C30623616 / C-1922-17 · Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

NORAKSTS

Lietas Nr. C30623616

Lietas arhīva Nr. C-1922-17/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 10.janvārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa tiesnese I.Pujate rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “PlusPlus Baltic Re” maza

apmēra prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par naudas piedziņu.

Ap r ak s t o š ā d aļ a

[1] 2016.gada 12.maijā SIA “PlusPlus Baltic Re” (turpmāk – prasītājs) cēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasību,

kas vēlāk precizēta, pret /pers. B/ un /pers. C/ (turpmāk – atbildētājs, atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasība pamatota ar atsauci uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720.panta pirmo un otro daļu, 1753., 1756., 1764.,

1811., 1828., 1934., 1943.pantiem.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 08.05.2008. starp atbildētāju un AS ”GE Money” (Reģ. Nr.40003090171) tika noslēgts

Aizdevuma līgums Nr.11121450355 (turpmāk tekstā - aizdevuma līgums), atbilstoši kuram AS “GE Money” piešķīra atbildētājām 2

500,00 LVL (3 557,18 euro) apmērā.

08.05.2008. saistību pastiprināšanai starp AS “GE Money” un /pers. C/ noslēgts Galvojuma līgums Nr.GA11121450355

Galvojuma līgums nosaka, ka galvinieks atbild par klienta saistību pret prasītāju, kas izriet no Aizdevuma līguma pilnā galvenā parāda, tā

blakus prasījumu, klienta vainas vai nokavējuma dēļ nodarīto zaudējumu un tiesas izdevumu apmērā. Galvinieks neatsaucami uzņemas

atbildēt kā pats parādnieks par klienta parādu, kas varētu rasties no Aizdevuma līguma Galvojuma summas apmērā.

2013.gada 5.jūnijā starp AS “GE Money” (Reģ. Nr. 40003090171) un Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltie OU filiāle Latvijā

(Reģ. Nr. 40103595574) noslēgts cesijas līgums, AS ”GE Money” cedēja (nodeva) PlusPlus Baltie OU filiālei un PlusPlus Baltie OU

filiāle pieņēma no Aizdevuma līguma izrietošas prasījumu tiesības.

Aizdevuma līguma 6.3 punkts paredz, ka par aizdevuma līgumā noteikto maksājumu termiņa neievērošanu tiek aprēķināts

līgumsods 10% (desmit procenti) apmērā no ikmēneša maksājuma neatmaksātās summas par katru ikmēneša maksājuma termiņa

kavējumu.

2015.gada 2.aprīlī Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltie OU filiāle Latvijā noslēdza Cesijas līgumu ar SIA “PlusPlus Baltie Re”

(Reģ. Nr. 40103739704) saskaņā ar kuru prasījuma tiesības tika nodotas SIA “PlusPlus Baltie Re”.

Atbildētājs pēc Cesijas noslēgšanas nav veicis nevienu maksājumu. Prasītājs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Civillikuma

1765.pantu, ir aprēķinājis līguma nokavējuma procentus (6 procenti gadā), par laika periodu, no līguma beigu termiņa 25.05.2013.) līdz

prasības sagatavošanai (25.04.2016., kopā - 35 mēneši) no neatmaksātās pamatsummas 664,95 euro. Nokavējuma procenti ir 116,37

euro.

[1.2] Prasībā lūgts piedzīt no /pers. B/ par labu prasītājam nesamaksāto aizdevuma pamatsummu 664,95 euro, likumiskos

procentus 116,37 euro, līgumsodu 21,70 euro, samaksāto valsts nodevu 120,45 euro, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

7,83 euro apmērā. Tāpat prasītājs lūdz piedzīt minēto summu no galvotājas /pers. C/ prasītāja labā tajā gadījumā, ja piedziņa daļēji vai

pilnīgi nebūs iespējama no galvenā parādnieka /pers. B/, kā arī noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no

kopējās neatmaksātās parāda summas no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

[2] 2016.gada 22.jūnijā atbildētājiem uz prasības pieteikumā norādītajām dzīvesvietas adresēm, kas vienlaikus ir arī atbildētāju

deklarētās dzīvesvietas adreses, nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz

2016.gada 22.jūlijam, papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī izskaidrojot

atbildētāju tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē un izskaidrojot tiesības pieteikt noraidījumu.

[3] 2016.gada 25.jūlijā tiesā saņemti atbildētāja /pers. B/ paskaidrojumi par celto prasību.

Paskaidrojumos norādīts, ka atbildētājs prasību atzīst daļēji. Atbildētājs /pers. B/ atzīst prasību par galveno parādu 664,95 euro un

līgumsodu 21,70 euro apmērā, taču neatzīst prasību par likumisko procentu piedziņu. Atbildētājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu

uzklausīšana tiesas sēdē.

[4] Atbildētāja /pers. C/ nedz norādītajā termiņā, nedz līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav sniegusi paskaidrojumus par

iesniegto prasības pieteikumu, kā arī nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

2016.gada 1.decembrī pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2017.gada 10.janvārī un par iespēju

saņemt sprieduma norakstu, sākot ar minēto datumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, proti,

ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai vienkāršā pasta sūtījumā (likuma redakcijā uz

2016.gada 1.decembri), uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā

dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai tiesas

dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese –

pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu, un fiziskajai personai ir

pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē

saziņai ar tiesu.

Ievērojot to, ka prasības pieteikuma noraksts atbildētājiem nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāju deklarētās dzīvesvietas

adresi un pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida procesā tika paziņots 2016.gada 1.decembrī, nosūtot minēto informāciju uz prasības

pieteikumā norādītajām adresēm, tiesa uzskata, ka pusēm tiesas dokumenti un paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir

nosūtīti Civilprocesa likuma 56.pantā un 56.1pantā noteiktajā kārtībā.

Noraidījums tiesnesei līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav pieteikts.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmo daļu lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības

kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra prasībām” paredzētos

izņēmumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par

datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

civillietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā.

Motī vu daļ a

[6] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka

prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa

likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja /pers. C/ nav izmantojusi savas procesuālās tiesības, kas paredzētas Civilprocesa likuma 250.23 un 250.24 pantā, proti –

nav sniegusi paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to

secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un

dzīvē gūtiem novērojumiem.

[7] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Savukārt Civillikuma 1934.pants paredz, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar

pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Lietas materiāliem pievienotais 2008.gada 8.maija Aizdevuma līgums Nr.1121450355 (turpmāk – aizdevuma līgums) apstiprina,

ka AS „GE Money” un atbildētājs /pers. B/ nodibinājuši saistību tiesiskās attiecības, uz kuru pamata atbildētājam izsniegts aizdevums Ls

2 5000 (3 557,18 euro) ar atmaksas periodu uz 60 mēnešiem – līdz 2013.gada 20.maijam. Ar savu parakstu uz minētā aizdevuma

līguma atbildētājs apstiprinājis, ka ar līgumu un aizdevuma līguma papildus noteikumiem atbildētājs ir iepazinies un apņemas tos pildīt

(lietas 11.lapa).

Saskaņā ar aizdevuma līguma 2.1.punktu atbildētājs apņēmās maksāt aizdevuma ikmēneša maksājumus saskaņā ar līgumā noteikto

atmaksas kārtību (grafiku). Tādējādi atbildētājs apņēmās līdz 2013.gada 20.maijam atmaksāt aizdevuma summu un procentus par

aizdevuma lietošanu saskaņā ar līgumā minētajiem ikmēneša maksājumiem, katra mēneša 20.datumā veicot maksājumus Ls 76,34

(108,62 euro) apmērā.

Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka puses, noslēdzot aizdevuma līgumu, ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar

nolūku savstarpēji saistīties un, saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu, šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu.

Līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma galvenajām sastāvdaļām, kā neapstrīdēts tas ir spēkā

esošs un pusēm saistošs.

[8] Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,

neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Atbilstoši Civillikuma 1694.pantam galvojumā ir nepieciešams spēkā esošs galvenais

parāds. Galvinieka saistība vispār atbilst galvenā parādnieka saistībai un tādēļ nevar ne attiekties uz augstāku summu, ne būt bez

nosacījuma, ja galvenā parādnieka saistība ir tikai nosacīta, kā to noteic Civillikuma 1696.pants.

Atbilstoši Civillikuma 1698.pantam galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka

vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Kā redzams no lietas materiāliem, 2008.gada 8.maijā starp AS „GE Money” un atbildētāju /pers. C/ kā galvinieku tika noslēgts

galvojuma līgums Nr.GA1121450355 (turpmāk – galvojuma līgums), ar kuru /pers. C/ apņēmās pilnā apmērā atbildēt par /pers. B/

saistībām pret Aizdevēju, kas izriet no /pers. B/ un aizdevēja 2008.gada 8.maijā noslēgto aizdevuma līgumu.

Galvojuma līguma 1.3.punktā puses vienojušās, ka gadījumā, ja aizņēmējs nepilda Līguma noteiktās saistības, Galvinieks pēc

Aizdevēja pirmās prasības Līgumā noteiktā kārtībā apņemas 5 (piecu) dienu laikā Aizņēmēja vietā veikt visus maksājumus saskaņā ar

Galvojuma līguma 1.1. un 1.2. punktiem. Tāpat atbildētāja /pers. C/ galvojuma līguma 1.2.punktā apņēmās atbildēt ne tikai par aizņēmēja

galveno parādu, bet arī par iespējamiem līgumsodiem, procentiem, zaudējumiem, parāda piedziņas un tiesāšanās izdevumiem, kā arī uz

visiem iespējamiem Līguma grozījumiem, pārjaunojumiem un papildinājumiem (lietas 12.lapa).

Civillikuma 1702.pants noteic, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā

parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos

uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Ņemot vērā minēto, kā arī ievērojot to, ka tiesai nav iesniegti pierādījumi, kas ļautu secināt, ka galvojuma līgums vai kāds no tā

punktiem ir apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, tiesa atzīst, ka minētais galvojuma līgums ir spēkā esošs un pusēm saistošs. Tāpat ar

minētā galvojuma līguma parakstīšanu galviniece /pers. C/ uzņēmās saistības atbildēt prasītājam kā pats parādnieks, atsakoties no

galvinieka tiesības prasīt kreditoram vispirms vērsties ar prasījumu pie galvenā parādnieka.

[9] Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu prasījumu var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska

darījuma.

Lietas materiāliem pievienotais 2013.gada 5.jūnija Cesijas līgums Nr.2 un Pielikums Nr.1 pie 05.06.2013. noslēgtā Cesijas

līguma Nr.1 apstiprina, ka AS „GE Money” un Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle nodibinājuši tiesiskas attiecības, ar

kurām AS „GE Money” nodevusi, bet Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle pieņēmis visas tiesības un pienākumus, kas izriet

no AS „GE Money” un atbildētāju /pers. B/ 2008.gada 8.maijā noslēgtā Aizdevuma līguma Nr.1121450355 un ar /pers. C/ 2008.gada

8.maijā noslēgtā Galvojuma līguma Nr.GA1121450355 (lietas 15.- 16.lapa).

Lietas materiāliem pievienotais 2015.gada 2.aprīļa Cesijas līgums un izraksts pie 02.04.2015. noslēgtā Cesijas līguma apstiprina,

ka Ārvalsts komersants PlusPlus Baltic OU filiāle un prasītājs – SIA “PlusPlus Baltic Re” nodibinājuši tiesiskas attiecības, ar kurām

Ārvalsts komersants PlusPlus Baltic OU filiāle nodevusi, bet prasītājs pieņēmis visas tiesības un pienākumus, kas izriet no atbildētāju

/pers. B/ 2008.gada 8.maijā noslēgtā Aizdevuma līguma Nr.1121450355 un ar /pers. C/ 2008.gada 8.maijā noslēgtā Galvojuma līguma

Nr.GA1121450355 (lietas 13.- 14.lapa).

Saskaņā ar minēto cesijas līgumu cedents nodevis cesionāram prasījumus kopā ar visām pie tiem piederīgām un cesijas brīdī

pastāvošām tiesībām, tai skaitā, bet ne tikai tiesības pieprasīt līgumsodu un/vai nokavējuma procentus, parāda piedziņas izdevumus,

tiesāšanās un sprieduma izpildes izdevumus, kas saistīti ar parāda summas atgūšanu.

Tādējādi secināms, ka ar cesijas līgumu cesionāram no cedenta pārgājusi prasījuma tiesība. Ar cesiju nav radies jauns prasījums,

bet gan pārveidots esošais prasījums, aizstājot vienu kreditoru ar citu. Atbilstoši Civillikuma 1805.pantam cesionārs var no cesijas brīža

darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1793.panta 3.punktu, 1798.pantu un 1801.pantu, tiesa atzīst, ka prasītājs ir

ieguvis prasījuma tiesības pret atbildētājiem, kas izriet no AS „GE Money” un /pers. B/ noslēgtā 2008.gada 8.maija Aizdevuma līguma

Nr.1121450355 un AS “GE Money” un /pers. C/ noslēgtā 2008.gada 8.maija Galvojuma līguma Nr.GA1121450355.

[10] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No lietas materiāliem redzams, ka aizdevuma līgumā puses vienojušās par aizdevuma Ls 2 500,00 (3 557,18 euro) ar atmaksas

periodu līdz 2013.gada 20.maijam, vienojoties par ikmēneša aizdevuma pamatsummas un procentu maksājumu atmaksas grafiku (lietas

11.lapa) un lietā nav strīda par faktu, ka aizdevums atbildētājam izsniegts atbilstoši aizdevuma līgumā noteiktajai kārtībai, pārskaitot

aizdevuma summu atbildētājam /pers. B/ uz iesniegumā norādīto norēķinu kontu (lietas 11.lapa).

Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja nesamaksāto aizdevuma pamatsummu 664,95 euro apmērā, norādot, ka atbildētājs /pers. B/

pēc Cesijas noslēgšanas nav veicis nevienu maksājumu, savukārt atbildētājs /pers. B/ tiesai iesniegtajos paskaidrojumos atzinis prasību

par parāda pamatsummas 664,95 euro piedziņu.

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo. Ievērojot to, ka atbildētājs /pers. B/ tiesā

iesniegtajos paskaidrojumos ir norādījis, ka atzīst prasību par galvenā parāda 664,95 euro piedziņu pilnā apmērā, tiesa atzīst, ka prasība

ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja /pers. B/ prasītāja labā pamatparādu – 664,95 euro, piedziņas pilnīgas vai daļējas

neiespējamības gadījumā vēršot piedziņu pret galvinieku /pers. C/, kura galvojuma līgumā uzņēmās pienākumu aizdevuma līguma

nepildīšanas gadījumā atbildēt prasītājam par atbildētāja /pers. B/ saistībām kā pats aizņēmējs.

[11] Prasītājs prasības pieteikuma lūdzis piedzīt no atbildētāja /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. C/,

likumiskos procentus 116,37 euro par laiku no 2013.gada 25.maija līdz 2016.gada 25.aprīlim, bet piedziņas neiespējamības gadījumā

no galvenā parādnieka, piedzīt minēto summu no /pers. C/, kura galvojuma līgumā uzņēmās pienākumu aizdevuma līguma nepildīšanas

gadījumā atbildēt prasītājam par atbildētāja /pers. B/ saistībām kā pats aizņēmējs.

Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu

uz tiesisku darījumu, vai uz likumu, kā to paredz Civillikuma 1756.pants.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši

Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Aizdevuma līgumā puses vienojās par aizdevuma atmaksas termiņu līdz 2013.gada 20.maijam, paredzot ikmēneša aizdevuma

atmaksas apmēru.

Lietas materiāliem pievienotie dokumenti apstiprina, ka 2013.gada 14.oktobrī atbildētājam /pers. B/ nosūtīts paziņojumu, aicinot

līdz 2013.gada 15.novembrim izpildīt no aizdevuma līguma izrietošās saistības (lietas 17.lapa). 2015.gada 2.aprīlī atbildētājam

nosūtīts paziņojums par 2013.gada 5.jūnijā noslēgto cesijas līgumu un atkārtots aicinājums izpildīt no aizdevuma līguma izrietošās

saistības (lietas 22.lapa).

Lietā nav strīda par faktu, ka atbildētājs /pers. B/ nav pilnībā izpildījis no aizdevuma līguma izrietošās saistības un pamatparāda

apmērs veido 664,95 euro, ko atzinis arī atbildētājs /pers. B/.

No prasītāja iesniegtā parāda aprēķina redzams, ka likumiskie procenti aprēķināti par laiku no 2013.gada 25.maija, proti – no

aizdevuma līguma beigu termiņa, līdz 2016.gada 25.aprīlim 116,37 euro apmērā, un tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veiktā aprēķina

pamatotību.

Tādējādi, ņemot vērā to, ka atbildētājs /pers. B/ līdz lietas izskatīšanas dienai nav pilnā apmērā izpildījis savas no aizdevuma līguma

izrietošās saistības, ko atbildētājs atzinis tiesai iesniegtajos paskaidrojumos, prasība par likumisko procentu piedziņu, kas aprēķināti no

neatmaksātās pamatsummas par laiku no aizdevuma līguma beigu termiņa ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja /pers. B/

prasītāja labā likumiskos nokavējuma procentus 116,37 euro apmēra, piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētāja /pers. B/ vēršot

piedziņu pret galvinieci /pers. C/, jo saskaņā ar Civillikuma 1698.panta noteikumiem un galvojuma līguma 1.2.punkta noteikumiem

galvinieks apņēmies atbildēt nevien par pašu galveno parādu, bet arī par procentiem.

[12] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no galvinieces /pers. C/ līgumsodu 21,70 euro,

kas aprēķināts par laiku līdz 2013.gada 5.jūnijam.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi un, saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt,

Civillikuma 1720.pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildi. Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību

pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam, kamēr saistība nav izpildīta.

Aizdevuma līguma 5.1.punktā puses vienojušās par atbildētāja pienākumu līgumā noteikto maksājumu kavējumu gadījumā maksāt

līgumsodu 10% apmērā no ikmēneša maksājuma neapmaksātās summas par katru ikmēneša maksājuma termiņa kavējumu (lietas

11.lapa). Atbildētājs tiesai iesniegtajos paskaidrojumos atzinis prasību par līgumsoda piedziņu par pamatotu.

Izvērtējot, vai prasītāja prasība piedzīt līgumsodu konkrētajā strīdā ir vērtējama kā netaisnīgu līguma noteikumu piemērošana, tiesa

atzīst, ka prasītājs ir pilnībā ievērojis Civillikuma 1.pantā noteikto labas ticības principu, jo līgumsods aprēķināts par aizdevuma līguma

darbības laiku. Tiesa prasītāja līgumsoda aprēķinu un apmēru, proti – līgumsods nepārsniedz 10 % no pamatparāda apmēra, atzīst par

taisnīgu un samērīgu ar atbildētāja pieļauto nokavējumu, ievērojot to apstākli, ka atbildētājs ilgstoši nav pildījis no līguma izrietošās

saistības, neveicot parāda samaksu arī atgādinājumu nosūtīšanas.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja sniegtās ziņas, ka atbildētājs /pers. B/ līdz lietas izskatīšanai nav norēķinājies par parādu pilnā

apmērā. Lietas izskatīšanas laikā ir konstatēta atbildētāja saistību neizpilde pret prasītāju, līdz ar to, tiesa atzīst, ka no atbildētāja /pers.

B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/ vēršot piedziņu pret galvinieci /pers. C/, jo saskaņā ar Civillikuma 1698.panta

noteikumiem un galvojuma līguma 1.2.punkta noteikumiem galvinieks apņēmies atbildēt nevien par pašu galveno parādu, bet arī par

līgumsodiem, piedzenams līgumsods prasītāja norādītajā un atbildētāja nepastrīdētajā apmērā, t.i. 21,70 euro apmērā.

[13] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi

tikai no paša kapitāla.

Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 664,95 euro, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā

noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[14] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja visus tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Tiesas izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi,

savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un

citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis valsts nodevu 120,45 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 7,83 euro (lietas 6.-10.lapa).

Ņemot vērā to, ka prasība apmierināta pilnībā, no atbildētāja /pers. B/ par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi par

samaksāto valsts nodevu 120,45 euro un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 7,83 euro, kopā 128,28 euro, bet piedziņas

neiespējamības gadījumā no /pers. B/ piedzenot minētos tiesas izdevumus no /pers. C/, kurai kā galviniecei saskaņā ar Civillikuma

1698.pantu ir pienākums atbildēt arī par tiesu izdevumiem.

[14.1] Turklāt, ņemot vērā to, ka lietas iztiesāšanas gaitā radušos tiesas izdevumu, kas saistīti ar tiesas dokumentu nosūtīšanu,

faktiskais apmērs ir 9,90 euro, no kuriem prasītājs, iesniedzot prasību tiesā, samaksājis 7,83 euro, ievērojot Civilprocesa likuma

42.panta pirmās daļas prasības, tiesa atzīst, ka no atbildētāja, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. C/, valsts ienākumos

piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,07 euro (9,90 euro – 7,83 euro = 2,07 euro).

[15] Civilprocesa likuma 2041.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu,

tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l u t ī v ā d a ļ a

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 189. – 195., 204.1, 250.27 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. C/, personas kods /personas

kods/, par labu SIA “PlusPlus Baltic Re”, reģistrācijas Nr.40103739704, 931,30 euro (deviņi simti trīsdesmit viens euro un trīsdesmit

centi), kas sastāv no:

- pamatparāda 664,95 euro (seši simti sešdesmit četri euro un deviņdesmit pieci centi);

- likumiskajiem procentiem par laiku no 2013.gada 25.maija līdz 2016.gada 25.aprīlim 116,37 euro (viens simts sešpadsmit

euro un trīsdesmit septiņi centi);

- līgumsoda 21,70 euro (divdesmit viens euro un septiņdesmit centi);

- tiesas izdevumiem 128,28 euro (viens simts divdesmit astoņi euro un divdesmit astoņi centi).

Samaksa par labu prasītājam izdarāma bankas kontā – AS “Swedbank”, konts Nr.LV07HABA0551037623572.

Noteikt SIA “PlusPlus Baltic Re”, reģistrācijas Nr.40103739704, tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers.

C/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% no simta gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas 664,95 euro, ievērojot

Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. C/, personas kods /personas

kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,07 euro (divi euro un septiņi centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:

Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr.90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELL22

Maksājuma mērķis ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C30623616.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Izskaidrot, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā (Abrenes iela 3, Rīgā, 4.stāvā), pretējā gadījumā pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa

notecējuma spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2017.gada 10.janvāris.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Pujate

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

tiesnese I.Pujate

Rīgā 2017.gada 10.janvārī