiem, kas ierodas Majoros ar sabiedrisko

transportu vai novieto automašīnu Majoru stāvlaukumā. Attiecīgi šāda azartspēļu atrašanās vieta tikai un vienīgi veicinātu

personu iesaisti azartspēlēs.

Izskatāmajā gadījumā ar atteikumu pieteicējai atvērt azartspēļu organizēšanas vietu /adrese/ sabiedrības ieguvums ir

lielāks nekā iespējamais pieteicējas interešu aizskārums.

[3.4] Dome ir izsniegusi pieteicējai atļauju azartspēļu zāles ierīkošanai Jomas ielā 37. 2014.gada 16.janvārī dome ir

pieņēmusi lēmumu par atļauju atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles /adrese B/ SIA „Furors”. Ņemot vērā, ka adreses

/adrese A/ un /adrese B/ atrodas ļoti netālu, nav pamata uzskatīt, ka dome jebkādā veidā SIA „Furors” būtu nostādījusi

priviliģētākā situācijā.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 11.februāra spriedumu pieteicējas pieteikums tika noraidīts. Spriedums

motivēts šādi.

[4.1] No pieteikuma un pieteicējas pilnvarotās pārstāves tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem tiesa secina, ka

pieteicēja vēlas ne vien atļaujas izsniegšanu spēļu zāles, totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietu atvēršanai pirmajā

stāvā /adrese/, bet arī - lai tiktu anulēta iepriekš saņemtā atļauja spēļu zāles, totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietu

atvēršanai Jomas ielā 37. Pieteicējas ieskatā, minētais uzskatāms par jau izsniegtās atļaujas vietas maiņu uz laiku. Proti,

pieteicēja norāda, ka atļauja spēļu zāles, totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietu atvēršanai /adrese/ nepieciešama

tikai uz laiku, kamēr notiek renovācijas darbi /adrese/.

[4.2] Izvērtējot pieteicējas prasījumus, tiesa konstatē, ka Azartspēļu un izložu likuma 42.panta ceturtā daļa noteic, ka

pašvaldība atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt

attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās izsniedz uz nenoteiktu laiku. Izsniegtā atļauja zaudē spēku šā panta sestajā daļā

paredzētajā gadījumā, ievērojot septītajā un astotajā daļā noteikto kārtību. Panta sestajā daļā noteikts, ja azartspēļu

organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu,

pašvaldības dome (padome) ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli,

totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās. Saskaņā ar panta

septīto daļu, šā panta sestajā daļā minētajā gadījumā pašvaldības izsniegtā atļauja atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli,

totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās zaudē spēku pēc

pieciem gadiem, skaitot no attiecīgā domes (padomes) lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa secina, ka likumdevējs pašvaldībām nav piešķīris tiesības atļauju izsniegt uz noteiktu laiku, kā arī likumdevējs ir

paredzējis tikai vienu konkrētu gadījumu, kuram iestājoties, pašvaldība ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju, proti, ja azartspēļu

organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu.

Likumdevējs pietiekami skaidri ir definējis jautājumus, kas saistīti ar atļaujas izsniegšanas laiku un atcelšanas iespējām.

Tādējādi pašvaldība nevar pieņemt lēmumu par atļaujas izsniegšanu uz laiku, šāds lēmums būtu uzskatāms par

prettiesisku, jo neatbilstu spēkā esošajām tiesību normām.

[4.3] Tiesa atzīst, ka likumdevējs nav arī paredzējis tādu iespēju, kā „pārcelt jau esošo izsniegto atļauju uz citu adresi”.

Spēkā esošais tiesiskais regulējums sasaista azartspēļu organizēšanu ar konkrēto vietu (telpām), tādējādi katrā

konkrētajā gadījumā, lemjot par atļaujas izsniegšanu, ir veicama individuāla izvērtēšana.

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka pieteicējas prasījums faktiski ir par atļaujas azartspēļu organizēšanai izsniegšanu

/adrese/, pieteicējas prasījums ir precizējams, proti, konkrētajā gadījumā pieteicējas prasījums ir par jaunas atļaujas

sniegšanu spēļu zāles, totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atļaujas izsniegšanai pieteicējai /adrese/.

[4.4] Kārtība, kādā azartspēļu organizētājam var tikt izsniegta atļauja azartspēļu zāles atvēršanai noteiktās telpās kādas

pašvaldības administratīvajā teritorijā, ir noteikta Azartspēļu un izložu likuma 42.pantā „Pašvaldības tiesības azartspēļu

regulēšanā”.

Lai saņemtu atļauju, atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma 42.panta pirmajai daļai personai ir jāiesniedz pašvaldībai

iesniegums un šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā norādītie dokumenti.

Saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma 42.panta otro un trešo daļu pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu

saņemšanas pašvaldība izvērtē iesniegumā minētās azartspēļu vietas atbilstību šā likuma 41.panta otrajā daļā noteiktajiem

ierobežojumiem. Ja iesniegumā norādīta vieta, uz kuru attiecas vismaz viens no šā likuma 41.panta otrajā daļā noteiktajiem

ierobežojumiem, pašvaldība atsaka atļaujas izsniegšanu. Ja azartspēles paredzēts rīkot vietā, uz kuru nav attiecināmi šā

likuma 41.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi, par atļauju organizēt azartspēles katrā konkrētajā gadījumā lemj

pašvaldības dome (padome), izvērtējot to, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās

administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu.

Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja iesniegumam ir pievienojusi Azartspēļu un izložu likuma 42.panta pirmās daļas 1.

un 2.punktā noteiktos dokumentus. Tāpat lietā nav strīda par to, ka konkrētajā gadījumā nepastāv Azartspēļu un izložu

likuma 41.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.

Lietā ir strīds par to, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā - /adrese/ - varētu radīt būtisku valsts un Jūrmalas

pilsētas iedzīvotāju interešu aizskārumu.

[4.5] Azartspēļu un izložu likuma 42.panta trešajā daļā ietvertais jēdziens „būtiskas valsts un attiecīgās administratīvās

teritorijas iedzīvotāju intereses” ir nenoteiktais jeb atklātais tiesību jēdziens, kas ietverts normas tiesiskā sastāva, nevis

tiesisko seku daļā. Tas pats par sevi neparedz rīcības brīvību. Rīcības brīvība pastāv, ja pašvaldībai, konstatējot, ka

gadījums ir ielasāms nenoteiktajā tiesību jēdzienā (ir konstatējams, ka azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku

interešu aizskārumu), ir vēl arī tiesības izvēlēties, vai administratīvo aktu izdot un kādu tieši izdot (iespēja izvēlēties tiesiskās

sekas). Tad pašvaldība lemj, izdarot lietderības apsvērumus un novērtējot, vai lēmums nebūs pretējs samērīguma

principam. Tas iekļauts likumā, lai pašvaldībai būtu iespējams novērtēt iespējamās azartspēļu organizēšanas vietas atrašanās

riskus savā administratīvajā teritorijā un tos samazināt (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 18.jūnija sprieduma lietā

Nr.SKA-289/2010 7. un 8.punktu).

Kā atzina Augstākā tiesa, likumdevējs jau ir izdarījis lietderības apsvērumus un Azartspēļu un izložu likuma 41.panta

otrajā daļā noteicis tās vietas, kurās sabiedrības interešu aizsardzības nolūkos azartspēles organizēt nav pieļaujams.

Atzīstot, ka šāds tiesiskais regulējums nav pietiekams sabiedrības interešu aizsardzībai, likumdevējs ir noteicis pašvaldības

kompetenci katrā konkrētā atļaujas izsniegšanas vai azartspēļu vietas darbības gadījumā vērtēt sabiedrības interešu

aizsardzības pietiekamību un azartspēļu organizēšanu liegt. Šādas kompetences piešķiršana tieši pašvaldībām balstās

nepieciešamībā pārzināt un novērtēt attiecīgās administratīvās teritorijas un iespējamās azartspēļu rīkošanas vietas

konkrētos apstākļus. No tā izriet arī pašvaldības tiesību lemt par atļaujas atcelšanu ekskluzivitāte. Tādēļ tiesa, veicot

kontroli pār aizliegumu attiecīgā vietā sniegt azartspēļu pakalpojumus, var pārbaudīt (tai jāpārbauda), vai iestāde ir ievērojusi

likuma nosacījumus, bet nevar iejaukties iestādes kompetencē pēc būtības (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 14.oktobra

sprieduma lietā Nr.SKA-404/2010 7.punktu).

Ievērojot minēto, tiesa pārbauda to, vai iestāde, izvērtējot konkrētās vietas apstākļus, pamatoti secināja, ka spēļu zāles

atvēršana konkrētajā vietā varētu radīt būtisku pašvaldības iedzīvotāju interešu aizskārumu.

[4.6] No pārsūdzētā lēmuma un domes pārstāvja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem secināms, ka pieteicējas

iecerētā spēļu zāles, totalizatora un derību likmju pieņemšanas vieta /adrese/ atrodas netālu no izglītības iestādes (Majoru

vidusskolas, Rīgas iela 3) un tas var atstāt negatīvu ietekmi uz izglītojamām personām, kā arī jāņem vērā blakus esošais

Jūrmalas Kultūras centrs (/adrese C/), kur regulāri tiek organizēti dažādi kultūras pasākumi gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Domes pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē atzina pieteicējas iebildumus attiecībā uz argumentu par Majoru vidusskolas

pietiekamo attālumu no pieteicējas iecerētās jaunās azartspēļu organizēšanas vietas /adrese/, tomēr vienlaikus, domes

ieskatā, vērā ņemama arī pieteicējas jaunās spēļu zāles iecerētā atrašanās vieta, proti, vēsturiskās gājēju ielas pašā sākumā

(krustojumā ar Omnibusa ielu), kas uzskatāma par pilsētas centrālās daļas (Majoru) vizītkarti. Tieši gar minēto ēku ir tuvākā

izeja līdz jūrai pilsētas viesiem, kas ierodas Majoros ar sabiedrisko transportu vai novieto automašīnu Majoru stāvlaukumā.

Tādējādi šāda azartspēļu vieta veicinātu personu iesaisti azartspēlēs.

Ievērojot minēto, dome uzskata, ka, izsniedzot atļauju pieteicējai spēļu zāles atvēršanai /adrese/, kas ir stratēģiski

nozīmīga vieta intensīvas pilsētas viesu un iedzīvotāju plūsmas dēļ, varētu tikt nodarīts būtisks aizskārums Jūrmalas

iedzīvotāju, jo sevišķi jauniešu, interesēm.

Savukārt pieteicēja norāda, ka faktiskais attālums no Majoru vidusskolas līdz iespējamai spēļu zāles atrašanās vietai

nevar tikt uzskatīts par tādu, kas veicinātu nepilngadīgu personu vēlmi doties uz spēļu zāli, savukārt attiecībā uz Jūrmalas

Kultūras centra tuvumu pieteicēja norāda, ka minētā ēka nebūt nav pilsētas galvenā sabiedriskā celtne. Turklāt

/adrese/atrodas salīdzinoši netālu no adreses, kur pieteicējai šobrīd ir izsniegta atļauja organizēt azartspēles.

[4.7] Izvērtējot minētos procesa dalībnieku argumentus, tiesa nonāk pie secinājuma, ka dome pamatoti ir atteikusies

izsniegt pieteicējai azartspēļu organizēšanas vietas atļauju /adrese/, jo tas būtiski aizskars pilsētas viesu un iedzīvotāju

intereses. Minēto secinājumu tiesa izdarījusi, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

Augstākā tiesa, izskatot līdzīgas lietas, ir arī norādījusi, ka pašvaldība par „būtisku iedzīvotāju interešu aizskāruma”

satura kritērijiem vairākās lietās ir noteikusi sabiedrības kustības lielu intensitāti (aktivitāti), daudzdzīvokļu ēku, biroju un

izglītības iestāžu tuvumu, iedzīvotāju vispārīgu negatīvu attieksmi, kā arī Azartspēļu un izložu likumā minēto vietu, kurās

azartspēļu organizēšanas vietas nav pieļautas, tuvumu vai esību. Pārbaudot šos kritērijus, Augstākā tiesa tiem ir sniegusi

savu novērtējumu, citastarp norādot, ka „kultūras, izglītības, reliģisko organizāciju iestāžu tuvums” ir pamatots iemesls, lai

liegtu spēļu zāles atvēršanu, jo var provocēt tieši nepilngadīgo personu interesi par azartspēlēm un tādējādi radīt kaitīgu

ietekmi un pretrunas starp azartspēļu un kultūras, izglītības vai reliģisko organizāciju iestāžu piedāvātajām vērtībām (sk.

Augstākās tiesas 2010.gada 22.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-318/2010 14.punktu).

Vienlaikus Augstākā tiesa ir vērsusi uzmanību, ka vērtējami ir pilsētas teritorijas plānojumā minētie mērķi un attīstības

perspektīvas (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 18.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-289/2010 10.punktu).

No minētajām Augstākās tiesas atziņām secināms, ka kultūras un izglītības iestāžu tiešs tuvums ir būtisks arguments,

vērtējot sabiedrības interešu aizskāruma būtiskumu un ir pietiekami, ja iestāde ir norādījusi uz objektīvi iespējamu

sabiedrības interešu būtisku aizskārumu, taču iestādei nav jāpierāda, ka konkrētajā gadījumā noteikti radīsies sabiedrības

interešu būtisks aizskārums.

[4.8] Izvērtējot domes norādītos argumentus azartspēļu organizēšanas vietas /adrese/ atļaujas izsniegšanas atteikumam,

tiesa atzīst, ka pieteicējas iecerētā spēļu zāles vieta atrodas vēsturiskās gājēju ielas pašā sākumā (krustojumā ar Omnibusa

ielu), kas neapšaubāmi ir uzskatāma par pilsētas (Majoru) centrālo vietu un pilsētas vizītkarti. No lietā iesniegtajām

fotogrāfijām nepārprotami redzams, ka tieši gar minēto ēku ir tuvākā izeja līdz Jomas ielai un uz jūru tiem pilsētas viesiem,

kas ierodas Majoros ar sabiedrisko transportu - vilcienu, autobusu, vai arī novieto savu automašīnu Majoru stāvlaukumā.

Ievērojot, ka Jūrmala ir kūrortpilsēta un konkrētā pilsētas daļa ir tieši paredzēta atpūtai un izklaidēm, spēļu zāles atrašanās uz

Jomas ielas pati par sevi nerada būtisku sabiedrības aizskārumu, tomēr spēļu zāles atrašanās konkrētajā vietā - /adrese/,

neapšaubāmi ir atzīstams par būtisku sabiedrības interešu aizskārumu, jo pirmais, ko pilsētas viesi, ierodoties Jūrmalā,

ieraudzītu, būtu azartspēļu organizēšanas vieta, kas kopumā nerada patīkamu pirmo iespaidu par pilsētu.

[4.9] Vērā ņemams arī fakts, ka dome ir devusi atļauju pieteicējai organizēt azartspēles citā vietā - Jomas ielā 37. Minētā

vieta ir tikai dažu desmitu metru attālumā no pieteicējas iecerētās azartspēļu organizēšanas vietas, tomēr tā iekļaujas Jomas

ielas kopējā veidolā. Minētais attiecas arī uz pieteicējas minēto SIA „Furors” spēļu zāli /adrese B/, kas arī ir dažu desmitu

metru attālumā no vietas /adrese/, bet nevar ietekmēt pirmā iespaida veidošanos par pilsētu.

Tiesa atzīst, ka domes apsvērumi ir loģiski pamatoti un ticami, ņemot vērā konkrētās vietas apstākļus. Ievērojot minēto

tiesa atzīst, ka pastāv objektīva iespējamība, ka pieteicējas iecerētā azartspēļu organizēšanas vieta /adrese/ būtiski aizskars

sabiedrības intereses.

[4.10] Izvērtējot pieteicējas argumentus, tiesai rodas pamatotas šaubas, ka pieteicēja pēc ēkas Jomas ielā 37 nodošanas

ekspluatācijā, atsākot šajās telpās azartspēļu organizēšanu saskaņā ar izsniegto atļauju, atteiksies no azartspēļu

organizēšanas iespējas arī /adrese/, ja attiecībā uz šo vietu būtu saņemta atļauja azartspēļu organizēšanai.

[4.11] Pieteicēja norāda, ka dome, pieņemot lēmumu, nav ievērojusi vienlīdzības principu, proti, dome ir pieņēmusi

klaji pretrunīgus administratīvos aktus attiecībā pret SIA „Furors” un pieteicēju, radot kādam no komersantiem prioritārāku

stāvokli attiecībā pret citiem.

Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka dome ir izsniegusi pieteicējai atļauju azartspēļu organizēšanai Jomas ielā

37. Tāpat lietā nav strīda, ka 2014.gada 16.janvārī dome ir pieņēmusi lēmumu Nr. 24 „Par atļauju atvērt spēļu zāli un

organizēt azartspēles /adrese B/”, ar kuru SIA ,,Furors” atļauts atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles /adrese B/.

Tiesa nekonstatē vienlīdzības principa pārkāpumu konkrētajā gadījumā, jo gan pieteicējai, gan SIA „Furors” ir

izsniegtas atļaujas azartspēļu organizēšanai Jomas ielā. Savukārt pieteicēja vēlas panākt sev izdevīgāku situāciju, lūdzot

atļauju vēl vienas azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību un apelācijas sūdzības

papildinājumus, tās balstītas uz šādiem argumentiem.

[5.1] Ne no iesnieguma, ne pieteikuma, ne pieteicējas pārstāves tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem neizriet

pieteicējas lūgums izsniegt (vai pārcelt) atļauju spēļu zāles, bāra un totalizatora derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai

/adrese/ uz noteiktu laiku, proti, kamēr objektā /adrese A/ notiek remontdarbi.

[5.2] Tiesa ir nepareizi konstatējusi, ka spēļu zāles atrašanās /adrese/ varētu radīt būtisku valsts un sabiedrības interešu

aizskārumu, jo konkrētā ēka atrodas vēsturiskās gājēju ielas pašā sākumā, kas ir uzskatāma par pilsētas (Majoru) centrālo

vietu un pilsētas vizītkarti.

Tiesa nav vērtējusi faktiskos apstākļus pilsētā, bet, pamatojoties uz atbildētājas pausto, ka objekts /adrese/ ir pirmais,

ko Jūrmalas pilsētas viesi ierauga, ierodoties pilsētā, pievienojusies atbildētājas apgalvojumam, ka ēka /adrese/ ir uzskatāma

par pilsētas (Majoru) centrālo vietu un pilsētas vizītkarti. Šis apgalvojums nav patiess un objektīvs, jo pirmais, ko ierauga

Jūrmalas viesi, iebraucot pilsētā, ir Priedaine vai Ķemeri. Turklāt Majori nav uzskatāmi par atsevišķu administratīvo teritoriju

Jūrmalas pilsētā, bet gan par konkrētu pilsētas daļu.

Atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes izstrādātajai Jūrmalas kūrortpilsētas 2014 - 2020 vīzijai kā Jūrmalas pilsētas

kultūrvēsturiskā centra atpazīstamības objekti ir norādīti Dzintaru koncertzāle, Jomas iela, pludmale, šaura zemes strēle

starp Lielupi un Baltijas jūru.

Tiesa pati ir norādījusi, ka konkrētā teritorija arī saskaņā ar Jūrmalas pilsētas kā kūrortpilsētas teritorijas plānojumu ir

paredzēta atpūtai un izklaidēm. Ņemot vērā, ka Jomas iela vēsturiski ir bijusi iela, uz kuras atrodas dažādas izklaides un

atpūtas vietas, tad, vērtējot iespējamo azartspēļu organizēšanas atrašanās vietu, ir loģiski, ka tā atrodas pilsētas teritorijā, kas

tieši paredzēta šāda rakstura iestādēm.

Pieteicēja kritiski vērtē argumentu, ka pieteicējas iecerētā spēļu zāles vieta atrodas vēsturiskās gājēju ielas pašā sākumā,

tādēļ, lai arī uz šīs ielas atrodas izklaides vietas, konkrētā vieta radītu būtisku iedzīvotāju interešu aizskārumu. Izkāpjot no

pasažieru vilciena stacijā „Majori”, ēka /adrese/ nav pirmais objekts, kuru ierauga pilsētas viesi.

Pati tiesa ir konstatējusi, ka objekti /adrese/atrodas vien dažu metru attālumā cits no cita, tātad pilsētas viesi visus šos

objektus var redzēt vienlīdz labi un arī iespaids kādu rada šie objekti ir līdzīgs, ņemot vērā to atrašanās vietu tuvumu

vienam no otra.

[5.3] Tiesa spriedumā nav vērtējusi, vai domes lēmumu pieņemšanas procesā tika ievērots vienlīdzīgas attieksmes

princips, bet virspusīgi apskatījusi esošo azartspēļu organizēšanas vietu novietojumu pilsētā.

Domes 2015.gada 13.augusta lēmumā minētais pamatojums un lietā konstatētā domes rīcība un argumentācija,

pieņemot nelabvēlīgu administratīvo aktu, kā arī lēmumā minētie pamatojumi nav atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma

42.panta trešās daļas noteikumiem, kā arī nav tādi, kas būtu atzīstami par tiesiskam mērķim atbilstošiem un būtu izdarīti

saskaņoti un sistemātiski, realizējot viendabīgu politiku un nodrošinot vienādu attieksmi azartspēļu licenču jautājumu

izskatīšanā. To pierāda gan 2015.gada 13.augusta lēmumā minētie argumenti, pretstatā šo argumentu neesībai domes

2014.gada 16.janvāra lēmumā Nr.24, ar kuru pozitīvi izlemts jautājums par SIA „Furors” licences pārcelšanu.

Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi, ka pat, ja dalībvalsts var noteikt nepieciešamo aizsardzības līmeni azartspēļu

jomā, tās rīcības brīvība tomēr nedrīkst apdraudēt pakalpojumu sniegšanas brīvību. Tādējādi azartspēļu atļaujas sistēmai

esot jābūt pamatotai ar nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem objektīviem kritērijiem.

Lai ievērotu vienlīdzīgas attieksmes principu un no tā izrietošo pārskatāmības pienākumu, azartspēļu atļauju

izsniegšanas sistēmai ir jābūt pamatotai ar nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem objektīviem kritērijiem, lai nodrošinātu,

ka valsts iestāžu rīcības brīvības izmantošana tiek ierobežota tādā viedā, lai tā netiktu izmantota patvaļīgi (sk. Eiropas

Savienības Tiesas sprieduma lietā Sporting Exchange 50.punktu).

[5.4] Pieteicēja uzskata, ka lietās Nr.A420224514 un Nr.A420154016 ir līdzvērtīgi faktiskie apstākļi kā izskatāmajā lietā,

un pirmās instances tiesa nepamatoti nav konstatējusi vienlīdzības principa pārkāpumu.

[6] Dome rakstveida paskaidrojumā tiesai norādīja, ka apelācijas sūdzību neatzīst un pirmās instances tiesas sprieduma

motivāciju uzskata par pareizu.

[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa lietu izskata rakstveida

procesā.

M o t ī v u d a ļ a

[8] Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu pēc būtības, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus,

izvērtējusi apelācijas sūdzībā minētos argumentus, secina, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota.

[9] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, tādēļ

atbilstoši Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtajai daļai pievienojas pirmās instances spriedumā izteiktajai

motivācijai (sk. šī sprieduma 4.3.-4.11.punktu) un atkārtoti to nenorāda.

[10] Pieteicējas ieskatā, pirmās instances tiesa nepareizi nodibinājusi faktu, ka pieteicēja ir izteikusi lūgumu pārcelt

izsniegto atļauju azartspēļu organizēšanai uz noteiktu laiku (kamēr tiks veikta esošās spēļu zāles Jomas ielā 37 renovācija) –

pieteicējas patiesā vēlme esot pārcelt izsniegto atļauju azartspēļu organizēšanai pavisam.

[11] Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicēja 2015.gada 10.jūnijā vērsās pašvaldībā ar iesniegumu (lietas 21.lapa) par

izsniegtās atļaujas spēļu zāles atvēršanai pārcelšanu, proti, lūdza izsniegt atļauju spēļu zāles, bāra un totalizatora derību

likmju pieņemšanas vietas atvēršanai /adrese/, pārceļot pieteicējai izsniegto atļauju spēļu zāles darbībai no struktūrvienības

/adrese A/. Var piekrist pieteicējai, ka ne no minētā iesnieguma, ne arī no vēlāk pašvaldībai papildus 2015.gada jūlijā

elektroniski (lietas 20.lapa) un augustā rakstiski (lietas 16.-17.lapa) sniegtās informācijas neizriet, ka pieteicēja būtu

paudusi vēlmi spēļu zāli /adrese/ atvērt uz laiku – pieteicēja ir vienīgi norādījusi, ka darbība spēļu zālē Jomas ielā 37

konkrētajā laika periodā nenotiek (ir apturēta) ēkas rekonstrukcijas dēļ. Līdz ar to nav pamatots pirmās instances tiesas

secinājums, ka pieteicēja vēlas saņemt terminētu atļauju (uz laiku, kamēr darbība citā spēļu zālē faktiski nenotiek).

Taču minētā kļūda nav ietekmējusi tiesas sprieduma pareizību pēc būtības, jo, konstatējot, ka normatīvie akti vispār

neparedz terminētas atļaujas izsniegšanu, pirmās instances tiesa turpmāk izvērtēja, vai pieteicējai ir tiesības uz atļaujas

saņemšanu pēc būtības.

Pirmās instances tiesa, izvērtējot attiecīgo iesniegumu, kā arī pieteikuma un tiesas sēdē sniegto paskaidrojumu saturu, ir

pareizi secinājusi, ka pieteicējas prasījums ir precizējams kā prasījums par jaunas atļaujas sniegšanu spēļu zāles, totalizatora

un derību likmju pieņemšanas vietas atļaujas izsniegšanai pieteicējai /adrese/.

[12] Apgabaltiesa konstatē, ka, vēršoties iestādē, pieteicēja ir paudusi vēlmi saņemt atļauju spēļu zāles, totalizatora un

derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai /adrese/, pārceļot pieteicējai izsniegto atļauju spēļu zāles darbībai no

struktūrvienības Jomas ielā 37. Savukārt pieteikumā pieteicēja lūgusi pieņemt tai labvēlīgu administratīva akta izdošanu par

spēļu zāles, totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atļaujas izsniegšanu /adrese/, anulējot iepriekš izsniegto atļauju

Jomas ielā 37.

Attiecībā uz iespēju „pārcelt atļauju, atceļot iepriekš izdoto atļauju” apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

Pirmās instances tiesas norādītās tiesību normas – Azartspēļu un izložu likuma 42.panta ceturtā, sestā un septītā daļa –

regulē gadījumus, kad pati iestāde var atcelt reiz izsniegto atļauju (ja skartas būtiskas sabiedrības intereses), un regulē šādas

atcelšanas sekas (atļauja paliek spēkā vēl piecus gadus no attiecīgā lēmuma spēkā stāšanās dienas), proti, minētās tiesību

normas ir vērstas uz administratīva akta adresāta jau reiz iegūto tiesību aizsardzību. Taču minētais regulējums, apgabaltiesas

ieskatā, nenozīmē, ka persona nevar panākt tai labvēlīga tiesiska administratīvā akta atcelšanu pēc pašas personas

iniciatīvas.

Vispārīgi ne Administratīvā procesa likumā, ne speciālajā tiesību normā – Azartspēļu un izložu likumā, šāds gadījums

nav atrunāts. Apgabaltiesas ieskatā, šāds gadījums ir netipisks, jo parasti personai nav nepieciešama tai labvēlīga tiesiska

administratīvā akta atcelšana – persona vienkārši neizmanto ar šo administratīvo aktu piešķirtās tiesības. Taču,

apgabaltiesas ieskatā, var pastāvēt gadījumi, kad personai tas varētu būt nepieciešams, piemēram, ja normatīvie akti nosaka

kompetento iestāžu piešķirto atļauju maksimālo skaitu un, piešķirot vēl vienu atļauju, šis skaits jau būtu pārsniegts (proti,

neprasot viena administratīvā akta izdošanu, persona nevarētu panākt cita tai labvēlīga administratīvā akta izdošanu).

Taču tādā gadījumā, apgabaltiesas ieskatā, personas attiecīgajai vēlmei ir jābūt skaidri un nepārprotami paustai, lai

nepieļautu pārpratumus un nepamatotus personas tiesību ierobežojumus (proti, izslēgtu iestādes iespēju kļūdīties, izvērtējot

personas patieso gribu), it īpaši tik sensitīvā jautājumā, kurā normatīvie akti it īpaši nosaka personas reiz iegūto tiesību

aizsardzību, citastarp, ņemot vērā, ka attiecīgā atļauja ir pamats citu labvēlīgu administratīvo aktu izdošanai (atbilstoši

Azartspēļu un izložu likuma 26.pantam, tikai esot šādai atļaujai, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija izsniedz spēļu

zāles licenci spēļu zāles atvēršanai tieši licencē norādītajā vietā).

Konkrētajā gadījumā pieteicēja, vēršoties pašvaldībā, nav lūgusi iepriekš izsniegtās atļaujas anulēšanu – pieteicēja ir

lūgusi pārcelt jau izsniegto atļauju spēļu zāles atvēršanai no Jomas ielas 37 uz Jomas ielu 33. Ja arī no šāda iesnieguma,

iespējams, varēja nojaust, ka pieteicēja vairs nevēlas izmantot spēļu zāli /adrese A/, tad šāda „slēpta vēlme”, kā jau

apgabaltiesa norādīja iepriekš, nevar būt par pamatu tam, lai iestāde lemtu par personai labvēlīga tiesiska administratīvā akta

atcelšanu.

Savukārt, vērtējot, vai attiecīgā satura iesniegums vērtējams kā iesniegums par administratīvā akta nosacījumu (vietas)

maiņu, apgabaltiesa norāda, ka konkrētajā gadījumā šāds prasījums nebija iespējams, jo normatīvie akti paredz atļaujas

izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai konkrētā vietā (telpās), tātad spēļu zāles darbības vieta ir nevis administratīvā akta

nosacījums, bet gan patstāvīga administratīvā akta daļa, bez kura administratīvais akts pats par sevi nevar pastāvēt.

Attiecībā uz pieteicējas argumentu, ka pašvaldība ir pārkāpusi vienlīdzības principu, jo 2014.gada 16.janvārī ir

pieņēmusi lēmumu Nr.24 (lietas 30.lapa), ar kuru SIA Furors” ir ļāvusi pārcelt spēļu zāli no Ventspils šosejas 30a, Jūrmalā,

uz Jomas ielu 40, Jūrmalā, apgabaltiesa norāda, ka, lai arī SIA „Furors” bija izteikusi attiecīgu lūgumu, faktiski lēmums ir

pieņemts nevis par atļauju spēļu zāli pārcelt, bet – par atļauju atvērt jaunu spēļu zāli /adrese B/. Ņemot vērā attālumu starp

SIA „Furors” jau izmantoto un paredzēto spēļu zāli, minētajā gadījumā nevarēja būt nozīmes apstāklim, vai SIA „Furors”

turpinās izmantot ar citu atļauju piešķirtās tiesības, attiecīgi pašvaldība norādītajā lēmumā nav lēmusi ne par iepriekš

piešķirtās atļaujas atcelšanu, ne par atļaujas nosacījumu maiņu.

Ievērojot visu minēto, secināms, ka pašvaldība, reaģējot uz konkrēto pieteicējas iesniegumu, bija tiesīga lemt vienīgi

par jauna administratīvā akta izdošanu – atļauju spēļu zāles atvēršanai /adrese/. Līdz ar to pirmās instances tiesa pareizi

noteikusi pieteikuma priekšmetu.

Ievērojot minēto, lietā arī nav nozīmes pieteicējas argumentiem par to, ka viņas patiesais mērķis ir bijis turpināt darbību

tikai vienā spēļu zālē. Attiecīgi apstāklis, ka pieteicējai ir spēkā esoša atļauja spēļu zāles atvēršanai Jomas ielā 37 un

pieteicēja nav atteikusies no tās izmantošanas tiesībām (un, kā izriet no lietas materiāliem – arī no Izložu un azartspēļu

uzraudzības inspekcijas izsniegtās spēļu zāles licences), varēja tikt ņemts vērā, izskatot konkrēto lietu.

[13] Vērtējot, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā - /adrese/ – varētu radīt būtisku valsts un Jūrmalas pilsētas

iedzīvotāju interešu aizskārumu, pirmās instances tiesa ir pareizi noskaidrojusi iestādes un tiesas pārbaudes apjomu (sk. šī

sprieduma 4.3.-4.5.punktu) un iestādes atteikuma pamatojumu (sk. šī sprieduma 4.6.punktu), proti, iestāde (lēmumā,

komisijas sēdē, tiesā) konstatējusi šādus būtiskus apstākļus: 1) šī vieta atrodas netālu no izglītības iestādes (Majoru

vidusskola, Rīgas iela 3), līdz ar to nepilngadīgo izglītojamo vidū var rasties negatīva interese par azartspēlēm, vēlme

apmeklēt spēļu zāli, radīt pretrunas starp azartspēļu un izglītības iestādes piedāvātajām vērtībām; 2) blakus atrodas

Jūrmalas Kultūras centrs (Jomas iela 35), kur regulāri tiek organizēti dažādi kultūras pasākumi gan pieaugušajiem, gan

bērniem; 3) šī ēka atrodas vēsturiskās gājēju ielas pašā sākumā (krustojumā ar Omnibusa ielu), kas uzskatāma par pilsētas

centrālās daļas (Majoru) vizītkarti, un tieši gar attiecīgo ēku ir tuvākā izeja līdz jūrai pilsētas viesiem, kas ierodas Majoros ar

sabiedrisko transportu vai novieto automašīnu stāvlaukumā, attiecīgi pirmais, ko ieraudzītu pilsētas viesi, ierodoties

Majoros, būtu azartspēļu zāle; 4) aptuveni 40 nevalstisko organizāciju aptaujā noteicošais viedoklis bija neatbalstīt spēļu

zāles un vispār šāda veida biznesa attīstību.

[14] Pārbaudot pašvaldību noteiktos kritērijus, Augstākā tiesa tiem ir sniegusi šādu novērtējumu:

a) „sabiedrības kustības liela intensitāte (aktivitāte)” – pamatots tikai tad, ja pastāv apstākļi, kas liecina, ka palielinās risks,

ka var pieaugt tādu azartspēļu zālē nokļuvušo personu skaits, kurām tur nemaz nav bijis nolūka doties, un vieta nav saderīga

ar citu organizāciju piedāvātajām vērtībām. Taču vispārīgi iedzīvotāju intensīva plūsma pati par sevi nav pietiekama

(Augstākās tiesas 2010.gada 17.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-227/2010 10.punkts, Augstākās tiesas 2010.gada

14.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-404/2010 8.punkts);

b ) „kultūras, izglītības, reliģisko organizāciju iestāžu tuvums” – pamatots, jo var provocēt tieši nepilngadīgo personu

interesi par azartspēlēm un tādējādi radīt kaitīgu ietekmi un pretrunas starp azartspēļu un kultūras, izglītības vai reliģisko

organizāciju iestāžu piedāvātajām vērtībām (Augstākās tiesas 2010.gada 22.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-318/2010

14.punkts). Turpretim tirdzniecības iestāžu un kafejnīcu tuvums ir pieļaujams (Augstākās tiesas 2010.gada 18.jūnija

sprieduma lietā Nr.SKA-289/2010 10.punkts).

c) „daudzdzīvokļu ēku tuvums” – vispārināti ir nepamatots, jo lielā pilsētā ir raksturīgi, ka mikrorajoni ir pietiekami blīvi

apbūvēti (Augstākās tiesas 2010.gada 18.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-289/2010 10.punkts)

d) „iedzīvotāju vispārīga negatīva attieksme pret azartspēlēm” – pārāk nekonkrēts ir nepamatots (Augstākās tiesas

2010.gada 17.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-227/2010 10.punkts).

Vienlaikus Augstākā tiesa ir vērsusi tiesas uzmanību, ka vērtējami ir pilsētas teritorijas plānojumā minētie mērķi un

attīstības perspektīvas (Augstākās tiesas 2010.gada 18.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-289/2010 10.punkts).

Apgabaltiesas ieskatā, konkrētajā gadījumā nevar atstāt bez ievērības arī to apstākli, ka pašvaldība ir piešķīrusi atļaujas

spēļu zāļu darbībai Jomas ielā 37 un /adrese B/, kā arī līdz šim nav saskatījusi apstākļus, kas būtu par pamatu to atcelšanai

Azartspēļu un izložu likuma 42.panta sestās daļas kārtībā. Līdz ar to skeptiski ir vērtējami tādi apstākļi, ko pašvaldība

uzskatījusi par būtiskiem atļaujas neizsniegšanai konkrētajā gadījumā, bet kas vienlīdz attiecas arī uz norādītajām divām

spēļu zālēm.

[15] Apgabaltiesas ieskatā, sabiedrības (jeb nevalstisko organizāciju) negatīvā attieksme pati par sevi nevar būt pamats

azartspēļu aizliegumam, it īpaši ņemot vērā apstākli, ka konkrētajā gadījumā pašvaldība nav noskaidrojusi sabiedrības

attieksmi (konkrētus iebildumus) pret azartspēļu organizēšanu tieši konkrētajā vietā.

Kā jau vairākkārt norādījusi Augstākā tiesa, tieši ņemot vērā sabiedrības nelabvēlīgo un neapmierināto attieksmi pret

azartspēlēm kā komercdarbības veidu, tika pieņemti 2006.gada 4.jūlija grozījumi Azartspēļu un izložu likumā, paredzot

paaugstinātas ierobežojošas prasības pret šo nozari, samazinot to izplatību un sabiedrisko pieejamību, kā arī paaugstinot

kvalitātes prasības pret šīs nozares piedāvāto pakalpojumu kvalitāti un drošumu. Likumdevējs, apzinoties sabiedrības

atšķirīgo attieksmi pret azartspēlēm un azartspēļu negatīvo ietekmi, vēlējās līdzsvarot to personu intereses, kuras piedāvā

azartspēļu pakalpojumus un apzināti tos izmanto, ar tās sabiedrības daļas interesēm, kurai šādi pakalpojumi nav pieņemami

un ir viņu intereses aizskaroši. Grozījumi ir vērsti tieši uz tās sabiedrības daļas interešu aizsardzību, kuras nevajadzīgi un

negatīvi varētu tikt ietekmētas, jo iepriekš šāda aizsardzība nav bijusi pietiekama. Likumdevējs tādēļ ir pieļāvis, ka attiecīgo

pakalpojumu vietu skaits var tikt būtiski samazināts un izvietojums pārstrukturēts atbilstoši sabiedrības interesēm. Tā kā

vietējā pašvaldība objektīvi vislabāk pārzina attiecīgās administratīvās teritorijas apstākļus un atbilstoši tiem spēj novērtēt

attiecīgas darbības riskus, kompetence izšķirt jautājumu, kuros gadījumos šis komercdarbības veids ir atļaujams konkrētā

vietā un kuros nav, ir nodota tieši pašvaldībām (Augstākās tiesas 2012.gada 14.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-

9/2012 9.punkts).

Izvērtējot tādus faktorus kā mācību un kultūras iestāžu tuvums, apgabaltiesa konstatē, ka Majoru vidusskola (Rīgas

iela 3) atrodas apmēram 600 m attālumā no /adrese/, bez tam tā ir tuvāk tieši Jomas ielai 37 un 40. Papildus tam apgabaltiesa

konstatē, ka tāda pat situācija pastāv arī attiecībā uz citu mācību iestādi – Jūrmalas mūzikas vidusskolu (Smilšu ielā 7), kas

atrodas apmēram 350 m attālumā, bez tam – tuvāk tieši Jomas ielai 37 un 40. Ievērojot minēto, pati pašvaldība tiesvedības

laikā vairs nav uzturējusi attiecīgo argumentu par mācību iestāžu tuvumu.

Var piekrist, ka Jūrmalas Kultūras centrs (Jomas iela 35) atrodas /adrese/ tiešā tuvumā, taču bez ievērības nevar atstāt

apstākli, ka tas atrodas vienlīdz tālu arī no Jomas ielas 37 un 40, tātad citos gadījumos pašvaldība šim apstāklim nav

piešķīrusi izšķirošu nozīmi.

Iepazīstoties ar Jūrmalas teritorijas plānojumu, apgabaltiesa nekonstatē ne pašvaldības nepārprotami paustu nostāju

vispār nepieļaut attiecīgajā teritorijā šādas funkcijas ēkas, ne arī vērā ņemamas atšķirības starp ēkām /adrese/, /adrese A/ un

/adrese B/. Atbilstoši 2012.gada teritorijas plānojumam visas šīs ēkas atradās teritorijā ar atļauto izmantošanu 6JD2 (jauktā

darījumu apbūves teritorija: daudzfunkcionāla ēka; pakalpojumu objekts; pārvaldes ēka), bet blakus atradās teritorijas ar

atļauto izmantošanu 6D3 (apstādījumu un atpūtas teritorija) un 6SA2 (sabiedriskās apbūves teritorija). Atbilstoši 2016.gada

teritorijas plānojumam /adrese/ atrodas teritorijā ar atļauto izmantošanu P28, bet /adrese/ un /adrese B/ – teritorijā ar atļauto

izmantošanu P29, proti, tās visas ir apbūves teritorijas (funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan

nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru), kuru galvenie

izmantošanas veidi ir biroju ēku apbūve; tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūve; tūrisma un atpūtas iestāžu

apbūve; kultūras iestāžu apbūve; sporta ēku un būvju apbūve; aizsardzības un drošības iestāžu apbūve; labiekārtota

publiskā ārtelpa; izglītības un zinātnes iestāžu apbūve: apbūve, ko veido izglītības pakalpojumu objekti; veselības

aizsardzības iestāžu apbūve: apbūve, ko veido veselības aprūpes objekti; sociālās aprūpes iestāžu apbūve; dzīvnieku

aprūpes iestāžu apbūve. Blakus atrodas teritorijas ar atļauto izmantošanu DA5 (dabas un apstādījumu teritorija -

funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju

īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves) un P9

(publiskās apbūves teritorija - funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska

rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa norādītajiem apstākļiem nepiešķir tādu nozīmi, lai to dēļ būtu atsakāma atļaujas

izsniegšana.

[16] Apgabaltiesa piekrīt pirmās instances tiesas viedoklim, ka konkrētajā gadījumā nozīmīgs ir apstāklis par plānotās

azartspēļu vietas izvietojumu attiecībā pret pilsētas viesu pārvietošanās maršrutu. Pretēji pieteicējas viedoklim, apgabaltiesa

nesaskata pretrunas pirmās instances tiesas argumentācijā šajā jautājumā.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība, citastarp, arī pieteicējas minētajā „Jūrmalas kūrortpilsētas 2014-2020 vīzijā”, uzsver, ka

Jūrmala ir viens no vadošajiem Baltijas jūras reģiona kūrorta, darījumu tūrisma, aktīvās atpūtas un kultūras centriem. Jūrmala

kā kūrortpilsēta sevī apvieno gan kūrortoloģijas vērtības (jūras pludmale, priežu meži, ūdens resursi (jūras līcis, Lielupe un

ezeri), dabas dziednieciskie resursi (dūņas, minerālie un termālie ūdeņi u.c.)), gan tūrisma infrastruktūru (kultūrvēsturiskais

mantojums, atpūtas infrastruktūra, nakšņošana, ēdināšana un izklaide), gan sociālo, transporta un komunālo infrastruktūru.

Tādējādi prezumējams, ka gan personām, kas izvēlējušās Jūrmalu par savu dzīvesvietu, gan pilsētas viesiem var būt

atšķirīgas prioritātes. Taču ir svarīgi, lai attiecīgās intereses tiktu samērotas.

Attiecībā uz Jūrmalas kultūrvēsturisko centru Jūrmalas attīstības vīzijā tiek uzsvērta izteikta kultūras iestāžu

koncentrācija – Dzintaru koncertzāle, Majoru kultūras nams, Jūrmalas pilsētas muzejs, Horna dārzs, kas nodrošina augstu

radošo industriju attīstības potenciālu.

Konkrētajā gadījumā plānotās azartspēļu vietas tiešā tuvumā atrodas gan Majoru kultūras nams, gan Horna dārzs.

Jomas ielas posms, sākot no Vanagu ielas Majoros līdz Turaidas ielai Dzintaros, ir paredzēts tieši publiska rakstura

ēku, citastarp, tirdzniecības un pakalpojumu objektu, kā arī tūrisma un atpūtas iestāžu apbūvei.

Vienlaikus nevar atstāt bez ievērības apstākli, ka šo Jomas ielas posmu virzienā no sabiedriskā transporta (vilciena un

autobusa) pieturvietām, kā arī automašīnu stāvlaukuma (Omnibusa ielas galā) šķērso gājēju straume virzienā uz Jūras ielu un

tālāk – uz jūru, kā arī uz Jūrmalas Kultūras centru un tam blakus esošo Horna dārzu („gājēju koridors” posmā no Vanagu

ielas līdz Omnibusa ielai). Proti, ja personas mērķis ir doties nevis uz Jomas ielu, kur, kā zināms, atrodas lielākā daļa

pakalpojumu, citastarp, izklaides objektu, bet gan uz jūras piekrasti, piejūras mežu vai kultūras iestādi, tad, ņemot vērā

gājēju pāreju izvietojumu, tam pārsvarā tiks izmantota vai nu Ātrā iela vai Omnibusu iela, bez tam otrais variants ir ticamāks,

jo attiecīgajā posmā gar parku ir izbūvēts gājēju ceļš. Arī automašīnu stāvvieta atrodas tieši pie Omnibusa ielas. Īsākais ceļš

uz Jūrmalas Kultūras centru arī ved tieši pa Omnibusa ielu, garām ēkai /adrese/. Šādā gadījumā ir loģisks pašvaldības un

pirmās instances tiesas secinājums, ka šīs personas pilnīgi noteikti būs spiestas pārvietoties gar ēku /adrese/, pie tam liela

daļa no šīm personām būs tieši personas, kas nav spēļu zāļu mērķauditorija (atpūtnieki un kultūras nama apmeklētāji,

citastarp, ģimenes ar maziem bērniem, jaunieši). Pie tam ēka savas atrašanās un izskata dēļ nevar palikt nepamanīta.

Attiecībā uz pieteicējas argumentu, ka ēkas Jomas ielā 37 un 40 atrodas salīdzināmos apstākļos, apgabaltiesa norāda,

ka, lai arī minētās ēkas atrodas ļoti tuvu no ēkas /adrese/, tomēr neviena no tām neatrodas attiecīgajā „gājēju koridorā”,

attiecīgi tās personas, kuru prioritāte ir dabas un kultūras vērtības, nav spiestas izvēlēties maršrutu garām šīm ēkām.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka izpildās kritērijs – sabiedrības kustības liela intensitāte (aktivitāte), ja vienlaicīgi

pastāv apstākļi, kas liecina, ka palielinās risks, ka var pieaugt tādu azartspēļu zālē nokļuvušo personu skaits, kurām tur

nemaz nav bijis nolūka doties, un vieta nav saderīga ar citu organizāciju piedāvātajām vērtībām.

Pieteicējas apelācijas sūdzības arguments, ka Majori nav pilsēta, bet tikai pilsētas daļa, un attiecīgi pirmais, ko ierauga

pilsētas viesi, ir Priedaine vai Ķemeri, kā arī ēka /adrese/ nav pirmais objekts, ko ierauga pilsētas viesi, apgabaltiesas ieskatā,

ir tendenciozs. Majori, neapšaubāmi, ir tikai Jūrmalas pilsētas daļa, taču, kā jau tika norādīts, pašvaldības pienākums

konkrētajā gadījumā ir izvērtēt tieši konkrētās vietas apstākļus, pārbaudot, vai spēļu zāles atvēršana konkrētajā vietā varētu

radīt būtisku interešu aizskārumu. Līdz ar to nav pamata vērtēt to, kā spēļu zāles atrašanās vieta /adrese/ varētu ietekmēt to

personu rīcību, kas ierodas Jūrmalā caur Priedaines vai Ķemeru sabiedriskā transporta pieturām – iespēja, ka viņu intereses

skartu spēļu zāles atrašanās /adrese/, ir minimāla.

[17] Pieteicēja norāda, ka pie līdzīgiem faktiskajiem apstākļiem tiesa pieteikumu ir apmierinājusi.

Apgabaltiesas ieskatā, nav pamata ņemt vērā pieteicējas norādītos spriedumus lietās Nr.A420224514 un A420154016,

jo, pirmkārt, šie spriedumi ir pārsūdzēti un nav stājušies spēkā, otrkārt, norādītajās lietās, izvērtējot tieši konkrētās lietas

apstākļus, tiesa nekonstatēja, ka vēl vienas azartspēļu zāles darbība attiecīgajā vietā (/adrese G/) varētu palielināt risku

pieaugt tādu azartspēļu zālē nokļuvušo personu skaitam, kurām tur nemaz nav bijis nolūka doties. Turpretim izskatāmajā

lietā tiesa šādus apstākļus konstatēja.

[18] Ievērojot minēto, pieteikums ir noraidāms kā nepamatots.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu,

Administratīvā apgabaltiesa

n o s p r i e d a

noraidīt SIA „Joker LTD” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) A.Šteinberga

Tiesneses (paraksts) S.Kanenberga

(paraksts) D.Makarova